■ v
Sestdiema, 1974. gada 7.
(ATfIJA AMEBIKA 'li
mm
la tra-kreile un
iKreffis
aējot E. ŗja ar po-Lārtoja'I.
apvieni-[darbojas: V.= Drei-f,' vltn. V. Vēveris. maj. P. |s un Itn.
r ■ ■ ■
rieišu na-^est vini unazū un seikojašu
;pL 4 pēc-lā Jaunais ( jubilejas :teilis ar un' ska-rlt^ienas
vanagu lunā Sta-.
is vana.gu pļava.
ivieSu zā-l Zaes ko-A. Pur-
ļa koncerts rs.
:eja drau-tējais kon-)ažn!cā.
)V orgāni-gadiu dar»
Toronto latviešu centra plānošanas komiteja rosīgi turpina jauna centra priekšdarbus. Komitejas darJia sēdē 25. novembrī Sv. Andreja draudzes telpās priekšsēža A. Budrēvi-ca vadībā pārrunāja turpmākās darbības plānu. Pirmdien, 9. decembrī, pl. 7 vakarā Sv, Andreja baznīcas telpās plānošanas komiteja sasauc Daugavas Vanagu, Latviešu nama un pieou Toronto latviešu drau džu pānstāv^ju un citu intere tsentu sanāksmi, kurā princi pā pārrunātu jau esošo Dau gavas Vanagu un Latviešu na ma pārdošanu un līdzekļu ie pludināšanu jaunajā Toronto , latviešu centrā, lai tajā koncentrētos visa latviešu sabiedrība, kulbas kulturālā un sabiedriskā dzīve tagad noris dažādās pilsētas daļās.
Jaunajā centrā sabiedriiska-jām vajadzībām paredzēti tikai 15 proc, kādēļ, sabiedriskās telpas butu piaplašināmas ar pašas latviešu sabiedrības līdzekļu iepludināšanu, domā A. Budrēvics. Pēc viņa ieskata centra varētu uzcelt arī latviešu baznīcu, feuŗā varētu apmesties Toronto Austrumu latviešu ev. lut. draudze, ka«B savus dievkalpojumus, notur īrētā baznīcā. Jaunā centra baznīca varētu garīgi aprūpēt arī centrā davojošps vecos ļaudis. Abas pārējās lielas latviešu draudzes, kam savi īpašumi jau izmaksāti, varētu sniegt palīdzīgu roku. Visi šie jautājumi noskaidrojami, lai ieplānotu centra apbiives gabala lielumu un to nodrošinātu. A. Budrēvics neparedz, ka līdzšinējiem latviešu sabiedriskiem īpašumiem pēc? (Latviešu centra izbīives varētu būt
li ■ I r> III ■■! !■ ■ I MgMwwiwmwwiwyiiMmTMTiWBi^^ 111 ■ I • 111 l'i I rMBīirrniii
Lāčplēša jubil®|a
Kalpaldetis LKOK kapteinis Aleksandrs Lasis 20. novembrī atskatījās uz 80 mūža gadiem. Pēc kara skolas beigšanas Maskavā viņu stacionē 'Rīgas frontē gaisa kuģniecības novērošanas stacijā Slokā. Pēc Rīgas krišanars 1917.jgadā <A. Lasis ar fiiavu karaspēka daļu nokļūst Penzā, kur piilsoņu kara laikā 1918. gada 24. jūnijā viņu smagi ievaino. Pēc atvese-
Spt. Aleksanclrs Lasis
divdesmito gadu sākumā ta laika Latvijas armijas imiferMāc
mlzs, jo, pārejot visām aktivitātēm uz jauno centru, tie nīki4otu. Tāpat latviešu draudzēm sadilstot būtu nopietni jāapsver sava īpašuma liktenis. Jaimajā centrā uzceltā baznīcā, pēc 15 vaii 20 gadiem apvienojoties vēl pie latviešu baznīcas palikušajiem latviešiem,-^ draudzes spētu dar-'boties vēl tālākā nākotnē. Centra plānošanai komiteja, līdz šim jau veltījusi lOOO darba stundu.
Lai sāktu celt dzīvokļu mā-ju, centra komiteja jau sākusi vākt ziņas par tautiešiem, kas apmēram pēc pusotra gada vēlētos īrēt dzīvokļus latviešu īres namā. Ziņa«s, protams, ir pilnīgi nesaistošas: vārds, uzvārds, dzimšanas dati, ģimenes īsastāvs, pieprasītais istabu 83ikalits uņ pašreizējā adrese. Dati nosūtāmi A. Retigam, 30 Topham Road, Torpnto, Ont. M4B 30, līdz 31. decembrim.
