njtmg'jiļWĶtwr':7jTļ.ļwumMcm:*.«a:
Sestdiena, 1975. gada 16. mgm% 33. amiurs
© 6
'Kad ASV, prezidents Fords m 34 citi Eiropas valstu galvas, ieskaitot ar! Kanādu, 1, auigustā Helsinikos paralkstīja deMarāciju,   kam vajadzēto rast mieru un izveidot cilvēiku labākas sadzīvošanas iespējas, Latvija, Igaunija uh Lietuva zaudēja pēdējās cerības tuvākā laikā atgūt nea^tkarlbu. Baltieši ibrivajā pasaulē darīja visu iespējamo, lai pasaules uzmanību pievērstu Baltijas valstīm. Baltie^su vadītāji desniie-dza memorandus, paši brauca uz Helsinkieml, kur tiem bija jāpiedzīvo pazemojimii. Arī pārējie latvieši, igauņi un lii vieši rakstīja vēstules vīriem    ļin 'likumdevējiem, brauca deiponstrēt vai stāvēja Brīvības .sardzēs pie dažādu zemju brīvības pieminekļiem. Viss tas bija veltīgi. Vēlēšanās dzīvot šķietamā mierā bija lielāka nekā jsolljumi tautām dzīvot brīvībā un ievērot cilvēku tiesības. Brežņevs doiMmentu parakstot bija t? aizkustināts, ka raudāja. Baltiešiem nebija iespējas pat raudāt, tie šinī ceremonijā noskatījās ar -skumjām, vērojot ^vēsturisko" notikumu televīzijas pārraidīju-mos.
Pirms koMerencos radāis iespaids, ka pasaule Baltijas valstis p'ēkšņiļ ievēro, kaut arī tā ir it kā līdzjūtībais ievērība. Par Baltijas valstīm rakstīja ASV lielie un arī m'a5:ie laiik-raksti, par to runāja televīzijā, bija ievadraksti un komen-tāri, bija arī aicinājumos baltiešu pārstāvjiem ierasties pie ASV prezidenta, par baltiešiem runāja likumdevēji.
Liekas, uzskatu maiņa notika pēc tam, kad ASV prezidents atteicām pieņemt krievu rakstnieku SolžeņīcinU, kas apsūdzēja rietumus, ka tie iz-tii^gojuši komunistiem Aust-iToneiropu im Baltijas valstis. To uztvēra daži liberālie ASV demokrāti, un pSkšņi sāka aizstāvēt Baltijas valstis. Par Baltijas valstīm 'Sāika rakstīt amerikāņiu prese. New Yoirk Times iesipieda U. Grams un 0. ^Akmentiņa lasītāju vēstules, pie. kam Gravas vēstulē
bija apskatīts pēdējā baltiešu memoranda saturs un norādi-, jums par došaoos uz Eelsin-kem. Tur bija arī pieminēts iepriekšējais Helsinku apmeik-lējumis, kur baltiešu pārstāvjus apcietināja.
Dienu pirms izlidošanas uz
pie sevis Eaitaja namā Vašingtonā bija aicinājis etnisko grupu pārstāvjus. Tā bijia steigā izveidota sanāksme, sasaukta pa telefonu, šinī sanāksmē Fords par jaunu uzsvēra, ka Baltijas valstu an'eksija nav -atzīta un to neatzīs : arī V Kad vēlāk tika jaiutāts, imU. Gra^^^ cināja prezidentu deilslarāciju darit zināmu Austrumeiropā v'ai atklātā preses konferencē, prezidenta atbilde bija izvairīga. Atstājot ASV robežas ,uņ izlidojot uz Eirojpp; .^atķai-pre^ zidents Fords savā: atvadu iiu-^ nā izlaida vietu, kuŗpieminē-tas Baltijas vaktis, kaut runas norakstā preses tas bija
li^pasniedz, krei-is ^mjā pie Toronto, E, Misikevica im muzeja ēarM-
nodarbību ■ ko^ēinētāja. Tautiski prievīti Mfa
mīgo miera
pirms
ii
nadās baltiešu pārstāvji, kas stāvēja Brīvftas sardzē. Amerikas latviešu apvienības valde lari veica šo pienākumu i; augustā, čikaigā tāda bijfa Gi-vic centra 30. jūlijā. I^ujorikā baltieši demonstrēja pi^ Apvienotām Nācijām 31. jūlijā. Uz Vašingtonu devās arī visa Beverīnas vasaras Čikāgā un baltiešu bada streiks. Bet visur piedalīšanās bija rnē Atsevišķi cilvēki ifvēidōļapri^^ vātas kampaņas, kas aicināja baltiešus siltīt telegrammias uz
mjas un Lietuvas i(
■•.pie., Somijas, lar
Ļoti plašu aprakstu par
■tieišiiefin
uz.
jinkiem. Pasaules baitiešu ļovjKoiinas piriekšni^s U. Grava un sis organizācijas vice-'
i, lai dolios
Zviedrijas   baltieši; gūsta.
