% MTVUA AMEEIKl Sestdiena, 1975. gada 20. septembris, 38. sramurs
BMCj.mijamj
SESTDIENA, 1975. a. 20. SEPTE:MBEIS, 38, NR. Latviešu aedēlas laikrakstSj taāk sestdienās. Izdevējs — Latvija Amerikā Publishing Ltd. Atbildīgais redaktors Krišs SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto, Ont., Canada M4M 2ES; tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Irbe, 4035 Romboats Ave,, Bronx, N.T. 10466, U.S.A, Tālr. 994-7917. Čikāgas redakcijas vad,: I Lamberte, 5524 N. Lima Ave., Chicago, lU. 60630, U.S.A., tālr. 774-5744. Redaktors Austrālijā: Ed, šmugajs, 28 Taffs Ave., Lugamo, KSW 2210, Australia.
..:::..^ .Redakcija! Meslbas.maiEUsļkripttis pēc vaj NeizIBetotos ima^ meuz^abā, bet uz vēlēšanos
6 anēii. $11.50, 3 mēn. |6.00.
liiimuŗa daļa $3.00,
tekstā 15,00,, pirmajā vai par i cōUas kejas t rā 50 centu par vienas siejas Skidinājītmi nododami pa
AiRCHEBĪSKAPA ARNOLDA LŪŠA ZIŅOJUMS
Dadža zīmējums
Pēdējos 1 desmit gados manuprāt mūsu trimdā veidotā Baznīca ir piedzīvojusi savus ja tā varētu teikt — ziedu laikus, ļoti ražena, isekmēm bagāta darba cēiienu.
Visizteiksmīgāk šī draudžu rosme ir izpaudusies celtniecībā. Ar ļ?ieva palīgu; un iepriecinoši lielu draudžu locekļu atsaucību, mēs svešuma ro-
beŽāš esam^^i^^^
un savām vajiadzibām
43 dievnamus^^^^^^^^
draudzes savos statūtos paredzējušas, ka pensionāri atbrīvojami no . draudzes nodevu kārtošanas. ījs tomēr domāju, ka tas nenotiks, jo neviens no veciem ļaudīm nav tik spaidīgos apstākļos, ka tas nevarētu atnest saivu upuri Kristus. Baznīcas darba sekmēšan Bez tam mūsu draudzēs ir samērā daudz jaunu cilvēku, kas uriOfeguiiluši-;;ž
Kādā no pēdējiem DV ASV valdes rakstiem ir aicinājums
kopt latviešu kultūru un vailo-Viegli :^aičm^^
nepavisam ne iz-
vēl ņedaiidz [pavairosies. Tā mū^ Ba;ZŖ^
vien pa^^^^ bet aiļ par
|}agātakoJ latviešu vienotāju oirganizācijii brīvajā ļpasa^^ ja -^pn šis apzīmējums ,,oŗ-ganizācij a* ■ atbilst iiem mēr-
un Baznīcai ir doti: īstenībā
briesmas mums pašreiv zējā situācijā draud no^ asimilācijas, un šīs briesnias^^^^^^^^^s^
organizāciju,
sūtībai Lni vietu.
datu par e^^ un jaukto laulību t, bet liekas jV ka vismaz pusana visām kas noslēgtas; niū^ :Bažnīcā. Neviens ilo mums - Isd-tex)^. nezina īsteni Ja^ domā, kā šo pīširādību ^a^^ Tāi ierobežot. Tā ir vērojama
bet Me valodas \ autājumos. Šai ''ziņā Daugavas vanagi un vanadzes n^^^^^^ n^^^^ mums. Ja jus pastāstīsit, kur uņ kā var; dabūt valsts aizdevumu mājas celšianai vai Ietu materiālu šim nolūkam, tad to uzklausīs ar lieta interesi^ se-kos ii
šūt, ja apstākiļi spiež; katrs prot arī savai vajadzībai runāt. Turpretim, Ja grib labi izskatīties, tad meklē drēbnieka šūtu uzvalku. Nu vajadzētu arī meklēt valodnieka valodu, j a grib publiski runāt vai rakstīt, vajadzētu; ievērot valod-meka padomus un ari Ikdienas valodā; atmest nederīgos vārdus uņ lomas un to vietā likt labāko, iederīgāilco, bet —- cilvēki kļūvuši_ vai nu garīgi kūtri, vai'zaudējuši valodas s
pēc dzirdētā uh redzētā, īpaši kavējās pie iDanlela Brūvera, Teda Zierlņa un līdzīgiem dar-binielkiem. Jauneklīgais un apdāvinātais Brūveris iesāka šo dienu Gaŗezerā ar referātu, aicinot mūs visus cīņai par Latviju -un ļat^ un bei-
