• ■■■> - ■
■ f   '"'-1 -)ī'"^-
2 LATVIJA AMĒKĪKl   " S©sit;dieiiā, 1974. gada 21.
lAMERIKA
SESTD'IENA,  . 1974. G. 3lV DIOEMBBIŠ,   51. NE.
Utviešu nedēļas laikraksts, ižnak sestdienās. Izdevējs — U^n ia Amerikā PublishingLtd. Atbildīgais redaktors Knss SIDARS. Redakcija: 125 Broadviev» Ave.. Toroņto, Ont. Canada. M4M 2Ē9- tālr. 465-T902; Ņujorkas redakcijās vadītājs: V. Irfce, 4035 Rombouts Ave., Broffl?. N.Y;, 10466, U.S.A Tālrunis 994-7917. Čikāgas red^cijasvad.4 I. Lamberte, 5S24 Ņ. ui-na Ave.. Chicago. Ul. 60630. U.S.A tālr. 774-5744 Red to Austrālijā: Ed. Smugajs. 28 Taffs Ave., Lugarno, NSW 2210.
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsuiat. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos suta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais PMta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai mictaheni parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs skafi un ne katrā gadījumā atbilst arī redakcijas viedoklim.
par gadu $21.00, 6.niēn. $11.50, 3 raēn.
mura ceoa 50 centu. \ , _ . _
Sludinājumu matea: sludmajumu daļa §3.00. tekstā $5.00, pirmajā vai pēdējā lappusē $10.00 par 1 collas slejas telpu. Sarīkojumu, kalendārā 50 centu par vienas ...slejas rindo katra
datuma vienā numurā, Sķdiaijuml nododami pa tālr. 466-1514,
0 . ^
Latviešu institūta padomes (Pirmajā darba sēdē Klīvlaiidē pieņenia , Sādu prof." Dr. V. Klņres i
Mēs dzīvojam paaudžu maiņā. Paaudze, kas • izcīnijia m iWeidoja neatkapgo Latviju; pamazām: aiziet mūžībā. Jau-iiletis,.kās kā pēdējais beidzam vidusskolu 1940. gada piavasa-rf, tagad ir jau pāri piecdesmit. Mxm līdzšinējais 'darbs • kultūras dzīvē balstījās uz šo Latvijas veidotāju pdaudza. Dātid'zbs igadījumos šī paau-' dze bija lielu 'kultūras vērtību: glabātāja . uņ. sargātāja. ; Kā mēs pasargāsim šīs vērtības no izmcināšanas? Līdz šim tas nav bijis tik faķūts jautājums,. ^ jo:.šis paaudzes, darbinieki pasi bija aktīvi "un cerēja atgriezties Latvijā. Neviena no latviešu origanižādjām nav īpaši interesējusies par šiem jautājumiem . vai bijusi spējīga dot ilgstošu atrijsinājuiņu. Latvie-Ķu/mstttūts ir latviešu sabiedrība inēģinājunis dot šai problēmai ātrisinājuiiiu.      " ;
Tieieāil^ ikultūŗas darbinieka paaudze ar savu veidošanos ua kopīgo darbu neatkarīgās Latvijas laikā garantēja; kultūras vienību. Vienalga, fcur^. paisaules zemē tie darbojāļ?, tie . piederēja vienai' īsaimei. ^ ļGļadī-jumo&i k^d.trūka oficiālo sa-. karu vai iespējas, izmainīt do-. mas, pastāvēja privāti sakari, nēkkāitāhias draudzības,' kais kā neredzami pavediienl sēja kopa tou mūsu kultūra.- Mēs kļūstani sveši. ' Mums pastāv.' vairākas vispasaules^ latviešu organizāicijas, mumsļ ir. dažas filmas par visu latviešu dzīvi, mēs izlasām šo to latviešu laikrakstos, šad tad satiekam citu zemju. latviešus, bet tas ir viss. Mēs-togsti cienām'ub ^ ^riecājiamies par-PBLA aktī-,' ^tāti, kas dod zmāmu fokālu ientru mūsu politiskajam dar-3[>am. Bet kā ar kādu ilgisto-;šēfcu kultūras pasākumu? Ja <?nums nepatīk institūta idej:a, otra iespēja būtu izveidot pla-hx Kultūras biroju .pie 'PBLA. Bet vai tādā gadījumā jautājums nebūtu par nosaukuma. izvēli? Latviešu institīīts, ka
iMūsu ikultīīras pastāv^ana apdraudēta ne vien ārpus Latvijas, bet ar! pašā Latvijā. Apbrīnojam jaunos latviešu, kultūras darbiniekus, kas par spīti visām pārkrievināšanas. briesmā;m. un draudiem, spēj saglabāt savu latvisko gāru un spēj radīt jaunais vērtības. Nav noslēpums, ka viņu darbs apdraudēts. Mēs zinām, ka viņi nav brīvi. Ko mēs darām viņu labā?
