estdiena, 1915. gada
MTWA AMEEIKi 11
fiiiigiillliiiiiiiiiilliiiiiilii^^
i
iii
:r::3:B';i:c';
■
:^:iiir:i:::i:::i!!::!H:Hl"::ii::r:"
IfHliliiiiii
'^■•"'•••••il?!!
§iliiiilL
■;>ļji;ļiļn";tt«;;
Toronto latviešu Kapu
: J. Li
Visu triju ^Toronto latviešu ev» lut. draudžu feapu svētkos Jorkas kapsētas latviešu noda-lljumā svētdien, 7. septembri, pulcējās turpat ap 2000 dievlūdzēju — aizgājēju piederīgie un pārējie, Bramptonas ragu orķestris atskaņoja koralli Pie roka's. ņem un vadi. Kapu svētku draudze vienojās dziesmā Ak, tēva nams, tu miera 'vieta. Ievada liturģiju vadīja māc. ī. Gaide ar māc, J. Gailīti, bet svētrunu teica Austrumu draudzes mācītājs lA. Briedis, par pamatu ņemdams vārdus: „Viņi ir mirusi ticībā, apsoĶtās lietas nesaņēmuši." Mācītājs runāja par ' kapsētu kā miera vizētu, kur izbeidzas kā karaļa, tā ubagu dzīve. Mēs pieminam tos, Ica^ aizgājusi aiz mūžības robežas, bet tie dzīvo mfisu atmiņā, mūsu sirdis. Pieminot mirušos, mēs domājam mūžības domas. Dievs ikvi^am piešķīris savu
laiku, viņa rokāis stāv mūsu atnākšana un aiziešana. Ticība ir zelta atslēiga, kas ved no šīs pasaules uz mūžību. Nāve ir apstāšanās bridis, kur satek laicīgie un mūžības ceļi.
Māc. I, Gaide aMūdza pair aizgājušiem, pakaļpalicējiem un visu lielo svētceļnieku draudzi. Mācītājs aicināja pulcēties 12. oktobrī Sv. Andreja baznīcā ll^pējam dievkalpojumam, kas būs veltīts aizvadītām Draudžu dienām. Orķestris vel atskaņoja Kungs, paliec Māt, Pēc kopējās dziesmas — Dzīves dienas ātri skrien, archibīskaps A. Lūsis svētīja sēru draudzi un orķestris atskaņoja fTuvāk pie
draudzes kopas iocekliis Voldemārs Vimba, kas ir ar! šī or-
biedru un labvēļu kapii kopiņām. Ziedus bija^^^j^^ Venu's Florist puķu vdkala īpašniece
tornis, ķo
Pēc dievkalpojuma mācītāji 3,gŗ|||0
9 ■
i vārti un 24, augustā iesvētī» J^. Lūsis. Svi-piedž^IjāsGaļ^
šo locekļu pieminekļus un piemiņas plāksnes. Māc. L Gaide
gūstam Ciekurznn, Hildai Grantei, MiMai Arnoldam Ludevigam un bērtam Spēlītim; māc. ,J. Cālītis — Jānim Dargevicam, Alfrēdam Miezītim, Mārim
im
Gaŗesera sarīkojumu noza-(TO, kas bez laicīgajieim sarīkojumiem kārto arī dievkali>ojumus, šīs vasaras sežonā sarīkojusi 8 dievkalpojumus, 2 svētbrīžus un 17 dažāda rafc
1
mos izmiaksātl 265 dol. 17 laicl-
Draudžu dienu dalībnieku. JPēc torņa iesvētīšanas, archibīskaps aa: 12 piesitieniem zvanu ņīja un nodeva Gaŗezeraļieto-šžinai. Uzrunu teica Giaŗezerā prezidents A. Tīdemanis^ aizrādot ka vārti celti pēfcmlM^^^
meta. BtīV"
Verai Viksei, bet nlāc.
fam Jakubovicam, Elitai Med-nei,
4,390,26 dol. izdevumiem izdoti 604 doi. Sarīkojumu apmeklētāju bijis 4.^
pie piederīgo atdusas vietām, kur bndi uzkavējās klusā lūgšanā.
Orķestri tapu svētkiem bija sarunājis māc. A. Brieža aprūpētās Bs^amptonais ev.
Toronto nodaļas kapu komitejas darbinieki K. Sprudzāns, N. Zālltis, bz. Bodnieks ■ ar priekšsēdi K. Blumbergu nolika ziedus uz 50 aizgājušo DV
par 350. Noļzare caurmērā ķat-lu nedēļas nogali izkārtojusi 3 sarīkojumus.
