^^^^^^^^^^^^
Katru gadu, ratos aotebai psmi sākot, gslāu m skautu mēmu pilcējas ar saviem karogiem iievEsaimā šogad ?i pulēšanas notikaSv. lāņa tates bamcā 14. septemM, km dievkalpojumu vadīja māc. ī. gS. Ga^rgkidu Si r? I^J-T^JI'^uA^ ^"^^ ^' ^P^"^ Jesākrams. luMeJas gadu gaidas un skauti atamēs nSā gada m*"!" ""^t^ Ģays gaidas m Elgas skauti pēc dievkalpojuma. Otrā rindā no kreisās vadītāji: E. Sežniece
M. Budrevica, ¥. Zobens. M. Vilka. A. Silina. iS. Ow>1ji.. t. Mnina t ¥1,;ī«,« sr„„„j„„ r ..r^=^,r"^'*''i.'
ters, M. Vandele im B. LMte; aisnnugisrē pārējie vadītāji S, Leimane, Kārkliņi, ¥o Pētersoīs, L. Goba un A. "
!, lo 'Lukse^ ¥. ¥ā^erSp
DVP Koventrijas nodaļa Ang- saimnielcftais ēk^as pānbuvētas lijā ar plašu sarīkojumu, atzl" aipctzlvošanai, Tasfad Mūsmā-
mēja savas mEnes — Musmā- jās dzīvo 15 mūsu veco ļaužu ju — 10 pasitāvēšanas gaduis. īpaSuimu iepirka par 13.
ir samērā bieži vi^^
, ^ - . " ri iepriekš bija ralkstīļuši tu-
īpašums atrodas V^tmas a^^^ tāpēc tās pār
€iemā, un tā platība ir 6 akri. līdzekļus prasīja jaunās ēkas ' ' "ibūve,:.:ika air! papildus •kanalizācijas.;; ipārtošana;';■ Vēi ...visi
______ ,__________ , paradi■ nav: gluži dzēsti, bet
kā ari modernas bāra un citas saamei ir gandrīz Jau pietieka-nepiaciešamās telpas. Uzposta mi daudz Gdzefeļu, lai tos tu-ari vecā galvenā elka. Agrākās vākā laikā nokārtotu.
Juibiiejas sarīkojumā bija ie° dzi^m: no. 'vM^^^ acīm", redzot
radušies ari tuvējās Rāgbijas nodibināpsies cieša draiidzība
pisētas pašvaldības vadītāji: ar šo latviešu kopību, Deju
pilsētas galva im viņa biedrs, muziķu atskaņoja' DVF Mans^
kā ^rī €lti sabiedriskie darbi- fM nodaļas ;deju kapela
nieM^da4a no tiem Mūsmājā I. Āriņa vadībā. J.
Četri gadi musu trauksmīga-jā laikmetā ir liels laika sprī-Arī atsevišķs mākslinieks, kas jau pilnīgi apguvis visas teclīniskās varēšanas un ir sava talanta briedumā, četros gados var paveikt krietni daudz, šīs izstādes darbu au-iors Juris ..'Krafts pieder ■ -.pie, latviešu trimdas gleznotāju jaunās paaudzes (dzimis 1944. gadā), iViņa darbošanās, vēl ir;; tikai ceļā uz meistarības pakāpi. Nav, protams, šaubu par Jura Krafta talabta dotumiem, bet viņa darbošanās laites vēl ir par īsu, lai būtu jau sasniegti mākslas augstākie kalngali. Glezniecību viņš mācījies pie Jāņa KalmEes to M universitātē .Gribas atzīmēt, ka Juris iKrafts kalpo divām mākslām — viņš glezno un muzicē, kā ai3 darbojas par ērģelnieku un diriģentu. Un tā viņa mātealas jaunradei veltītais laiks un enerģij a sadaM-ta divās daļās un gausina soļus uzj augstākās pilnības sa-sniegšanu īsākajā laika sprīdi,
Plecus gadus vēlāk nodaļa uzbūvēja plašu sarīkojumu sālij
siāvji bija ari ieradušies sari kojumā. Sarīkojums biju €ējiš ap BOD apmeklētāji] tiem arī Anglijas latviešu sa biedriskās dzīves vadītājas per
Sāncensībā var piedalīties ar vieTO, vai diviem darbiem par Isādu ideju vai notikumu mū-
Sarilkojumu angļu valodā tenē, tā ārpus tās. Ikviens sa-atldāja nodaļas valdes priekš- <Jensību dalībnieks iesniedsa-
pavisam $8 darbi, 35 no tiem darināti eļļas un viens i dējais bija teicami uzigleznots, mirdzošajos saulrieta. toņos. Izstādīto gleznu 'klāsts sižetu izvēlē uzrādīja lielu dažādību. Tur bija dabas ainavas, pilsētu ainavas, ziedu (gleznojumi, viens portrets, viens un pāris, ktasās-dabas.
