•i ■
k
m
m
ļSeamaossmssis
® Baltijias stadiju veicināša- igada sezomā nas aip^enīiba rto m Zviedrijas iebraailki^šā igauņa Ilmāra Lābaina iCLaalbaoi) 'Idcciju trešdien, ,17. septeimlbri, iS vak.
1 Tartu ikolledžā, 310 Bloor St. W (ieeja no Madison uāive.), Te-■mats — Lieivaista 'gnīipas m miagās tautas: cms m ļpret-spēM; foaitiešu trimdas ivadM-
, j'U darba izvērleouimis paigātnē, taigadnē m nākotnē. Priekšla» sījuims noitiiks angļu valodā.
starp etnisko grupu novietnēm bija redzami ar! imūsii keramiķa Zigfrida Jurševska pieci darbi. Tos iz;raudziji& novietņu iekārtoltājs, apmeklējot Z. Jur-stiidiju Toronto.
:®^:'^Pēe-:ifeāka;:^W^ ātkaa > viesosies; Čikāgas piecĶi,
dienas skola atsāks ml du 21. septembrī pl. 3 dieivfcalpojumu. Pēc tam
m., •.
Mvajā
un
aipieniba^^^
baāe 4. cktto tpl. 7,30 viešu naimā. Deju milzifat spē-(trimdā. Kongress 5. ŗ«l.. 10nō::rita -DV.namā.-
sas;
___________liem m ctejas gn-
i. iet pl. 6 vakarā sāksies Či-
■ ■ 'Inesumi,;
censlbas
ima.
uņ 3)gau-
'9
g. ¥ecā
f. E. Šmits,: aizgājējas māsa Alek-Marija MsāBe,, Giinars^^^ m
Foto: Juris Bifca
IŠOŅO-:
Svasaga;s lupes ieleju. Šaulaiiies l>āriv:aMe luīdz^^ 1^ laikus, Īdi ndbūtu kavēšanās pie kases un spēkraitu novietošu naš.i Ieeijas kaiļes
(225-7369), 8635), Sv, lejā un pie Iiņanfe
ec sanama:
isiraiijas 14; sepitenibrī vieš^^ :,;slesv Tortoto-■ ar 'Ulža :Siliņavlu-; <gas Av^ lieta idivSm izrādēm
pl. 3 un 7 ivajk/Bi{M vidusskola, ■ 777- Btoor^:St.: W. An-; ■samblis;.'
1)ES SĒDĒ
nlbu. Viņš
Ļg isefcciju un
: 'ari
un
ari
m
^ .___________jl. 7 30 fvak. ar
^ftiigaderes^ pasailm fagu Princese Crundegauņ kaMis Bŗusu^
bārda Oliieen Kanādas nacionālas laukumā. Reasore Ņina Ij? ņa, skatoves gleznotājs E Dajeviskis.:•šis viens. ;no plašākiem inscen^umiem kopē MjT--šēlkMm^^^ 25- igadiem.. ļiradē
vienās teiāsr^^H Au*a Šteinbej^ga,^ Ņina ņa, Adriana Apsīte^ Grundmane;- Kārlis 'Kudolfs iltoceni^ķsr . ;Duttipis ixn Heinis Bi Trīs Mās lomās jatoāš
:,gaiclUj ;'Ri!gas un: skau- ^
iedalīsies kopējā la svētdien, !l4,
īsieDiLHiTi'Drī,: pi,: .IIto -Tīta,SļV.- Jā-'
,par:no°; daļas ■ delegācijas- : piedallšaTO .baltiešu :^fcaļ^.^-v^^ 'no ,23.:-iildz:' 24., mgutstam/Elorā
■norādīja..va-:f]iekšniece ■ Mar-
ar.
2. vietu
ies
šauSanas' vs-aiclk-
sa-, mels-
, ie^
medaļu nesen ■ (vasaras jaunatnes (klasē ša/utem, kā aoi : mērogā meisr
DV Ziemsvētku tirdziņa rei-
laicināja
isef
pt 6.30
■ DVvniamā.:Tās un ■ ziemas mē-
Sv; Andreja nopi. ^ vaķ. un ipie-ņem meitenes safcōt lar 7 g.v;;
■;ofu-pi^Mienu^:noV_pl... 6^.. vak. topat, ļpieņem ar Uig; vecu-
'mij:'' ' "
nesos •■■ vakaru,
.nidcui -iapmelliēšaiiu, bet
notiks 6.
.namāvv
Kā norādīļa^ W nama komi-tej ais priekšsēdis K. Mariķitante,
d DV na-Iduba
ar jāmiem krēs-
nodaļas bi< 'Jakuboi^eam,,: itāpat'
Eiezl-
pēc tēlnietoa A. Kopmaņa
igadu 3ulļ)ilejajs izskaņu sarīko-
jumā
DV namā.
ar li6 g.v.
