i:
a
AMERIKA
m.
■mmtm.
ja AmerM PublishingUd. A redaktors Krišs SIDARS.
Redakcija: 125 Bros^view Ave.K T6rcw^ M4M 2E9; talr. 465-7902. Ņujorkas r@d vadītājs: V; Irbe, 4035 Rombouts Ave., Brons;, N,Y., 10466, U.S.A. Tālrunis
994-7917. Cikašas redakcijas vad.: i
6Ō63Ō, U.S.A., tālr. 774-5744. Redaktors 28 Taffs Ave,o luUgarno,
^ tus ne
atpaKaļ, ja pievi pasta kupons
tītajos rakstos i ne katrā gadījumā atbilst arī
iib6nēsamis iiiaksā Kanādā uii AS¥ $21.00, 6 niēn. $ 11.50. 3 mēo.
•.ititira: cena' 50 •centu.-z^^;^--■ SludHiāģiimai maisa: sW tekstāl5.00, pirmajā vai pēdējā lappusē $1^
par i cdla$ slej^^^^ dārā 50 centu datuma vienā numurā.
jumi nododami pa tālr. 466-1514,
us pec ya l bet uz vēlēšanos var stār vārdu vai iniciāļiem ir rakstītāia
nii:
iēniuniļļ ijuridi;^ atžfl Ma^^ ¥as TOru pār txii istīrn j m laJbi sen pār sviedi arī ļiiz Ziemeļameriku ^^^^^^u^^ pieņēmies plašumā. Laiks nav strādājis musu laibā, Bet radījis BāJtljas valstu brmibas ja/u--;tājūmā toīstamu^: simptomus, ka gadiem aizejot un okupā€i-
nptajam NāGijām Ņujorkā:, vēlēšoties pret AustrāU preinjēru Vitlamu, kam tajā
Baltijas'vai- dieinā ibiija paredzēta runa ikop-
Dadža zīmējuims
a.
pie-
ņēončiā inisijas 1. sdcretārs Ke-Vilis un to^
•piedalījās- .-pBiLAs „priekšsēdis-
■ I -
vairāk ieilgstat, šīs vai? siis varētu aizmirst uz visiem laikiem un atstāt Maskavas ti-
ramiijai,^^^^^ to
"Vitlama vaMības iēmums ir s precedents, Ikāņi even-vaarētu sekot aii^^<^^ ne-titmvaistis. Modrība pastipri-nājusiie^/ Protesta demonsirāci-j'ās ir
un jaunās :pa«dzespārst^ Nora 2āilīte un Dzintr^^^ satākāanos ar premjeru mu vai ārlietu ministru ViM-
le-
sa
Li. :.'*■
ar
tiem, toŗas foto ķo-> paju nlsutīja arī Austrālijas
apspiestās tautas, atgādinājums ievērot si^īgip torīvlbas" deklaŗācij as un ciiar. tas, lai 1» beidzis nekļūtu par liekulības izpaudumiem.; Kaš
, ka Baltijas vāl-^ nesen
nīcas kaleiidārā ievietotos krls-ti)vārdus^ pārmetot, ka Latvijas; dibināšanas dienā, 18. no-: ;veņibrī, ievietots mūsii:: apspiedēja Krievijas cara Aleksaaidra vālīte: šis te musu kalenldāros šajā datumā bija lasāms visu Latvija^ patstāvī-feas laiku, pat tik izcilā /izfeu-ma kā Annas Brigaderes redi-ģetā Diau^vas sada grāmatā,
nes aarī !
_ it ari Druvas literārajā gadā grāmatā, kas iznāca Dr/ H. Tidiovskā reda^^ un Valtera Vedina izdevumā Toronto.
ar pūķim dusmodaniies,^^^^k^ MO LAIKRAKSTA
%ņlcas;. kalendārs to _e.sot UZZINĀTS AIGINĀJIJMS
„ieziemojis" janvāri. Si vārda ^ piiinatnējā nozīme m^Mējama Latvija Amerikā_29. septem'b-
latinu un grfeku valodā un ir ŗa mimura raksta „ALA mo- •
--pērle. Bkai vēlākā laikā — demizē darbu" minēts jaundi-
pie tam sekundāri — šis vārds toinātā Latviešu institūta pado-
asociējieg ar riiums pazīstamo mes sastāvs. Tajā atrodams arī
— margrietiņu. Nav nozīmes mans vārds iin piezīme: „Visi
sīkāk nodarJ)bties gar ^^K^ kandidāti devuši savu pieferi-
Vēstuli, ko rāda jau šie divi šanu/' Aicinājumu darboties
piemēri vien. Bet pienākums Latviešu institiitā padomē uz-
ir atbilda Aleibsandra vārda skatu par pagt^dinājumu. Bet.