dza ar ērģeļu mūzikas atskaņojumu.; Tāi paša laikā Tedis Žieriņš vāca parakstus, lai glābtu mācītāju Jāni' šmitu no bojā ejas Latvijā. Salieku rokas un Mdzu Dieva palīgu vi-
draudžu jos gad^s nav jūtami mainījies, kaut arī Dieva mierā aizsaukto draudžu locelkļu skaits katru gadu par dažiem simtiem pārsniedz dzimušo un kristīto bērnu skaitu. To draudžu locekļu skaits, kas kārto savas saistības ar draudzēm im atrodas aktīva draudžu locekļu sarakstos, vēl joprojām (lēšams 48.000 aprisēs. Nominālais draudžu locekļu skaits, kas dažādu iemeslu dēļ aktīvi draudzes darbu neatbalsta, protams, būtu nākotnē jāuzlūko pat plašu iekšējās misijas lauku, jo, saskaņā ar pēdējās iedzīvotāju skaitīšanas datiem, ASV dzīvojot 41.707 latvieši, kuri paši vai abi viņu vecāki dzimuši Latvijā, un 44.706 latvieši, kuru vecālkos ir viens Latvijā dzimis. Atskaitot vēl cittautiešu^, lielais ^,ārpusē" palicēju skaits dod Iemeslu nopietnām rūpēm un pārdomām.
Aizvien lielāks misu draudzēs Jdūst pensionāru , skaits.
,.Tas:^ ■ r^^^^^samazinp ■
fTurpretim, ja jūs teiksit> ka protokolā jāraksta; ,-darba ģai-un nevis ,4iem6kārta^^^^
■:jCilVēki;'šķiet'' riālismā un ia^^ līdz acīrii un-ar kultūras un iurniem-savus
valoda piederēja pie laba stila. Nereti profesori uti doktori ilūdza izlabot valodu viņu; publicējamos rakstos, šeit' man to lūguši darīt tikai pāris bijušo augstāko ierēdņu m daži jaunās paaudzes sabiedriski darbinieki. Tie visi ir eksperti savās nozarēs un
notiek dažādi jaunatnes sarīkojumi, kur pastāv dažādas , jaunatnes organizācijas.
Mēģinājumi jaukto laulību jauniešus, piesaistīt latviešu draudzēm;, noturot dievkalpo'-jumus angļu valodā, nav devuši cerētos panākumus. Tie ir izraisījuši tikai domstarpības, pārmetumus, diskusijas, kas nenāk par labu tai garīgai gaisotnei, kādai būtu jāvalda kristīgā draudzē un Baznīcā,
Nākotnē raugoties, mums nopietni jādomā par to, kā atrisināsim draudžu garīgās aprūpes problēmas. Mūsu garīgā darba strādnieku — mācītāju «- rindas kļūst aizvien retākas. Kopš pēdējās LELDAA (ģenerālkonferences Biievs no mūsu vidus ir aizsaucis 10 mācītājus, išos zaudējumus mums izdevies aizpildīt, iesaistot darbā vikārus un gados jaunākos latviešu tautības mācītājus, ikias latviešu draudžu darbā pārnākuši no ameri-
(TorpM|Bmā 18. Ip.)
Otra iielaimē ir dīvaina pašcieņas izpratne. Es zaudētu pašcieņuj ja zaudētu spēju mācīties un garīgi augt. Dažs ,to zaudē, ja viņu pamudina atmest kaut ko' nederīgu un pieņemt ko labāku. Kuram katram pretimbraucējam tautietis pateicīgi pamās ar rociņu, ja tas viņam singnāliziēs, ka apgaismotā ielā viņš aizmirsis iedegt savam automobilim ugunis. Turpretim, ja valodnieks pateiilCiS', ka vārds „sav-laicīgi",ir vecs krievu prauls un latviešu valodā neiederas, tad to uztvers kā personisku apvainojumu. Esmu pat dzirdējusi: „Ja jūs te labosit kļūdas, tad mums .drīz vairs nebūs neviena darba darītāja.'' Brīnos, kā gan šie cilvēki pacieš revīzijas komisijas, kas taču ir kļūdu meklētājas.
Esmu arī dzirdējusi paor kļu°-du labošanu nepareizā vietā un laikā. Kad gan ir labāka dažu kļūdu pieminēšana nekā valdes sēdē pēc nolasītā protokola? Praktiskos jautājumos teorētiskas lekcijas maz palīdz.