sēdas E. Krasts. Pirmais Isu Sl''«^^rit^'''^!^^^^ T ^^^^'^^^ Krafts uzrunu teica Eagbijas pilsētas Su'^iSLf^^^^
■ (Ttopinājums iio 5. Ip,) mana grāmatu Vientuļais pūlis,
jia tā tik lacis aitvērēja, būtu jā-
jumā, kā jto
Amerikā," .ja ''kr^ valodu .grib padarīt par ^sitarpnāciju siasi-€Miālistiem"? Kāpēc biedrs nāšanā® vtalodu" (Latvijā, tod, Juhan® ^Kaciika to neatvēl lasit brāļi, zinām, ka mūsu i: ikvienam igaunim, laibvietim grib iegriezi mēli. 'Un lietuvietim, kas vien te vēlētos?
Daudz lietišķlgālks un zinātnis- faceldama ideoloģiskās cīņas kāks igauņu vēstuauieks kļūst saasināšanos Latvijā starp" t^^^ m Padomju Jiauaaitoes jautā- tu un. f
ļpar
igalva, pēc tam pilsētas galvas viskals elements, bet_ka§ ie - - tveaiii jau augšā 1^
Sacensibā āiciriāti^^^^^^ p^^^ latviešu māks'linieB^^^n^ kontineaiMeni a^^ sākumu un tasdkmīgo īsteno- likām, sku^
šanu. Apmēros tas,pārspēj ei- jumiem stikla glezniecībā.
tu DVF nodaau pasākumus. p^*\f>^^^
^ -.^ '-^ ^ tas 3 balvas, vieiia no tam vel-
Irjagada par musu gados ve-^^^^.^^^^^
• = * <;ākiem tautiešiem, bet tāda .jļarda Sniedzes piemiņai. Kat-Iijervij^a^ pati uzmanība pienākas murrās godalgas Mums
117nipiindima' iri/ftAiiničfioJlroc! rf^m^o * . _ - — _
joprojām pirmo vietu ierāda stila dažādībai. Tas, protams, prasa no nīākslinieka ari dalī-
pmu: „ valodlbu..'.''
iezīmēdama „pēdējās kaujas" fazi pret nacionālisimiu, Piadom-
dol. Paredzēti ari līdzekļi zinības balvām. Sacensības izstādi atklās 1976. gada 29. mai-
nālistu, visjš saka: „!Manuprā)t, ju Jaunatne nerimstas, pārvērs
parekāk ir runāt nevis par div- dama ijauitājumus igauņu ziJiāt-
valodibu, bet gan otras valodas siiekiam paŗ soitraukuimta pilnu
apgūšanu. Tāda mums ir krie- apgaļvojuimu tirādēm: „Nacio-Wi (Valoda. Tā, man liekas, ia bāk atklājas lieta® būtība."
šī usamanīgā un tomēr noteik tā atbilde skaidri norāda, kas ir
un kurai jālbūt pirrmīajiai valo» <^W^^ dai Igaunijā, topi LaM^ "^"'"^ "
ŗaiLietuvā. Vai kā norādīts vijas Amcļrifel •. pagāj^ušā :..gada. mūsu,— it sevišķi 7. decembra mmurā,argumen-(tējoft pre4 filoloģijas sinātņ^
su bērnu un jatpiešu latviskai audzanāšanai. Sevišķi par lat^ viskās : ;^i2glītftas ; ;.ve4e jāiestājas «stiprāJtajām DVĒ nodaļām, M lāitvju ģim^^ atvases apgūtu savu dzimto valodu. Musu draudzē^^^ . - , «
došanā un u*iresana, kp ik- tūru un stiMa gleznojumu sa-daenā bieži vien pidiefeami ne- mēri im materiāl^^^ ™ ... . ieskata. 3. Grafi^^
būt visāš gralikas tecMķās, dart)U liMums sākot ar 12'* X 16". 4. Ik#na ievir:5ē'to stils
riskā propaganda cenšas atdzī- ^^^!^^^ ™ Ī^SJ^Tr ¥^^^^ļ^f
vināt LcLāios .aizspriedumus '^^"^^^^ i^!^^^.^^^^ - ""^.'^^jJA ^''^J'^^L't.