:-.ves'
dCiga) un Indra Aveiia (Sniedze), vēl tēlo Pteis Auzem, kā arī daudzi citi jaunās paaudzes teātrinieki no Ņujorkas studijas. Ieejas feartes DV grā-matnieā.
daEjās 7 -malkšķemieiki. īguva tikai divi ~ Jānis Sūis 5 mārc. līdaku m 2 mārc. basu un viņa dēls Arvīds 2 mārc. 12 unces smagu basu. Sacensības vadīja Jānis Birznieksy kasi .ar!
ikū
PĒTERIS īREINIS TORONTO
sacensībās mlļzikā '12 g. vecu-msi klafsē Laura Zariņa izpelnījusies pirmo godalgu un zelta medaļu, pf c skaita jau eetuirto, ko ieguvusi Sīs izstādes muzikālās! sacensībās. Laura. Zariņa li
I. linīormācijas vadītājs; V..9 ka iegādājies SOOfl Amerikā iesipiesto Solžeņicina runas tekstu angļu val<riā, lai informētu angliski runājošos ar iM Nobela prēmijas laureātta un brīvības cmlāja brīdinājumu
jas dramatiskā pulciņa ^jnas vāze izrāde Sv. Andreja baznīcas telpās 1'8. oktobrī pārcelta no pl. 6 vak. uz 3 pēcpusdienā.
a ar jai ■ kartotēkā, par ko valde iziteica viņam ®tzi
>nā jumiem
Pēkšņi no mums šķīries
dzimis 1912. gada 16. oktobrī Rājienā, Latvijā
'Brīvībā izkļuvušais latviešu jūrnieks Pēteris Reinis, atrodoties ASV un Kanādas apmeklējumā, 6. septembrī Daugavas Vanagu namā ap 100 Mausitājiem stāstīja, kā pirms diviem gadiem izkļuvis no Latvijas brīvajā pasaulē, kopš izglābšanās visu lafcu uzturoties Dānijā, kur strādā uz dāņu kuģiem. Iepriekšējā vakarā viņš par to pašu tematu runāja Hamiltonā. Bēglis 1973. gada M. septembri bija nolēcis sio ļpadomju kuģa jūras šaurumā starp dāņu Helsingēru un zviedru Helsingborgu, kur viņu peldam pamanījusi un izglābusi dāņu zemūdene Sprin-geren. Pēc pārvešanas uz Kopenhāgenu jEeinis atteicies sastapties ar padomju konsulu Dānijā un lūdzis politiskā bēgļa patvēruma tiesības, kas vi-
ronto nodaļas valdas, pTiekš-
5, dažos vār-
ta zeM salasu velēiām
si. Aplausu sveikts,. Mausitāju
0 • M
ma jauneklis, saulē bruninātu seju, cietiem jūrnieka vaib-
:S1
skatu. Viņš dzimis IMO. gadā 27. maijā Rēzeknes apriņķī, kas tagad piedalīts Madonas rajonam. Tātad Latvijas neat» kārības laiku pazinis tikai no vecāku nostāstiem. Tēvs bijis ilaulksaimnieks Barkavā, kur 1937. vai 38. gadā uz neliela zemes gabala uzbūvējis māju. Pēteris Reinis labi atceras vācu armijas atkāpšanos, kad viņam bijtiši tikai 4 gadi. fTad ienākuši krievi, tēvs apcietināts un izsūtīts, vēlāk izsūtīta visa ģimene, kas lldz ar citiem latviešiem 15 minūšu laikā sasēdināti krieviem sūtītās ameri-kāņu smagās mašīnās un aiz=* vesti uz Viļānu staciju, no ku° rienes izsūtāmo ešaloni gājuši uz Sibiriju.. Pēc Reiņa vērtējuma, 1949. gadā, Itoad latviešu zemnieifi dzīti uz kolcho-ziem, no Latvijas aizvesti kādi 200.000. Apcietināšanas turpi° soājušās vēl līdz Staļina nāvd. Kad varu pārņēmis Chruščovs, izsūtītie sākuši atgriezties, larī Reiņa tēvs, pēc 12 gadu pavadīšanas izsūtījumā, tāpat Pēteris Reinis, viņa māte un brālis.
Pēteris Reinis mācījies Pļa» viņu 2. vidusskolā. Viņš atmi-
ii. ■
PRETĒJI FRIEKŠSĒl
■RiAiIMtMDt
Ik pa vienības Jās Milv| katoļu b! davēgas ņu tēviei
Konigresj 1os delegāļ katoļu, dai^f ASV lafeviel radies arī
}u apvienj lis, dļ
U.C.I
daribži-sēde 'ki pārrunā] vienības dl tos visu cīņā par tas tiesībai
latviešu ķ
šanu prdāts A; rīclbasi koi Kozulis,
ka i( nāt, drau^^ paši gribaļ vēlēja fo reizējo ag
It';
tu
Laltvijas
dzird un tas ieiia •bet/tiirpi] jāturpi] isaulei, kal
nas. Piri
sveīkumā
nātors Ai na nolas stāvja pi Ruča vēsi priesiteŗi latv. kat amatiem. tēgori'Skģ žus drāii kā konig] nacionāli
Aku Deji
Ieej;
mi