estdiena, 1975. gada 5. 'aprīlis, 14, mumuiB
''^r**nīiVļj iHīi 1 BiTi u>
1975. GADA §. AP!
14. m.
mm*:.
iāi
ļ% Amerikā Bīblishing Ltd R©dakdja: 125 Broaclview Ave-, ToroEto 2E9; tāir.^ 465-7902. Ņujorkas redakcijas 4035 Rombouts Ave-, Broe^, N:Yc, 10466, U.S.A, 994-7917. Čikāgas r@d^cijas vaē.: i m Ave., Chicago, Ml, 60630, U.S.A., tilr Austrālija: Ed. ŠmugajSo 28 Taffe Ave.»
Neizlietotos maau^iptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos suta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktas domas ir rakstītāja personīgs S^ts un ne katrā gadījumā atbilst arī redakcijas "-'^-«-i^-
ŖM gadu $21.00, 6 min. $11.50, 3 mēo. $6.00. Atsevišķa m
atidinājumu maikm: AdMJumE ēap. 13.00. teksti $5.00, pirmajā vai pēdējā lappusē $10.00 par 1 ^llas slejas telpu. Sarīkojumu kalendāri '50 centu par vienas slejas riado katra datuma vienā numurā. Sludinājumi aododami pa tālr. 466-1514.
0»
Neatorlgās Latvijas ideja dziļi iesaikņdta pagātnē. U3Y^icot pretestību, išai^bišanos, pat ivien-laldzt)!!,. šī ideja soli pa solim lauzās uz priekšu, ildz varēja .stenoties !ļS. noivemtoŗa Latvijā. Ceļš jidiz sapņa piepildīju^ maim inebija rviegls: tas prasīja Ifcā gara spē'ķi, tā fizislku piepūli m uzupurēšanos. Pēdējā atradās mūsu karavīru ziņā. Bet arī viņu ivarē&ana.bija atkarīga no apstāikļiem un rocIiba)So Ko igm 'karotājs spēj ve&t, Ja viņa rokās inepieltidcams ieroču spēks? Tā tas bija ar mūsu karavīriem kā valsts ziemeļos, tā dieaiividos. Vismaz sākuma lai-kā sitiprākais ierocis viņos bija
, ■pa^;,:dvēš.€ies^^^^:'^^ zemes māesifta.
teikijmi vai Ir 'gan cits jiautājums, īpar cik sfvešuimā dzimušā audze ir tiek-
fidējos austrumos bez pārmaiņām.
Dadža zīmējums
igaismu. Vai īvēl pietiekami kas lūkotu izprast pulkveža Kal° i>aka m viņa ivlru izcilo lāpu, ar kipas igaismu sirdī viņi ziedoja fSiavas dzīvības Latvijas brlvl-ibas labā? Pulkvedis ar saviem vīriem nebija vienīgie. Pārla-sait iskaitļus' vēstures lapās, pavērojiet ierakstus kapu akmeņos un piemiņas zīmēs. Cik gan :idauidz;,: to, ķūŗļ_ :ineibij'ās- .^ffiives. m
gadu cDtskatē skatāmies pagāt-•aē,.mēs ^tkal tencinām šos' dvēseles un pašaizliedzības spēka ibruņiniekus kā toreizējos kara laukofe, ļtā valstiskais idejas līdumos. KārtJa lāpa no pagātnes^ kas bij aizdegta neapklusina-m-ai iti^ksmei pēc ^avas valsts, atkal nostājas ceļa vadītāja lomā. Vai tās laitspulgs drīkstētu mūs šodien padarīt vienaldzīgus? Vai mumis atkal nebūtu Jāsatver fgaisma, kas mirgo ^eauri toģājilšiem:-©a^ tiem?