nac. padomes Laelbratamja
a '
dažādība tad nu izpaužas arī atsevišķos darbos, reizē apzīmogojot arī šo darbu māksiU-nieciskās uzbūves līmeni.. go rindiņu autora uztverē izstādē labākie bija tie darbi,, kas gleznoti reālistiskā stilā ar dtro-'šiem, pastoziem krāsu uziicie-piemēram, ŅN 3, 8, 11, p 32. Tiem bija ari sl^^
ir-m-
režģltas. IDiem'žēl> mēs īvēl neesam galīgi atbrīvojušies no ņa-cionālisima parādībām, no na«
cijām. Tas itin labi saprotams^ jo Juris Krafts uzaudzis sting-rī latvl^ā ģimenē.^ Latvisku^ ma tālāka izikopšana Kraftam var pavērt ceļu drīzākai sava
va
m
^ kā lari paredzēto darbu skaits,
&ievu lieivafets imperiālis- P^^s®ais L. Rumba, Latv. - to tecliiiika, materiāls, izmēri mu, krievu nacionālo ēovinis- '^'^toļu biedriba^ Lielbritamjā un nosaukumi jāpaziņo s^^^^^^^
m,u, pāMvināšan^a^ metodes-, ^^^^^ ^^^^^^^ ^ ^Mim '^^^^^^
^eiāJistiskā^. ^krieviskās ..to. ^^^^^ B^pU^o , ^^S^v ^ nhi.
s,irienmēr jāpatur vērā tā dēvē tās otrās vialpdas loma mūsdie nu pasiaulē. Tik ' ras valodas' ir
tembram Mineapdes Latviešu nania sāiē un to atklSja nama vaidēs priekšsēdis H.^^^'ffi^ bet'mrunu teica tēlnieks M. Geistauts. Izstāde bija kupli
SU
99
mi tiek izmantotas, lai piekļūtu 'fc^!P®s latvieišiem jā^aitbrīvojas
mūsdiemi zlnāitnes un teclmikas" i^o «nacionālais aprobežotības",
atklājumiem, un kamēr 'otras n*as neatoaskotu tik labi
valodas' nepieciešiamas- starp- 'M tie socioloģis'Me pētījuimi, ""^
īsveica ari
.810
no
tautisMm^^ s^ un kultu ras vērtību apmaiņai ^0tras valodas- tieši sdbmē kā- giem"j das.'tautas smiiālo, ekonmnisto m vara mēģinās pasargāt m kifltūras attīstību." Li^<as, tādā izpraitnē par "ot-
vaMu
nfP
Girkelimi : Vžaa Asburst: M.^ University Bts, Ōhio mm UjaA.. <tālr.:;. 216-932-^3): - - ne vēlāik kā līdz 1976.- gada 1^: aprīlim. 6. Sacensības darbi jāie-sutaMz 1^^ ": ladresējot: Mrs HernM^ Ksl-nina;, 1375 Andrew Ato;, Lake koris; {tālr. mM-
nesu- ^9017). 7,^;:Autori, .-M^^^^^ ybMM i^sties:- pers<misld^ ;var^^
' āūt darbus 28: :maijlp no pl.r 4 līdz 7 vakv -Izstādes' vietā, vAp-Tvien0iās lat^ešu ev. lutv drau-. . f dzes namā, 1385 AndrewsAve., tanadzes. Ari britu viesi ka- i^ewōod, Cftiio 44107 (tUr.
I
censības darbu trānsport^^^^^^ arī apdrošināšanas izdevumus sedz dšpibti autors; sacensībai iniciators neuzņemas nekādu atbild^u^ par darbiem, kas bojāti čīgājuši zudumā, tos pājT^ vadājot. Izstādi, izkārtos DV Bifvtendes apvienM ' '