lāicijas laiu-ifcstos: par dkiuipāciju
•..■■sm'eēZ'a- -7 lem, : ■
yma ta izar Kaoa-ļm m TCte^ Latvijas Iri nes iiait-sava pidka i> Bie noda-m Ml maik--N^aaiitGibais pā>: kārtas jacijas Kaķa laibāteā
d. dibiināta Tās' liiedri komūimjs-Sadberijā, sianoi vimā >āfm iKaaia-jdrisM ikiul-laatnes m it se-
n a.
)inātta 1952. l zīmīgāko
Jiaamatnes iganizēžami
dibiināta t. Kanādai ā mn ma-ienilba veic ūimsfma ci-jā laikrak-yas prieiklš^ >s parļkarii dzDviti; po^ nvS-5iedēO;as.
la tieši pē-[edniekiiun ari
)d. ddbināita-|stā. No ap-
apim,; lala ir
lem .(W^-■
1952. galva ļpaitoē-.ovietajalm'a^^, ^leiktejas iio ' iošiem lat-Vafcerlū, taliveinā knd-a
ibināta '1962. /AktfcM; diar-, pallTdzi3'a!.s bes a^ menka m drākāim lat-
lāi^.
ibināta 19^5. id, icad tiiir [bija apsīku-liizāciju dar-osainas M iti ŠQ „ro-
IBIiSiļļifiļļiilB^
Marie) nod. diibināta 18185. iga-da 7., noivemlbrī. J^aiu. ipirmajā pastāvēšaaiais ■ fgafdā. ibiij.iļlši 4::sarīko juimi ar atlikiumiu ipēri par 500 dol. Šai vietā ūzim tiikiai aip 80 latviešu, bet (DV sarUkojuimus apimeMē ari vietējie iedzlvotāp.
DV Ošavas 'nodaļia dibināta 1968. tgada 25. febriuāri. Tautību festiļviālā 1. jūlijā pirmo reizi pa visiem šiem gadiem panadzes iekārtoja lari latvisko idarf)U ^kāti, kas gwa necerētu piekri'ša-Bu m bija izvērtēta kā viena no lalbākajāim ad vietējā laikrakstā. Nodaļas izkārtojumā notitet ara 18. noivemlbŗa raidījums vie-
jjje Eopa. mes, Kam lemts nebij mirt, Dsļlves laivu kas nmn
.0/
esajm (mes,:feas!:'ar..yi ni'šķlgo žēlastību m kara lauka dzīvi .mājās pārnākuši, ivai ar! mēs, kias lalfcstājāim savu dzimto .^ētu iLi devāmies.ibēigļu ļgaifes, •nezinādami un nevaacā<dami, kais liktenim padomā, visi tie, kas brīnumainā kārtā iziglāta-šies no sarkan-ajiem ivarmā-kām, kā ari tie, kuriem ©ievs ļāvis šo 25 gadiU darbības atceri piedzīvot. Taču nekādi pa-sfeaidrojumi, nedz izmeklēti vārdi nespēj aitsivērt to ibridi, kajd Daugavas vianagu samāk-§mēs šī dziesma atsikan oo biju-lo cīnītāju mutēm.
s,Eas var še jauiiE
'J>9
Tikai tas cUivēk-s, kas bijis tuvu nāves muzāigajai tumsai, spēj Isiti aptvert un inovēr^tēt mūžīgās dizīvības aivota — saules neizsmeļamo, nelbeidzamo spēku. Mums, 'dzīvi palkušajieim, šī saule ir BīlīVīBA, ko ispēj novērtēt tikai tas, kais reiz dzīv'ē* nesis nebrīvības jūigii.
Un dancis k© vēl veikt«"
un •
zīmes par dzīvību urf brīvību: par DZĪVĪBU, kas dod mums stpēku danboties, par BRĪVĪBU, kas ļauj mūsu 'sapņus m ceri-ba'S rādīt daribos, kais ļauj mumis cerēt, iticēt un sti^ādāf]: mūsu atkai reiz aftibrīvotās tēv= 'Kemes-v :.i®k6feei. ^''
^jDaMgavas vanagi,
6
::Tley kas. mēs eš^m;;tcI-pailikuSies, nekad un uekuir lai neaiztnilrstam pieminēt un godi-^ :nāt.)mūzlbā: ■tai^gājušos^ biedru'S,
:;;;:Pāā1Š|klst^^^
mirušO'.biedru-tgrāmatii, līdz., m viņu vārdiem a jas cilvēki, ar kuriem esam julU saistīti onganizāicijias da^r-bā un pienākļ^mos, priecīgos m skumijos notilkumos. Un tad prātā^ nāfc;ļ>au®^va| mas pēdēij'ā pasita
s
90
ļ)L)vdeismt.pie«ios
piedzīvojuši  vīna. brieduma vīri kļuvuši pM skm
;ga;lvpem,:neuzdodot^ vm ■ ii^^
-.:!kaOpot;r^or)gairiMcii^ Jodia>s .(S!ajūta,^'J% biedrs:«--"^-ah^-. gājējs mums pāTējaem atstāijis ■savu daanb'Oišiainiāis prieku m ticī-ta,^:'^;ka:vreaiz -nesīs' augļus un māsu cerības brīvai īiatvarjai-oavjtilkai^/
mumiem, kļūst skumji un priecīgi. Skumji par 4;iem, kias nm
L,':prfl!ec5gi;rpair •aki^o • līdizdallīlbu
vaim mūsu
2iāiļie: aisni ;^^āta d^ības ■ ;^sākumu, rtāpēe, 'ap: cer un jātic, kā nākamajos 25 gādosi-jaunā audize (būs tā, kas, Il&:.a^ ■ is^^;,-fizisko':Eried^ izvērtīs mūsu os^gani'Zā'ciju par ptešāko
rūp mūsu .tautas m tēvzemes itviias
aitsevišķivSMS: msm; d-zl)gi"'smilgasi^ s^ešā ceļm^ailā, to-: ties, ■ ^^apfvieinoļjbfties' ■ kopīgā'-s<aimē, mēs kļūstam par kas ;spē j; īpastāvšt :/vēte§s
Ka-nadā mērķi .sauc un gtaida; jaunus sekotājus^im,'darītāļju^ .un -šis ■aicinājums - runā- uiz. /vi-; stām p'aaudzēm; neiviens ņaiv par j aunu, nedz par vecu, M se-.;koki^. Latvijas. karoigaņ!:,
. Mts.