^k.Tm± A¥E11TKĀ Sestdiena, 1975. gada 27. decembris, §1. Enmira
vērtē Kurzemes posmu savā vēsturē. Dokumenti liecina, ka Kurzemes hercogi un vietējie
i un tie
macqu,
iespiežaM : līdz ar viņa paust© vi^
tautas vēstu-ciešanās, ap-
o t V 0
UB; .zemes;: nē. Senos kurzemniekus atgā-
Ļ nevaribaj kad tā bi- dina līcu/ragu^^ Jusit ieslēgta savas dzimtenes ,tu drupu nosaukumi. Zināma
^sau€
un Tobaga neatkarīgu šaiu valsti, rases un tautības dzi-
robežās lielvaru jūgā. Aizrauta vietējo i
gii un faseionējošu nodaļu Lat- sevi par „ vijas vēsturē veido seno kur-zeļniiieku izlidojums plašajā pasaules telpā AMķā, Zie-m4 un Dienvidamerikā īsu laiku pēeEiropas^^^^^^^^M^^
okeāna piekrastes t^^^^^ ārkārtīgi interesējas par savu
ma pasaules juŗāim^U^^ citu tautu uzdrīkstēšanās sekot šim piemēram..Senajiem kurzemniekiem nebija viegli sacensties ar lielvalstu koņkuren-™
un
maz.-nav; .
, franču un kaimiņiem /jfe territorijās valdīja absolūta ticības brīvība, ārzemnieki varēja brīvi; apmesties viņu ter-
jāmācās leze
miesu
jāapietās ar tiem kā ar giem.
likvidēja verdzību un i, un
varas,.
par neangļu — holarid^^šu, kur-
un spāņu pe-
tagad to nekā pus gadsimtu ®
karogi plīvoja pasaidesjurāšv^^^^^^n kās
zemes īpas-nieki un amatnieki, kas pēc pirmajiem brīvajiem gadiem maksāja valdniekam nelielas
...nodevas,;.'.-^
Kurzemnieki centās visu pa^ savām rokām, bez vergu
viņus cieni
arī vēl šodiēn.^^ vōtāju vairums arī viešu tautas un Latvijas likteni un jūt tai līdz.
jforvēģijas šērās, Islandes šēk^ ļos,Jauriānglijas ostās, Hie-^ tumindijas tropu salās, Ģaiiibi-jaiS grūv^ un Mrikas Zilpņk^ la un Zelta krastos, M ari tālajā BraziUjā. Neparasti škais tā tropu sala Tobago kļuva kur-
ķaršu
i, beidzot centās ,^ižlābot" S50 gadus ielaistu
ii
Ck)urļaM Bay'';un ^.little Cour-lānd Bay" pret angliski skanošiem: iicieni. Vie-
zemnieku galvenā izejas bāze ; ^ valdība pēc vairāku vēs-
^merikas piekrastā, kiir viņi turnieku, ieskaitot šo rindu au-
īszbūvēja pirmos fbrtus, pirmo tora, iejaukšanās panāca angļu pilsētu;^ pirmo ļute^^^^
1(^0 To^^^
mistiski pazuda ļT. g^^ archīvu pēdējos gados, bet vairums vi-^^^^fe ņu vietu nosaukumu sās^^^
mums
liecina arī fakts, ķaTrinidadas un Tobago valsts kara' všu kapa kuģu eskadras flagkU-ģiš nosauc
B ay' ^ kā x)f iciali teikts — godinot senos kurzemnieku ieceļotājus tālajā dienvidus zemē,
vislielākos grūtumus, lai nodibinātu pirmo ziedošo apmetni
zemē. ■
Jies 350 gadus līdz pat ša^^
ar Trmiaaau un ir sakāri jau kopš 1954. Valsts ministru prezident Ēriks Viljemss ir mans biju-Jais ķoUēga >~ vēstures^^^^p^^ sors. TPtir man daudz draugu, un esmu arī daudz darījis šīs valsts labā. Ma: L un 1974. gj
_ * •
cilvēki pēc pirts brītiņu ^s un atpteŗ bet mes, jau^ nie, jau laiķiis Met lainies. te
i, ka TOif j
i. To ielika 11< im turēja virs
|ia;varda ■ ugws, kamēr metalls dzķusā, tad ātri ielēja mazsgā-jamā bļoda, kas bija pielieta ar aukstu ūdeni. Sakarsē mMaills čurkstēja un atdziestot
šaut lielgabals ma)lā pfe pils,^s kuģi Daugavā un ba^cā;s skanēja zvani; Ūz laMi viss gaiss skanēja uii
viens
laimīgu gadu un lēnam; izl jās māte Pa to lail
viss, kas bija
musu
vēsturisko Metu un gaitu atzīmēšanai. Tie daudzie tautieši, kās Svētā Dāvidā baznīcā pie-daHjās svinīgajā ceremonijā un dievkalpojumā latviešu un angļu valodā filmu kameru im tele;^ vīzijas kameru gaismu plūsmā, bangojot Lielās Kurzemes līča viļņiem un dziedot tropu
Un saliets
vms pie nolikts' nau-
"Viisi sanāca apkārt Un kō tās atgādina. Mana māte, reizi apskatījusi lējimiu, &a: i,Zarks, kas tad cits!
