f
" iii ■
f
i-
-n..r
m
li
I
SesMiena, 1975. gadu 13. septratteis^ 37. numura MTVīJA IMEKIKĀ 8
■miiM'' "išākaim' iespiešit (Lidi-. jas Lidekas jiamo darbu — Nams pie [Baltijas jūras. Autore nāk no mūsu vidējās paaudzes. Līdz šim viņa ibija pazīstama tikai ar. dzieju, publicējoties iLatvija Amerikā, kā arī citos periodiskos izdevumos. Tagad Lddija Lideka debitē ar plašāku prozas darbu, iko veltījusi D'augavas% organizācijas BO gadu das^bl-•bas■■atcerei;^-'
Nams pie Batoijasjūr^ ir karavīru atpūtas nams Ha-biclītsbergā, Rietumprūsij ā, kur Otrā pasaules kara laikā ievainotie latviešu karavīri pavadīja veselības uzlabošanas atvaļinājumu. Kā-' :diu • .iailku/ ■ pēc:" .īgtīito ievaino^ ■■ :: jumu; iārstēšaims,'Gleivi'cas,: ka-' ŗa slimnīcā, tur uzturējies arī autores tēvs ~ Latviešu leģiona virsnieks. Arī viņas brālis Reinliolds bijis leģionārs, kritis ta^ai divus mēnešus pirms kara beigām 18 iga-vecumā pie šenverderaSo
ļu meitene, Namā pie Baltijas jūras dziļi ^pārdzīvoj'Uisi ne: tiikai ■. ^feaŗavim likteni, t3ēt' 'skaudri izjutusi arī dzimtenes zaudē-^šaiias' sāpes..\.ViņaVie!gājusi ;§ā-..; ■Jā -namā it ./.cauŗ,:,^ sniaga rožu vārtiem-', kuras lieraudzijusi ziedot plirmordz 1944. gada ziemā, šajā namā autore izjutusi mūsu Dzintar-jūŗas un dzimtenes tuvumu, klausoties nakti Ikāpu priežu' un viļņu salikšanā aiz -savas istabas loga. Viņa vairs nav bijusi naiva latviešu ģimnāziste, bet vērojusi kara lailka dzīvi jau ar pieaugušas sievietes acīm.
Autore igan saka, ka viņa savu darbu pārstrādājusi romānā no dienas grāmatas, Taču tajā nav manāma parastā dienas grāmatu chronoloģija, bet šīs piezīmes viņai bijušas ti-'kal kā atsevišķi pieturas punk" ti plašākam episkām tēloju-m'am, kurā prasmīgi zīmēti cilvēku tipi un raksturi, saaužot tos topā saistošā lierārā stāstījumā. Tēloto personu vārdi ir pieņemti, bet visas tās ir eiksistējošas personas, kurās tā laika aīdzgaitniekiem
■nebūs;:-.igrūti.- ;'sasfeatE ;/:;:|m^l;a-
Lidija Lideka ir vidzemniece, dzimusi im. igada m. janvāri Meirānos. Bērnības dienas pavadījusi Latgalē, kur tēvs bijis valsts dienestā, tēva lauku mājās
Lidiju Lideka
Kas šķīra celm
Stāvot?
ģimnāzijā, bet tad jau ar! pietauvojusies fronte un bēgļu laife. Latviešu ģinmaziju pabeigusi 1949. gadā Grēvenē, Vācijā, kuras vadītājs bijis kādreizējais Talsu ģimnāzijas di-rd'5:tors Ansis D'rieimanis. Studējusi Minsteres universitātē filoloģiju, bet 1955. (gada rudenī. izceļojusi m Kanādu,' kur vēlāk izsaukusi ar! savus vecākus, visu lata dzīvojot To-
i
. Melniem burtiem?
Desmit r: T(Ķvi sēru sludināļumi Neviena cita — Ne-krusta zīMes, :
Tik tikko vel
•a 0
.. „fNams- pie-Baltijas, jūras ■ ir^ mans pirmais darbs prozā," saka lautore. „Nekur vēl neesmu lasījusi kādu aprakstu, atmiņas vai stāstu par latviešu karavīru atpīitas namu Ha-biehtsbergā. Tagad mēģināju šo robu aizpildīt, par to stāstot savā igrāmatā." Viņeti zīmējis mākslinieks Alfrēds Jaun-zēms.
Asus Es -
Tu ™ svētceļnieks
Es zvērēju palikt: Uz zemes lodes
i
9 «
Kuros kapos rakts Tavs šķirsts^ Tavs krusts? Mēness izdilis, Marss jautājuma zīme
0 V
Lidija Lideka, toreiz 16 g< veca ģimnāziste, ganu un bēg=
par sa-
sūtniecMs. Viņš kā Brīvās Zemes pārstāvis viesojies OPo-11 jas sūtniecībā. Pirms sēšanas pie galdasūtnis parādījis kādu Polijas karti, kur Polijai bijusi piedalīta visa Latvijas zemie, ieslsaitot Rīgu, Visi viesi piecēlušies un atstājuši viesību telpas. iSūtnis sācis taisno*
ties,: bet'^ neviens vairs ■ viņā- ne° ■ klausījies. Ģenerālis želilkov-is jau bija okupējis Viļņu. iMīda baumas, ka poļi plānojot okupēt Daugavpili, bet latvieši jau sāka ^tavoties cīņai un tas viņu nodomu izjauca.
