i
, /
I
12 LATVIJA AMSBIKĀ Sestdieaa, 1975. gada 6. decejnbm, 48.. nmmm
sBOso'vaaeccafieasseazc
Latvijas neatkarības 57. gadskārtas ^tceri Ročestrā ievaidīja ar kupli apmeklētu dievkalpojumu Miera draudzes baznīcā, sprediķojot to jam T. Ziraķam. ASV uii Latvijas karogus vietējās B¥ ap-vieiiības prieķM A. īzaka vadība dievpaifiā ienesa latviešu jaunatnes pulciņa pārstāvji J. Aizstimts un E. Rozen-bergs, kam raita ierindā sekoja 28; Rīgas gaidii pulciņš ar savu karc^. Ievadvārdus svā^^ ku sprediķim ilo bibeles ņola^ sija pulciņa gaida L^^^^ ilēs prasām vietu, taisnība mājo, un tā ir mūsu brīvā un neatkangā Latvija — aJs^ māc. t. Zīraks: iiorise turpināja rīkotā aktā, kur pec MV liimnas ievadvārdus teica DV vietējās apvieni^ bas priekšnieks A; īzaķs. Viņš - sveica divus klātesošos LaMjas brīvības c kus — X Bēi^ņu im A. Eim^-ni ar ziediem, svētku dālībnie-Mem nod2dedot lite nu. Kanādas viešņa Biruta
Senkēviča dedzīgi aicināja p-slēgties vienprātība un sikiibi-nāja jauno audzi turēties i)ie savas tautas, neaizmirst tradi-un
viesu
irs visa cfija par to,
vas un neatkarīgas Latdjas. iiunai sekoja vietējās lietuvju kolonijas pārstāvja J. Jurkusa lapsveikums, arī nelielās igauņu grupas
rakstus par sekmīgu un ilggadēju darbību organizācijā saņēma Karlsona un Pa-vasara, ifco apbalvdtām pa°
reizi
atzinību bija izpelnījies latviešu svētdienas skolas audzēknis Arnolds Cubīhs — par tei-eamāin seķmefe 1975. gadā latviešu
baiudījumos. rakstu viņam p^^ dienas skolas pārzine A.
Tādu atziņu pauda DV Ka^ nadas valdes jaunatnes nozares vadītājs Drv V. Gulēns 18v novembra atceres akta runā ICaņadas galvaspilsētā Ota^vā/^ proklamēšanas atceres * aMtt Otavas komercsfe^ 1as aucļitorijā atidaja Vitālijs Bucēns, uzsverot, ka tikai ne^ daudz Latvijas tapšanas laika Heeiniekt vairs palikuši^ Jkas vel var piedalīties šādos, aktos. Jaunākai paaudzei jāpārņem darbs, ko vecākā sāfeisi, tai jāmācās, jāiepazīstas im jāpatur Latvijas id^ja savās sirdīs.
Sveicienus nodeva čechoslo-vaku, igauņu, lietuviešu, poļu uii u^ pār-stāvji..-
Dr. V. Gulēris teica, ka reā^ li vērtējot pasaules, notikumus, varam but apmierināti ar to,
iko latviešu darijusi latviešu tautas un Lat-vij as
■■■■■•^---is;.,
un tās darba jiima. Tas ļauj cerēt, ka mūsu jaunatnes
katrs atsevišķi uin^^^v^^^^ darīsim savu daļu. Pagājušās vasaras jaunatnes aktivitāte vien dod i©m<eslu optimismam par jaunatnes iiostā^^^ un ganāt. Divreiz divi tņometne Van-kuvērā, jaimiešu- piedalīšanās rietumkrasta dziesmu svētku sarīkojumos, demoiistrācy Helsinkos j Krivības sardzes daudzās ASV un Kanādas pilsētās, Jaunataes dziesn&^ nas Montrealā viss liecināja par jaunatnes inačionāldapr ziņu
Godalgotās maskas GaMJas 14. gaidu vienības Mārtiņvakarā Toronto. Fa kreisi Sandra Dubrovska (skursteņslauķis) un Q-Ēzergaile (burkāns), toādija ari litas J^urvas ludziņa
): 'Liģers
Emīla Dārziņa dziesmu atskaņojumiem atsaucīgos Iklausītā-jus iejūsmināja dziedone brlv-
8i::
prausfca pianistes A. Reisas parodijumā. Ik dziesmā (to bija veselās 17!) uzvirmoja ne
priekš-
nesunis. Progranimas staņ^ ķā takstiiiece Bv savu
par
-■■■■y^'■■' OPrieks un silta
reiz paudās par
līdzdalību Latvijas
norisē.
