LATVIJA AMERIKf Sestdiena, 1975, gada 6. decembris, 48. mmwB
jaunā karoga iesvēte kreisās I. seniors E.
seniors
Steinlisirds;:: aiz viņa viee»
: J.'īiģers,
Bv. Jājia bāzinļci, p iņ&Mģieim A. B dem Kr, Valterā^^^ vīru
ar čello solci m erģ^ pedaiiijās^ iPi diems ritā^^^^^^ naimā bija literārā sapoilce, iktr par teima-tu: Prieikštilta pozicijāis — latviešu ģimene ibriesmās, referēja Dr. Laimonis Streips, korre-fereņts bija fiikagas' latviešu skolās vadītājs Dr. Rūsiņš AI-bertiņš. Sapulci vadīja Jāms Oaols.
V'ākarā Zvaigžņāija viesnīcā siotika svētiku bale m mtdien jubilejas aMs, iko atklāja seniors E. Afuikimainis, aizaicinot aikita daHMiidkius nodziedāt Diev^, svētī Latviju! S^akavē-jies pde Talavijiasi nostaigātām gaitām, seniors atzaimēja, ka no 520 'trimdas talaviešiem Rīgā uzņemto ir vairs tikai 160, ,,Talaivija vēl joprojām ir stu-reotu orgainizācija lar pakuplu sifcudējogo skadtu, kas pašreiz ir 110, apmēram Jāds pats, kāds kādreiz bija Rīgā/' teica seniors. Pieminējis Selooijas m Talavijas kopējās gaitas brīvības cīņas Kalpaika bataljona atsevišķā studentu rotā um igauņu korpoŗādju Vironia, kas an šeit ToTOnto svin 75 gadu jubi-lej.ii> seniors paziņoja augstāk
minētos s&iecfojumu^.
Nākamais runāja LKO kaiva-lleris Atsevišķās studentu rotas leitnarts Valdis, Bite m novēlēja ,;Kalpaka gam jaunajiem talajviešiem, kad Latvija tos atkal saiiks*'. Kārlis Kam-piņš apsveica simt sēmestrinie-tu vārdā un nodeva balvu, beit Skaidrīte štcinjiarde pasniedza Talavijas dāmu komitejas sie-dojiuimu Mazputniņam»
ziņš" 110 Selonijas (kauss), Juris ŠIrons 110 Lettgallias (aploksne), Viktors Upesiācisi no PBiLA priekšsēža U. Graivas, iLNAK valdes priekšsēža T. Kronberga un Fratemitas Let-tica, Vitauts Alks no Latvia (aploksne), Alfrēds Rāviņš no Vemitonias, V. švems no Terve-tias (Terv^tias aibums), Jānis Stramtnieks no Beveronijas (iemaksa Tēvijas fondā), Eduards Sproģis no PhMironias, Egils Fogete no Fratemiltas Metropo-āiteia, Vilnis Pēterscns no •Fratemitas Academica {al-bumsOj Elmārs Tauriņš no Fratemitas Lataiviensis (kauss), Ēvalds Lejiņš no Patrias (pieteica rapieri), Andrejs Smiltārs no Vendias, Kazimirs Znotiņš
-s, iKorporacijas korp, Auroras un Zintas Laltviešu apvienības Austrālijā rni Jaunzēlandē priekšsēža Bradā. Aktu beidza ar Gaudeamus. Pēc tam viesi uz bridi pakavē-
, Vakarā Latviju mamā bija ikomeršs. Svinībās no' visiem kontinentiem bij'a saradušies 164 talavieši, kuriem Mz bija piederīgie m dramgi. iDievkal-pojuimā ipiedalījās 391 persona, literārā sapulcē — 122, ballē — 402, aktā — 217 un komeršā -207.
tim talavieši devā.s atpakaļ katrs uz savām trimdas mā-» •j^ām fižiifci ■nogpnjēi^^^^ rīgi sttiprināti.
amd Ņafcure" di
laļas _
iRi Šmotioslld -un T. Pui-^sfeu. ^: Deleigāci ja: DV. Malnitobas
muz0ja
viešu
500 doi. vērtībā, neieskaitot DV grāmatnīcas mats^^ ru-
ar
sējuimos'
(Jrāmatu :skaM;ā. i monumenitāi daAi- kā No-tauļbass tērpi, L^ , ^aiiviļjas saimniece vēs-iuire> Angļu — latviešu un Lat-
re^s , un Grāmiaitas ir latviešu, angļu un
vaču-
taaitu kiitūŗaiš dzīves
ar sa-
akta 15. novembra vakarā Kalamazu pēkšņi ar sirdstrieku Mris sabiedriska Jēkabs Grotēns. aktā ienesa sešus vietējo organizāciju karogu^, viens no karognesējiem bija arī Latviešu bi^
sarīkojuma viņš savu karogu arī iznesa. Kad pie izejas radās drilzma^ ārpusē atskanēja balsis, ka kāds karognesējs pa-, kritis Drīz noskaidrojās, ka saļimis karognesējs J. Grotēns, kuram turpat blakus atradās pret ēkas sienu atsliets Latvijas karogs.