īres nams, ko par valdības naudu komitejia paredz uzcelt jau 1976. gadā, ir viens no plānotā Toronto latviešu centrā sastāvdaļām. Tam tieši tuvumā novietos arī sabiedriskās un saimnieciskas celtnes, kā aiļ pārdodamu māju ciemu. Atbilstoši valsts un pašvaldības noteikumiem, tiesības uz telpām šādā namā ir tādiem cilvēMem, kas Lieltoronto (Metro Toronto) nodzīvojuši vismaz 1 gadu, ir vecāiki par īso igadiem un kuru ienākumi vieniniekiem . ir zemāki" par iSOO dol. mēnesī, ģimenēm — zem 700 odi. Atsevišķ&s gadījumos dzīvokļus var īrēt arī jaunāki vieninieki vai ģimenes ar zemiem ienākumiem. Pēc noteikumiem īres mafcsiai ir viena ceturtdaļa no iniāku-miem.
puse
atgriežas Latvija un 20. no-vemībrī, savā dzimšanas dienā, stājas tikko proklamētās neatkarīgās iLatvijas cīnītāju rindās. Virsnieku rezerves, vēlāk
Atbrīvošanas cīņās, 1919. gada 15. aprīlī, pie Slokas kapt. A. Lasi^atkal ievaino. Viņš kļūst mūža invalids un darbojas Lāčplēša fcaŗa ordeņa domē par sekretāru. 1971." gada 25. janvārī A. Laisi Kalamazū piemeklē smaga nelaime. Rīta agrumā, us darbu ejot, neuīz-maņīgs autobraucējs ielu krustojuma notrielc viņu 2iemē. Sekas lauzta veselā, labā kāja. Nesamaņā cietušo nogādā Bor-gess slimnīcā, kur tikai pēc apm. pusgada viņš tiek brīvs no ieģipsējumiem.
(Ar visu invaliditāti kapt. A. Lasis ir aktīvs sabiedriskā darba. Viņš ir pulkveža Kalpaka bataljona valdes pārstāvis ASV, bijis seniors Selonijas Mičigenas kopā m viceseniors korporāciju kopa Kalamazū. Vienmēr možs gan draudzes, gan (Latviešu biedrības, īM mednieku kopas un citos sarīkojumos, pats būdams ari Daugavas vanags. Plašāku kapt. A. Laša biogrāfisku apcerējumu bija sniedzis krāsu tēvs — Atsevišķās studentu rotas kom'andieris plkv. Arturs Galindoms viņa 70 dzīves gadu
TaEtas deju kopas Dzelmieši tautību festivālā čikagāj , Ints Renigers, linda MiBa im Ēriks Pētersons.
: Sandra Būdnieee (Miss Foto: Andris Laimlberts
Kā Toronto latviešu centra komiteja, tā arī galvenā šl nama idejas virzītāja — Toronto latviešu pensionāru apvienība visiem spēkiem ^centīsies panākt, lai visi nama iedzīvotāji kā sākumā, tā vēlāk, būtu latvieši. Atskaitot lerob ežotuš ienākumuSj nekādu citu notei-
kumu īrnieku izirēlē na^, >ta- tād^ komiteja aicina visus
d^ šis nams varēs tapt; un pa- ' tautiešus^ kaš liopi^
likt par latviešu namu, ja vien
V. , . .^>.. . . - ,1976. gada pārcelties uz dzivi pasi latvieši spes visus dzivok- ^
ļus piepildīt ar latvieša
kiem. Komiteja: un pensionā- Toronto pensionāru apvi^-
ru apvienība nevēlas ļiarnu pro- baspr^ jektet tik mazu, ka jau no^^^p^^^ ša
M i
ĪPAŠA PAīN'EĻDiīSKUSīJA •
Latviešu preses biedrības Kanādas kopas valdes sēdē 26. novembrī pārrunāja Birutas Senkēvičas ierosinājumu sarīkot „literām" Zienusvētku ©glīti kopiais biedriem, labvēļiem un ģimeņu locekļiem. Dr, P. Vasariņš ierosinājumu atbalstīja, ja tiktu aicināti arī no kopas aizgājušie biedri. „AizgājiUšie biedri mūs neinteresē" iebilda R. Norītis, bet citu ieskats bija, ka „to eglīšu jau ta par daudz". Jautājumu atlika uz nākošo sēdi.