arī
ves aeKorejums -~ <ar liiienij ziediem un
teica V. Auzāns. Bija daudz apmeklētāju^ un pēc sarikojuma tos DV feopaš^^^^ to <;ināja pie cienasta galdiem.
visi kopīgi nodzie-t, vējiņi.
kos un i
pls^u žur-
musu tautas traģiskajam
nim;':-
s,;
saredz musu nacionā-
citādā
kā tās pieteikt brīvajai pasaulei. Jaunatni neaizrauj ilKm-jas, bet tā ir gatava dot savu
jau jsava si'Dr. V. Gulēns izteica darījuniu par līdz šiņi veikto. Vēl darāmā ir daudz. Tas prasīs gan laiku, gan materiālu atbalstu. Mums ir daudz orga-
mūsu nacionālo aarDu. 'j>et se^ uzsvaru
Ibndu, kas īsā laikā sa-
skatu nākotnē, ar šaubīgām sirdīm un savu sniegsim
paši, tad ari varē : Dievs,
reālas vīru koris Junda Daumanta Vītola vadīb grāmmā paredzētām 1^^^ māni, publika izlūdzās piede-vas im atkārtojunms. Dzirdējām ar! D. Vītola „2īdi^ zīdi, rodzii vorpa"/ vira korim un solo (Zenta Tilga)
vietojis
Tiie Toronto Sun. i, ieradies minētā laikraksta i. „Es nepārstāvu Jos individuāli ua darīšu: visu, lai izbeigtu des Andris Euividg.: Viņš māca
streiku, Mja iē-Buivi^s, kas re-ā - ar saviem
JO streiku," iztei-Skarboro vidus-
jssai
Toromto lietuviešu onganizaciju fe(>pāgi;rīkoitāš. lietuivas . armi-" jas 57 gadu atceres svinibaļs J2. ;Boweniibri\'Lietiivi^^^ namā -m-:vadīja::'siviniga karogu •■ ieieša^ na. Ar saviem karoģieni pieda-
kapa veterāni,
irognesēju vidū bija ari sirmais juras skautu vadītājs Joinass DambarasG, kas kādreiz ar pulciņu lietuviešu jūras eikautu bu-
I no
immi'm leju, lai
aizsangu Jdkiubaitis, pēc kam apsv m.a runas
V. Jajnuima fonda
4ā«3, kā to apstipirmāijia DV CV prezidija 9. novemibjB
viešu ģimiriazij ai
umver-
sitātes.iaitviešai valodai kur-siemi 250 'uin tauito deju koļpai
Par; atceries šanos paldies vēl jāsaka Ota-vas organizāciju draudzes
J. Friāvailids ■em :.par Pasaules brīvo ■ iatviešu apvienības TOldeGlocekļia L Spikiera braoicienu uz Latviju Viņš ar
iHiDV zemju
; - par ■ saviem}:' ieslatieini
isa Išd's
*9
UZ bridi pulcinSja^p^
€C83 ivadībāj bet Salā sāckdar-Iboties Gredzentis; Ies vadībā. Abas
.0 Wo
du un Rīgas 90. iekautu vienība
bamcā. .Pēc^-t si#lka.;:nlītnes:pēc ļair:-izrādīja iepriekšējo gadu '.(nometņu un taUm uzņēmu^ mā un slīdEēs. Vecāki bija rū-
vi^u ev. ilut. draudzē miruši 54 draiudzes locekļi, 9 mazāk nekā gaidu iepriekš. MiniiMe ir v^^^ mā no 42 līdz 94 gadieto. Viš-miruši septindesfl 80
vecumu. Visvairāk mirušie lat-
lētāju bija 150. Vienibāni ir divEG tautas deju koipas. Jonke-ros jau daudzus gadus darbo-
apriņķī, āŗipus Ņu-ijorkeG pilsētas rcibežāon. Pavisam te atdu'sas 304, bet pagājušā gadā apglabāti 13. Grīnvuda
kBņm BroMii'ā ir 257 lajfcvieši.
