2 MTOJA AMmmj . Sestdiem-a, 1975. gada 12. Jilijs, 28. nmmm
lAME
SESTDIENA, 1975. GADA 12. JŪM
Latvidhi rnede^ la&raksts, sestdisoās. kdevējs ift Amerikā PublishingLtd. AtbUdIgais redaktora Krišsļ Redakcija: 125 Broadview Toroato, Ont. Canads. 2B9; t&. 465-7902. Ņujorkas rsdakcijas vadītājs: ^ 4035 RoiaboMts Ave., BronJĻ N.¥., 10466, U.S.A.
9
« * Uk»
»9
tāir. 774-5744,
atpid^aļ, j® pie^ietiota pastmarka pasta k\qK>m (citās pgm"^"^
^ji^ ra m katrā gadījumi atbilst
i, b©t us vēlēšanos sūta (Kanādā) vai starptautiskais autora vārdu vai ioiciāliern domas ir rakstītāja personīgs h ar! redakcijas viedoklim
m ladu S21.00» 6 mēn. $11.50. 3 niēe. imĒTa cena 50 centu.
teksti $5.00. pinnaja vai pēdēji lappusē $10.00 pm 1 «?Mas slejas telpu. Sarīkojumu kalen-dirā 50 centu par vienas steja§ rindu katra datiuna vieni numurā. Sludlsiājumi iaododami pa iāfc 466-1614.
pēc
paš. feaŗa drāmas saskaldīti, izklaidēti, apdraudēti saiknēs, vēl vieinmēr nacionāli pastāvam. Vai tas nav fainomons šinī laitaietā, kad -taisnību un tiesības nosaka varu tendences un spekulatīvā politika^ rietumiem maigojoties ar diktatoriskajiem austrumiem — sekmes 'gūstot vienīgi Padomju savienības interesēm. Binl situācijā (tepēto^^^B M 1^^^ !a;rvien ^ iii: feā mājās
lānōs no Kremļa
jaunā feodālsm^a iHi m
un vaMa,
im tomēr ^ bal^ būt kun-
dēm savā daibisteajā dzīves
'leMIvas
spež-';.; Viņus
(konta!kltus a.r
pec Kremļa režijas ■ pateti zemes gadiem 2īmēja ļpai* ;
bas pārmērības un šovinismu, vaMot pār nekrievu tautām nekrievu zemēs. Pad. s^aviem-ba gan sludina paradīzi, bet patiesībā : istrādnieikus un skolotos 'intdlelkftuāļus is manto negantāk nekā brīvajā kapitālistu saimniecībā. Xr zināms, Ārija ^;
starp tiem 200 milļoni bērnu līdz 18 iģadiem, ir bada nāves
1..
dēļ gadā jāmirst miljoniem. Vienam mii jardam diendienā trūkst pidiekami maizes. Brīvas valstis nelaimes novēršanai dara iespējamo, bet komunistiem tas nieaniteresē; viņu IMzdailiba izpaužas, kūdot iz-
.::S'iiios.^- . Turp^ŗētl';, mēs ■ ■ vairāk ■ sapņojam un filozofējam nekā uzdrīkstamies. Drošības iestāžu funkcionēšana kiļūst sarežģīta. iRietumu piilsētu ielās arvien biežālk sāk terrorizēt
•vāru. 's®-:
kūdīti.
s
neapturami samazinās; Rie-t*umvācijas armijā vēl vienmēr ir izmēģinājums ; laiboraMrijā;
siaiis-
las -un:
šlbu:.-- .
turību ;, raketēs, kā tas jau vairāk nekā
1^
:, -.20%vvairāk: ne-, savam militārajam , un 60w Pad. sia^^^^ vienības rūpnieclbias izpil& sarkaiiaOTiijas pasūti5:m3unm N^^ vairākām tukstoš^^^r
un oku-^: atrodas apm. , .^jms ir Maska-
.'2mēS;
miidk rieturiiiem a}tbiM)U
Mūsu tēvzeme I imisTcneim, kur jau ga-
varas,^ Mūs pašus trimdā m mājās pailikušos igrib lauzt bezkompromisa cīņā. Kopš ae-brulkuma Mvajās Baltijas valstīs sācies patiesi ļaunākais
MIKSM UN FOLĪTKA
Brīžiem man liekas, ka tieši tie tautieši, kas vēlētos trimdiniekus galīgi izolēt no it kā viengabalaini „kaitlgas" okupētas Latvijas literatūras, imātoslas un īEmas, paši ir 11-
zlmSgas kādā kultūras sonieigu-mā ir nevis ffl^ niaksliniecis-kais vērtības, bet darba pdī-tiskais saturs un kādciš ap-
CHe, mtiera Vācijā, Tju Viet-namā, vecā un daļēji Jaunā" Portugālē. Ja esam „saindē-ti'', tad nevis tādēļ, ka esam ar „kreisiem" vai ,^labiem"uz-kātiem, bet tādēļ, ka aizmirstam cilvēka pamattiiesības, kas mmētas :M^0 cilvēku tie-'Site^^^deMarālcijāV ASV konstitūcijā tun Kanādas civiltiesību
i vai
mūzikas igabals radies okupētajā iiātvijā^ tad tais savas ^^aunās v^ dēļ jaii ir
īi^MBīm XMmm \
kas pilsētās varētu, izraisīt žīdu vajāšaiiias. ASV valda uzskats, ka ikviens, kas simt pcdcmtlgi nepievienojas žīdu polltisikiem ieskatiem, tūlīt ir antisemīts. Lai gan žīdu ir tikai 2 proc. no visiem ASV ie-dzīvotajiem, viņi ir vissvarīgāk kos amatos: 'ASV viceprezidents Nelscms Roifeleilers/te