Japānas sūtniecība pasvltrā° ja, ka abām šīm taatām esot daudz Ikas ikopējs, piem., abas šis tautas pielūdzot Sauli, 'kas vērojama arī pie latviešu cīnītāju cepures. Vācijas sūtniecība rīkoja „des.iņu vaikaru" «
las. Viņš pietvīcis -un, beid-, M. Vētra. IBrovineē. sāka dibi-
dzot, nikni pateicis:,. Man bu- nāties biedrības nodaļas. Bied-
tu žēl, ka musu cilvēks ri)U atbalstīja lielāki privāti
gātu bez biksēm!'' To patei- ziedotāji: liķieru fabrikants
els, viņš aizsteidzies uz dur- Otlāns, ar! Volfšmits. Nodibi-
vim m tās nikni aizsitis. 0. nāja vakara vidusskolu, ko va-KroHs dusmās izsaucies: „iUl-dija Birznieks, ārlietu resora
maņa kungs, nekad bez bfc darbinieks. 'Kad viņu iecēla
sēm neesmu bijis un ar! ne- par konsulu Karalaučos, viņu
būšu!" Viņā bija pamodies vi- aizstāja ILandavu ffiedonis.
ņa vectēva spītības )ga;rs. Tā 1926./2T. gadā tur audzēkņu
beidzās KroUa redaktora gai- bija m latvieši un viens vā
cietis, no kuriem
viāru un vodku. K. Ulmanis gribējis satikties ar dažādu novadu darbiniekiem un i sarīkojis „zemnieku
ģiski. Gadījās vēlāk satikt II- nā nodarbināti.
Ņbdibinājia ar! tecilMsto kara vidiisskplu, bet dSz vien
,,ļito priekšā'* izveidot to^^^
Latvijas kultūras veicināšanas biedrības darbs izveidojās
' t i*/
VIESOJAS AR ULŽA ŠILIŅA LUGU
I,
. wj.ņa, 1^*
«fl 0
is, J.
ja, ka viņš ierosināja un noorganizēja Latvijas presies darbinieku viesošanos Lietuvā. 0.
^sti",-
nāt ; Latvij-a atgūt vai atpirkt latviešu ag
v«
— svētdien, 14. sept., pl. 15 un pl. 19, Park High Scbdd, 777 Bloor St.W. Biļetes iej pārdošanā -DV grāmatnīcā, Latviešu . nasaā» .. Td.
manis smējies im jautājis: kur tad ņemsim naudu? (KroHs ieteicis pētīt Latvijas dabas ba-
—. treldiea, 17. sept,, rpl; !9, biedriskajā centrā.
piektdien, 19. sept., pl. 1930, Apvienotās draudzes sabiedriskajā namā. Biļetes i®priekšpārdo^
:attā:pie V. Jekuma^ teL 431-6347^:: V -
V
priekšā laiziet no turas veicināšanas
gada 26. maijā, m pilnīgi pār-
UZ'
... ,^ „ . ,. . , ... ^ tedfflikumi^ ierādot Krcaiam Itin plašs. Pri^eks taja 0. ^^^^ p^^^^J
.Kroils, seferetars zj Balodis, ^iņg no §1 goda atteicās. Nodi-valcte^Tel:
E Eliene. Līdztekus bija pa- ^^^.^ Miesnieks; darbojās red-zētus vēl cita^ sMas: mak-. o. Skuime, R. Maurs,
brāļi Brastiņi, L. laberts, Ed. , . ^ , . ^. , . Brencēns, J. Dombrovskis (vē-natnes pulciņš, ■ dramatiskais i§k sarakstīja pirmo mākslas pulciņš, lektoru centrs, kas T^gsturi latviešu valodā). 'Sari-brauktu uz laukiem. Bija pare- j^^^^ audzēkņu darbu h-daēts dibināt arī bibliotēku, ^
m daibas zinātņu ,mu- ^, pievienot mākslas akadē-
Mjai, uz faiļTi aizgāja L. ^^^O^^^^ berls un Ķ. Maurs. Klinlklā^^^^^^ un Komisārs nodibināja baleta skolu. Vadītājs sāfcuimS bi-saviraii. ElinMāvs, vēlāk Harijs bas telpās - Tērbatas ielā 4, ,pl^Jgig_ ^ ^ pi«vlenoja Na-otrā stāvā, bet ne partija, ne cionālās operas baletskolai, biedrība tur īgi āepalilka. Kad „ , - , il-i, ^ i • 0. Krolls noLīja ^^^'^^
ime.
— — svētdien;'21vsept.>:p!.; i Juniori High Schod, 220 1 76t^^ " ^
Biļetes iepriekšpārdoiaiiā. pie j.-. Ļāča>
■ļiem. Nākamā' di jis, ka valdes
ribu tās nelabvēļi bija nosau-feuši par „Kulaku veicināšanas
.— pirmdien, 22. sepfc, pl. 20. Biļ pārdošanā pie J. Kārniša, tel. (201) 24?.93?5
: .-Radāsass konflikts • -ar .-K. Ulmani. Sanml arvien vairāk i
VISU varēs ns ielas bi€
tojā, uz Suyoroya (vēlāko ^.^^^ toibUotēku, , pērkot irona)_ielutar novieto- antikvariātos. „Utu
. n-ra, o^ra stāva, bij.. >diņa_, muŗa maja > jauks'un J. Misiņš, viņš bija pardevMtedaa ebre- sarakstoties ar iens^omu-jiet^ imkrnnu gūšanai katru ^ ^.^^ j^^^^ ^ tresdi^u rīkoja lekcijas vai ikoncertu ar sekojošu deju. ."' ^
■ (TuiļpiffiljBms