i
liATVIEŠIJ CENTRĀLAJAI
ilUtviešti Scijā iiQ( gadiem, iin pirmā sesij a notika 1945. gadā 11019y līdz 23. no-?einbiļm. Tā paša gada vasarā Detinoldā bija sākusi darboties Latviešu komitej a, bet 15.
pirmā
Latviešu eeptrālā komite^ kas uzsālfea darbu Hidesene pie I>etmoldarS. Pirmās LdP vēlēšanas notika ar elektoriem divpakāpju •vēlēšanās, kas vēlāk tika Vienkāršota;^ tin^^^^^k^ lietai nāca par labu.
Vācijā toreiz atradās @p 120.000 latvi^Uiizveidoj^^ visu teīvo latviešu Dcc^ības centru. Zviedrijā pirms tam bija jau izveidojusies specīga^^^^^^^^p biba un nodibiimtas dažas organizācijas. Visu latviešu bē-}u intereša aizstāvēšanu uzņēmās Latviešu centrālā komiteja, ļkur darbojās pŗofesorf^^^Ķ^ Kundziņš, A. švābe un F. :&ūr bis. Pēdējais rūpējās par Bat tijas universitātes nodibināšanu studijām trimdas jauna^^^ nei. Starp itiem daudzi bija tikko izbeiguši kara gaitas.
Galvenais pienāl^ likās atviegUnāt karavīru likteniy kā arī' nodrošināt aprūpes un bēgv ļu statustu nodrošmāSanu IJMIRA. ūii vēlāk IRO nometnēs. "I^^
kartotēku, lai vieglāk varētu apvienot timenes^ Izveidoja skolas, sagādāja mācība 11-dzeļ?4us, izveidoja kultūras pasākumus. Izdeva latviešu laikrakstus/ mēģināja sag^ da^ Ml, vēlāk arī izceļošanas ie-spējas un nodibMja sMā^r^ ar citām tautību grupām, an noteiiku^
LCP un LCK darbam. Bija^ i gādā pair līdz^u sagādi latviešu lietiŗ kārtpšanai.
tiskās aprīts sagādāja tikai iztikas minii^
nākt bēgļii vai pārvietoto ^^ļ^ soiui atgriešanos savā dzimte-riē. Latvie^ nevēlējās at^^ tfes okupētajā damtene^ kaut iiš organizācijas visādiem līdzekļiem te vēlējās^^^p^^ apmēram   62.OOOV^^ ^ k
apni. 1000 atgriezās Pad.
un
saucamie sknnmgī^ kuros Sievišķi cieta leģionāri, LatviešiVnevēlējās palikt ar!
ad radās da-Iespējas.
ji neieteica atstāt Eiropu, bet šis ieskats vēlāk tika atmests. Līdz 1951. gada beigām viss latviešu vairums no ^ izc^ojis uz
j^strāliju, Angliju un: dažām citām zemēm. Vāci jā ii^ kai tie> kas dažādu apstākļu deļ nevarēja izceļot vai darbiem citās semēs nederēja. LCK bija -Jimjadzīgi līdzekļi, tir tādi nebija iespejanis veikt nevienu pasākumu vai pat administrācijas darbu. Par pirmO LCK saimniecības lietu kārto-
Kādreiz pusaudžu vientiesībā brīnījos, kā aktieri var tik brīvi uziet uz skatuves un droši norunāt vai nodziedāt savu tekstu,   piemērojoties katrai
, orgamzacijas . I. i Vai tā vairs būs latviešu baznīca bez latviešiem^? iĶam? Vecajiem ļaudīm? ., ■ MatMe Kalniņa'-Skarboi^o^^^
APĢĒRBTA
jiem Toronto
umus nesena-svētkiem
It
Sakarā ar iLNJAK
no  10.-43. oktobrim, 1. nov. n-rā^
ršizi pierādīj ās, ka cilvēka radītais skaistums — muziķa, dziesmās, tāpat tais, ir ,piekalām cietību, mīlestību un pūlēm
valsts - finančudepart
:.S©g
izlietoja LCK rīcībā esošo līdzekļu pārpaKmmuv kas bij a atvesti līdz no Latvijas. Det-
nō gaisa'V nav sliniekām prasījušas miljo^ niem gadu?
0 ^9
Izlasīju LA 47. nr. atreferē-NJAK priekssēžis as par musu na-ju.
