Sestdiesia, 1975. gaida'4. jaii¥ām, 1. m
Latvieišiu nacionālās apvienības Kanādā paigājiii&ā gad^a 13. novemlbpa vaiLdes sēdē reivMJas (komisijas prieikšsēdis i^āzeps Grodnis ziņoija, kai^ ;,lureāila Jaunā Gaita 100. mmms .iv tāds, ka tā ŗafcstu saturs- mv pieņemams. Kauit (gan Jaumā Gaita ir literāra um 'kulturāla satura izdevuims, t<»mēr iespiestos rakstos nemaldSgi saskatāma nosliece sociālisima virzie-
par
efksistences perspetotlvāim resp, viņi nostājas» pret I
Pēc deibatēm valde konsitaitē-ja^ ka „izdewms ir ļoti kontra-
versis un tā raksti jāuzņem ar
lieJfu piesardzību un kritiku, jo
to saturs var ievirzīt
ibas domu un ipolitisko nostādu •
nevēlamā -virzienā un ka Izde-
vuima saturs ir bijis iespējams
tikai ar galvenā rediaktora L.
Zandberga gribu un akc^tu."
I^AR kultūras nozare tāpēc
Kultūras dienu laikā izkārtos
paneļdiskusijas, aicinot tajās-
ar! redaktoru L.
■; vaļ(^/kā;;f ui^ ■ resp.;- siapra-žanās vMzek^ •.:-celta:tās -Ipa^;:te toiit^^ dotajai. (Stapns par Mevu va-Jaunā Gaita atļāvusi ari mr lodu tādās domās nebija, uzzināt, kād^ās domās par trimdu svērdams, ka divām vaiodām ir tā saucamā iaitviešu kreisā mstopoties uwar stiprākā, un Jaunatne. Pēc šī konstatējuma tā Mz šim bijuisi krievu vaio-Pāvils fflāns tuvāk pakav^as da; par krievu kutero zinām pie 100. jubilejas numurā ie- daudz, par kurlmēmo vai espe-spiestā.. Mārtiņa Būma^ rak- rantistu valodā^ radušos kultu-sta „Dažas piezīmes pa^ trim- ro^^^m jo tām ir
du" un viņa uzceltās trimdas ^ivlemigi funkcionāla nozDm©). šo piramddas: apakšā izkurtējušā-'^ 0. R. uzskatu papildina vip ne-slfepilsonlba, vidū apSaubāmās oficiālais dvmu brālis Soektš»
liberāļu un jaunāku progrea- tors, uzskatīdams,
vistu aprindas, galotnes turētt- dzimuši un auguši iaļjvieiši vaii^^^
jw ji nav vārdā sauMi.,JN^otā^ nav latvieši. Nocnaidldam^ pillso-
it salbiearl- augstumiem perstpektīvas ir nibUpViņšnevar palikt vienal-
sikaidras, un tā.pēc slēdzieni at- dzigs pret (tās nesēju, vecāko stāti bez pamatojumia^ saka P. paaudizi, tādēļ J^ad^ Māns un secina: ,iViņšatM viņa, vecajiemī dzejniekiem ad-ka bēg^ vairums ir latvieSm resātas^ rindas: "/Ja Ezirduju-^ sikpilsonlba, m tas. vian^^ j^^^^ ^u / sausās lūpas / skaitām nokas negatīvs, bet nenorāda, kā- deldētus /dzeijas grafus, tad du mērauklu priekšā viņš pie- gribētos man / ..izsist jums min lašiamu un brīdina no tā, no / zobiem / pēdējo siknau-bet nepasiaka, kādēļ viņš ironisē
Jaunas^ Gaitas redaktors (pa kreisi) Laimons Zandbergs ui Latvim preses biedrības Kanādas kopas valdes priekšsēdis Osvalds Liepa, kas vadīs paneļdiskiisiju par žurnāla Jaunās ■Gaitas lOOp siiimiira kontroverso satiaru.
* •.