Ātrās palīdzības mibulances mašīnā J. Grotēnu noveda uz tuvējo Borgesa slimnīcu, kur ārsti konstatēja, ka viņu skārusi smaga sirdslēkme. Latviešu biedrības priekšnieks J. Cīrulis, kas visu kārtoja, atstā-
biedri slimnīcā-, bet pats atgriezās biedrības namā, lai piedalītos svētku Aotāju un darbinieku kopējās vakariņās. Pēc apm. 1 stundas, pl. 10 va-
Gersicanias, Guntis Snks-e (Se-flomja) no Toronto korporāciju kopas. Ņo Studēšu prezidiju
dauigaiviete Ma .Malēja, ■ no at-'sovišķām korporācijām, arī ar krāšņim ziediem, sveica: Ieva Martma no Dauigavietes, Sibilla (Janma — Gundegas, Silvija Arigue no Dzintras, Ināra Sau-tere- no Imeriais, .toāra Pali©pa no Selgas, Daina iReinberga no Gaujmalietes, Hdēna Rūtīte no Varavtenes, Zenta.^se no Auroras un Gaida Roce no Spīdo-
Uz 6. Latv. dziesmu svētkiem Kanādā nāk. vasarā rīko no Anglijas divus speciāllidojumus. Dziesmu svētki, kā zi-
iasīja rakstveida apsveikumus
jūnija līdz 4. jūlijam, Set dažādi, kultūras sarīkojumi, sanāksmes un PBLA valdes sē-de sāksies jau 21. jūnijā. Lidojumu rīko privāti, sadarbībā ar Latv. nacionālo padomi Lielbritānijā. Viena grupa izlidos no Londonas sestdien, 26. jūnijā; atgriešanās pec- divām vai trim nedēļām, p^c vairākuma vēlēšspiās. Otra grupa no Mančestras arī izlidos tanī pa-
jau pārstāvē^ tautifcas. Par Latviju; te ffliz šim jis. šo robu taigad ^>ņēmusieš aizpildīt DV Manitctes nodaļa. Ar mūsēja vadību panāks vienošanās par apmēram simt viešu grāmatu novi^ošanu bib-. Grāmata jāatspoguļo latviešu taiutas et^ vēstui^e.-'■
DV Maniitobas nodaļa sākusi ņe^iifcai grāmatas, bet arī ■"'uzejam jM pie-iarināita kokle, drīz tur būs aii mūsu tautas tērpi un citi latvisM da^
iericot šinī muzejā Latvijas eit-nogmSslm
paaudzēm liecinātu par mūsu tautas i^ošo ļgaru. Tam visam tomēr bīis vajadalgs laiks^^^^^m
divām nedēļānfi. Lidojumu cena plānota no 110—120 angļu mārciņām. Lidojumir dalībniekiem iespējams pasūtināt svēitkii biļetes jau Anglijā. Kanādas latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas pārstāve Anglijā ir Ilze Rūtenberga. Lidojumi paredzēti arī no Ziemeļamerikas kontinenta w Angliju, tour nākamo vasaru risināsies Daugavas Vanagu dienas. DV organizācija ASV plāno lidojumu no Čikāgas un Ņujorkas par apmēram 250 dolāriem. Pieteikšanās pie ASV vanadžu priekšnieces A. Utinā-
Par visu, kas! darīts lativiešu kultūras dzīves populāra Kanādas prēriju provinces gal-
nākas Elzai Sniķerei^ kas ieņem atbildīgu posteni muzeja administrācijā. I T^^
Ikarā, tālrunis, vēstīja^ ka J. Grotēhš miris. Mielasta dalībnieki goi^nBJBi aizgājēji! ar klusuma brīdi, komponistam I. Saķsam atsķaņojcMi sēm^^^^ī^ ziku. J. Grotēnam palika ne-MfctaM vakarā par^^
Jēkabs^^C^^ 1904. gada 24. tfebruārī. Latvijā darbojies aizsargu un dtās organizācijās Kalamazu viņš bijā viens no ilggadējiem Sv. Jāņa latviešu ©v. lut. draudzes padomes locekļiem, veikdams arī dažādus amatus Latviešu biedrībā, 8 gadus arī kā priekšsēdis, bet pēdējos gadus bija vi'cepriekšsēdis. Piedalījies arī vietējā literārā kopā. Nelaiķa pēdējā sabiedriskā rosība sevišķi izpaudās šīs vasaras Draudžu dienās Garezerā, kur veica rīcības komitejas sekretariāta darbu. Savā ģimenes mājā bija iekārtojis vienu
krātuvēm un archīvu.
Aizgājējs ^tstāj dzīvesbiedri Kalamazu, audžu dēla G. Bie-ķēna ģimeni Milvokos un citus piederīgos. Izvadīšana no-
Boķis