€unša Liepiņa
ķētas markas, bi ziedojums un arī ai
LNJAK valdes sastāvs, kopā deviņi jaunieši, šis attēls atstāj; nožēlojamu iespaidu, skatot trūcīgi apprbtos jaunie» sus darba - biķsēSv ža&etēs un virskreklos vaļējām apkaklēm, atgādinot kolchozni^u grupu. Ja foto attēlam nebūtu parakstu, nezinātu arī, pie kāda dzimuma katrs pieder . Pēc apģērbiem spriežot, nezinātājs citas zemēs, it sevišķi okupē-^ tajā Latvijā, varētu; domāt, īlā Kanādas latviešu jaunieši dzīvo galīgā trūkumā. Vai mes gribanišāda nepareizu uzska-
foto uz-
latviešu tautas dažādiem
Tikai neveicās dēbloķēšanu, tā-
labākas latviešu valdzināšanas un u i
auj vērta? Nespriedīsim par tiem, kas aktīvi pig-dalās Divreiz divi nometnēs, u.'C. latviešu sanāks-
nam tā
iNebūs vairs  nekāds noislē-piums, fcāda Toka vada Kanādas pasta darbinieku streiku, lai grautu valsts saimniecību un nodarītu- sabiedrībai smagu postu, it sevišķi mazākiem uzņēmumiem, kas spiesti atlaist strādniekus Un vairot bezdarbu.  Ja  viens arodbiedrības vīrs/ kura nolilks skaidri :S skatāms, spēj jau otru mēnesi visu Kanādu izolēt no pasta satiķsnļes, bet  valdībai nav vairs gribas nodibināt kārtībif un izbeigt tīšu valsts graušanu, tad tas ir ne tiSai^^^^^^^^^^ lojams, bet arī ļoti bīstams, stāvoklis. Nododot pastu privātai sabiedrībai, kā Jau darbojas telefonar, ellElktrības, gāzes piegādes un citas līdzīg^^ sabiedrības, būtu izbeigti biežie  un  nepacie^^amie pasta streiki. Ja paši pasta darbinieki nespēj iztīrīt savu arodbiedrību no grāvejiein, tad pasta direktoram būtu jāzina, kas
resorā un jāņem slota. >,Streiks līdz pastardie^ Kam? ^ Kanādai?
0       0 0'
Pirmais latviešu pības finaricešanas; plāns paredzēja; ka iil^i^^^^ latviešu bēglis līdz gada bmgām iemaksā savai komitejai 2 markas lielu iiodevu. Strādājošiem biitujā^
latviešu saimnieciskiem pasākumiem ^0 proc. no tīrās ņas. Par izsniedzamām
marku nodeva/^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^/
"'"'nozare^
aŗī.mazs.:.
Ja esto t^āli, īnevaram liegt, ka, gadiem ejot, arvien v^irāte" zaudējam savu j^ ni. Vēl priekš gadiem
caurmēra jauniešiem tik vājas latviešu valodas zinar ianas unirispār interese par mūsu vēsturi, kultūru uii tautu kā tagad. Ir vairāk jauniešu s^ekā mēs domājam, kas latviski nerunā vai arī kļuvuši „kau-nīgie latvieši''; Arī latviešu or-:ģanizācijās. pnizāčijas loka valodā, un
Kanādas vidusskolu ju streika dēl stipri cieš skolotāju respekts, zaudējot arī sabiedrības simpātijas. "; Saņe-caurmērā 16.000 dolga^ iem gan nevajadzē-
radās Vācijā, šu
rās iestādes tomēr šos plānus ņeaizina. 1946. gada augustā militārās iestādes zOna apturēja LCK darbību, tā ka tā tiž
valstssvētkos un Kalpaka
ir •
mums
^staigāties ar plakātiem savu skolu pripiiršā nožēlojamos apģērbos^
viņiem ņēm mūsu jnis esam ņem vēra ar! itofc:vasaras brīvlaiku, tie strā^ dā tikai 9 mēnešus ar saīsinātu darbdienu, bez labās algas saņemot arī citus pieli-fcumus. Jājautā arī, ar kādām tiesībām skolotāji grib atņemt miisu bērniem vioti mācību gadu? Cik ilgi cietīs arī no-Mn maksātāji^ lai uzturētu is skolas uņ maksātu sko-
Latvijā Amerikā abus iespiestos romānus, bet pēdējā izdevumā tie vairs nebija iespiestiv SaprotUj ka tas darīts, lai taupītu telpu citiem aktuāliem rakstiem šinī samazinātā numurā Kanādas pasta streika dēļ.' Romānus tomēr nevajadzētu pārtraukt, jo iepriekš lasītais tad ,izgaist no atiniņas. Paldies apgadam,^:k
tas tomēr nav atstājis lasītā-juis pilnīgi bez laikraksta un arī tagadējos grūtž^jos apstākļos turpina izdošanu, kaut ie-apmērā.
ho ā. Toronto
romānu   iespiešanu , turpinām
ap Sūdzas, ka bērni vmps ne-
d tad^ zilējot mūsu nākotni, izteiktas   domas, ka mūsu baznīca palikšot ifeā pē-
meram,
iziet streikā, ja tie neprasfa^ u^dināt labus uzvalkus?
jis, ka telpa taupīta'citiem rakstiem. Mums izdevies privātā ^eļa atjaunot kontaktu ar mūsu Ņujorkas redakciju uhsa» zinas arī no ASV un ri-ietām, lai tās sniegtu mū-su lasītājiem, šo laikraksta nunpruMkal Iespied ar
ii I-. ■
i
Referenl ta Bāruši liecina to sibu — s| pilsonību, savu peri vecā, noā: dzejā nav vērtību Izl slu viņš bas glezni! Un paliek! pulss. Vid tiem dzeļ darbus slf ,,man riel :i, J kas papīru / binādamieļ pakaļ."
Refered nekonsek^ lietošanā bāk tās a| Daudzos lēta oriģi] autors rui dēšanu. Vi sastopami ļ ainojumi ezers un / matos e]
Imants dzejnieks gribot izteļ izjūtas. Vi ji, bet ar rot identi; uzskati ui cilvēku pļ
Mich
Ballantin 1,25 doL,
pa (galvļ gadā izv( pēckara
pēc viņu ļ šanā. Ti( kontinenti
Māti un matā.
Tas iŗ Jums, sākt augustu, v( Hcuros.