6 LATVIJA AMERIKĀ Sestdien», 1986. gada 20. septembris, 38. nr.
Arnis Akmentiņš
nav Lejputrija
(36. turpiaajuihs)
Vagonā man iepretim sēž divas mOķeneš.^V^^^ adīklis un otra, kas pavisam jauniņa, bez apstājās sk rožu kroni. Blakus veca indiāniete ved suņa kuc&^^^^ sola paslēptu un vecā lietus maeļī ietītu. Lopus nedrīkst pasažieru vagonos līdzi ņemt. Tādēļ viņa ļoti izbijusies skatās ai)kārt un baiļojas, ka pārkāpumu neierauga konduktors. Sliežu ceļš vijas pa plašu ieleju cauri mežian un pļavām uh pāri pelēkiem akmens oļiem piesētām upj^ gultnēm. Apgabals maz apdzīvots* Tikai, vietām r^^ dažus uzartus laukus un mājas ar kupli sazēlušiem dārziem un druvām visapkārt. Dažua desmit kilometrus lāk sākas apvidus, kurā manānias ilga sa^^ sekasr klajumi izkaltuši sarkanīgi, mežu z^^ gans toniši. ' "
Tālu izslavētā peldvietā Rosariode laFronteragrflti atrast apmešanos. Stacijas tuvumā atrodas vairākas^^^v^^ nicas, Det velti spiežu elektriskā zvana pogu un klauvēju pie durvīm neviens nenāk a^^ pretim arī no dažu kādreiz varbūt greznu un ^b^^^ skatlogiem; zirnekļu tīkli uh samtains putekļu paklājs sedz kristaila preču paraugu vitrīnas. Virs vairāku namu fasādēm uzraksti, ka īpašumus iz&ē vai pārdod. Parki un košuma dārzi nežāigā saules tveicē izdeguši un n^o^^^^ Centra rajoni agrā pēcpusdienas stundā^^a pamestas spoku pilsētas panorāmu.
— Agrāk šai vietā bija kazino, un dž^^ augstu vilni, — stāsta hot^āŖeal īpašnieks, un tur bddzot^^^^^^ du pajumti. — Bet valdība spēļu elli pirms pieciem gadiem pavēlēja slēgt... No tā laika pilsētiņa sāka nīkuļot un pamazām panīkt. Gītās mājas uii platās ielas ir aizgājušo labo laiku atspMums. Arī lauksaimriiec^ sausuma periodu d^te nedod labu peļņu...
Redzu, ka esmu nācis laimi meklēt«neparei^^ bet nezaudēju dušu un apciemoju visas„fereterijas'V un jauktu preču vdķalus, jo nāl^māis vilciens uz Tukumā-nas puii iet tikai trijos pēc pusnakts. Veikalnieki sūdzas un gauža§ par grūtiem laikiem. Tikai vienā vietā man mazliet palaimējas: lauksaimnieku patērētžUukooper va pārvaldnieks pasūtina uz pēcmakša^^^d^^ tecilas un piecdesmit dučus šujmašīnu adatu.
Novakarē husticiālistu partijas aktīvisti, policistu pavadīti, apstaigā visus ydkālus un d^^^^ niekiem parakstīties, ka sešos uzņēmumi jāslēdz, jo strādniekiem vajāga klausfties ģenerāļa Perona runu.
Viesnīcā nezin no kurienes ātkOluSies divi c^ojošie klavieru skaņotāji, austrieši, kas savā starpā sarunājas krieviski. Viņu dzirde esot ar zeltu nieatsverams darba rīks, kuŗii vajagot si^iāli saudzēt un taupīt. Vecākajam, kas mazliet pSU-i pusmūžam un ķ^^ godina par profesoru un ,,n^estro'^ sārtā un ap
kailo galvas vidu plāns tumši cirtainu matu vainags, un ausis ^izbāztas ar baltām plastikas tapiņām, kādas lieto arī daži sportisti — gaŗgabalu peldētāji. Viesnīcniekam negals ar tik smalkiem seņoriem— ielas puses istabās šamie nevarot gulēt — traucēšot zirgu pakavu un spēkratu troksnis. Pagalma pusē arī nē! —• Tur varbūt dzirdmia - virtuves ledusskapju motoru rūkoņa. Ui! —• Lai pareia saklaiusitu visus skaņu toņus, pustoņus un ceturtdaļtōņus^ nakti vajagot pavadft pilnīgā klusumā...
