Ses'tdie'na, 1974. gada 14. decembrk 50. nr.
MTVUA AMBBIKA f
Toronto latviešm-kredītsabiedrība
eAMILTONAS 16 Queen Street HaMilton, Oit% IM 2T8
A K- S Ā .
9% par S g noguldījumiem
termiņa beigās
{% saņemot
Minimālais ilgtermiņa noguldījums ir $2000.00. Visi naudas noguldījumi apdrošināti. Dzīvības apdrošinājums līdz $2.000.00 procentuāli atkarībā no biedru vecuma iemaksāšanas bridi,
11% par 1 gada termiņa noguldījumiem ne mazāk par $5^000.00 (bez dzīvības apdrošinājuma). Nogulffijumu var izņemt tikai pēc gada«
IZSNIEDZ
apdrošinātus personiskus aizdevumus līdz $10,000.00, māju obligācijas līdz $50.000.-,
Toronto birojs pirmdienās slēgts.
Tas atvērts: otrd. -i ceturtd. no 10 rītā — 7.30 vakarā, piektdienās no 10 rītā - S.OO vak. Sestdienās no pl. 9 - 1 P^^p.
Tel 922^2553
Harailtonasi birojs
atvērts otrd, un no 6.30 vak. - 9 vakari.
Tālroilis
TĀLR, S34-
WHOLESALE DiAMONDS AS A HEDGE AGAINST INFLATiOBi INVEST FIVE DOLLARS
AND OUR BROCHURE WILL BE SENT TO YOU OUTLIMING THII INVEOTENT OFFERING A GUARANTEE CLAUSL WRITETO
FIFTY-EIGHT FACET DIAMOND CORPORATION
1111 FINCH AVENUE WES?, SDITE158,
DOWNSVIEW, ONT. CAHAO^ M3J 2E6
L a i kT a k a t a
A T
A M E- E E K A
var pirkt Toronto
• w
DV grāmatnīcā, 491 College St., arLLA spiestuvē^
(64. turpinājums)
ātē piaiii; ^piemisi Ik ./dienas •-; par ■ to' ©ešaii'bos.. --ieredzams dzīpars ir izstiepts :starp imims^ tāpēc nejūtamies pavisam vientnļi. Valdim māte ir tUTu vm palīdz: ne ar darfbiem, ^bet ar smaidiij vārdiem nn ac^ siltumu. Mani pār tālumiem apglāsta mātes svētība, lai nejustos bārenis lielajā zemē, ikuŗā neesmu pratis atrast draugus, 'bet kurā draugi tSI i^adīsie'Si. To tagad zinu: tāpēc cietumis kļuvis miera pik,
Viai tu arī mani piemini, Iris ? Ja esi mani aizmirsusi, (bēdīgs nesmu, jo manu pieminēšanas prieku tas neaizēno. ;Tevi domās laulklēt man nevar aidiegt neviens; ar to m,an pietiek, lai vientulība kļūtu gai§a. Nav tik grūti kā tiem, kas vairs nespēj .atgriezties cilvēkos. . ■
Eā iaāte man šeit ir Ma'knīlija kundze —
večiņa eēli iTbaltu glalvu, jokiem vaigos un lūpās. Pievakarē viņa latnesia grāmatu: Jāņa Steinil)eka Dusmu vīn» ogas. Darļ)s par nabaga ļaudīm, bet viegli lasās. Stein-.be'fcs man patīk — nopietnāks par Artūru Heiiiju.
Kanādas māmuļa man noglāstīja roku kā paša māte kādreiz; glāsts nozīrrņē vairalk nekā runas. Ap jau-» tājaa tikai, vai galva vēl sāp, vai valbaro^s negribas ēst; iedeva maisiņu lar āboliem un šokolādi- Noglāstīju arī viņas pii^kstus. Domāju: tāda roka ir manai īstfajai mi-tei; varibūt vēl vārgāJfca, pelēkāka, nožēlojamāka.
Atbraukšu parīt," viņa teica atvadīdamās,
^Nebrauciet tik bieži — ceļš nogurdina," atbildēju, bet gribējās lūgt, lai brauc jo biežāk. :: ;: ;,yldpstēšanās; -deŗ-^: rēumatism'am, ,;0^adas; ■ ;kādn;■ st-stiapt — var parunāties.^'
Ead Maiknīlija kundze aizgājusi, sameMēju gaiSu galdu un 'atveru grāmatu, bet lasīšana liekas sīkumiai-na. Aizklīstu gaiteņos, kur spuldzes sienu nomākt'as, .•■Wmr ■gaisma'nav. uzibā^zīga^' kixr un^ziet:. ■
no sevis.
tas ga^dles kutinu krūtis. Ir jāizlīgst ar visiem
ir sevis atpestīšama! Ja to nevar roto pasniedzot, tas nenozīmē, ka izlīgšana jāatliek.