■Pretinieks tagad -bīstas mūsu ' atmiņas un goddevības spēka, ar kādu noliecamies šo upuru pri^šā. Tas lieto visu, lai apklusinātu mūsu igoddevlbu tiem, kas Latvijias atibrlvošanas karā iedrīkstējās ^ miirt par brīvību • un
^'Mēs ■ :ei&a!m^^^
un kā latvieši arī izbeigsim šis zemes (gaitas, bet mūsu pirmais pienākuimisi ir cīnīties par latviešu taiitai atņemto .feovlbu, apzinoties aitbildlbu neskaitāmo lafegājušo un vēl nedzimušo pa-:.auidžU' prieM^ā. • Ar. skaisitām-'-ru-nāiŗi un rakstiem pašu starpā^ iar mūsu nacionālo apziņas, kultūras, draudžu un reliģijas uzturēšanu, lai gan darlbs visu šo Jautājfuimu lalbā ir .nepiecie-šamis un vajadzīgs, vien nepietiek. Kopr ar visām apspiestajām tautām mums jācīnās arī politiski par Latvijas un citu
lusu pirmais lun mais darbs iŗ nostāties pret ie-viadīto sadarbošanās politiku (detaniti) ar musu apspiedējiem, rakstot visiem kongresa tocekļiem (arī demokrātiem:), republikāņu partijas vadībai un prezidentam Fordam. Protams, neaizmirsīsim rakstīt īvēs-inūeis („L©tters (to the Editor"} arī amerikāņu laikraksitiem. Politiskā danblba saivas apspiestās dzimtenes atbrīvošanai nav „po-iltifca" šī vārda necilā nozīmē, bet ikyiena pienākums, šis pie-; nākums ne katrreiz ir viegls, lai izšķiōgosi gadījumos izteiktu saivu pārliecību un teHd;o uzklausītu kā kritiku un prasību, kas domāta ASV un visas tau-
Jauni asni. tie slienas pretim saulei, top gaŗāM, gadu tecējumā apsedz lauskas un beidzot ftās pazudina paivisam, lai gruvešu vietā rastos jauna eeltne. Vai tā mums nelbūta jādomā šodien, kaut laika zīmes liecina 'drūmu, bet ne izmisīgu, nākotni dzimtenei un mums pašiem svešumā? Vai lai atkal neuz-mirdzētu saulīte,--kas rotājās
-"ī^'m^O^ Mz-: ar K^- : mi Kauguru kāpās nolīdzināts piemineklis fcalpaMešu kapteinim Zoitam. Bet vai ar to ir iznicināta tautas tieņa un mūžīgā piemiņa saviem varoņiem, Isuŗu kapos vēl šodien gruzd cerība uz neatkarīgu Latvijas' valsiti? Piemiņas zirni fcatrsi vanēalis spēj īsiadragāt vai apsmiet)- itaču vienmēr pāri paliek paaudžu dvēselēs iesakņotā god'^
•:TaĒad;':naAr:ļ:m mūsu tautas liktenim, kādu tai nolicis ienaidnieks. Viņa nolūks ir iznīcināt to, lietojot visādusi paņēmienus, kādus vien tas saivā upuru kārībā un lieluma mānijā spējīgs izdomāt. Vēstu-
Vienlgā .lielvalsts, kas spēj uzturēt br^lbu un var paMzēt to atgūt komunistu apspiestajām tautām, ir ASV. Tāpēc jāpiedalās vai nu tieši Aimerikas politisko partiju dzīvē, vai neatlaidīgi jāi^aka mūsu prasi-toas un domas, rakstot amerikāņu laikraksitiem, žurnāliem m arī politiskiem darbiniekiem. Dartoojotie.s politisko , partiju dzīvē rodas vairāk- izdevības pateikt īsavus uzskatus tieši tiem, no kuru rīcības un lēmumiem atkarājas visas pasaules un larī mūsu nākotne. Izšķiroties par vienu vai otru, demokrātu vai republikāņu partiju, jāpadomā, vai es varu ibūt tās parti'jas loceklis, kasi vēl tlagad dievina Franklinu Eūzvelitu, kas Jaltā nodeva arī mūsu Latviju ikrievu komunista verdzībā. Jāatminas arī, ka Džons Kene^ dijis, pretāji dotajiem solījumiem, nodevai tūkstošiem Kulbas brīvības cīnītāju ^iznlcM. Jāņem vērā arī tas, "
ums nepieciešami cMties lītiskajā plāksnē. Ja kādši vēlētos šinī laiikā darboties, aicināts rakistit Aimerikas latviešu republikāņu apvienības priekšsēdim prof. Daumantam Hāz-» neram, 112 Ainsworth Ave,, East Brunswick, Nm Jersey v 1U.S.A.
uzmana - ^uņ 'versas pret jebkupi momenta, pat visniecīgāko izpausmi, kurā parā-
(gaitās drasējot pie Melnupes', ;Cēsln,;:5^entas,^-.^
]\ļ,ēs I. lepojamies _ aŗ visiem tieiin, kam netrūka drosmes im pāūngalvlga. ispēka. To pulkā iz-cēļāsl mūsu jaunatne. Vai tā§ piemērs lai arī šodien nekļūta Mels lun skaists' atjaunojamās vals'ts labā? Cik gan mūsu jau-' natne, svdšas ivāras mākta, dzļimteiiē var iedromināties, to
:'imūsu ie^'
iegūliasies, cerība brīvībai. Un tāda vēl iir un tā pastāvēs, līdz ipēdējais mūsu brālis vai māsa mitīs savā - zemē. /Mum-s nav šauibu .par to, ka arī sadragātās vai nopostītās kapu zīmes, kas liecina dusas vieta Latvijas
tusmies. 'sevi, mi īsvešumā. Vai aina te līdzīga tai, kas dzimtenē? Neapturā-
sā ir 5 pret 1 par ASV militārā )udžeta samazināšanu, pafeļau-e oties Maskavas izspiešanas^ po-: tikai.
