hkTVĪSĀ AMEEIKl Sestdiena, 1975. gada' 13. septembris, 37. mmm
[A, 1975. G, 13. i Latviešu nedēļas laiikrafests, toāk sestdienās. Mevējs — Latvija Amerikā Publishing Ltd.'Atbildīgais redaktm Krišs SIDABS, Redakcija: 125 Broad^i©w Ave., TorontOp Ont., Canada M4M 2E9; tālr» 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. M)e, 4035 Rombouts Ave., Bronx, N.Y. 10466, U.S.A. Tālr. 994-7917, Čikāgas redakcijas vad.: I. Lamberte, 5524 N. Lvm Ave., Chicago, m. 60630, U.S.A.p tālr. 774-5744. Redak-
"linā •
2210, Australia.
Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz (vēlēšanos sūta ^feakaļ, Ja pievienota pastmarka (Kanādā) ivai starptantis-tais pasta kupons (citās zemēs)
IT
6 mēņ. $11;50, 2 mēn; $6.00. Atsevišķa immiī^ cena 50
t^stā ; |5.00,v pirmaga vai par i collas slejas telpu, rā 50 c^^rfu pax vienas
pēdējā |>. 110.00
n
m: SVEŠĀS iZiiES :mAXJ^zmm\
cfbas latviešu jās zemēs
visas
saimes.
nacionālā <
kas; vaitūt, ^i^^^^ noziīiiīgākajieiiii visā tilnidas
jat sava tēva un mātes sniei zināšanas
0.
a
iy^;::ka::i^e;cas; biniefci nenoiet pie malas, kaut gadu un rupju nasfe^ te nāt mudina
skcda un vasarās nometnes;
cuitia dienu atpūtu. Ir labi, ka
imāčības, latviešu sko-
rājas lielā mērā musu tautas būt vai nebūt. Bet vai aiz šis paaudzes sekos nākamā ar tādām pašām zināšanām par tēvu zemi, ar tādu pašu izpratni pair mūsu dzimtenes likteni un ar tādu pašu apņēmību at° >gūt mūsu tautai un -dzimtenei tām atņemtās tiesības? Atbildība par šīs paaudzes sagatavošanu «gulstas uz ikvienu latvisko ģimeni, kuras paspārne aug jaunie latviešu kīdtūras un politisko centienu aizstāvji.
ribas radīšana bērnam, no kuras vēlāk izveidojas dažādas nodarbības — tautas deju de-jošanā,^daedāšana' - -^ Iešana.
ka nav vēlams bērnam mācīt reizē divas valodas — latviešu un vietējās tautas, ir neir pierādīts, ka bērni iemācās ne tikvien divas, bet pat trīs valodas reizē, kas vēlākā dzīvē būtu grū-
divu domu par to, ka galvenā bērna audzinātāja ir ģimene; ja tajā valdīs latviskais gars, latviešu valoda un sfeanēs latviešu dziesmais, bērns gluži dabīgi, bez piepūles, izaugs par tautas piederī-;go "-'latvieti. Bet pienāk brīdis, kad bērnam ar mājās ru-nāto vaiodļu nepietiek, kad viņš meklē sev draugus starp sava vecuma biedriem un kad viņa ^skolas gaitas prasa pla° sāku vārdu krājumu nekā i
mūsu pašu vecāko paaudzi, kas prata ne tikvien latviešu valodu, bet arī krievu un vā-'CU — jo pēdējās divas bija jā° prot, lai laikā pirms Latvijas neatfearības gadiem varētu dzīvē kaut ko. panākt, i^rl tagad-
latviešu skolām, uzrāda labas sekmes arī vietējās skolās m savās zināšanās bieži pārspēj iezemiešu bērnus,
; - /Mēs' saMm;;Latviju žiatvie-. šiem un latviešus Latvijai! Ai--cināsim ikvienu latviešu ģime-
§im bērnam palīgā attiecīgi salbiedrību izraudzīties, samelk piemērotu lasāmvielu un
m
viesu valodas attiecīgo termi-ncdoģīJu;';;-a^
vij:ai;^|eit svešās Kemes,:.:jvaram-izaudzināt ti&ai mēs paši, dodot iespēju bērniem mācīties latviešu valodu, iatvisto kultu-
. Pa|[dies_ Latvijai Amerikā par
jolženīcina jfunas ļu: valodā.^^V^^ - ^ par to gan iz-
teieis pārmetumus, bet lasītāji.pateicību. Es ju, ka ¥. Augusts labi ^ina, AiS'V lielā dienas prese
li tā ir? ] zēm liekas, ka mēs tiešām esam pārāk dziļi iegrimuši Ttrimdas y,taukanavļos labu-
bas nama. Vai bied: tu telpas politiskiem priekšla-? V.
mos".