ĪM'AK kultūrās nozares vadītāja Inta Purva ziņoja, ka LINIAIK valdes sēdē 13. novembrī notikušas pārrunas par Jaunās Gaitas 100. numura saturu. Rezultātā 'liNAK kultūras nozare saņēmusi uzdevumu sarīkot publisku paneļdiskusiju, par kuras vadītāju izraudzīja Osvaldu Liepu. Paneļdisfcusijas tematu formulēs šādi: „Mēr-auklas politisko uzskatu izpausmēm presē'*. iSēdes dalībnieki formulējumam vienprātīgi pievienojās. 0. Liepa ; ziņoja, ka plānojis panelī par runātājiem aicināt 4 kus — J, Grodni, V. V. Lieptiņu un Jaunās Gaitas redaktoru Laimoni Zandbergu, kas gan aicmājumu pieņem, bet piebilst pret J. Grodņa aicināšanu. Tā kā ne ar vienu no minētaijiem kandidātiem vēl neMja runāts, iespējams, ka tie var arī atteikties; sēdes dalībnieki sarakstu papildināja lar T. Kronberga (LNM:), J. Iesaka .((LNAIK) un J. Lejiņa (LPB) vārdiem. -Panelis pare-
neļmsKusiju par riotisma ievirze reliģijā" 2.' februārī. Par panēlistiem sārt-nāti Dr. V. KIrve un māic. J.: Cālītis, daļēji arī %dra Gubiņa. Par tālākiem ķandidātiēņi minēti māc. R. Ekšteins un B. Rubess, bet pēdējais atteicies. 'Paneli vadīs 0. Liepa vai Inta
R. Norītiš;:ziņoja^.^^p^ izdevuma Brīvais Vārds Kanādas numura minēja, kāsim vil bijuši nuskriptus. Sakarā ar I. Sakša jau agrāk i^iteiķto ierosinājumu nodibii^t godalgu fondu, valde vienprātīgi atzina, ka vienīgais iespējamais veids, kā
IMlM a! . TOiROiNTO
fondu 1966. gadā doto kurnu robežās un pašreizējos apstākļos iedarbināt, ir w izsludināt balvas piiblicistikā jauniem trinMiasapstā augušiem žurnālistiem^ kas parādījuši vietējās latviešu laifoakstu^ r^^ Balvas būtu izsiu^
1975. gadu un izmaksājamas
1976. g^
tu iBili^mu, tāpat piešķiršanas ye^ izlems vēlāk.
:^'č:ĪjPiBr-: Kanādas kbpās va
īsies sa-di: priekšsēdis 0. Liepa, vietnieks ī. Safcss, sekretāre un kasiere A. Atvasara un biedr-zinis Dr. P. Vasariņš; valdes loceklis R. Norītis. —I
Sesto latviešu diziēsmu svētku Kanāda rīcības komitejas rīkotajam jauno latviešu atskaņotāju māķsliniefeu konkursam jāpieteicas līdz 1976. gada 15. janvārim, tāpat jauno' komponistu konkursam. Abu konkursu noteikumi publicēti mūsu laikraksta 30.-^vembŗa numurā. Publicējuniā ieviesušās dažas kļīīdas, ,,B" kategorijā jāpieteicas pi'aništiem līdz 18 g. v., ne 13,'^ ikā nepareizi ie-
iunjas Komisijas priekšsēdis ir Tālivaldis Ķēniņš, ne Tālivaldis Ķiķauka, kurus drukas velniņš sajaiļids. šiii nedarbnieks sagrozījis vienu vārdu arī rīcības komite-jas konkursia daļas adresē jauno latviešu komponistu kompozīciju iesūtīšanai. Pareizi
jālasa: „Latvian Music Com» petition" ii. t. t.
Sīkās, ziiias
^ AN
Vaidlieiims, ikašt heMm trīs dienu sarunas ar Siriju, Izraēlu un Ēģipti, intervijā izteicies, ka esot ii^āfrliecinā*^ Vidēgo austnimiu miera sarunās nekas netikšot i^anālkts, laMm m žīdu istarpā sāfešdities jauns kaļ^š pi^sarī vai vasarā.
vasāim balsīm atbalstīja viņa
Latviešu namā.
Cīņu draugi, Daugavas .vana-. un lāčplēši novēl savam oŗ-deņbrālim daudz baltu dieniņu.
LKOK Vo Vuškalns kīdtups nozares rīkojamo pa-
išesJku diem partijas
tijia 11,
ievēlēts uz 5 ga-OTimāņu^ koaņūnis^
^ Šveices isūtnis AdisaibeM ziņo, to Eitioļpijas tagadējie vaMnieki viņam izte&uiš^^^^ ka Haile Šeilasī pekriitis atdot visu ^smu ibagāifflbu cilvēkiem, kas nogāzuši viņu no troņa! Oficiālas personas teikuSas, ika i tā esot isiaimafesa ptr imperatora dwlbu. Viņa bagālHbu lēš no 100 milj. āīdz 15 bfljoniem doL Eti-opijas budžets ir 500 milJ.
. ■ . 1..-