No vienas puses, šeit lir mur !su politiskā, cīņa, ko veic mūsu centrālās organizācijais. No otras puses ir jautājunas, vai latviešu kultūras darbinieki kā vienība ir pacēluši savu^ balsi Latvijas labā starptautiskas orgaņiizācijās? Tais ir noticis tikai atsevišķos izņēmumu gadījumos un ierobežotos apjomos. Mūsu kultūras diaubinieki ^ ir liels spēks, bet mēs neeisam šo spēku ne piMgi apzinājušie; ne izmantojt6i. šajā ziņā institūta izveidošana ir turpinājums sabiedrības aktivizēšanai, kas sāklš - ar PBLA darbības pastiprināšanu.
Ir pienācis laiks plānot mūsu kultūras dzāvi un darbu uz priekšu. Fz šāda kopīga plāna nepieciešamību ir norādījis prof. E.. Duņsdorfš jau pirms vairākiem .gadiem. Darbojoties bez kopīga plāna, izlietojam nelietderīgi līdzekļus, un enerģiju. Lai varētu plānot, nepie^ciešams pārskats par pašreizējo darbību un pētījumi par mūsu sabiedrības attīstību, ieskaiti par nākotnes vēlmēm. To nevar veikt neviena amatpersona kādā latviešu ongani-zācijā vai arī kāds atsevišķs latviešu zinātni^s, bet tikai institūicija. Tie ir tikai daži jauni ūn neiatliieikaini uzdevumi, kuji jāveic Latviešu institūtam.
•Ir svārigi, - kā Latviešu • insti--tūfe-veiks darbu, ko^ sāgaidāns no centrālajām organizācijām. Latviešu sabiedrība radīja centrālās organizācijas vairāk nekā pirms 20 gadiem. Tās izveidoja nepieciešanio pasākumu veikšanai. Atskatoties uz ēo organizāciju veidošanos, redzam, ka daudziem šo orga-nizšidju dibinātājiem bija' ieskats, ka tās. būs. īslaīcllgālkai darbībai. Vai tas bija lielais
s 517o 'Ip.j ■
Ziemsvētku inflācijas simē,
Dadža zīmējums
NOTIKUŠO IZSTĀDI .
' Pagājušā Latvija Amerikā numurā (Dr. J. Karola vēstule rakstīta 25. novembrī ^ red.) ievietotā kritika par šo skati nav saprotama, nav objektīva, bet beidzas ar afektā Jzteiktu.. - sajūsmu. ĪLi.eldienu
s^lu_4000 gadu. vecās, akmeni ctotas, s^jās vēl tagad var saskatīt' izteiksmi. Minētā mākslas skatē redzētās sievietes. ir izkropļotas, ar milzīgiem de-gimiem, nedabiski gariem kakliem un bez izteiksmes, nedzīvam acīm — vienkārši latbai-došas.. Tās būtu liekamas On-iario mākslas muzeja par bie-: dinājumu mākslas dr-augiem. "
Dr.
cittautiešu sievas un vīrus, lai izveidotu angliski runājošas draudzes . . . Mums nav ^vajadzīgi draudzes locekli, kas neprot latviešu baznīca Dievu lūgt latviešu, valodā! J.a jaukto laulību latvieši vēlas piederēt pie latviešu draudzes, arī otram partnerim, kas runā citu valodu, jāiemācās latviš'ki. Jaami€ latviešu mācītāji, k^-kus mēs aligojam, lūdzu padomājiet, kurp ved jūsu pasākums ar angliskiem dievkalpojumiem mūsu baznīcā!
