0
2 LATVIJA AMERIKA Sestdiena, 1986. gada 4. oktobris, 40.
LATVIJA
AMERIKAI
SESTDIENA, 1986. GADA 4. OKTOBRIS, 40. NR.
Latviešu TTedelaT laikraksts» iznāk sestdienas. 'TzJevejs Latvija Amerika Pubtishing Ltd. Valdes ^ priekšsēdis ~< .Pēteris Ratnieks. Laikraksta atbildīgais redaktors ~ A.' ķvndrats. Redakcija; 125 Broadview Ave., ,Iqrottt9,,J3nt.^ ^C:anafia M4Kf 2Ē9, tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadl-tājip^^ IrbCj^ J535^ Romb^^^^ Ave.jJ8ronx, N.^Y. 10466, U.S.Aj^ fTii#^2i2-994-7917. — Čikāgas redakcijas vad. A. Žaube7 33S3 N. Avefs Avenue/Cfaiicago, III. ^0618.
i Redakcijai tiesības manuskriptus pec Yiyadzlbas īsinfit.v iŅeizlietotos materiālus neuzglabā, bet p(c vēlēšanas sQta; ļatpakal, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptaiitis-ikaisppta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem piļrakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja per soniskais uzskats un ne katrā. gad^īimā atbilst red; viedoklimJ Abonēšanas maksa Kanādā un ASV: par vienu gadu — 46 dol., 6 mē? neSiem — 24 doi., 3 mēnešiem — 14 dol. Atsevišķa numura cena 1.25
Sludinājumu maksa sludinājunļiu daļā $2.50, tekstāļ$3.06, pirmajā vai pēdējā jp. $5.00 par 1 cm telpu. Sarīkojumu kalendārā $2.00 par rindiņu» atkārtojot 4 reizes un vairāk 25 proe. atlaide. Laikraksta abonēšana uņ sludinājumi — tālrunis 466-1514.
'LaikfakstB apgAds patur tiesības atsevuķM^faeljumossludinejuintis asi nepteņemt Ja niidpta isladinflJumB laikraksti ieviesusies k|Qda, tad Sis sludinājums tiks atkārtots bez maksas, u^-'; raksta apgāds par kļfldaiiii ievietotu sludini^umu atbildes tikai par tfidu summu, cik pcc^u-i i dinfijuma likmes izmaksfijusikiodaini iespiestā teksta, telpa. Groz^umtis sludinlļjumbs var |ie-tteikt ne veiBkkft vienu dienu p)Ec sludinājuma podoianHl»' 'v\\
Viktors K^ilniņš
Dārgā
Sibīrijas
nafta
Kopējā tirgus valstis no Pad. savienības 1984. g. importēja par 24 miljoniem tonnu vairāk naftas nekā no OPEK valstīm. Rezultātā toreiz Pad. savienība nopelnīja 16,3 miljardus dolāru gadā. Haftas cenu krišana • smagi ļetekmēja padomju' valsts ienākumus. Tas ir pamatīgs zaudējums padomju saimniecībai. Piemēram, pagājušā gadā Pad. savienība importēja 55 miljonus tonnu graudu. Par to bija jāmaksā attiecīgā valūtā. Tiesa, līdz šim naftas iegūšanas ziņā Pad. savienība ieņēma pirmo vietu pasaulē. Ieguve pēdējos gados nemitīgi kritusies. Gorbačovs izraudzīja jaunu ' naftas rūpniecības ministru, bet tas maz līdzēja.
Šogad Gorbačovs pats ieradās Tjumeņas apgabalā, lai sauktu piel kārtības vietējo vadību. Interesants notikums gadījās Ņežņevartovskā, kur Gorbačovs tiklās ar naftiniekiem. Uz jautājumu, ko psļrtija varētu darīt,! lai naftinieki paaugstinātu darba ražīgumu, .strādnieki atbildēja: uzceliet kayt vienu kinoteātri. Ņižņevartovskā, kur dzīvo 180 tūkstoši cilvēku, nav nevienas kinozāles! Tjumeņā, pilsētā ar 400 tūkstošiem iedzīvotāju, pie tam apgabala galvenajā pilsētā, nav ,
ftavd^ ziņojumiem Rie-tumsibirijā trūkst pašas vienkāršākās uņ jpirmās nepie-cidamības preces, tādas kā zobu sukas un gultas palagi. |Vēi pavisam n^^ naftas 'teriti^fi Sufgutā pēc ledmskapja rindā stāvēja 12
gadus! .
