4 LATVIJA AMERIKA Sestdiena, 1986. gada 20. septembris, 38. nr.
Notikumi Latvrjfi 1986. gada
(TuFpihfijunis)
Viensētu pārvērSanako^^^ lektIVās farmās vispār komunismam atnesusi lauksaimniecībā ndabpjamu saimniecisko negatīvismu, ko vairo darba roku trūkums. Visi vecās paaudzes lauku dzīves strādnieki ir jau scti pensionāri, kuri teti kur vēl pieliek savu roku; tā ka viss vairums darbu jāveic ar talciniekiem.
Šopavasar šo papildus (un pat dažk^ galveno darba veicēju) strāflnieku visumā nebija, jo ļuegaidītās katastrofas aprBī Černobiļā un maijā pie Bauskas (eļļas vadā plīsums) atrāva daudz darba spēka šo katastofu seku np-vēršanā, un tā lauku koUek-tīvāš saimniecības bija spiestas gandrīz visas samazināt savas sējas platības un vispār partijas uzliktās normas,
Pirmkārt, lauku darbu veikšanu lielā mērā kavēja lauksainuiiēdbas mašīnu trūkums. Darbam derīgi bija sagatavoti (caurmērā visās republikās): Traktori — 94% (ieskaitot lauku darbiem nepienoiērotos lieljaudas trakr tonis), graudu kombaini 86%, traktorvikmes pļaujammašī-nās 89%, savācējpreses 84%, zāles miltļu agregāti 74%.
Arī citu lauksaimniecības mašīnu stāvoklis nebija labākā stāvoklī. Pie twnj|«^ zīmē, ka visām m^^^ trūka apkalpotājUc
pirmsyl^
Arī pirmās klases v\ sēkla bijā sagatavota tikai par 66%.
Un tā sējas platības bija vājas: vasarājus iesēja tikai 88% no paredzētā plāna (starp tiem 94% graudu), iestādīja kartupeļus 67% un ziemājiem izdarīja virsmēs-lojumu pār 50%. Tie ir oficiālie padoņ^ statistikas dati, un, šķiet, būs grūti apgalvot, ka tie nav „užfrišipā-ti" un ka stāvoklis īstenībā ir
rudens:
Toties uzmambu var pievērst vasaras darbiem (šajā apskatā līdz jūnijam), īpaši lopkopībai, kur vismazāk trūkst darba roku. Te jāiztiek ar jauniešiem, jo vecās paaudzes tikpat kā nav.
Par jauniešu skaitu lopkopībā liecina šādi 11. aprīlī publipēti dati:
,,Šobrīd visās JopkojMbas nozarēs kopā republikā strādā vairāk nekā 500 jauniešu. Šobnd republikā izveidoti un strādā lopkopībā 63 komjauniešu un jauniešu kolektīvi. Katrs trešais no tiem — pēc kolektīva darbuzdevuma metodes. Pērn ar komjaunatnes ceļazīmēm lopkopībā sāka strādāt 374 jaunieši. 211 no tiem iekļauti komjauniešu un jauniešu lopkopju trie-cienvienībā. Skolēnu ražošanas brigādēs ir 724 jauno lopkopju posmi. Tajos darbijas 7945 skolēni. 174 no
tiem posmiem ir ar mehanizētās slaukšanas operatora profesiju. Tajos iekļauti 1823 skolēni, kuri fermās spēj prasmīgi aizstāt pieaugušos. Pērnvasar republikā lopkopībā strādāja 35 skolēnu vasaras darba un atpūtas vienības. Tajās tika iekļauti 875 bērni. Šobrīd republikā tikai 64 skolās nav izveidoti lopkopības pulciņi. Noorganizēto pulciņu darbā piedalās 5()26 skolēni.''^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Šie skaitļi ir gauži niecīgi, sadalot uz vairāk nekā 600 koUektīvām saimniecībām. Un tie nav pilnvērtīgi strādnieki. Tas ietekmē arī pi^a guvumu. Jūnija mēnesī tas bija caurmērā visā republikā no govs tikai 12,7
Vislielākās bažas republikā sagādā lopbarības sagatavošana nākamai ziemai. Tā gan nav jauna problēma, jo ik gadus lopbarības ziemai nav irieticis un bijis jāizlīdzas ar dažādiem surogātiem, kaš, tāpat ik gadus, ir sagādājis zaudējumus izslaukuma ziņā un sevišķi lopu krišanas gadījumos.