■ ■ Lai' gan-1 sn^juIA ne visur rīkojusies m.ums vēlamā garā,, tās vtadltāju vairā-kumis ir par militāri spēcīgām ASV un atbalsta cilvēku -un tautu bnvības principus. Uepdbli-kāņu partija arī oficiāli atzinusi Apvienoto republikāņu tautību padomi un devusi tai bals-tieslbas Nacionālajā komitejā. šī padome '(Council) .ne tikai atkārtoti un neatlaidīgi prasa fies'lbu atjaunošanu -apspiestajām tautām, bet arī nebīstas kritizēt republikāņu vadību, ja tā iet mums nepieņemamiiis m--
'Eoberts Apenitis Mineapolē savā 15. marta vēstulē Latvijā Amerikā pārcenties ar padomu došanu latviešiem Kanādā, šejienes latvieši neikad nav lūjguši padomus savu lietu kārtošanai tautiešiem citās trimdas zemēs. O'dz šim paši esam visu s'apraituši lun apsvēruši kā rīkoties, gaivā vēstulē OLA il. febru-'āŗa numurā gan runāju par angļu valodasi lietdšanu baznīcā, bet ne tādā izpratne, kā to atkārto R. Āpenītis. Tāpat R. Apenītim nav skaidrības par angļu valodas lietošanu latvie^ šu baznīcā un par latviešu valodas Hetc^šanu lānigļu baznīcā. Reizē ar to viņa ieskati, ka jauk'tās draudzes „apviaino" latvietību, ir nepareizi, iMūsu jaunie mācītāji jau pirms ApenEa „padoma" sapratuši īsavu sūtību-, un lai nebūtu jābūvē, vai jāpērk .vēl fcādas' citas baml-oas, kā ar! jāveido jauna® draudzes ārpus latviešu dievkalpojumiem, atradu'ši laiku noturēt dievkalpojumus arī angļu valodā. Katrs latvietis sapratīs,.ka šie 'dievkalpojumi jiauiktu tautību ģimenēm kalpo arī latvie-• ttas saglabāšanai un latviešu kopībai. Ne reliģiskā, nedz arī kāda €ita veida organizācija
brīvo ; laiku-/citāM: n(>ciažM)āa4,-Vēstulesi turpinājumā .R. Āpenītis pieskaras baznīcas pirkšanai. Esmu pats piedalījies baznīcas pirkšanā. Kā toreiz, tā vēl tagad, esmu tajos pašos ieskatos. R. Apenītis manas vēstules atkārtojumā ir domu sagrozījis, tā apliecinoit apstākļu nezināšanu, norādldamis, ka nelatviešu dēļ nevajadzētu likt vecajai^ ,paaudzei klausīties dieiv'kalpojumus -anigļu valodā. PasvStroju, ka Toronto nav mācītāju, nedz draudzes, kuras latviešiem notur dievkalpojumus angļu valodā. Izbeidzot šo nevajadzīgo domu izmaiņUj sirsnīgi ieteicu ne tikai R. Ape-nitim, bet ikvienam izlasīt māc, Ā. čopa raksta LA 1. marta iz-devumā H Reliģiakās dzīves nodaļā — ar virsraksta: „Diev-kalpojumi angļu valodā". Tur ir dota atbilde vidiem.
Jo Treijs Tomto
Visiem zināms,. ka trimdā dartojas destruktīvi spēki, -kas fiimē mūsu va;lodu, bet presē par to neparādās nekādi alar-Mējoš! raksti. Esenciāli^ tādēļ būtu atrast kādu sponsoru vai nodibināt prelimināni komiteju, kas ordinārā kārtā sekotu sub-versivai danbībai un rūpētos-par prioritāšia noteikšanu gra» āuāla! pārmetumu - iztikšanai tiem, kas meimēīaitviešu valodu. Kaut arī tas nekā substnti" va nesola, eseneiāii tomēr ir — pravieti nesaukt par profētiHo
mmejoso ie« tekmi, visus rakstus vajadzētu ieturēt koiņprelieiislvas valodas ietvaros un šai ziņā visi esam oMlžēti izbeigt valodasi meimē-šanas kontinuitāti, kas nefasei» nē, bet ved uz garainfantilismip esenciāli tādēļ ir, ordinārā kār-
eliminēt visu ruinējošo. Mums nav^ vajadzīgi ne grāmatu fak«
protreti, nedz arī svinlbuspon-sorētāji, bet prioritāte jādod komprelieBsīvai valodai un šī siibstamciālā -nuisaice graduāl!
un
Sv^švāirdi nav 'manis" izgudroti, bet tie atrodami iailtrakstos un žurnālos, ko esmu ajtzīmējis sākot ar IStO. gadu. Ievērību pelņa tas, ika katru gadu nāk Māt vairāki jauni vaJodas „zie-di'^ SvešvārdiU lietotāji, visi iz-li ' icāvēki, jāiuzskata _pair
tāstobini. to ^ i Suipinājuims; fi?.' ip.