Dzīves rudens dflrzā piedeilgos vajadzētu apciem^^ bildi radlļteDadas.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES nie^^^^^
GADASVĒTKOS
IZ-
Primitīvie dzīves apstākļi, slikta apgāde ar pārtiku tin pirmās nepieciešamības precēm ietekmē gan darba ražīgumu, gan darba disciplīnu. Kaut arī izpeļņa ir samērā liela, tatru gadu katrs ceturtais strādnieks brauc prom; Grūti ir ar pastāvīgiem Strād-niekiiem uz vietas. Katru otru naftinieku nogādā uz darba vietu ar lidmašīnu vai helikopteru. Tur viņš strādā 14 dienas pēc kārtas 12 stundas dienā, tad nākošās 14 dienai atpūšas. Centrālā prese asi kritizēja ne tikdaudz pašu strādnieku rotāciju, kā strādnieku, pēc šīs preses vārdiem, antisociālo psicholoģiju. Cik var saprast, ar td apzitinKa dabiskā tieksme īsā laikā periodā nopelnīt vmrāk.
Sibīrijas nafta maz atmaksājas. Vienas naftas tonnas iegūšana no dziļieni slāņi^^^^^ izmaksā 115 rubļu. Ja pat lēŠ pēc oficiālā padomju kurša, tas ir 140—145 dolāri. Pasaules tirgū naftas tonnā maksā, atkarībā no konjunktūras, 80—85 dolāru. ļPadomju valdībai ir vajiadzīga ārzemju valūta. Strādniekus un to apstākļus maz ņem vērā.
Ļoti sliktā stāvoklī ir visa apgabala infrastruktūra. Ceļu celtniecība izmaksā 10 reizes vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī. Palīgā bija jādodas citu i'epubliku celtniekiem, arī no Latvijas. & gada Zvaigznēs trešajā numurā ar lepnumu rakstīja par Latvijas ceļu būvniecības tresta darbību Tjumeņas apjgabalā. Tas tur darbojas jau Biecuš gadus. Kaut Latvijā trūkst darba
trmot aizgāja Latvijas universitātes pir-
mie gadi. Daudz gadu aiznte- n^t-s* i^o ,,sir^;, cit.«vo
..  ,   V   . .        cēt un cerēt, ka vēlreiz sirma-
jis, kopš universitāte vairs nepastāv — tās klausatavās iepludināta sarkanā migla, zi-
ca klāt .Kommilitoņiēni, kas strādāja maizes darbu, arī nebija iespBjMs^^^^v^
noklausīties j dažus priekšmetus nācās mācīties pēc iespieš tām lekcijām, daži lekciju iz-jā Rīgā pacelsim kausus^^^^^L^^^^^  devumi bij^ ļoti labi un pil-vijas universitātes zelšanai ir  ņīgi. Arī es, noklausoties pie
patvērumu un tās dalot siāpuSiem gariem -^atjaunotās Latvijas pilsoņiem. Dienās baltās, nebaltās ti-
, .    . ...,,   katra akadēmiskā pilsoņa pie-
ņātm: aizs^^^^^^ nākums, maldu mācības pēc knevu gara uņ līdzības. Tikai Dievs vien zina, kad mūsu Alma Ma-ter spēs atvērt atkal savas visv
prof.K.DiSera Latvijas valsts tiesību kursu, pirms eksāme-Latvijas universitāte bija ^n^ asistentu Vālbergu, vSā-pulcĶJusi Latvijas dā^^^^ docentu, noturēju par stu-
meitas jo kuplā skaitā — sa-dentu. Noprasīju viņam dažus
aitbrīvotās Latvijas
līdzinot ar iedzīvotāju sk^^^ uzņemtu eik atcem vai
un
pirmo vietu
e.