Gaiteņa galā spuldze izdegusi — tur sastopu Kļa-idņa jaunkundzi. Pirmīajā mirklī viņu noturu par MJak-miija «kundzi, jo skolotāja tagad tikpat sirma un savītusi. Tādām pašām vārgām Tokām. Bet vai ar viņn var runāt tāpat kā -ar Eanadas māmuļu? Nevar vis, jo Kļaviņa jaunkundzē iemājojis tiesnesis, tāpat kā manī cinisms. Tiesnesis prasa kārtību, vij likumus; samieri-^ nās tikai ar pirmās šķiras krietnumu, godīgumu, čaklumu. Kā var izskaidrot, ka Dievam tik daudz brāķu gadās? Savādi, nesaprotami. Brāķus vajag pārveidot! . ■ Jannii :j egu.;vaijag ■ tiem ■ .ieskrūvēt,;:lai pasaules.■ :ritēņi griežas'gludi! - ' . ' '
:IJzrunaJTi; • :^avu:, ■ audzinātāju:,: ^,,lsmu ■ Aļidn3^,: ";ko mācīdami neizmācījāt. — " Man sāp paša vārdi, bet nespēju
„Cietāks nn rūgtāks nekā toreiz kundze manī.lasa.
|vešums>saindējis^ ^
Cinisms:..- nokaltēji©. ,Ko lai ciets ar cietu rīvējas?'' ,,Nevarēsim nekā sarunāt, lai kā vēlētos.". ,,Ead.Ja*griežīsim^
,,Drošo likumu, Dieva kārtības vsflstī." „Aizvien vēl esmu jūsu fclaises audzinātāja.'^ es jūsu
71
: ,;S'atiksimies citu reizi.
„Eādā tikko nojaušamā salidojumā." ^ Pienāk apkalpotājs ar kāpnēm, sāk runāties un
apmaina; Iždeiniš
0'
Pirms Lieldienu brīvdienām; KļaviPa " jaiunfcundze :iiiani;iešaue;#olo^
, romāns.
:^,Audul,:: ka;.iMa:ses^;.-a^ man'-':jums;'daži jantā-
jumi. Vad varat paskaidrot, kāpēc šogad vājākas atz!» mes n^kā pērn? Skolotāji piar jums nobažījušies.^'
Padomāju. Nedrīkstu strauji atcirst — šo-reiz ne» palaistu ar mīnusu pie uzvešanās. ,,Nezinu." „Kā var ne'zināt?" „6rūtāika klase." „Citiem klase viegla. Caurmēra atzīmes lalbākas nekā pērn. Jūs vienīgais velkat līmeni uz leju." i ,,Daži ir vājāki par mani —" „Kas jums daļas par citiem!" „Jūs sākāt salīdzināšanu —" Kļaviņai jaunkundzes acīs iezaigojās krasas grm-
„Netaisāties pārgudrs! Dažiem aizvien igrūtāk veicies. J'ūs bijāt pie labajiem."
Negribu Vairs būt ~ kad tik tieku cauri." ,,Tā ir niekalbja valoda! Slinkošana!" ,,Mēģināšu pacensties pēc Lieldienām."
„Jums vienaldzīga balss. Mēģināt gribat? Tikai mēģināt? Saņemties vajiag kā nākais!"
Ja divnieku nav, uz nākošo klasi tiek." Kļaviņa jiaunkundze pārkārto uzbru^kumu. Nomas» kējas ar diplomātiju:
.ešām ;nevarat ;pasiaidrot,; kas - trauee ■ -sefeiies f' ,Orūti" ,,Eāpēc?"
^Personīgas lietas,"
\,Tādi noslēpumi, ko nedrīkst atklāt?"
?7
V; ■;.,,Klases .andzinātāja^ j^ vi^tā. ■ Nevienam
nestāstīšu."
It
„Maai jūs žēl, Audul.'^
Nu vairs neizturu. Cērtu asi-: „Kādais tiesības jums ar savu Mzjutību uzbāzties? Jūsu dēļ man negribas mācīties!"
Kļaviņas jaunkundze paliek apbrīnojami mierī-
;•-.;;; ,,Maņ;p^^ ,,To saprotu."
„Tātad vairāk nekā negribat sacīt?" „Nē — ja drīkstētu klusēt."
;^ ■;,.; .„Tas:iespiēj^ ■■;;,.'.-;•,'■
• V
• V
agriezos iešanai, bet Kļaviņas jiaunkundze piemetina;: „Ja vēlāk gribas ko pastāstīt, vienmēr varat 'šeit ienākt.'^
Viņas pēdējā teikumā, man liekas, nedzirdu ne tiesnešai, ne cietuma uzrauga. Bet Kļaviņas jaunkundze apklust, pirms paspēju pavisam atkust. Tā ir labi ■^nekādas sņii^^
■ ,^ ■
Pagāja.Šis un pēdējais'skolas gads, bet ledus neiz-kusa. Vismaz manī ne- Kļaviņa jaunikundze bija piesardzīga; nt mani runāj-ai tikai Masē un par uzdevu-miem. Slilkta nekad neteica — drīzāk paslarvēja; bet uzmanīgi, izmērītos teikumos. Pats viņas stundās sē-'deju /Sastindzis..-;^
Visus pēcskolas 'gadus neesmu 'gribējis Klavite jaiunkundzi pieminēt. J'a par viņu kāda atmiņa iemaldījās smAenēs, atgādināju sev, ka jāturas auikstam.
Bet Šovakar žēl, ka neesq.m nogatavojušies izlīgšanai. Patiktos viņu pievienot tam pulkam, kurā ir māte, tu — Iris, Maiknīlija kundze, Lavīze, Valija, Be° no, Jans, Paula, Ciziķis, Ārijs Priedītis un citi šejie-
:mani,.;ķa:s- vSl. maiE--
nieši un
Rīt rakstīšu vēstuli Kļaviņa jaunkundzei; sūtīšu to uz Ulānu. Varibūt viņa isūtījumu saņems un priecā-ļ sies. Protams! Vēstule sadziedēs ieilgulšo vainn; ik-viens jūtas atjaunots, kad veca, sāpīga brūce pārstāj
sūrstēt. Vai jākaunas būt pirmajam, kas paisniedz ro-
^fcuf:;;--^^^^^ ' '
0 .