pārstāvis M.::;Ran un Daiuga-vais Vanagu pārijtāivis Edmimds Ozols, sveicinot .no kaimiņu tautu veterāniem. Vēl runāja Lietuvas ģenerālkomsuls Dr. žmuidzma iun citi lietuviešu c emtrālo organizāciju vadītāji. %inīgajam aktam sekoja To-rciato lietuiviešu aizsargu teātra Aitvaras izrāde ar S. komēdiju īpar sk^pu sainleieci un
visi pulcējās aizsardžu gatavotās va-kariņāis un svētku toallē. Ap»
ap 40O, to vw diaudz ^ ibojuišo kiaŗiavīru, fcupu
un me-
.^9
lams. Pēc pārrunām prezidijs
vde-
1976. gadam pieņēma 30.783 vācu marku aīpmērā. Dzīves dār-dzīļ)e83 pieauiguims palielinājis īzdevuimuis, kas ajplēsiti par 800 markām lielāka oekā pagājušo gadu. Prezidijs paMelināja DV zemju mi&šājumus. Tasi sevišķi :'sfcars-;B Anglijā, • kuŗ.a imiaksājumi līdz šim bija samazināti, ievērojot Aniglijas īpatnējos saim!mecis?kņ3 apstākļus. Pēc citu zemju valžu iebildu-miem, prezidijs; ndēma DVF maksājuimuš p-ielīdzināt pāra-
Pēdējos gados pieaug tautiešu urnu skaits Brāļu kapos Kat-sMlos. Mirušo piemiņas dienā, 23, novemibrī, Ņujorkas draudzei bija 6 dievkalpojumi, no tiem divi kapos -r- Perbklifā m
des'Vidusskolas zālē ar sarīko-jumu: „Aŗ bungām, rungām pŗd litubuingām." Tas bija sa-a^ērā lalbi apmeklēts, ibet Daugavas Vaiiiiagu namā bija iera-diJšdes tikai pārdesmit tautiešu; Te ciemiņus viarēja tikai vērot, bet napiepildijās cerība viiļm
i
m
i
VĒSTULE
VairāklB} kiem pasā.ļ rālijā, ŠO! kopš to d. cakā no ti daļa, kas s| rēja at gada^ aoiguļ bas Rietu: 25 gadus jumu Per i februārī. irJ. Grirr liotēka un ejams visiļ lejai domi pulksteni viešu cent] rīkojumu
Pērtas uj dzes 25 gi bija šā ģaļ priekšniek! kumā drai .Kampe, tJ kas ir Riļ lut. draui dents. Draļ cekļu.
Perias h du atcere 1as vaditāj caku pad( Plucis. Sf A. Briģad{ Gundega da 1. cēlie? Sarikojumj ko deju u^
Piertas &] vielšu skolaļ cītāja L. ma skolu da 18. de( nometnē gada janvi kās arī P( darbojās ja viena h telpā mācļ " kām skol( visi bēnii Nebija mi 1as uzde^ Latviešiem nebija. Bēi ar publiski^ ļiem vai ai skolas dari jo latvieši
Pirmdien lijas . karž „nospieda meļjuŗas d nijas kras nais zelts" naftas ceri trauikti ceļļ gulās uz b naftas avo gadā gan gadā tas s cu dienā u da}u no vi tēriņa. Pr liecināts, būs pilnīgi patēriņa s dus vēlāk tēt.
Pirmā m
totāja ir firma; n<
attiecīgo ji
pievadu Izļ