\
Vēr tikai prieks dažiem gadiem ©V Toromlto nedaiļas sieviešu kori® ZIe luasāka m^^ •darbību. Savas pirmā® vete-migās diriģentes A. Plampesj; Andersones vadībā ales ī'sā laikā kļuva labi pazīstamas latviešu sabiedrībā šeit Kana; dā iim pāri robežai ASV. Savā šā gada gadskārtējā koncertā, kas notika 1. martā lietuviešu wsm lielajā ^ālē, ZSes param-|a izcilu augšupeju. Klausītāju pildītajā zālē dziedones ^ ienāca raitā solī uz paaugstinājuma ,pie «skatuves, kas bija nodroMnāts pret skustiikaais traucējumiem, izveidoja sarindotu 33 d!2^iedātāju puto.
iKatram savam gadskārtē-j aim koncertam' zīles, šķiet, maina tērpu Icrāsu. šoreiz saviem tērpiem dziedones bija izvēlējušās gaišu, viegli ierozu smilšu toni. Kad koris bija novietojies, tā priekša klausītāju sveikts nostājās Zāes feoŗa tagadējais diriģents komponists Arnds Purvs. A. Purvs, kas koŗā vadību uzņēmās pagājušā tgadā, ar saviem sniegumiem ir labi pazīstams latviešu sabiedrībai un ar savu meistarīgi lietpratīgo darbu nodrošina Zīles korim krietnus sasniegumus
sailiedētām soprānu balsīm ub piekļāvīgiem altiem. Dziesmas nobeigumā koris skaisti pasniedza klausītājiem pēdējās stenu zilbes — „oi ja''. ■
_______ „a._____.- . . . .
vu .nioto Cekulaina zīle dzied. Programmā daudz svai-guma. Tikai pāris dziesmas bija izvēlētas no jau agrāik daudzreiz dārdētām. Jau ar pirmo Ji Graubiņa apdares dziesmu — Es uzaulgu diža ^ meita, koris parādīja savu balsu skanīgumu, skaidro dik-ciju un precizitāti. Tas skaisti nodemonstrēja lieliski koncentrēto uzmanību diriģentam. Priekis bija vērot šo lielo gatavību ar tik izteiktu gribu izpildīt katru vismazāko diriģenta rokas mājienu un viņa vaibstu tetJbu. No J. Graubiņa dziesmu apdares klāsta koris vēl «sniedza — Dziedu ikoši locīdama un Ganu meita dziedātāja. Pirmajā dziesmā solistes Dzidra Egle un Tonija Krfika koši ielocīja «savu meldiju un koris 'ar- jauko 2. altu dziedājumu ievadīja dziesmu vidus posmā, kas tālāk risinājās skaistā balsu saskaņā un, altiem paturot pievilcīgo' kantilēnu, dziesma beidzās jaukā izskaņā. Tāpat skaisti izskanēja otrā ^ (latgaliešu tautasdziesma) ar labi
jām divajs V. Bērzkaina tautasdziesmu apdares. V. Bērzkatos' labi iejutās tautasdziesmu noskaņā, un viņta sabalsojumi vienmēr saista kā dziedātājus, tā klausītājuss. Tā šoreiz abas villa dziesmas Spīdi nu, saulīte un Noriet saule vakarā izskanēja skaistā kora priekšnesumā, izpelnījās siltu klausītāju aitsaucību uin tās bija jāatkārto. Vispār visam koncertam klausītāji sekoja ar lielu uzmanību un iabptatiku. Daudzas dziesmas bija jāatkārto,, starp tām paša diriģenta Labā zvaigzne ar jauki saliedētu dziedājumu rni skaisti vienādi krāsainu 2. altu melodisko gājienu. Skaisti izpildīta bija arī V. Ozoliņa Ilgošanās. Dziesmas plūduma bija vietas, kur Idlausītāju uzmanība it kā sa-stiniga labpatikā. Tāpat visu uzmanību saistīja par agru mūžaā aizgājušā komponista F. Barisona Melodijas, kur * ti' bija skaisti savā lomā.