Gprbačovam nākot pie varas, arvien lielāku vērību sāka pievērst lauksaimniecībai, jo tās stāvoklis arī citās Pad. savienības republikās nav daudz labāks. Gorbačovs sāka pārkārtot lauksaipinie-cības vadību visā Pad. savienībā, kas, saprotams, notika arī Latvijā: likvidēja vairākas ministrijas un radīja jaunu agrorūpniecisko pārvaldi. Tās plašos un jaUnos Uzdevumus pārrunāja partijas XXVII kongresā, tika noteikta jauna kārtība, un tomēr vfes šis pārkārtojums jau šajā vas^as sākumā radīja daudz bažu, kas liecināja, ka lopbarības sagāde uz laukieni nenotiek pēc partijas noteiktām prasībām. Jau jūnijā sanāca partijas un saimnieciskā aktīva sjmāksme; tā izskatīja organizatoriskā darba jau-
tājumus lopbarības sagatavošanā visā Pad. savienībā, pieņemot arī neticami plašu " lēmumu, kā šis darbs veicams.
Kā vienmēr, arī šoreiz, jau 21. jūnijā, līdzīga sanāksme notika Rīgā, kur visus galvenos norādījumus deva pats partijas CK pirmais sekretārs Boris Pugo, garā runā iztirzājot visus nepieciešamos jautājumus. Pugo palīdzēja vēl daudzi citi runātāji, un pati sanāksme savā saturā atklāja visas nelaimes, kādas pastāv lopbarības sagatavošanā ziemas periodam.
Tuvāk pakavējoties pie šīs sanāksmes, izriet, ka PSĶP GK jo asi izvirza uzdevumu maksimāli nodrošināt lopkopību ar pašražotu barību; tāpat rūpīgi jāatrisina uzdevums iedzīvotājus nodrošināt ar pārtikas produktiem. Šajā ziņā lopbarības ražošanas problēma Latvijā ir ļoti asa, jo tajā vēl vienmēr lieli trūkumi, kas šajā piecgadē (no 1986. līdz novēršs.
Vislielāko bārienu saņēma jaunā agrorūpnieciskā pārvalde, kura tikpat ka nekā nav vēl darījusi, lai fetenotu Maskavas nkcyuraus un lē^
. mus. ■■■v"-^-^^^^
Vienpadsmitā piecgadē (pagājušā) no katra hektāra tika iegūts caurmērā 22—24 centneru graudu, 122—150 cnt. kartupeļu uh 30—40 cnt, daudzgadīgā zāles siena. Tas ir mazāk nekā kaimiņu republikās — Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā, tāpēc neesot jābrīnāSv ka ražotās lopbarības apj oms mazāks, nekā lopkopībai vajadzīgs. Pagājušā piecgadē uz vienu lillopu saražoja tikai 14—16 cent. rupjās un sulīgās lopbarības! Kur vaina? —
Talsu skolu audz&ņi vasaras darbos krauj ķieģe|us ^ ti saucama , lietderīgi izmantoti''atpOti.
publikā slikti izmantojot lopbarības platību, Vdaudzās saimniecībās audzējot maz pākšaugu, āboliņa un rapšu.
Lopbarība ir loti zemas kvalitātes, to arī izbaro nesagatavotā veidā. Līdz ar to par maz ražo gaļas, daudzās saimniecībās izslaukumi no govs nepārsniedz 3000 kg gadā, prāvs skaits govju ālavas, gadu no gada pieaug lopu nobeigšanās. Par maz atbalsta palīgsaiņiniecibas resp. privāto sektoru.