Ielu stūros izlikti skaļruņi, ap kuriem piulcējas husticiālistu partijas aktīvisti un ziņkārīgie, šiem sākas valsts prezidenta runas pJUTaidIjums.&t vispirms ar Idusuma brīcM liek godināta visu bezkr^ un pavisam Ade^ aizstāve un karoga nesēja
^vita, Apsēžos uz žehia^^^^m^ ma priekšā, tāhi no SMāksnies drūzmas. Bet^^^^^a^^ kāds husticiālistu kārtības uztui^ājs pavēl cehi^ ņemt cepuri nost. Klausītāji partijas vadoņa vārdiem seko ar lielu uzmanību un patriotiskākos runātāja saucienus sveic ar jūsmīgiem „viva** kliedzieniem un pavada ar skaļiem aplausiem. — Cik daudz starp iezemiešiem īstu peronistu? — To grūti pateikt, bet nenoliedzami, ka veiklais politiķis ar starojošu filmu aktiera smaidu sgā tau^^ tā ļoti populārs un ciailts.
« «
SENĀS BALSIS
No dainu pūra ltVZEMEI«-SADZI^ PADOMAM
Sak^
naktī pamodināt, lai tieku laikā^^ saimnieks apgalvoja un zvērēja;^^^^ rūpēm! Mūsu pienākums būt nomodā par viesu labklājību! — Karamba! — Ja nebūtu pats kā gailis pustrijos pamodies, krāktu līdz m ar naktssargu... Pro-'
jām iedams, labo darbinieku, kurš, saldi aizmidzis, gu^^^^ kā sieksta viesnīcas gaitenī uz mīksti pbpēta dīvāna kratu aiz pleca uri jautāju: —^Tūkstoš reizes atvainojiet, sēņor! Vai neesat aizņiirsis kādu jums uzticētu pienāku-
— Oooooh! — vas šāvājas. — Caballero nedusmojieties! Tik nepatīkami! Ticiet, ka gribēju jūs modināt, bet ko lai dara? Aizgulējos pats...
Pa ielas vidu uz stacijas pusi soļodams, visādi domāju un prātoju, kur gan te varējuši atrasties agrāk slavenā pludmale un peldvieta? Ezeru vai upi nekur tuv^ redz. Vēlāk, aprunājoties ar pārējieni vilcienā gaidlājiem, noskaidrojas, ka radies pārpratums mānu vēl aizvien trūcīgo spāņu valodas zināšanu dēļ. Par peldētavu sauc ari tādu vietu, kur ļaudis samtējas minerālūdens vannās, kas pavisam karsts tek laukā no pazemes dziļum
— Kas tagad noticis ar karstajiem avotiem? —vetos zināt. — Varbūt kādas zemestrīces vai citas dabas katastrofas dēļ tie izsīkuši? -
— Nekas nav noticis! — kopš kazino slēgts uņ aizliegts darboties tām labajām mājām, kur bagāti tūristi varēja priecāties un patīkami laiku pavadīt, neviens vairs nebrauc uz šo pusi. — Te^ masderioondo Sāntiagodelestero provincē ir daudz tuvāk lielajām, bieži apdzīvotām pilsētām .Arī karsti sēra ūn minerālūdens avoti visā plašajā Argentīnas republikā atrodas kādās 450 dažādās vietās^ tikai reti kur tos ianan-to tūrisma industrijas un džiedniedbas nolūkos.
— Piķis un zēvele! — Nāv latviešu valodā piemēroti spēcīgu vārdu, kādus nāktos veltīt dažiem iezemieSiem, uz kuriem neviens nevar paļau^es. — Naktssargs Solījās
Man kā zvīņas nokrīt no acīm. Nu saprotu arī, hoteļa Real īpašnieks mani tā dīvaini uzlūkoja — kā tādu ērmu, kas slīkdams dzert prasa! — kad pagājušajā vakarā jautāju, vai viesnīcas istabās tek an silts ūdens.
--Vienīgā lieta, kuras te nekad ntt^ pavisam karsts ūdens, — viņš, sērīgi smaidīdams, atbildēja.;'};
Re! Kāds koka galva! — tā tagad dusmojos. Kādēļ neizskaidroja, kas p^r Uetu? Es būtu tj^ stunda^^ mērcējies karstā vesdības minerālūdeņi.