■ Vairums;.saSa:;;:.,^ā :es;:-mā-feu, tā es maunu" un runa par „Ķirsis" kundzi, „RuUis'- kundzi vai Galdiņ'' kungu, kad būtu jāsaka Ķirša kundze, Ruļļa kundze un Galdiņa
DV ASV valde pelna atzinību par ierosinājumu, lietot valodnieku koptu, pareizu valodu. Cerēsim, ka kļus nemoderni publiski lietot savazātu latviešu valodu, gluži kā „la-bākajās aprindās" ir nemoderni valkāt slikti šūtu apģērbu.
Sekosim DV organizācijas publikācijām un vērosim to valodu! Lasīju, ka nākamajā gadā iznāks DV organizācijas vēsture. .Gaidīsim nn - skatīsimies, cik nopietni DV valde savu aicinājumu . domājusi. Redzēsim, vai vēsture būs valodnieku- koptā valodā, vai ar trimdas ikdienas žargona kļu--dāmo Mag. pMI. Elsa Simsone, 10323 East F Street, Tacoma, Wash. 98445
Divreiz divi nometnes jauniešu debatēm, kas ;prasa mūsu asāku' rīcību tautas labā Latvijā. Cik ļoti šāda jadnatneniums vajadzīga! Atcerēsimies musu cīņu par mūsu valsts un tautas tiesībām HdsMm ķonferenees laikā. Tās norise vēlreiz mums māca uri atgādina atbalstīt katru
latvieti, kam tuvs mūsu tautas : un valsts ļikteiiis, vienalga, vai tas sadarbojas ar demokrātiem vai republikāņiem. Drīz Daumants Hāzners' sacentīsies vēlēšanās. Vai mēs atbalstīsim vinu pietiekami? Ir dažādi veidi un iceļi, pa kuriem iet un darīt konstruktīvu darbu, bet tie prasa ar! materiālus līdzekļus.
. Ziedosim darbu, ziedosim H-dzekļus^ šai svētajai cīņai par mūsu tēvzemes brīvību,' aicina bijušās skolotājas sirds.
a
Tautiešiem vajadzētu skaidrībā par valodu un valodniekiem. iKas apģērbs ķermenim, tas valoda garam, un valodnieks dažā labā ziņā līdzinās drēbniekam. Katrs prot kaMv'MdE;;- ^ģērba gaiāluCsa-
Draudžu dienas Gaŗezerā beidzās 24. augustā. Redzēju un dzirdēju, kā teologi, teoloģijas studenti, draudžu darbinieki, koristi, diriģenti un kursu atbalstītāji no tālienes tm tuvienes sniedza, pēdējās dienas skaisto programmu lielam klausītāju pulkam.- Paldies! Mana 67 vecā sirds»
Gleznotāji žēlojas, ka viņu gleznas nepērkot, rakstnieki un dzejnieki — ka viņu darbi gul veikalu plauktos heizpirk-^ ti, nelasīti. Kas vainīgs? Vai sabiedrība vainīga, ka gleznotāju, dzejnieku un rakstnieku darbi nav spējuši to ieinteresēt? Varbūt tō vislabāk varētu salīdzināt ar musu pašu skolas gadiem, kad kādā priekšmetā mainījās skolotāji. Kamēr vienā un tai pašā rpriekšmetā viens skolotājs spēja/ieinteresēt skolēnus, otrs savu stundu „noskaldīja kā malkas pagali" . , . Nemeklēsim vainu citos, kā mēs to parasti darām, bet mēģināsim to atrast pasi sevi.
W
Vii
li
m
m.
VI-
i
;;1
J. Zariņš 1{ samērā īsā lai] Pirmā vietā Kāvu gados, zelta vārpu tais žimnazij ta, kas veltu skolas 50. (1922.—1972.), 397 lappuses cijām no sk^ to autors ir mineikli kā sj aipkārtnes ļaļ
J. Zariņš darbību uz un atmiņu vijās pirmajl toru pašu virzītāju un tīvā pierei jums atfc^ sonas izji bērnu dienai
un beidzot al
RaksturDgi mus, J. Zariļ cauri kom] duša jaunieļ noliek to
miem vairs šķēršļu. Sa: nu dēļ 2( ne inācfbās,!
mēra lasīti saprotams caims. Neļ
Toronto dāmu komī^
na Jāņa Hermaņa
vakaarā; Sv. ronto. Proi
ilO0>gadiei arl5, seļpt( Isases Sv. katru otn vafcairā
tam albi 1 programm] rī Betr6i>t
Dziedi ārsts un vļ
daīivo Ņvj koiņcertu
Sakairā
simtgadi
no poinējis r ^ tādasi kā Jauni
.A. gr
bu skolļ pie ntm