Kā noskaidrojies Latviju preses biedrības Kanadias kopas 26. novembra valdes sēdē>ļ LNAK kuKūras nozares vadītā-Ja Inta Purva ziņojusi^ ka pāL neļdisfcusija paredzēta 6. februārī par tematu „Mērauklas politisko uzskatu izpausmē presē". Paneli, kfuŗu vadīs LPB Kanādas kopas valdes priekšsē» disO. Liepa, aicinās piedalīties arī Jāzepu Grodni un Laimoni Zandbergu. Pēdējais, kas tagad ievēlēts par Preses kopas revīzijas komisijas locekli un piedalījies' kopas sēdē, : aicinājuimu pieņēmis, ja panelī nepdedalās J. ĢrodniiS. Pret L. Zandberga aiciņāiš'aeu -s'avukārt c&iis iebildumus pazīstamais poMs-ikais darbimeks Jānis Lejiņš; puiblislki paziņojot ka^ savu līdzdalību disk^^ atsauc, jo VXanadā apsūdzētais nevtar izvēlēties tiesnešus, zvērinātos vai.opon;ente''a •■
■ .Jaunās Gaitas 100. niļm-ura-saturu Rietuimvācijā iznākoSā laikraksta Latvija divos numuros (7. un 14. dec.) apskatījis Pāvils Klans rakstā „Simtais solis iaišķirligs". Baksta autors, kas piedailljies arī Jaunās Gaitas 100. numura simpozijā „par pārmaiņām pašu mājā un pa-1 saulē'^ norāda, ka žurnāls kļuvis» par paaudžu un uzskatu maiņas laipu; gādājot par pār^ļju no fconservāitīvu priekšstatu pasaules uz laikmetīgi orientētām visu sadzīves^ jomu mēraiūklām un saka: „Ir dabiski, ka politiskie bēgļi no sava viduts paši vis neizmeta šo n<yfejamo laapū, — to konstruēja viņu ibēmi, kam tagad ģimenē isauiģ nākošie po-tenciā'lie 'jaunās gaitas gājēji', un sīpēle turpina® ar vienmēr mainligu bazi — vienmēr pa kreisi no vidus un ar aizlūzu-šiem ekstrēmisitiem abos ^pār-
par bēgļu 'sāpīgām ilgām pēc nieciski." mājām', jo 'tās ir ilgas pēc pasaules bez vēstures un ilgas pēc
drošības^ bet savu j<fai neiz-» «^^'^a® Gaatas juibilejas isde-
tiska)^ nevis sociālistiska. Mēs nu, kā to dara M. Būmanls ar
nezinām, kādu valsts formu iz- rezolūto atzimimu: TjatvieSiu
vēlēsies palestMeši vai latvie- sSkpiisonSbai iLatvijas nākotnē
ši, bet mēs zinām^ ka dzMbas vairs nav vietas.' 0. Rozitis šo
tiesības ir an slfcp&oņiem. Ja troksni papildina ar rindām: 'E4
0. B. 1ā nedomā, tad tas ir jumg: saucu / jūsu velto sāpju/
Mesimigs drauids, kam jiau ir grūtos ritmus, / bet negaidiet, /
sava prakse.'^ ka atceļš sagriezīsies / ceļš!
„Bet laikam jau taisnība sen- Punkts un basta. - Dieva auss
teņcei quod licei Josyi,non licet dzirdēja." bovi — kas dievam ļauts, tas vērsim liegts,", saka P. Klans
, _______- - ™ turpina: „Kā visiem jau-
skaidro; viņš apšat^ba latviešu ^^^^ ^^j^^ mekl^anu, taxŗā niem cilvēkiem, arī abiem so-- - " - i^o^ . ^.««x., ciālisma teorēt^iem ir vēlēša-
.nāsv lai tos ņemtu nopietm^
Savu rakstu nobeidzot Pāvils Māns saka: „Bet mēs jau vēl nezinām, kuros kapos mmāB.