Līdz Tukiimanai vairāk nekā četrās stundas jākratās pavisam vecā pasažieru vilcienā, kura vagoni sliežu ceļa līkumos dārdēdami grīļojas un čīkst. Sēžu starp sntodo-šiem, krācošiem un pusaizmigušiem indiāņiem, kuru vējos un saulē ārdētās sejas atgādina tumši brūnas vaska maskas panoptikumā. Piestātnē Lasviboras (Čūskas) iekāpj un man pretim apsēžas divi gaučo, Vecākajam melna platmale, kuplas ūsas, iesirmīa vaigu bārda, un sejas profils atgādina kādreiz vēstures grāmatās redzēto Vācijas ķeizaru Viļumu. Viņa pavadonis, pavisam jauhš zēns, cienījamo sēņotu sauc par donu Pipo.
Piestātnēs, kur vilciens apstājas, aktīvi darbojas kāds savvaļas putnu uzpircējs. Visur šo vairuma tirgotāju sagaida viņa aģenti ar lieliem koka klūgu būriem, kuros
lēkā ar lamātām apkārtējos mūža mežos saķertie kardmā-li, reinasmoras, melngalvīši, tordosi, helgerosi im zilkrū-tīši. Metalla režģu sprostos ķērc no perēkļiem izņemtie papagaiļu mazuļi^ un pītos grozos, kas pārsegti ār smalku stiepuļu pinumu, plānos, krāsainos knābjus cilā tu-kāni. kad prece nodota Ijagāžās vāģī, tās pieg^ātaji nāk pie sava patrona un darba devēja iekasēt atlīdž!bu.i Lieltirgotājs dažu uzslavē par centību uh dažu norāj, ka nav bijis pietiekami aktīvs. Šāda savvaļas putnu ķeršana un tirdzniecība visā Arģentmā ir aizliegta, jo tā iznīcina vērtīgas un reti sastopamas sugas, bet daudzus likumus un dekrētus, kas kaut kur rakstīti uz papīra, te tālās ziemeļu provincēs neviens neievēro.
Plašajā Tukumanas līdzenumā, kas atrodas augstu kalnu pakājē, rīta agrumā visu apkārtni sedz balta migla. Gaisā jūtams tveicīgs mitrums, un zemākās vietās ceļu un tīrumu malās spīguļu tumšas peļķes, jo nesen te lijis
Pie balina vara vūrtu Kuplis auga ōzoliļš, Tur tautiņas dancināja Ik vakarus kumeliņus.
142S2 Tirzas Md!
Gan pazinu brāļa sētu, Nevajaga radītajā: Ozols auga pie vārtiem, Zeltapleg^^^
26542 Lutriņu Kld.
Zynu, zynu bruoļasatu Navajaga ruodeituoja: Vysūplekir^prītu meii, Martus auga ūzu^
4S59I Bērzgales Rz,
tis auga ozoliņš Bāleliņa pagalmu; Aiz ozola lapiņām Neredz tautu iejājot.
Lokies lepni, ozoliņ, Brāļa sētas maliņa: Tur tavēju raibas jostas. Tur es kŌŗu vainadziņu.
7520 Gaujienas VIL
Krūmiem auga zaļa zale Ap resno ozoliņu; Pulkiem ļaudis aprunāja Manu smuidru augumiņu.
8557 Plāteres Rg.
krūmiem auga zaļa zale Ap resno ozoliņu; Krūmiem stttv sveši ļaudis Ap to tnanu augumiņu.
15696 KrustpilsD:
Aiz ūzilla p^to^^^ lopu Naredz saules izlācūt; Aiz vadaklas borgumeņa Jauna guo ju tauteņuos.
^361 .
Ēs nokūlu rudzu riju Ar ozola sprigulipu: Es mūžiņu n(Ķl2^^ Ar bargo t^i dau,
26843 ^SOpilsJk,
Kas varēja priedi vāpt, Kas ozolu Šķetera? Kas var manu augumiņu nicināt?
8527 Lielvārdes Rg.
9 I
Uz bpņa raud:ājosi Ķā uz zaļu ozoliņu; kur tas savu kāju spēraj Kādu laida valodiņu.
3543 Krustpils D.
Ja
■ bzol, līdzin' zarus, negribi derināms;
ar godu tēva dās, negribi nicināms.
13197 Y.K.Z.
Necērtat duj^ dravaes No tā viena ozoliņa; Neņemat duj brāHS, Vienas mātes lolojumu!
12176 Dunalkas Azp.
Ko līdz garis ozoliņš, Kad nav zHes galiņā? Ko līdz daiļis tēva dSis, Kad nav sudra padomiņa?
11916^ RokaiSosAa^.
Zem ozola nestāvēju. Ar puisīti nerunāju; PuislSam griezti mati, Trejdeviņi padomiņi.
41373 Jumpravas 8ģ.