lietu ministrs Eenrijs Kisinr gers (agresīvie cionisti Henriju pēdējā laikā gan sauc par ,,žldu pasaules nodevēju*'),
nļdnii^rs Džems finanču ministrs s Saimons, veselības^
;iiti
bas ministrs L^aspers
su no ,vsapuvušiem^^^^^^^^^ miem" Ja nu mūsu poisē kādu Latvijas ražojumu sīkāk
trimdas
ir politiskā ievirise, kaut arī mākslas^ d^ jja sižets nav politisks. Par aļpdltiskli mākslu sūdzas ari Latvijā, uzskatot/^^to^ i
vismaz
rakstā ■ ^toduŗa:, ļpļauika"> ^ ■ iLA 20, numurā norādīts uz lielajā Eamburgais laikrakstā Die Zeit ievietoto rakstu par žīdu miizigo ietekmi ASV polMskā, saimnieciskā, militārā un akadēmiskā
dažus jauniešus ,,saandējp| kreisi
Ija pērienu. Tais^^^^^^^!^^ ār senatoru Perš^ū, kad tasv atgriezies no Vid^iem austrumiem, bija izteicies, ka ari Iz-
vajs, prezidenta tautsaimnieciskai^ padomnieks Zeidmans, federālās rezerves padomes priekšsēdis Bums, tautsaimniecības padomes priekšsēdis Grlnspans', fe(J. apdrošināšanas dept; administrators Bem» šteins; i^^^ Forda runu
vec. redaktors Miltons Prid-matfis, prezidenta preses sekretārs Tfessons, prezidenta dzīvesbiedres preses. sekretāre Vei-denfelde u. c. *
ja secinājums ir neprecīzs, jo
I^s, M raksturotu vienīgi
■ ^āiitii>'kas tautu apspiež.
ķina mūs iznīcināt. Katra diena ar savām pasaulē mēģina radīt mūsos iespaidu: Viss, kā ir — arī paliks. Aust-
rumu lun "'rietumu daimavās grib mūs samalt. Pārsvaru pār akūtajiem biediem un murgiem igūsim tikai tad. ja miūsu apņēmību nākotnē vai-
rāk raksturos četras īpašībias: aktivitāte, nepiekāpība, godl-īgums un vienmēr jauna
•;Lldz-.
sūdz politiskus nogrupējumus, kas būtībā ir demiokratistki vai kuriem nav nekāda sakara
Sociālisms denM^kratijas ietvaros ir apsveicama saimnieciska alternatīva -tagadējai saimnieciskai iekārtai, ņemot vērā milzīgo bezdarbu ASV, sabiedrisko pakalpojumu trūkumu u. t. t. Būtībā šāds sociālisms praisa tikai pārkārtot saimniecisko iekārtu, nevis laupīt individia bnvlbu, tautu īpašnoteiikšanos vai atcelt likumus- valsts pārvaUdes un policijas iestāžu darbībā. Svarīgākais kritērijs mūsu tautas pastāvēšanai ir tieši āis tiesības, un par tām var cīnīties kā „kreisie*', tā citu (politisko ieskatu latvieši, šīs tiesības un
rīgi no
:s, kā piem."to dara
uzsāto pret
ļu
kagas laikraksts ^e
iincošanu-. B^ušais senators J. W. Fulbrats, pret kura ie-
miljonu dolāru, telievizijā galvoja, ka trīsceturtdaļas no ASV kongresa kontrolē cionis-ti. Ka tā tiešām ir, secināms no kādas WasMngton Post sludinājumu daļā iespiestās žīdu atklātās vēstules ASV prezidentam 'Fordam ar aicinājumu atbalstīt Izraēlu, ko bija parakstījis Tl ASV senators.
Ķegumnieks secina, _ ka &u -pārli^Igā aktivitāte var izraisīt pretžidu noskaņojuma uzliesmojumu ASV. 'Amerikāņu aīdlu kongresa . prezidents ra-blins A. Hercbergs brīdinājis, ka gadījumā, ja aralbi ar savu eļļu padžiilinās ASV saimnie-
ATCEE^SMIES EAŖA INVALĪDUS
M 28; jūnija numurā lasām; ka DV OV piešķīrusi 1250 dol. Madrides latviešu raidījumu atbalstam, 750 dol. 'LNF Zviedrijā un 450 dol. PBLA propagandai. Nekas nav piešķirts kara invalidu atbalstam, 'kuru mums ir vairāk nekā tSkstū-tis. ^ ^
Ēlijs VIzels, kas pārdzīvojis Hitlera koncentrācijas' nometņu terroru, New York Times
brīdinājis, ka pašreizējais po-
......... ^sj • "
de piešķīrusi trim laitviešu trūkumcietējiem palīdzības' saiņus un vienam invalidam 400 dol. protēzei. Trim skolām ASV katrai piešķirts 500 dol, Latviešii fondam Zviedrijā 300 dol., latviešu vakara kursiem 200 dol., ALA brošūras izdošanai 100 dol, mūzikas raidījumu un tetŗa propagandai 200 dol. iEsam, aizmirsuši mūsu tautas aizstāvjus — kara invalidus. DV centrālai valdei ir nacionāls pien^kus ievērot or=-iganizācijas statūtus,/lai palīdzības darbs tiktu veikts po^»