24. NE.
KHISS SmARS Editorial omco&i Vim ?OFk» Editor V. IRBE, «MJSi E©mboute Am, Br^. N.V..
Av®., Chicag®. Iii. 10630; CaMtomia---Ed^
SATUEDAT, JUNE 14, 1975
viņa ņominesaaiai vērā
ānpoiStifcā ir (nenoliedsaimi jāu2-sikata par pozitwām. Kopš Nīkšana, prezidentūras Henriju !Ki-siuigenii mēdza iizsfeatlt par lak-tislčo MV ārpolltifeas arcMtek-tu. Prezidents Fords taigad eiropiešus pārliecinājis, ka kardinālās iva^lMjas m, jgala vārds attieifcsmēs ar iatmeriķāņu sabiedrotiem, tāpat ASV pretime-kiem, pieder viņaim. Tas ir vērā ņemams solisi ASV preziden-turas restaurēšanā. Tajā pašā laikā Forda., popiilārltāte ar! aimerikāņu tauitā sāk Ihmci celties. Ir jāpatur acis tas, ka viņš šajā saimnieciski m politiski nestaibiladā laikā augstāko
ASV ia^pildvara© amatu pUda isona
gans pārstāiv repulbSāņu partijas komservētlvo n<wirziena piekritējus un Eokefellefa vārds
ar 'partijas 'liberālā novirziena frakciju. Fords var izmdīties par partijas dažādo novirzienu samierinātāju un, paliekot mērenā centra pozīcijā, droši vien
partijas delegātu kongresā tiks nominēts par republikāņu partijas kandidātu 1976. gada, prezi-
rezultātā un nav nonmālāsi .pre-zidenilia vēlēšanās tautas izraudzīts polStiķiis Baltajā naanā. Tāpat jo sivarigs ir faktors, ka ta^ igadējam republikāņu Baltā ea-ma saimniekam ir jārēķinās ar demokrātu partijas vairākumu kā tautas vietnieku namā, tā arī senātā. Amerikāņu s'abied-riskās donļaš pētīšanas iestādījumi laiku pa laikam pārbauda vēlētāgu pulsu un tieši pēdējās aptaujas liecina, ka priekšā stāvošās il976. (g^a prezidenta vēlēšanās Fords droši ivien iegūs nepieciešiaimo vēlēJtāju atbalstu paiikšaaml BaLtajā namā kā tautas ievēlēts prezi-
vēl grūti sasfcaitUt vairbūtēju Forda oponentu. Alabamas gubernators Voless un senators Džeksons sttāiv pāiTāktālu no demokrātu partijas tradicionāli liberālā karoga. Voless iin
sions iŗ labā spārna un viņu prezidenta droši vien nea1S)a3stis partijas vēlēšanu sitratēģijas aparatūra. Demokraitu partijas īvērā ņemams il976.g. prezidenta didāts vēl joprojām ir E. Kenedijs. Pats Kenedijs ir vairākkārt izteicies, ka iviņš nekādā gadījumā tad, ja partijas ress mēģinātu viņu i: vienīgo kandidātu. Pottikā tāpat kā mllesitibā ir jārēķinās
ar pārsteigumiem. To laibi zina Ņujorkas laikraksta Ķie^N
pajbs Keaedi3is, un itādeļ viņa stājas maiņa mrmL (Turpinājums 20. Ip.)
respondionts Dāvids referēja par Eiropas nakotii^^i^^ Izredzēm. Vafarā saoāiksmeis
ASV kongresa.loceklis Benjamiņš Rosentals no Ņujorkas, ipēc sava rajona balsolāGa Fri-ča Bērziņa ierosinājiuma W. maijā kongresā runājis par Baltijas .valstīm, norādot, ka pirms SO gadiem, 8. mtaijā, Vācijas armija kapitulēja un izbeidza Otru pasaiifles <ķaŗu Eiropā. Dažādās valstīs atoaunojās demo-kratiskasi valdības, kūru danbī-ta vādeši pirms tam bija pārtraukuši. Ne visas Eiropas zemes tika aitlbrlvotas no svešas varas. Eiropas austrumu daļu okupēja Pad. savienJbas sar-kanarmija, kas nedeva šim zemēm cerēto brīvUbu. Bulgārija, ōechoslovaikija, Ungārija,. Polija un Rumānija nodibina jsi Pad. savienībai paMausigasi valdības, īsā laikā itas il^va-par padomju sateEtiem, pakļautas pnnlgai padomju ietekmei. Rie-tuimzemiju pilnSgi aizmirstai, pajreiaSk sakot pieviltas, bija trfe Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva, f Visas trīs
padomju armijas okupētas m pievienotas Pad. savienībai. Eiropas rietumu daļa priecājās par kapa izibeigšanos, bet nekāda prieka nebija Baltijas valstīs. Vācu okupācijas vietā bija stājusies padomju okupācija un komunistu tirannija. Aresti un izsūtīšanas pēc šis „aitbrīvolš!anas*' atjaunojās, katra -e^ivēka tiesim un brīvība
un '
mzlciju pārstāvjieni
vietējie
nieku bija no šu apvienības vMdes un
izajic'"
, vaciešieni daļu šis organizācijas dalibhieku apcieti» .Pēc tanī tā daitojās ASV, ievēršot kultūrai, tā ir pasaides apmēra
ju vārdā.
dņoja L Spilners un T/ iCroņbergs, kas ^izsvēra, ka piecas latviešu delegācijas
Eiropas droši-konferenci ženēvā; DažE-
'murnus nacionālisējta te. atlīdzības, !i>agniekus apcietinot ^^avienlba ir pilnīgi un izsūtot us Sibīrijas vergu Lid^ ar to vienīgās <xE
neiM nav bijusi tik aigad.13em tagad izveidojusies plaša
ti mainās, ķād^ ir svarīgi, lai ar tiem pēc iespējas uzturētu Mežus sakaiiis: Latviešu bri^^^
1S2.000
Ies kara mudētajāši ir šis Viss tas notika laikā, kad Ap- valstis. Nav i ēnoto Nāciju organizācija ļaunāks stāvoH
^el '^®s poiitisMem vadītājiem m,
jēja mldības pārstāvjiem. Baltiešu
Vācida ir Apvienoto Nādju to- problēmas pazīst visā pasaulē,
cekle, bet masās Baltijas vai- Forumu pārmaiņus vadīja U.
suinma jau ir 230i000 dda» Nākiama To-ronto paredzētas Latv^ die-
5 w.
m Mvāsi ivalstis h\i% viju, igamlju m Lietuvu PMc
Baltijas valstis Ir ^em krievu
okupācijas. Visas pārējās sse-' w, ■
mes, kas kāidreiz bija zaudēju- šlbas
ēas neatkarību, savu biivlbu delegācijai šinī konferemsē jā-
•atguva. IKaut arī dažas no tām. prasa teiviba ■ BaMjas valstīm,
atrodas padomju iespaida joslā. Padomju savienībai' jāatiet m formāli ir neatkarīgas, (bet I^t-
'bo, m to var darīt Eiropas dro- sesijā apskatīja atsevišķo tsu-
Par apvienoto baltiešu komi» teju ziņoja tās pašreizējais priekšsēdis igaunis M. Kari. Tā mēģina pārliecināti ASV
- • •
. Par igauņu pasaules ap-
I. Plērs,: Katrā kontinentā
orgaiiizā-
dju mepieciešamību Baltijas vaJstu jautājumā. Rezolūciju atbalstam sarunāti 97 kongre» locekļi un 11 senatoru.
