Sestdiena, 1974. gada 12. -ofetdbris, 41.
LATVISKA AMĪSRIKA
KO LIECINA ARTAUJAS REZOLTĀTI ASV
Amerikas latviešu apvienība aizivalditaijā vasarā izdarīja aptauju. Izsūtītajās lapās tautiešiem bļja jāatbild uz dažādiem jautaljumi'em. Atbildes ir analizētas ar; skaitļotāju m sakopotais- atsevišķā grāinatā. No ienākušajām 3831 atbildēm, 789 vai 21% atbildes bija no Dau-igavas Vainagu organizācijas biedriem. . .
No visām iesūtītām atbMēm (3831) ar Dauga^vas Vanagu organizācijas darbīibu apmierināti 78,6%, neapmierināto ir 7,1%, bet šo organizāciju nepazīst 14,3%. Lielāks apmierināto sikaits ir tikai Amerikas latviešu apvienības darbībai (85,9%). Visvairāte neapmierināto ir atbildētāji', jaunāki par 35 gadiem (16,3%) un no šis grupas 31,7% nepazīst DV organizāciju. . Tikai 52% no šīs grupas apmierināti ar DV darbību. No 36 līdz 55 gadiem alp-mierināti ar DV ir gandrīz 80%, ibet vecāki par 56 gadiem pat 85,5%. Paši DV biedri ir 95,2% apmierināti ar savas or-•ganizācijas darbību. Samērā augsts procents ir ar akadēmisko izjglītibu, kas neko nezina par DV organizāciju — 17,9%. Tas. varbūt izsikaidro-jamis ar to, ka šinī grupā ir daudzi jaunāki par 35 gadiem.
Pensionāri (86%), tīri latvisko laulību piederīgie (83,7%) un vieninieki (74,3%) ir apmierināti ar DV organizācijas dar-
bību, bet studeniti {52,2%) un jauku lauillbu partneri (58,5%) ir imazāk apmierināti, ļle, kas pieder pie latviešu draudzēm vai kas veiikuši amatus latviešu organizācijās, DV darbību ņmējtē pozitīvi — 81,1%, bet ķriletni zemāks šis procents ir tiem, kas pieder pie amerikāņu draudzēm, nav uzņēmušies amatus vai nemaz nav ziedojuši latviešu centrālajām organi-izācoljām. Bet 93,4% no tiem, kas iziedojuši vairāk par 500 dolāriem gadā, atzīst DV darbu. No laibāk atalgotiem, ar ienākumiem pāri par 20.000 dolāriem gaidā, ar DV darbu apmierināti tikai .71,1%, un 21,5% organizāciju
DV organizācijas biedru na-ičionālo stāju var redzēt no vairākām citām atbildēm. Var nagiem ir 93,7% latviskas ģimenes ar abiem latviešu partne» ŗiem, bērnu ir 87,2%, sava māja 70,7%, laikrakstus, lasa 97,8%, Latvijas 50 gadu filmu apmeklējuši 66,3%, filmu „Mēs" 38,1% un jaiinu ALA filmu vēlas 81,4%. Visos šmis jautājumos DV atbildējusi vairāk nekā caurmērā un gandrīz visur ir pirmajā vietā. Pēdējā . vietā viņi ir starp tiem, kas pieņēmuši šejienes pavalstnie-<ilbu, jo ASV paivalstniecību pieņēmuši itiikai 76,4%. Jāpieņem, ka gandrīz visi pārējie vai gandrīz viena ceturtdaļa
Toronto latviešu pensionāru apvienības pirmajā šīs sezonas sanāksmē .3. oktobrī "Latviešu namā, piedaloties vairāk nekā ]150 biedriem,. valdes priekšsēdis A. Retigs iniformēja par Ontario pensionāru kongresu Hamiitonā un iesniegtajām prasībām par. pensionāru dzīves uzlabojumiem, piemēram*, ja viens no abiem laulātiem sa-. ņem pensiju, tad vīram vai sier vai vajadzētu maksāt pensiju jau ar 60 dzīves gadiem.