No musu visu iecienītiem komponistiem, kas siavā laikā izkāpa Kanādas krastā, Jānis Kalniņš bija pārstāvēts ar tau--tasdziesmas apdari Seju jail-ku rožu dārzu. Jānis Norvi-lis — ar jauku skandējumu Bez dieviņa nevarēja (dainu teksts). Sēju jauku rožu^dāŗ-zū izskanēja mazliet sērīgi. Bija vēlēšanās sajust mazliet lielāku jūsmas spirgtumu un altu noteiktību melodiju izpildījumā. Jāņa Cīruļa Saule laiva raisījās skaistā izskaņā ar visu 'balsu labu sadarbību uņ skaisti dzirkstošu izteiksmi m-somances kadencē.
Interesanta programmas daļa bija vēsma no Latvijas. Aldonis Kalniņš, kas patlaban Latvijā pazīstams ^ kā rosīgs . 'skandaris, bija pārstāvēts ar četrām dziesmām, starp kurām viena tautasdziesmas apdare. A. Kalniņš dzimis 1928. ^adā 'Užavā. Muzikālo izglītību ieiguvis Elgā. Vairākkārt piedalījies foMoras ekspedīcija-Savācis 1000 tautasdziesmu, visvairāk Latgalē. Viņ.§ Ir apgāda ,ļiesma" mūzikas redaktors. A, Kadniņa daiļradē raksturiigi izteikts tautas kotorīts. A. Kal-
BV. Toront© no&ļas vanadžii kora- Zīle ssi dziedāja, la© kreisās: Skaidrīte Leja, Velta
koEcertā.Toronto kora sastāvā pirmo rei-, Velta Nama, Marija Purva, kora diriģents
Lapiņa m Skaidrīte' Bar-
V- .,: ^   •   J^olto:'J. Liģers
niņa pazīstamākie īsfcaņdar-bi — simfoniskais darbs Pelēka akmens stāsti, 1959., Rapso-dijia par latgaliešu dziesmu tēmām — solistiem, korim un tautas instrumentu orķestrim, B59.r Vokāli simEoniskā poēma Varoņu zeme, 1961., Rek-viems — poēma, l%3., daudzas kora, solo dziosmas un tautasdziesmu apdares. A. Kalniņš vislielāko popularitāti guvis kora mūzikā, šai konceriā arī Zāes koris šo popularitāti ir ievērojami    cēlis, teicamā
priekšnesumā iepazīstinot klausītājus ar A. Kalniņa dziesmām — Latgalē, Bēdu manu, lielu bēdu. Novelc, zeme, cimdu pāri un tautasdziesmu Es iar savu vīriņu. Dziesmas labi rakstītas. Pazib atsevišķu baisu grupu melodiski ievijumi un arī īsi kora un atsevišķu balsu ierunājumi.
Koncerta nobeiguma dziesma lEs ar savu vīriņu izraisīja spēcīgu atsaucību. To atkārtoja un piedevām vēl nodziedāja dziesmu Latgalē,   šī dziesma
uzņemta mūsu nākamo dziesmu svētku programmā. Zīles koris šai koncertā parādīja daudz jaunu guvumu kora dziedāšanas    mākā. šķiet,
daudz darba ir darīts atseviš» ķu balisu grupu saliedēšanā.
Vienas sirds un vienas dvēse-1©3 izskaņa bija labi raksturīga soprānu grtipai.  Zīles ar
savu skaisto priekšnesumu iededza klausītājos jūsmu  lat-.
viskās dziesmas daiļuma izjūtā. Viktors Rundāns
^ DV Niagaras nodaļia februārī «Ikoja ALA filmu Tauta tuvumā, tauta tāluma un Kā es māku, tā es maunu izrādi, ko noskatījās 45 apmeklētāji. Pēc izrādes visi pakavējās pie va-nadžu siagataviotā cienasta, kā arī nO'klausījās jaunākās ^ lat°
. V-Magara: /ar.vlata ■ Izva-dbties par labu latviešu pensionāru dzīv©s vietu, kādu pašlaik šeit ap 30; liekas, strādājošo nav piat tik daudz.