Pēc operatīviem datiem līdz 21. jūnijam republikā kopsummā sagatavoti tikai 36% siena, 26% skābsiena un 31 % konservēto zāļu; Daudzos rajonos šis stāvoklis ir vēl daudz sliktāks: 20. jūnijā Ludzas, Liepājas, Ventspils, Madonas un Gulbenes rajonos bija sagatavots mazāk nekā 20% siena! Pie tam siena laiks (pirmais pļāvums un uz attālu maz cerības) ir jau tikpat kā beidzies. Šāda attieksme pret darbu ir nepieļaujama (bet vaina jau pastāv strādnieku trūkumā, VH).
kajonu un saimniecību vadības atrunāšanās ir tomēr nevietā, jo daudzās vietās, lai šādu stāvokli novērstu, nekas netiek darīts, atskaitot vienu
otru sēdi ar „papīra lēmumiem" — apspriedām, izskatījām, nospraudām, izsūtījām u.t.t. un t.t. (Ludzas rajona partijas komitejas sekretārs F. Stroganovs pat apgalvoja, ka siena ievākšana notiekot normāli, kaut nopļauti bija rikai 6%, un Liepājas rajona komitejas pirmais sekretārs A. Gepānis pat noteica, lai taču neuztrau-čoties.) ;
Ventspils rajonā organizatoriskais stāvoklis esot vēl daudz sUktāks, strādājot tikai vienā maiņā (tātad arī naktī jāpļauj siens, VH) un mechā-nizātori vairāk palŖizotpa^^^ saimniecībām nekā koUek-tīvājām saimniecībām.
Visur Vaina esot, ka laikus nepārejot uz jauno noteikto kārtību, visi strādājot pa vecam, raugoties caur papīriem, nevis cilvēkiem. Visas kļūdas un trūkumi jānovērš, izbraucot uz vietām. Šogad esot uz katru / liellopu jāsagatavo vismaz minimāli 16 līdz 17 cnt. rupjās un sulīgās lopbarības. Jāizbeidz atsaukšanās uz laika ajpstākļiem: Jāuzlabo lopbarības kvalitāte. Jāpaaugstina sociāla sacensī--ba. Lopbarības ražošanā jāpieliek vairāk darba spēka (tagad strādājot tikai 40% brigāžu).
Sevišķi nedisciplinēti strā" dājot Balvu, Tukuma un Dobeles rajorioš, kas barības sagatavošanu izpildījuši tikai par 19,22 un 29%.
Slikti strādā 'lauku celtniecība: no 217 lopbarības cechiem, kas bija Jāuzceļ jau laikā no 1983. līdz 19
g., uzcelti tikaiin^^ gadizplānoriemriek celti tikai 38. Šādām ^^^^^^^^^1^^^^ kārtībām pastāvot, arī lop-/barība ir jāieved no ārzemēm, piem. Valmieras, Ogres, Kuldīgas, Ventspils, Rīgas Uri citi rajoni palīdzību no ci tur i e h es s aņemot no 70—76% japmērāv Pašiem savu lopbarības graudu nekad
to iz-
nav pieticis, tāpēc ražošanā. Jau sen,
beigt darboties ar papīriem!
Sanāksmes beigās pieņēma plašu lēmumu visas šīs aplamības novērst, kaut gan vaina meklējaņia nevis lauku darba ļaudīs, bet gan pašā sistēmā — koUektīvizācijā. Šogad postu vēl pacēla Černobiles nelaime, kas ļaudīs ienesa neticamu paniku un neticību — kāda vērtība ir lauku darbam pašreiz un nākamos gados. Pad. savienībā arī par šo stāvokli nerunā, un tā laucinieki dzīvo un strādā bailēs un draudos no sekām, kādas vēl nāks. -
Pieminētās sanāksmes lēmumi tomēr darba, darītājus laukos zināmā mērā uzmundri^ nāja, un lopbarības sagādes stāvoklis pusgada beigās paredzams šāds:
Pirmais pļāvums no sētiem un dabiskiem zālājiem 78%, sagatavots siena — 73%^ sagatavots skābsiena — 43%, sagatavotas barības uz vienu liellopu — 4,9 centneri.
CFurpinSjums Sļskos)