Jaunā horizonta programmas ietvaros Toronto latviešu pensionāru apvienībai vēl piešķirts 5.920 dol., kas būtu nz-^atāms par pēdējo, piešķīrumu. Jaunā horizonta prograni-mā turpmāk svītrotas nodarbības, kas nedod ienākumus, ^ piem., ekskursijas, makšķerēšana, bimībošana u. c, bet atba'lstīs vīriešu un sieviešu
rokdarbu grupas, kas sanāks katru otru pirmdienu pl. 10 rītā Latviešu biedrības telt)ās un nodarbosies ar gleznošanu, in-tarsijas .un šūšanas darbiem, kādam nolūkam apvi€^nība nopirkusi šujammašīnu. Sieviešu rokdaiibu grupu vadīs A. Ķirša ar palīdzi I ,Vicinsku. Vīrieši rokdarbu izstrādājumus veiks savās mājās:
iLatvieišu pensionāru apvienT-ba Toronto ir viena no lielākajām un aktīvākajām, kādēļ 0!nitario provinces sociālo lietu nmistrija to aicinājusi pāriet augstākā pakāpē un izvērst savu darbību vēl plašāk un ar biežākiem saietiem, kādi varētu būt četras dienas nedēļā. Tādā (gadījumā no naudas līdzekļiem 50 proc. piešķirtu Oīitario provinces valdība, 20 .proc. Lieltoronto pilsēta, bet proc. būtu jāsagādā pašai
DĀVANAS MATRAM ®AOfJUMAiVi
kmiaioka; eota^jetas, ābias un koka IZSTEā-
DĀJUMI, ATOUiMĪ, TTTES
DAUGAVAS VANAGU
Latviešu namā, 491 CoUege idā, TarositD, (M..
(atvērta katru dienu uo pl. 12 dienā Mz 8 vi^.»
vasaras laikā sestdienās, un svinamās dienās & Pieņem maksājumus par lalkraikštu m sludļinā
Pārsūtām naudu, certifikātus , tm saiņus m kataloga). Tuvākai lefi^ādjai -svasiat.
921-7121
iSl -:veii;pie ■ jba.wijas' valstniecības.
BV ir arī čaklāk uzņēmušies amatus organizācijās — 74,97o pēdējos 10 igados bijuši kādos amatos (caurmērā 53,4%). Arī lokālo un centrālo latviešu o*r-gani'zāiciju atbalstīšanā ar līdzekļiem DV ir pirmajā vietā. Pāri par 500 dolaritem lokālām ortganizācijām ziedojuši 4,6%, bet 'centrālām 2,1% no DV, bet pāri par 100 dolāriem šie procenti ir 45,9 lokālām un 11% centrālām organizācijām, kas ir krietni virs caurmēra. Ar Amerikas latviešu apvienības darbību apmierināti 90,3% no iDV, ar Pasaules brīvo latviešu evaņiģeliski luterisko draudžu apvienību Amerikā 63,4%, ar Amerikas latviešu jaunatnes apvienību 58,8%, bet šai orga-Szācijai''DV:/V^ ši arī savu neapmierinātību (22,7%). Visi šie skaitļi ir virs caurmēra.
Secinot pēc aptaujas rezultātiem ^ DV ir latviskas ģimenes ar bērniem, pie kam vairāk nekā idivi trešdaļām ir sava māja. DV-organizācijas locekļi ir aktīvi latviešu sabiedriskā darbā ar daudz^ vadītājiem amatiem un krietnu materiālo atbalstu, kaut arī pasi nenāk no naudīgākām aprindām. Tie atzīst citu latviešu organizāciju darbu, lasa latviešu iespiesto vārdu un noskatās latviešu fibnu izrādes.
. Geistauta skulptira Bzeja
pensionāru apvienībai. A. Retigs ziņoja, ka apvienības vai-. de un, direktorija izteikiasies, ka šis projekts butu vēlams, bet to tuvāk pārrunās nākošajā pensionāru saietā, lai jautājumu izlemtu.
Sarīkojumu vadītāja un pen-^ sionāru kora diriģente 0. Upe-nieka aicināja pieteikties korī un ziņoja, ka būs iekārtota 'īpaža ierosinājumu kastīte, kur pensioniāri rakstveidā varēs iz-t^t savas vēlmes un ierosinājumus par sarīkojumiem. Apvienības teātra kopu vadīs Lija Pone. Turpmāk kārtējās ceturtdienu, sanāksmēs paredzētas filmu izrādes un refe-rāiti. 14. novembrī apvienība rīko 16. novembra atceres die- ' nu ar L. Vāsariņas referātu, (bet 2i. novembrī rīkos plašgku sarīkojumu ar priekšnesumiem, loteriju un kafijas galdu, ko jpret ieejas maksu varēs ajpmeklēt arī pensionāru ģimenes locekļi.
