6. LATVIJA • AMSMKĀ Sestdien-a, 1975. gada 12. jtlijs, 28, numurs
šīs yasaras Divreiz divi- sio-•metne' notto „ Kanādā, Brita IMiimbijā, laikā mo 22. jūnija ildz il. jūlijam, piedaloiUes 105 dalltoniekieiin. No Kemtadas bija ieradies 41 dalībnieks, Kalifor-aiijas 17, Ņujorkas 15, Valsimg-toinas 10, Oregotnas 5 m m ei-tāim vietām 10, Divi nometnes d^llbīnleki' — Kristīne >Rācene m Arvīds Foldāits bija ieradušies no Venecuēlas, bet Marija Sivilāīne aio Ausifcrālijas. Nometnē šogad bija plaša m saskaņota proigiramtma. Katram dallb-(niebaiml bija jāpiedalās vienā no 8 ievirzēm nn ivienā praktisko darbu projektā. Latviešu valodas: ievirzi vadīja lAnda Li-bere, literatūras Ivars 'Lind-beriģs im Baiba Straida, latviskās dzīvošanas Ilze NoHeodor-fa, latviskā tmainitojuma Rita Grava un Ēriks iRūsis, mūzikas Brigita Ritmane-Ose, sabiedris° M politisko Pēteris Griaube, nometņu vadib'as Īga Grava un pašdarbības Solveiga Miezite. Lai plašo programimu īstemotu, bija piesaistīti ap 30 fektoru nm praktisko , darbu vadītāju no jaunās un vecās paaudzes. Nometni vadīja Aivars Oisvalds, admini'sitrā tore . bij a R^asima Ājva, finanču vadītājs Auseklis Zaķis, bet sakarnieks ar Kanādas valdības iestādēm Jānis Lielmežs, kas izgādāja ari nometnei 10.000 dol. valdības pabalstu. Nometnes bibliotēku iekārtoja usi vadīja Biruta Ozola.
Katru ritu pirms mācībām pēc vecas tradicijas visi no metnes dalībnieki kopā lar lektoriem stājā's. draudzības lokā, lai, brīvās (Latvijas karogam paceļoties mastā, nodziedātu valsts himnu Dievs, svēitī Latviju, bet vakarosi karogu nolaizot — dziesmu: „Kalnā kāpu
^iūk'Oties,-;kas .ar. maimi: tēvu mi,' vai aŗ krievi, vai vā-cieiši,
Brīvās valsts karoga plīvo; jums, himna um šī dziesma
li':
atgādināja neaizmirst s'avu tē vu zemi un tai atņemto bu. Kāpt augstāk laitvisko zināšanu kalnā, apzināties savu piederību senču ciitīm un sadzirdēt, ka „tēvu zemei ;grūti laiki, dēliem jāiet palīgā".
'Šovasar -Divreiz divi nomet-nē bija iezīmīgi vērot, ka visus dalībniekus pārņēmis dziesmu gars. Nometnes vaidītājs Aivars ^•Osvalds • teica::;,,Latviešu ,dzie:s-mu s-ajūsmas kāpinājums bija tik nels, ka visiis nometnes dalībniekus pacēla nacionāla jūsma, kas bija manāma visā nō-metaiesi laakā visās nodarbībās ievirzēs un
■■■mu
ram atraisīties un izpausties palīdzēja četri. sabiedrībā jau labi pazīstami diriģenti: Brigita Ritmane-Ose, Daira Cilne, Fanija Matīsa un Andrejs Jan-sons, kā arī nometoies dalībniece, daudzsološa diriģente Marija Svilāne. Dziesmu nometnes ' zenītā pacelt piaiīdzēja arī Port-landesi jauniešu ansamblis Dzintars, kas uzstājās pirmās nometnes mācību dienas vakarā, tūlīt pēc atgrieSanās no koncertturnejas."