• e
" .1'
•Visu- .Kanādu, atrazdami savām inte-
resēm piemērotu darbu un ^kā gāju putni uz brīdi atgriežas pie s'aviem vecākiem Niagaras draudzības un jaunatnes dienās. Radusies doma organizēt . Niagarā pensionāru sanāksmes ar nodarbībām m citām ■aSctīvi/tātēm,:; 'ežrot;■saņemt.■■b vialdības atbalstu. Daži lolo cerības pārcelties uz projektēto normētas īres namu Toronto, Ja tādu, izbūvētu turienes iecerētā Laitvidšu kiitūras .centrā.
DV Niagaras'Bodaļ'as,"ev.lut. latviešu draudzes un Latviešu niama fonda pārstāvji 1. martā apmeklēja jauno Niagaras pasētas 1,75 milj. dol. bibliotēku un pasniedza 0." Dzēnates grāmatu Latvju raksti. Bibliotēkā vietas 150.000 grāmatām. Pašlaik tajā tikai 80.000 sējumu, tātad  vēl daudz vietu
nnas
HetislĶts mākslas izstādi. Pašlaik tajās redzami ukraiņu mākslas iestādījumi. Bibliotēkā plaša zāle gleznu izstādēm, filmu izrādēm un citām sanāksmēm. Telpas iespējams
PASŪTINĀJUMA KUPON
baltiešu nometne Banfas tuvumā pagājušā vasarā ierosinā-jauniešus arī uz ci-n. Ar Albertas pi^vinces valdības finianciālo atbalstu   jaunieši organizēja
lām no šā ga-31. janvāra līdz 2. februārim Kalgarijā. šī semināra mērķis bija iepazīstināt ar tautas dejām ne tikai baltie-šus, bet dot iespēju arī turienes sabiedrībai aktīvi piedalīties. Tā kā presē^ im televīzijā seminārs jau laikus tika izziņots, starp dalībniekimn bija pārstāvēta vecā, vidējā un jau-» nā paaudze. No Edmontonas
Dainas deju grupas piedalījās T jaunieši.
Semināru aevadījia ar vakari-ņām, kurās bija ieradies kultūras ministrs Horsts išmits, Edmontonas un Kalgarajas atsevišķo-baltiešu grupu pārstāvji, kā arī trīs aicinātie deju instruktori. Latviešu deju instruktors bija 'Zigurds Miezītis no Toronto.
1
nāti ar šīm divu dienu nodarbībām, īr iecerēta Kalgarijas baltiešu deju (grupa, šķiroties dalībnieki izteica vēlēšanos, kaut šādi semināri notiktu ari turpmāk. E, 1,
Mr.^K. 223 ffigh Toronto,
vai vairāk eks, iemaksājot naudu, 20^^^ atlaide.
Eksemplāru skaits
ķemieku klubam un
radim un draugiem, kas
Detroitā, J. Kūlni^ka ģimenei, '^etroitā, Mednieku un maM« apvienībai Toronto, visiem piedalījās mūsu pēkšņi mirušā brāļa
"ĪTo ? * 0 9 0 O.u 0 o 0 .0. 0 .0 0 e • 0 0    -a 0 u □ o o^o. t,.» b p » o o- o o o 0. ►     »'.Q. o .p 0,0^.0 q •> t o 00
& V
0    j ■
:e]a;
Detroitā. Paldies par skaistiem ziediem, sirsnīgiem atvadu <
239048482353534823235348482353235323235323532323485323535348485348