īpašniekiem, kas jautā: vai tad tā kā plaši: iecerētajam insti-
mūsu vecāki tiešām bijuši sla- tuta projektam vajadzīgi ļau
voffi; dodami mums tādu vārdu, kā to pēc J. Kontea vēstules var iedomāties? Ne, Kon. .
dis, kas tain var ziedot daudz vairāk dariba nekā man tas fean citu saibiledrisku pie-
liedz;
citām ^
y ap-
draxid^^ saros paša tautas
•;sava
Autoi^s^ 1^
poiluiģaļju izivākšaiiof 110 Af-rftās fcoloniāilisms nav iz-
ters
runā to, ko viņš
dēļ iespējams,; tad ne-
Brīvās pasaļ3ī^ doma nav aļEļspiedēja p 'Viaiihācigie lēmumi par citii ^tāutu izttRgošam Maskavas ko-loniālismam l^ek nosodīti, Iztirgotais nobijies, jo 'gaicšjjis; ka troksīiis kļūs tik Mels, ŗeakčiļa tik spēcīga up pats apdraudēts, S Austrālijas minfetrup^ tam Viittamam tieši ta jadzejāš mēi^t ^ 1^ jīīdžu garo c^ļu iio Kaniberas uz Ota-vu, lai; satiktos ar Eaiiadas mi-
a
iiBv kriero ķdiomja?
vasaras-un ru-
ŗu pārvalda pašii ierēdņi. Turpretī Lietuva ir Pad. savieriī-
ar vāru iela krievu impērijā un ikuŗu pārv^aMa i^^^^ iesūtīti
nav vis kāds slavu vārds, kā to iedomājas Konters (par godu ķeizaram
ib'fet grieķu cilmes^ veidojies griteķu ,,alefcso'' un„anēr", kas Jtui^ tas, kas' atvai^^^ vīrus. Maķedonijas Aleksandrs Li^ais . g. s. pr. Kristus); nebija ikŗieivs, toet jau slave-i pirms tam, kad Erier vēsturiski vēl bija
nezina! Vai viņa runāšanā DV varu so aieinalj-umu kalendāra: vāŗdā^Mt^^^ Dien^, ^ par aicinaju^^
)i]nī]gi nenozīmīga, šī ī
arr
vārds iemīl-
am
tā, ko viriš dSbināja Egipte, Ari Jauna derībā figurē šis vārds (Marka ev. 15,21). Alek-sandri bijuši arī vairāki pār^ vtešti. No: vāou tautībās Alek-sandrieni , slavenākais ir 1
eki, ka kā
as
viņu 4.
monstrācija; kas otrā dienā atbalsojās an pie pilsētas taiti^ Tbŗblnto pilsētā^
ar
pret^2 balsim,^^^^!^^ jam balsošanas laikā gļ^i pazūdot/^-krasi^^^^ šu pui^.ļ;' Ota^ā meldēja savam lēmumam sekotāju, cerot^ siavu stāvokli atvieglot un brīvās pasaules sabiedrisko domu inikstināt? Kas tagad urda Austrālijas -kreiso premjeru, ka viņš pa ceļam uz Maskavu Mja nolēmis iegriez^ ties arī Vašingtonā?
Ap 200 baltie jau 30. septembrī demonstrēja pie Apvie-
rikā yai: franči Zieinelafriicā. Ja nu starp Krieviju m Lietu-TO a*ras*ōs ju lietuvieši bīlū ar melnu ādas krā^ lieta butu^aidra; Pad. savie-tiktu apzīm par kolo-varu. Bet viņi ir tikai 1^^ iiz-teki uii kirgīzi, kuri; dzīvo krievu imļ>erijā: 1^ kuriem .ne-: interesējas arī
it kā butu secināms, ^^aju tikai pēc aprakstītās Ame-
autorizēta, arī ir jautājums rikas latviešu apvienības val-
(varbūt: par td izteiktos DV des,sēdes; tāpēc arī nevarēju
paši?). ; iepriekš dot vai nedot savu
-pdekrišanu."
gribētu kalpot kada cita, šeat ^.J^. il^ ^7- i ^ • ^
gan vārdā nesaukta, kalendāra Medisona, Viskonsina
re3dāmēšanai,ikuŗa sastādītājs pretendē, ka viņš būs musu kalendāru vārdu īstais reformators resp. „jauno vārdā die-
n^" saraksta sastādEāijs. Ag- ^ . ^ ,
rāk sevis Teklāmēšanai ar citu par- Bermonta^atova kļ^
īiopelšanunaēdža dēvēt par ^^^n S^* viņa^strat*
soMdu konkui^nci. Ka vāM^ Bermonts nebūtu m
Latvija Amerikā 21. sept. numurā P. Krasts no Ohaijo rak-
^is uz Rī-
un
fraiiči,
; šo vārdu lieto arī
i un vēl ci-nav nel
dienu jOTtājoims, diemžēl, nav IHi ^ ^^mŗ^. mes/voņu
atrisināts un ka tur daudz kas boļse-
vēl darāms, nenoliedz neviens, ļ?'^^ ^ mkmti. Ģan^ Balo-
bet uzgrūst piar to vainu Baz- ff: Ŗadziņs tad J)ū^
mcas kalendāram, kā to dara IS:ĪMu^b^b J. Konters, ir absolūti nepa-
Štrautnieks,
vu vai siāv^ monopols, no kā mums būtu lānobīstas.