ī|)ašuma tiesības uz savu zemi, bet nesauc vārdā
; g. Iiunču re-
- ._____ volūcijas atziņu m*lējumos,
IpašniekuVu.t.t. Tādu pieeju 'ar ^^"^^^ '^šns piebilst: „Papildu vainu^ tvar saprast — katrs ko- Paskaidrojumu gaida arī ie-
9P
mentārs vestu UZ aitemātiivu^ kam jābūt labākai par M. B. kritikas lobjektiem, bet tad pašam M, B.iarl būtu jāaizstāv un līdz ar to jāatsedz šis alternatīvas vājās puses: tāēasf būs ari komunismam, ko viņš ieteic ka labāko atrisinājumu Baltijas
ieskats, kāpēc palestīniešu prasība pēc savas valsts ir prasība pēc elementārās dzīvības tiesības, kamēr latviešiem Mdzlgas
jaims' tāpēc, ka latviešu valsts iecerēta pilsoniska (demokr®-
vajadzibai nepieciešama puMi- saturs izraisījis sašutumu mūsu
ka V kas reaiģē, ko var šokēt un trimdas sabiedrībā, it sevišķi
provocēt. Un tāda ir pie rokas vecākā paaudzē. Mūsu laifcrak-
— latviešu sīkpilsoņi, vecākā sta redakcijai vairāki lasītāji,
paaudze, trimdinieki vispār, kas iepazinušies ar šo jufoUe-
Bez viņu acīm arī visspožākā jas izdevumu, jautājuši^ vai
raķete pailiktu neievērota. Lai • žurnāls kalpo mūsu tautas inte-'
rezultāti butu droši, dažreiz pie- resēm un vai tas būtu aa^ turp-tids ar spēcīgu dum pieci^
i.i«"i,i:ļīw'pwff
Citējot prasību „PalestIiou pa-lestlni^ieim'*,' ko Mārtiņš Bū-manis saprot kā nacionālistu
saukli ,sLatvi}u latviešiem" kā (izbijušu) Mviešu pilsoni
Sv.Jāa ev, tot.kitviešu draudze Kaiamazū decembra sāku-anā atskatījās uz 25 gadu darbību. Draudae dibināta iM9. g. 1.
igVL J. Veiniberļgiu; reraijas
Viņu piemiņai dlevna^mā luzlikto marmora pllikme • ar kritušo
bas pretenzijas^ uz Latviju, fcu- decembri, pi^mo dievkalpojumu ŗam ipretim M. B. nekādu im- ^adot: mācītājam Jānim Tur-periā'lismu tomēr nelidk.
1951. tg. aprai prāv.
Klans jautā: ,^Vai krievu i
kam. Jubilejas dievkalpoju/ms
• - j
peo^abMns lab^^ .arc—^-
„Paŗ tautu 1^ tie. ^ ^ un kaimiņu drau-
sibām kā politisku ideālu fcuj^ mācītājiem; JDievkalpoju-letelp arī kultūras biMba, M. .^^ tapji^nāja prof. V. Bušēvics B. skaļi kkisē. Tā var rasties (^^le), sop^āns Ē.^^^B tāds viņa apgalvojums, to trimdas latvi^u kultūra pieder izbijušam 'Vēstures iposmam, ka latviešu kultūra ir d^va vienīgi Latvijā', un tās 'īpamats ir sabiedrība, kas pārvarējusi kapitālismu'. Un viņš jūtas piede-rigs latviešu tautai tāļpēc; ka
^tā uzsākusi ceļu komūnismiUo ceklēm L Osei um E. JansMei Secanājums:
perspektīvas attistlšanaun^ i^stus.ibet augstāko skau^^
nošana gul latviešu proletariāta 'tu vadītāju kursu priekšniekam
ASV Ādolfam Artaanim^^^^ — Amerikas lut^ baaailcas ..piešķirto - ordem;. Lamb:
^: \. ....