Sezonas noslēguma koņjcerta ievadījumā par šiem skaitļiem
(Turpfiiijums m 10. Ip.) Dimsdorfa un L, Dunsdorfas
vadītā bibliotēka Melburnā, kurā sakopoti pieejamie latviešu izdevumi. Nenogurstošā un sistemātiskā darbā prot Duns-
rdskie īpašumi Adelaidē, Bris-benē, Sidnejā un Melburnā, dītājs^V. latviešu vidusskola Melburnā, kuras uzturēšanm daļēji 1!-
im publicējis informāciju dažādos kultūras un nacionālo rosmju laukos. Viņa rediģētais rakstu krājums Archīvs iznāk jau daudzus gadus. Tajā pieejami visdažādākie dati par ilatviešu sabiedriskiem pasākumiem, darbiniekiem, garīdzniekiem un brīvo profesiju darbiniekiem, Tacu šīs bibliotēkas krātuvēs vēl esot prāvi robij jo m reti jāsastopas ar grūtībām iegūt trūkstošos iedevumus. Ierobežotie līdzekļi arī ir šķērslis abonēt visus izdevumus. Prof. Dunsdorfs bitu pateicīgs par ikvienu bib-liot^ai piesūtītu publikāciju, sibaņu plati un zinātnisku- disertāciju. Bibliotēkas adrese: 3 Dickens St., Elwood, Vic. 3184, Australia.
Otrs izcils pasākums ir E. Biezaiša vadītā latViešu mūzikas krātuve Adelaidē. Tm sakopoti 10.500 i atsevišķi. nošu materiāli, kā arī igrāniatas pax
plates un lentes un biezi albumi, kuros sakārtoti laikrakstu un žurnālu izgriiezumi par mūziku, dziesmu svētkiem, kultūras dienām, latviešu teātriem, r^stniekiem un māksliniekiem visos kontinentos. Mūzikas krātuve kopš 1961. gada ajpzina un arī izsūta notis uz pieprasījumu. 1074. gadā krātuve izdevusi skaņdarbu kataloigu par visiem , pieeja-tmiem nošu materiāliem, šī 254 Ip. grāmata, kas ļoti node- cēlis Austrālijas latviešu .na-
im Harijs Granti n^
dzītis no Toronto, Viktors Ze-mesarājs un Fricis Rušmanis no Klīviandesrl^au^ Arvīds štrāls uii Otto Kebža no Čikāgas, Rc^eŗts Ķeņģls !^ Jānis (Kalniņš no JKalamazUj Kārlis Vecķaktiņš, Juris Giga uii Boriss Zīle no Mineapoles,
grammas veicēju Arī šis
miem sagādāt materiālo at-tolstU':no--.valh^ īlizdsļiem.; Sadarbība ar igauņiem un lietuviešiem ir teicama, īpaši pēdējā gada laikā, kopš Vitla-ma valdības kļūmīgā lēmuma atzīt Baltijas valstu iskļauša-
pec vassļiras vidusskolas māci' bu pāitraitama, bija pulcinā^^ jis vairāk nekā 150 Mausītāju,
ras J, Vītola dziešnias ja soprtos :j.:(Mediņa, atskaņoja Ēriks jole).
lysi Park, S, Australia 5032. MūAas krātuves izveidošana, nošu Iegūšana un tālāknodo-šana Metošanai ir E. un M. Biezaišu augsti vērtējams piedēšu kultūras sa-
1. Tas
pdetmu draudu viņu tiesībām kā pi'lntiesīgiem Austrālijas pilsoņiem.
no Dimoinas, Kārlis Ro-^enbergs un Pēteris Golts no ORapidiem im Ausgusts 710 Indianapoles. Uzmē-laites velds^^^^^ A^^ no DetŗoitaSj bet visus daitais vadījis Sdoto no Hānrilt6na
devuši Erna uii HMdlfs Jan» no Kalamazū. Materiālus FrtĶjā devis Aiisis Un 140 dol, vērļ^
Jānis Meija,
nodevusi 50 doL suitimas i< tio citieni zle^
un ejamās ierīces
nis celts no masīvam 8 ot 8 c^o»
L Tādēļ lū\ gums ikvienam, kura rīcībā ir* mūzikas materiāli — neliegt tos šai ikii*ātuvea, lai šo vienreizējo ptsākumu varētu izveidot par iespējami pilnīgāko
va izdevību sastapt turimes PBLA valdes' locdkļus, LAAJ, •DV^^ un . vietējo :oi!ļgaimzāciju darbini*is un dalīties domās par nacionālām vajadzībām un pasākumiem. Tā bez tiešā Latvijas brīvības fonda darbī-
J. Tas iekļaujas tā paša ekta celtā brīvdabas baznīcas un altāra stilā, V*Bc
atkārtojumus un arehitekta celtā brīvdabas
The Daily Telegrapli 16. au-
stiņu,' kur atstāstīta kāda tagadējās Latvijas laikrakstu
Iespaidīgi ir citi latviešu pasākumi, ar kuriem iHja izdevi . ba iepazīties, kā piem., lētc dzīvokļu projekts veciem ļau
ros-
mimi, kā veidojot kopējo nacionālo darbu, ndbeigumā raksta Valāis KāiMfe. .
trijai: Viņš kādā spēļu
veikala esot gribējis nopirkt putnu būrīšus un ēdināšanas
tur paskaidrots,
ādu lietu neesot. Varot gan iegādāties visvisādas kara
roču modeļus, SadaJes minis-' trija atbildējusi, ka militārās rotaļas un fcaŗa sp^es esot ļo° ti svarīgi audzināšanas līdzekļi, jo ierosinot bērna Interesi militārā technoloģijā. Kam spēles it sevišķi ceļot patriotismu. Okupētās. Latvijas laik^ raksts piemetinājis, ka visa^ rotaļlietas ražojot pēc Veselības un izglītības ministrijas norādījumiem, tātad arī kara