iz'
īnž. J. Radziņš Detroitā
redaktors
51J SABIEDRISKAIS
s vārdu asociēdams
jt, no lielkrievu šovinisma.
ir miris, šā gada 5.
kā pirmā
CEOTRS
pec sim
nozīmē uzkuririāt auksto karu, kais savukārt traucētu tirdzaiieciskās attieksmes ar austrumiem un varētu pat ie-robežot plānoto gāzes piegādi. Gineja-Bisaua ieguva neatkarību. Bet kas jautā par Igauniju un Kazachstanu? Ļeņins jau 1^^. gadā redizēja, ka Pad. savienības konstitūcija nav spējīga pasargāt nekrievu tautas,
»_ »
vas varu^I^^ un Lietuvu, līdz ar to apstiprinot bezkaunīgo krievu komunistu tezi, ķa šīs trīs valstis torīivprātijgi iestājušās krievu impērijā, šis i^ nožēlojams laikmets. — šodien tiek atbalstīti krievi un nēģeri, bet Eiropas kultūras tautas ir pazemotas, — nobeidz savu rakstu VoMs Švarcs Rietumvāeijas laikrakstā Die Wēlt.
numurā raii?:ista, ka mēs nezinām tuvāk savu vadošo sabiedrisko darbinieku biogrāfijas, un jautā, kāds doktora grāds ir I. Spineram un V. Klivem. ,
,un Latviešu centra plānošanas komitejas rakstu, jāpriecājas^ ķa bez naudas var tikt pie apm. 5 milj. Maru īp^^ Lai īstenotu pix)iektu, iniciatori
^. . . , ieteic organizēt no d^^^
,;Musu sabiedrisko vadītāju zarēm špaiiālistu grupai Tas
biogrāfijas ir ievietotas Mvis- ir saprotami. Mkai nav sapro-
kajam^problēmām veltīta rak- tams,.kā tagad, kad projekts
stu krajuma Ardhīva XII sē- vēl tikai pētīšanas stadijā, rak-'
juma. si sējuma 87. lappusē ir stā jau min par Latvi^š\i nama
mmeti V. Klives grādi un 96. likvidēšanu. Vai tas nebūtu jau
par agru?
Ja Latviešu sabiedriskais vadītāju biogrāfijas, bet arī cientrs vasas cerības atitaainos, vēl daudz citu lietu par notiku- prgtams, ka līdzīgs iestādījums miem mūsu sabiedriskajā dzī- jālikvidē. | vē. Proff. Br. E. Dunsdorfs, ■ MMešu mama
lappusē L Spilnera grādi. Tie, kas lasa Archīvu, var uz-iināt ņe vien mūsu sabiedrisko
i:
I
i
..Mm.
1 - - -
MM
Fridricha Mili
Pamazā forļ pas stipri sadj gada pavasari matu Drauga šais Laiks. Tļ desmit gadieļ laiks. Tāls ur dā bagāts, ziamas un vaļ visiem tiem esi
rtedž jau vi rieciens bija sa'šļukusi tun veri) un arī ] ga ieloka (vai armijas segci daudzējādā v
Vircburgā W. tenē Sauksmļ Inas, turīgajj nā papīra Dļ kes vāku un ļ . dzīša apģādāļ
Pirmajā 1j dukcija — Fļ telis Sēdošā. Krēsliņa ap( reprodu'cēto Milts rakstu] u meistars ast^a tecJ derīga ar mļ noskaņu glei maijiem krasļ par Milta v! mazajā sal( esot bijis ski reiz atbalsoji
_ — ■ - 1 ■ 1 'I
Tomikalnā dega, Vidbei bi i(nez kāidēj ku mājās til redz citu r ]\filts vienme pilsētas glezļ ātriiē ritmi na mākslas akadēmiju b« Kafejnīkia.
vairs Nekāras tilta vairs nedzirļ
zisitu oalas. ģimnāzistu vuši par k( kāņiem, jau kur" šodien
Palicis ui sētai im tāj Ne jau kādi alejā vai K tā priekšpolj lās pilsētas apteifcsmota arī ap šīm ties sirmas Sen izMusļ soli, un m