jautijumus lin biju nepatika-mi pārsteigts, ka pēc brītiņa viņš atvēra portfeli, izņēma
roku,  ,,lielajam brālim''
atteikt ņednkst, un Latvijas Tērbatā un citur studējošo latviešu skaits pžķāķliels nevarēja būt.
varēja notikt tikai neatkarīgā studentu sarakstus un sāka valstī. Kad tās vēl nebijav tad eksaņiina
Latvijas universitātes plašā studentu skaita rašžmpS;^^ sekmīgās studijas! veidņā^^ valsts prezidenta un^
viešu uzvārdi: Markuss, GiniotļŠS, Veseļiš, Dimperi, Freinianiš, Kalniņš u.c. Nosūtīti tā saucamie
piešķiršanu studentiem. Līdzīga likuma nav visā pls^ajā pasaulē. '
LU studenti vienmēr bijuši izcili patrioti. Nav aizmirsta-
ceļu būvētājus, īpaši šus, nosūta uz tāliem ziemeļiem stiprināt padomju varas
varenību. Gļintas Mešmetas tu bija pieplūdusd^ Kārļa Ulmaņa izdotais
rakstā minēti gandrīz tikai iat- Stāstīja anekdotu par jaunu likums par valsts aizdevuma
studentu; kas satiek uz^^^^^i^^ kādu jaunekli un lūdz tam rādīt ceļu uz universitāti. Uzrunātais atbildējis: „Atvaiho-prlitīģie piespiedu kārtā, ji
Vispirms latvieši ir laMspe- students.''^^ ka mi Studentu rotas nopelni
ciālisti un strādnieki. Otr-^^g^^ un 1920. gada brīvības
kārt, netiek aizmirsta, po-^^^^^^^^d^^ Tāpat kā Pirmā, arī
lītiskā puse: tā teikt, radiņ pasaules karā* daudzi
latviešus pie ,,matuškas" piedzīvota  Laiiksž^ un mācībspēki zie-
kultūras. Ne jau viss izdodas fakultātes^^^^^^ savas dzīvībai^, aizstā-
jumā Lielajā 6a dzimteni, kas kontrolēja biļetes^^^m Trimdas ceļos daudzi Lat-
atāt, ka nav celtnieki apmie- guniusv stājās^^^^^^(^^ universitātes absolventi
rināti, ka tilq>at kā neviesojas titteš de^ ārsti, inženieri izmanto tur
tur republikas mākslinieki, ka pŗašijk ^ b^^ zināSsmas, bet vēl lie-
slikti pienāk pasts, žurnāli utt mi. Dekāna spiests strādāt citu
grāmatas. Gunta Kliešmeta skaļi nosauca: „Esmu šīs fa- darbu. raksta: „Tās ir problēmas,  kultātēs dekāns!''Studenti ap- Mii*
Tagad, 28.
ierēsim^^
Dekānu nepazīt nebūtu pie- lē dtu beigsies, latvii^ aka(^^
Domājams, ka ne jau līdais dodams, bet ar jaunākajiem miķi varēs atkal i&^tm, sa^
attālums tur ir vainīgs, bet mācībspēkiem bieŽS gadījās, vietas un. visa latvju tauta ļtt^
ka studenti notņrēja viņus par |Qs palādēto brIvlČbB. sev līdzīgiem, jo māllsjļ^l^ l^ada^^
šajā ziņā: pat padomju žurnāla korespondente ir spiesta
kuras atrisināt vieni paši viņi mulsuši nodūra galvas, apkftt nespēj. Traucē lielais attā-  stāvētāji uzjautrinājās, ļums, jo daudzi jautājumi jāsaskaņo    ar Rīgu."
Pugo administrācijas viai-aldzība pret latviešu cilvēku vaļadžibānic