Brmajā sezonas sanāksmē bija iekārtots arī pensionāru rokdarbu galds ar vasaras brīvliaikā darinātiem darbiem. A. Kirlša bija izstādījusi izšuvumu darbus — sienas sedziņas, laikrakstu ieliekamos, spilvenus, intarsijas darbus un tau-tisikās Ieies, A. Bencone un I. • Vicinskla ieivilkumu darbus — gaida celiņus un spilvenus, bet J. Krastiņa un H. Zvirgzdiņa tautiskos spilvenus. Dāmu komiteja E. Rietigas vadībā bija
un cepu--
Dangā transporta un iesaiņošanas darbu dēļ plašākas mūsu tēlnieku dariķu skates trimdā maz redzētas.- Visai plašu un iestpaidīgu tēlnieka Miķeļa Geistauta darbu skati no 27. līdz 29. septembrim bija sarīkojusi Mineaļpoles Latviešu nama valde savā zālē, izstādot pavisam 75 darbus — 53 skailp-tūras un 22 miniatūrskulptu-ras. Skati atMāja Latviešu nama valdes pri&'sēdis H. Ki-perts. Par tēlnieka dzīvi un viņa danbu stāstīja Knuts Le-siņš. Izstādes pēdējā dienā M. Geistauts nolasīja referātu par latvlefšu tēlniecības līdzšinējām gaitām un sasniegumiem. _
Milķeliis Geistauts strādā kā miarmorā, granītā un šūnakme-nŗ, tā arī kbkā un metallā. Visās šajās technikās viņš uzrāda ievērojamus sasiniegumus. šajā izstādē 'redzējām 27 akmenī, 21 kokā un 5 bronzā darinātus darbus. Arī miniatur-skulptūras' veidotas pieminātos trijos materiālos. Geistauts. savā mākslā aizvien ^ cenšas sniegt ne vien dvēseliski, bet arī nacionāli nozīmīgu.. Viņš vairās no kalpo^šanas neīstiem ideāliem, svešām irracionālām jausmām. Lai šeit pieminam kaut dažus latviskās dzīves izjūtas piesātinātus tēlus un teļu grupas, kā Krusta ēnā, Kungs, ved mūs uz dzimteni — uz mājām, Daugavas Vanagi, Cīņu biedri un simboliskā reālismā darinātos Strinkšķēja kokle. Meitene ar saules puķi, Tālos ciemos, No māla 'krūzes, Kurbads u, c.
ILiatvisko īpatnību meklēšana mākslā Geistautam nav tikai tukša iddoma, bet tā nozīmē, kā tematikas, tā arī stila un formu problēmu risināšanu na-, cdonālā nokrāsā. Viņa darbu stis ir intīmi monumentāte, iejūtīgi parādot veidoto' tēlu iekšējo, dzīvi, šajā izstādē redzējām arī vairākus filozofiska satura pārdomu tēlus. M. Geis-: taiuts sevi pierādījis ari j[>ar ie-jiītīigu portretistu. Sevišķu ie-
tās daudzās miniatūrskulptū-ras. Te sastopamies ģan ar latviešu tautasdziesmu motīviem, ar klasiskajiem Mērnieku laisku tipiem, ar Poruka Kvikaži-ņu u, c. Visi šie, apmēros sīkie tēli, darināti ar apbrīnoijā-mu virtuozitāti, pasvītrājot šo tēlu rakstura dažādības. i
Tāpat M. Gei>stauts' pazīstams arī kā virtuozs meistars lietiskās mākslas lauka, dari-nādams rotājošus priekšmetus kā musu ikdienas, tā sak-, rālās dzīves vajadzībām, šajā izstādē patiesu apbrīnošanu izpelnījās Pirmās latviešu bībeles jaunā iespieduma vāku un slēdžu roitājums sudrabā un bronzā. MāksiMniekš līdz šim jau darinājis vākus un slēdžus 16 bibelēm, tīri vai apskaužamā rotājošo ornamentu formu da-žādaā. Ed. Tūters
AMNESTIJA. BEZERTIEŖIEM
ASV prezidents Džeralds Fords pedāvajis amnestiju Vietnamas dezertieriem un vi-īsiem, kas iizvairījušies no iesaukšanas kara dienestā, ja tie atgriežas ASV un ^ar .mieru 2 galdus nokalpot pubiskos pakalpojuma darbos. Viņiem amnestijas iegūlšanai jāpietei-eas pie amerikāņu virsproku-rora Hdz 1975. gada 31. janvārim. Dezertieriem jāpieteicais pie militāriem pārstāvjiem līdz tam palsam datumam. Līdzko dezertieris paraksta vienošanos •par divu galdu kalpošanu pub--Hsko pakalpojuimu . darbos, viņš vairs nav pakļauts militārā likuma kmtroilei. Pēc Kanādas likuma amerikāņu de:&er-tieŗi, tos atgriežas ASV un saņem atlaišasias doklumentiis, nevar vairs atgriezties un strā-