.•'ar.- panākumiem un Helsinkos var biit ap-Baltiešu demonstŗā" cijas Melsinkos noti^^
vai 7 vietās/kur ^ftdiflil
i,v tomēr •;.pēc.;četrā3ir stun°
.s^azi-
par batiešiem, bet^^^
par-somu nacio-
-mtmišteiju.; :IT.>Grajviam ■ ^bij^a. ie-.
Uz AīiA biro-Ļ ikā tas jau ie-aiāts. Par aizturēšanu bijia  informēta ari
^ dam..,No sūtīšot uz Helsiņkifenii Bijia da ži baltieši, kas cerēja, ka var ■būt tomēr notiek. :'k^^ numis un vismaz sies parakstīt mentu. Tedis gas
stuli, pievienojot ari lietussargu. Ar to bija domāts atgād! , 'nāt -Nevila Cemberlena, nesek
spiesis la^omaec uz j auta jumu, kas noticis ar : baltiešu pārstāvjiem. :UiZ^ togan /viņš ' latt^idēja^.ka tā -esoft. soinjU;,darīšana;iun ame-nevienu
■arī New '
:^inas ^^,p§C-:;. [
šas
as
šaņās        interese,: sanļiēra ^^'^-'^z bijiuši aif preses par-un preses
iio šīm demonstrāci"
jM tJldiš Ģravia nolicis vainagu pie somu brīvības pienii-ņekļa un teicis runiU, kurā viņš norādījis, jķa amerikāni
no.Cika-
)Oxm Pfja kas taktu
aesus
,:....fcas 30-m.kārtības ■uzturētājiem .miams.."'Baltiešu, di'nāja — tikko kāds sāl^s dalīt skrejlapas mi us-. sāks dem0nstrāciju, jwšus bal-tiešus no HelsiiMem izraidīs. Grava novērojis, ka^^ Helsinkos viņam seko divi pavadoņi ar tu'mšām acenēm, mads,
radās ātrāk, bija-iekļuvis galvenajā preses restorāna.
ar presi bija
sta ļi<
'gas.:;
^"mēts,.,'ifca:-ASV 'dOTOjot -.apmē« ram.-l; milj tiem liela daļa ii«
sevišķu lietuviešu rajonu, tieši pieskaitāmi vidējai kla^ sei, tiem* gandrīz neesot
garām iespēju pierā-
tas, ka pē
preses Kārstā^ baltie-
daudz enerģijas uii jaimi >audz no tā, kas' jnotite Helsinkos,;^ bija: .U^
ojās somfu, zi^
.ir-māja,■■'man ,ir ■II
:man..ir mian nav teviU;^ zemes/'^ te!-:
€is--:i
bijā sasaucis plašu
mu brīdinājuma v^v.*.^., ,.no-Helsiideni .va-: jiau i. augi
^auto baltiešu sa-
i. vieamiār:; tidlc- !^ Helsiiikps paraikstītais nav saistošs, tbniērvi^
rņēr arī: piebilsta ka;, tas' Ir^
:Mja,;ia-: ; bi panākumi. 31. juMjā un i.
sam m'az, bet Padomija ir vie-Pēc Nfew York Times ziņām   nīgā ieguvēja» īr arī ieskats, Helsinkos ieradušās  baltiešu  to krievi varētu dažus īpaMa, grupas   no  ASV,   Kanādas,  punktus neievērot vai tos sākt Zviedrijas un
i. '■■Autobussv..n0.: Ņujorkas 1 .augustā ieradfe pavēlu, jo ceļā bija sabojājies. Cītīgi demonstrāciju apmeklē-tāji bija kā paši Vašingtonai latvieši, ts. pārstāvji arī no daud^ (eitāīB, latviiešis ■ koloni-
9 <U>0