' "B, - Silgale Joronto VAI TIEŠAM" PUSE-"
LABA IDEJA
Arnis Ķeksis L. A. 26. okt, n-rā savā vēstulē aicina atcerēties musu brīvības cīnītājus un mudina viisas latviešu organizācijas brīvajā pasaulē ielūgt savos sarīkojumos lāčplē-šus un kara invalidus, neprasot ieejas maksu nemaz vai arī' nosakot pazeminātu maksu. Liels prieks^ ka dažas organizācijas jau to dara. Par daudz mums i svešuma saulainu dienu, lai justu musu cietēju dziļās rētas un sāpēsi Liekas,, ka puse trimdas latviešu jau aizmirsuši mūsu cīnītājus, kuriem pateicoties daudzi varēja aizbraukt no degošās Latvijas. Musu dzīvības Mja Die= va.rokās, bet šodien šaustīta dvēsele, rētaina miesa — seno. nikno;cīņu nopelnu tiesa . . .
. Lāčaķepa, Sadberijā, Ont. ANGLISKIE
LŅAIK sēdes atreiferējumā (L. A. 23. nov. vn-rā) lasāms, ka debatēs par Jaunās Gaitas saturu kāds no sēdes dalībniekiem izteicies: „Saturs ir kon» troverss, bet savus ieskatus katram tiesības- pateikt. Kāda ir mūsu sabiedrība — vai. arī tā nav varbūt: 50:50?''
Savus ieskatus^ katrs var sludināt, bet kadeļ mūsu bērni —. Mazputniņa lasītāji jāiepazīstina tieši ar sarkano ieskatiem? Mazputniņam un Jaunajai Gaitai ir kopīgs apgāds, tādēļ, jādomā, arī kopīga adrešu kartotēka. Ja rezultātā puse no Kanādas latviešiem jau būtu kļuvusi „kon-troversa", vai LNAK izglītības nozarei nebūtu ieteicams pārdomāt kā tas varēja notikt?    Oļģerts Liepiņš Bostonā
par „soļošanu republikāņu pavadā", īr labi arī tā, kā to dara .R. Apenītis: vienreiz balso par vienas, otrreiz 1 — otras partijas kandidātu, aizmirstot, ka viņš reizē balso arī par partiju. .Nedomāju, ka tas būtu pareizākais veids, jo arī šim balsojumam ir savas ēnas puses, ko rāda kongresa un senāta vēlēšajiu iznākums ar, Vs balsu vairākumu demokrātu labā. Tagad iespējams ikvienu prezidenta ierosinājumu noraidīt, arī tos, kas būtu nepieciešami pašreizējos, saimnieciskos apstākļos.. Saimniecisko . problēmu atrisināšana prasa sadarbošanos ar prezidentu, nevis otrādi.