^. • :Divreiz^■ .divi' noiņetnes •. :dzies--mu igairs -atbalsojās ari vēl Rietumu krasta dziesmu svētkos Sietla, jo ap 90 nometnes dsr lībmeku veidoja jaunatnes kori, tautas deju un dzeju skan-dēfcāju gmpas, kas devās m Sietlu, lai piedalītos dziesmu svētku jaunatnes koncertā, tautas deju
mie:rināts> jo tikai pāris reizes ieskanamies angļu va-
palīgiem piesai, Divreiz divi dalīb visiem - par
Rīga izdotais ma laikraksts
Literatūra uii
i, visiem
tiekami
lai sekmīgi māct
■ši.bijajau metaie..fā notika tā vietā, modernas telpās, kur iespējams uzņeimt ap 200 dallb-^ņieku,,. pieejami;' modemi, ■māicl-'
un
redzēju, ka jaunieši viens otram piaiīdzēja papiMināit latviešu valodas zināšanas fun iz-
iespējas no-
tei°
šiarunās,"
Māksla sniedz pēdējā maija numurā ziņas, ar kurām der iepazīties! arī triitt(|4s latvielsu sa-
, .Lielāko prieku jauniešu lielā Intēriese noi3ietnesmāicl}u programma šiem
ja, ka Div-■ reiz. divi:darbībai; II. vērojoit imateŗiālās iespējas^ ir ■arī savs;_:drauds.:Iecere.• šoigad' ^apuleinā't liomeitnē ap 150 jau-
daudz vēstuļu. Nometnē visi
cēloņus,: -viegli venais ■
par^
ij
gal-samazinās
līdz ar te inte^^ diiives problē-Teofcs šais
Augšā kreisajā pusē
—_„--------.— - —, - .------.---r — . ■-----. :—Loa---
Apakšā! Mometoes ievirzes vai.- Ilgai Grava,
;pašdarbības' ievirzes
?ad. Solveiga Miezite un miizikas ievirzes vad, Brigita Eitmane-Ose. Labajā pusē: Madja SvIEsu© m Austrālija lilas- ar mM^o I, Cilltl m f®r®iat®o' Apakšās Asairejg laESOns vada MŌzSIkas stmdi.
— Drīz pēc trīsdesmitgadligās Uzvaras (ar lielo U) svētkiem, kurus lieliski svētīja arī okupē» tajā Latvijā, Rīgā ieradās pianists Artūrs Ozoliņš. Latviešu trimidinieki labi pazīst A. Ozoliņu, jo viņš daudzkārt uzstājies izidlos dziesmu svētku koncertos un trimdap komponisti tieši viņa-m rakstījuši skaņdaī^iis.
A. Ozoliņš dzimis 1946. gadā Vācijā.. Ģimene vispirms izce»
ļoja už Arģentmu, tad pārcē-"iās.uz ASV, beigās uz Kan^adu.
A, Ozoliņll Rīgā ieradies kopā ar savu menadžeru Ričardu fon Handisū un audžu māti Mār-džeriju Džefcsi»ni. Ar ,;Kultūras sakaru komitejas" /gādību A. Ozoliņu 26. maijā audiencē pieņēma iLPSiR kultūras ministra vieJtnielks , H.^ .■Verners. MāksM--Meksi apmeklējis arī Rīgas fil-Marimomjas direktoru iRapinu, bijis radioifonā, kā arī iepazinies ar skolām un iestādēm. 'Pē€, izteaiukumiem uz Siguldu un Jūrmalu viņš noturējis preses kcaile;renci un nolicis ziedus pie Salaspils memoriāla. Koncertā Konserivātorijas zālē A. Ozoliņa programmā nav bijis neviena , latviešu;" skaņdarba, viņš spēlējis tikai klas%us, Racihimaņinovu un arģentmieti Giniaisteru; .Literatūrā un Māk-:-..slā. iespiestā kritika visuimā lie» tišķlga. Uzsvērts, ka j^bēthove» niskā loģika" un „pārdomu dzi-ļuiras" jauneklīgajam * māfcsli-^ niekam pagaidām nepadodas. Nožēlots, ka Šopēnu viņš spēlē-» jis tikai p jo skolotājs
V.;Perimutep esot A. Ozdiņam šopēnu vislabāk iemācījis. Beigās novēlēts daudz „stāvajā ceļā uz
9t :
paša. ■izdevumā-uam apraksts, kā lielās trls^v desmitgadīgās svētkos atskaņots jau^s. Marģera Zariņa skaņdarbs ērģelēm 'ar ņosau-tamu Patētiskais koncerts. Rīgas Doma ērģeles reiz bija vis-lidākās. pasaulē. To skaņas to-mē^ nav pieticis - komponista nodomu īstenošianai m palīgā ņemti visāidi zvani,, sitamie (TurpMjums 1^. Ipo)