nis (ērģeles)! Ilggadējiem draudzes darbiniekiem — padomes loc. A, Krūmiņam, V. Grīn-bergam, J. Grotēnam, J. Ķiņē-nam, V. VIgantam m J. Vase-
rimV 'kā ari dāmu _fcomiteģas lo-
rokās.^'
m
šajās rokās, kas joprojām Uh mēr būtu latviešu proletariāta rokas, tā negul nemiaz ~ tojpš Inkorporācijas. Nevis vēsturfe-
kaķM^anu jaunatnei un dižskau-tām Gundarto' Elksnim pie-
Minoit Jaunas Gaitas ledlauža lomu" nākotnē, kad jāprot noturēt kursu un aizstāvēt to pret pirātēriju, jo kuģis ir tikai viens, bet kapteiņi gribētu būt vairāki. Pavils Klans atzīst .ka Jaunā Gaita •!«). numurā pati savasi slejās sašt(^as ar problē-muj kādas tai ņd)ijia agrāk; ar latviešu fcomūMsti^^ j pi^enziļjam, kas jau^ p^^^ dabas nevar balsifft^^l^^ paaudzēm, tātad ar latviešu trimdas centienu® visumā, ne-
kās attiecības secība un latvie-- • šķirto' skautu nozīmi „God mā
^n^-^.^A___no
šu sabiedrība,: bet" intoorporāci-;
ja, pārvarēja kapitālismu resp,
brīvu s-aimniecibu La^ijā, m
līdz ar to brīvu kultūru. Tā EO
faktu ignorances rodas greizi ~ ~^
^ ^ .1 4- tejpās uz svētku aziaidu, kur
draudzes ;;-prieilia^
.bergs sniedza pārskatu-'-.--par
Tālāk Pāvils Māns s^avā . daudzas nooŗganizēšanos. Pir-
skatā min M. Būmaņa domu '^ajā draudzes padomes sēdē
biedru Ojāiru Boziti, kas atšķi- draudze© vaMē ievelk pagai-ŗas ar to, ka viņa izteiksme k du pri©kšnleiku L. Bozentālu,
boļševistiskāka: ,yKaut kur te- vietoiiefcuE.Brožl, sekretāru " siti vl^a 'mskEti. p^ ' - ----
Ķuffltis par draudzes mācītāju iesvētīja Jāni Tui^ku. Tā paša gada septemfon sāka darboties draudzes koris, fcupu diriģēja prof. Jdolfs Ābele. .Kods darbo jās 4ig!adus.-iLai uzkrātu līdzekļus baznīcas iegādei, /1952. g pie draudze3 nodibināja Nefcus tama īpašuma fondu. Ar 1953 gadu par draudzes pridKnieku 3 gadus darbojās Roberts Ozols; 'kiupu 1956^ gadā nomainīja Jānis ginēns, kas par draudzes priekšnieku nokalpoja 11 gadus. Pateicoties viņa un māc. J. Turka uzņēmībai, 1980. gadā uzsākti draudzes baznīcas būv-
. darbi. 1961. g. 1, janvārī — Jaungoda rītā, dievkalpojuma
, jau varēja notikt jaunc^amās baznīcas pagraba telpās, bet baznīcu. tā palšia. gada. ilO. de^^ cemībrī iesvētīja prāv. A. Vein-
• bei^s.'i)raud^es'.:dzwē bijušas arī skumjai dienas. Kalpojot ASV bruņotos spēkos 1952. g. Korejā kritis kareivis Aivars Salenieks un 1966. g. Vietnamā >~ ikpt. KcnstantiDsi Lufcavs^ Abi
berigs draudzes māoltājiam Turkam pasniedzta aploksni un adresi ar draudzes locekļu pa-
draudze ziedojusi 100 dol., ko pasniedza larchibīskapiam A. Lūsim. Jaunatnes audzināšanai latvisikā garā ¥. Grlnbergs pasniedza Gaŗezera valdes priekš^ sēdimN. 'Riekstiņam 2(K) doi^
■ Par.dāmu komitejas darbSta pārskatu sniedm komitejiats priekšniece E.Jansone. Daribl-ibas laikā ienākuSi-lidzekļi 60.500 dol. Puse iemaksāta bsiznicas celšaiaai. Dātmu komiteja dāvi-draud&ei ērģdeis 5000 . vērtībā, bet pārējā summa
izlietota inventāra iegādei, ziedojumiem un citām vajadzH bām. Ziņoijumiem siekoja veltes un apsveifcuimi no on.'M,]^^ viešu foazmcas augstākās vadības, kaimiņu draudzēm un Mvi'^ organizācijām. Bija arī daudz apsveikuma rakstāt •kurus nolasīja draudzes valdes
Sieva un dēls Latvijā meklē
rn Ādalfoertu
dzim, 1917. gada 2L okt. Vijciema pagastā. Kara beigās bijis Vācijā^ Rūras apgabalā. ■
. ^ Rakstīt š! imkraksta kamtorim,^
Oferte Rūfa.