Lasītājs Čikāgā
9r
" BŪTU
LATVIEŠU 'BAZNĪCĀ
il^aldies Dr. Jānim Karolām .par vēstuli,jLatvija .Amerikā. 7.. dec. n-rā, kurā viņš', runājot par angMskiem dievkalpojumiem latviešu baznīcā, jautā: „Vai latvietības noriieits?" Labi, ka iecienītais Toronto latviešu ārsts šo lielo latvietības draudu atgādinājis atklātīblo* Angliskie dievkalpojumi latviešu baznīcā ir arī dziļš apvainojums gados vecākiem latviešiem, kas grūti strādādami savus dievnamus iepirkuši un izmaksājuši, bet nu'mūsu jau-, nie latviešu mācītāji, paredzot,, ka latviešu dievlūdzēju skaits, vecajiem aizejot mūžībā, sa-
JAUTĀJUMS
Rakstā „Jauni bēgļi'' (L. A. 7. dec. n-rā) lasāma zina, ka baltieši noraidījuši ukraiņu piedāvājumu nomāt telpa-s Ukraiņu centrā Ņujorkā, minot par iemeslu, ka Baltijas« valstis neesot Pad.. savienības sa-kavdaļa, bēt okupētas: Tie^a, bet ari lUkraiņi ir krievu komunistu okupēta un apdraudēta tauta, tāpēc tuvāka saskare un sadarbība ar šo tautu nāktu par labu arī Balt. valstu brīvīb'as jautājumā. Baltijas valstu, brīvība nav iedomājanaa bez brīvības citām nekrievu tautām, sevišķi ukraiņiem, ar kuŗi^ siaidarbība k' vēlama
Gaŗezeram , kaimiņos 1967. gadā no Kristus draudzes lauku īpašuma tika atdalīti 50 akri zemes, sadalot tos 92 apbūves gabalos latviešu ciemam „Latvija'\ _ Cik zināms, līdz sim apbūvēti tikai 8 gruntsgabali. :Zemi vajadzēja iegūt tikai tiem, kas to vēlējās apbūvēt, bet ne uzs'katīt par izdevīgu naudas, ieiguldīšanas veidu. Sākotnējais nolūks bija, lai Gaŗezera kaimiņos rastos latviešu ciems, kas rosinātu Oa^ezera dzīvi visu gadu. Latviešu ciemam „Latvija'' ir ievēlēta ..arī sava pārvaide, kas uzņēņiu$ieš iniciatīvu par de-.-.ma api^ūvi. Arī tai būtu kāds vārds-sakāms.
J.'DiHiaiiīts sešu,; .Aij^vā, ASV
9
Robļgŗts Apenītis L. A.
DEMONSTRĒJA?
Amerikas latviešu jaunatnes kongresā Detroitā grupa latviešu jauniešu, kad dziedātā ASV hinma, palikuši sēdot, jo patvēruma zemju dievināšana, esot ^.,kaitētājs faktors lat-vietaaiš. ieaudzināšanai latvie-šix jaunatnē ... tas radģ;, izbrmu. Vai- latviešu jaunier šiem būtu' jāseko tiem radikā^ lajiem amerikāņu jauniešiera, kas ASV karogu uzšuj uz biksēm vai to publiski sadedzina? Kongresā norises laikā Sherar ton Cadillac viesnīcā, kā vēlāk dzirdēja, bijusi iespēja iegādā, ties vienīgi okupētās Latvijas dzejnieku un rakstnieku darbus. Vai arī tie būtu „latvieti-bas ieaudzināšanai*'?
i-
II
.i?
mii'.
m
m: -
TāKvaidis Ķ
Pieņemot,] ir
is
šīs idejas krēti r^dzai zultātā ši i( riski _pārbj arī ta iedai
•3]
tāja objekļ jektīvitātes.
^ tiva protami ap tītāju dau ram skaid; tiks attēlot vai liu sast viegli kons piemēram; reāli darin ģeometrisk priekšmetīgļ abos gadljv dabas tor teorēmu.
Subjeķtīv komplicētā ģieda sast skatītajā to būs grū grūtāk izti protamā ve par darba par sajūtu
aistētis'ku -V dzīvojumu.
"Ir pamat;( lākā daļa
da.abu šol darbu īpašiļ
spoguļojot emociju sa| dolā.
. Glezniecisļ sa mfcliniļ cijū, ka;s rļ su valodā, telpiskas ļ Telpiska izf rojumiem tas flora uj skaitot, kļļ enciklopēdil
tik daudza kā,: :piem.y tis to atrr un savas vas.
Pat tas bosies pavļ bus sevī/u: jumus no mām. un ki šana. _viņai dār-kļus paļ
Glezniecil virknē sl •pamies ai arī .gradui
un neto „pārbaudii var rastiei ķas/māks] žmē. Tāi
ka.
nījis savuļ viņš vaiT'S kā to darī
OJ)
Kl
beidzis ar B.A. gļ