naktis'* pilsētas vaMeš nama
ŗā viņš bija, brīdinājis rietum:
un
feaval un atklājis bū.; % Augusta taisnošanās 30. aug. numurā tādēļ lieka „_ nesaprotanm. Mēs visi zinām tādēļ esam atbēguši rietumos, bet daudziem amerikāņiem un citiem šī kontinenta iedzīvotājiem, kas saprot tikai anglisikl, tas vēl tagad nav labi saprotams. Tāpēc labi, ka mēs viņus varam informēt ar Solžeņīci" na brīdinājumu tiem saprotamā valodā, ko lielie laikraksti
11
Šis un tas tika darīts, bet vai tas ir viss? Velna Ikailps necilo runām un papīriem, mes pieminētās trīs dienas gājuši baznīcā ar saviem un tna^bērniem, naMi un dienu vienoti — vienā dievnamā, viena Dieva priekšā, pasaule butu pievērsusies mums, mes —
Helsinku „ēiku" mēs īsti nezinām, tāpat kā Jaltas
SAVOS
LA 30. aug. n-rā lasu raksta: Baznīcas likteņa varā''. Runa, bez šaubām', ir par tukša-jp-m baznīcām dzimtenē. Man gribētos te pieyienot savu domu par tulkšajām baznīcām šeit trimdā. Ja no 1500 drau^ 4zes idcekļiem dievkalpo ju--mus apmeklē ap 100, .ta;d varam skumji noliekt galvas un saukt musu baznīcas par „tuk-šām". Neviens mūs šeit nespiež pātverst mīlsu dievnamus muzejos vai kultūras na-
mi «™ O
m
ARĪ ES NEESMU
Ar prielku jākonstatē, ka laiku pa laikam ar! latviešu presē lasāmi gudri un patiesi vārdi. iTādiis nupat teikuši ar pieredzi .un piedzīvojumiem bagāti vīri — Aleksandrs Vilks un Valentīns Pelēcis. Vinu' raksti lasāmi Latvija Amerikā 30. -augusta izdevumā < Maskavas, pavadā un Pelēča vēstule' — Iedzimtie pamati). Tos katram ieteicams izlasīt, pirms ejam pie vēlēšanu urnām. Savai zemei un tautai laba vēlēdami^ mēs esam meklējuši at° balstu un ticējuši to atrast republikāņos, bet, diemžēl, esam rūgti maldījušies. No ASV prezidenta Niksona gaidījām
Edgars Breikšs Hamiltonā atkārtoti, cīnās pret sava uzvārda „ikrop}ošanu", būdams neapmierināts, Ika sieviešu kārtā to raksta „Breikša",^ jo Latvijas pasu likums noteicis, ka „sievas pasē ierakstāms tieši tāds uzvārds kāds ir vīram, t. i., hez sieviešu kārtas
:: iMdkļēsim:-f-sev','-draugus: ■'mi-labvēļus tur, kur vēl dzirdama kāda drošāka balss- un jau° žams stingrāks mugurkauls at° tieksmē uz mūsu ienaidnieku Nr. 1. ' Nezaudēsim enerģiju, bet turpināsim cīnīties un ticēsim savai taisnai lietai. Ticība ir labāka nekā slikta īstenība. ArtTO
Mana neapmierinātība ir vēl daudz vecāka, vēl pirms (Latvijas pases Izdošanas, kur „sa-kropļoja*' ne tikai manas sievas, bet arī manu vīriešu kārtas uzvārdu. Toreizējā Ikrievu pasē mans uzvārds bijaierak--stīts bez galotnes — „Purvin", bet kad pēc Latvijas valsts nodibināšanās izdeva Latvijas pases, pagasta ^skrīveris" ta-
— „Purviņš*'.
'99
Latviešu republikāņu, pārstāvis Voldemārs Korsts bieži vien raksta laikrakstos par aktuāliem politiskiem jautājumiem, bet ne reizi nav dzirdēts
Izlasot LA 30. aug. numurā divas pirmās lasītāju vēstules, jānopūšas. Cik vienikārši!. Cik
Čikāgas Latviešu biedrībā. Nekādu grūtību te nevarētu būt, jo autors dzīvo tikai kādas
mos, bet ja dievnams svētdienā ir pustukšs, tad nopietni jādomā, ko latvietim vispār nozīmē baznīca ēku, kas pieder mums un kurā var pulcēties „augstos svētkos", vai vietu, kur ejam salikt rokas lūgšanā, slavēt Dievu un pateikties Viņam par* svētību, kuru tik bagātīgi saņemam?
Nepietiek ar bagātīgu nm-das ziedojumu „savai bazni-, cai". Nepietiek, nepietiek! Ja
' es'am kristieši, tad mums mūsu baznīcas svētdienās jāpie-
. pilda pašiem ar sevi un savām lūgšanām. Latviešu baznīcu garīgā pastāvēšana svešumā ir ļoti svarīga. Skaisti uzposta āca vēl neko nenozl-mē, tāpat kā muzejs mūsu dzimtenes baznīcā.
īmm Grebzde Toronto
TIESNEŠU SASTĀVS
ŠAUŠANAS SACENSĪBAS
0. K. ziņojumā par Bramptonas' un Druvas nodaļas šaušanas sacensībām ,9. augustā A. Kalniņa saimniecībā ieviesusies kļūda par tiesnešu sastāvu, išinīs sacensībās tiesnešu sastāvs bija šāds: Arturs Runcis, Jānis Ronis, Aleksandrs (Kudrašovs un Aina Martinsone. Punktus gan palīdzēja skaitīt arī Marija Runcis, bet viņa nebija tiesnešu sastāvā. Rīkotāju • vārdā izsaku viņai par palīdzēšanu pa-
Ernests ■ KomSj,
DV Bramptoiiias un
Druvas nod. šaf^anas
- .sacensībuTOdlt^r