Jās saskaM ģrēdženu^^^^v nīcu^ be{ es gribēju saskati; fcuģiy āŗ ifeo vajTētu tā^^^ kas īstenojās tfeail^^^ dziem gadiem, bet vai tā vairs
Savu izlietb līdz
aŗ sMaudu un ms zvīņām iekšā. Ģimene atsēdas pie gilda, visi glāzes un novēlēja -viens Tam labu veselību^ Ifc ļiāķumus un bērniem^ — pieņemties prātā 0 . V Bāfeas mielošanās pie
ticēja; ka tad visu gj
Dr Anatols Dinbergs toreiz ierosināja, ka Jēkaba fprta vietā vajadzētu uzcelt pieminekli seno kurzemnieku un tālās Latvijas godināšanai. Jo rietumos mums nav otras vietas, kur mūsu dzimtene tik tiešā
5s" ar
nebija iebildumu, tuziasti
Mēs, bērni, izaugām un dzīve mainījās. Ļaudis^ pa ielām vairs
mēs, silti saģērbušies, jau iz-gājāni uz ielas, kur cilti jau atradās priekšā. Sfes staigā-iaiia pa Eeveles Idu, rijas im Krāsotāju ieto^^^^^ gājām pa vienu ielas pusi, tad pārgājārn iiz otru^ ]^ gājām atpakaļ. Satikās pazīsta-. mie, runajān^ieSj smējāmies, iepazināmies; ar vēl neredzē» tiem cilvēkiem, līdz pienāca pusnakts. Kam bija pulkstenis, vēroja \uvojamies divpadsmit. Tad visi apstājā;s, Mūsēja un Mausījā'S.- Tieši divpadsmitos
un iemaksājuši speciālā kontā ALA pārvaldē. VienS:;-pātS:Jā-r nis Lācis Eānada ziedojis 3000
Man
pojunis pareizticīgo ikatedrā-Pēc isa aizlūguma, kad nā(m ārā, sāfea z?va-nīt daudzie ^ani augšējā tornī. Tādās reizēs augšā kāpa mācītāja; palīgs, kas mācēja ar zvaniem izspēlēt rie tikai garīgas dziesmas, bet reizēm ari pa tautasdziesmai.
Jaūns'gads sagaidīts visādos veidos, dažādās zemēs, bet ne-ikad to neesmu izjutusi tā, kā kādreiz Vārnu ielā pie Grīziņ-
li. Personas; kas šo pasākumu, kā arī Kurzemes istabās iekārtošanu turienes inūzejāj lūgtās savas sim mērķim
dāin P. 0. Box 432, Rockvffle,
Māryland 20850, mājoši tautieši izteikušies, ka par šfem līdzekļiem vajadzētu uzbūvēt jaunu latviešu skolUj uzbīīvēt pieminekli Sibirijā mirušajiem tautiešiem vai iemaksāt naudu Latvijas atbj^īvošanai. Ar šiem nedaudzajiem tūksto-
iii-
■•■ mi '
bija vel ^ešiu Ŗ Ikā no 3 nieku tpbŗa V Tālava.
ita Bieza
No latvi Austrālij) valdes mane. P) nesoīmiei
4. okt( lis risina] «valodā lis." Dr. latvietis,
M. Biezai jas
Toront(
Eirzemeš līcis Tobag®
i
draudzes & Hārt ža audzi tOkstososJ 1883; gadļ 1903. ga( A^lmierasl pēc kam tas Higā, jis uz L( ļu> teur st]
■Foto:
Hartrņānii^ triui
arī neatbrīvosim. Sibirijā pieminekli muiņs neļaus celt> bet Latvijas vārdu mēs iemūžināsim brīnišķīgi skaistā vietā, ko apqiemo cilvēki no visām pasaules malām, ieskaitx)t simtiem latviešu. Konkursā pieminekļa projektus jau veido mākslinieki
ar leģendāro Robinsonā Krūzo alu. Tobago ir filmu darinātāju paradīze, un tur stīvus atvaļina^ jumus pavada angļu karaliskā imene. Dzīve paredzētā luksa
II"
viesnīcas ar tiešu skatu uz Jē-fortuv Kurzemes upi un
lAugusts Kc^manis ASV un i. Tos izvērtēs ALA un Trinidadās Kultūras un tūristu V pi^Ģemot izcilāko vai
Kurzemes raga Kurzemes līci. Ekskursanti apciemos mežonīgu juŗās kauju vietas un kādreiz varenos fpr-^ tus, kā arī Šarlotvilli^ kās atgā-
"li.
m
no Miami uz un Tobago un
manā vadībā notiks ekskursija Tobago, pēdējās divas dienas uzturoties arī Trinidadā. Ekskursijā jāu pieteikušies krietns skaits tautiešu no ASV, Kanādas, Veiiecuēlās, Zviedrijas un vairums
dzīve 14 dienas luksa viesnīcās^ kā arī ik dienas braucieni uz dabās skaistumā bagātāni uņ vēsturiskām vietām, iepirkša^ nās centriem (Tobago ir brīvostā ) folkloras teātriem u.t.t.
tur bijuši vienii vai vairākās reizes; Tā kā ekskursiju rīko
i, tā izmaksās
kais grupu brauciens, un līdz TOft dol. ļeta^^^ ciens atsevišķām personām. Braucienam vajadzīgā tikai ārzemju pase; nav vajadzīgās vīzas uri potēšanās. Tobago ir viena no skaistākajām zemēm
Cl ir vienreizēji, dažādām vēsturiskām un sķais-tām vietām notiks dienas, atstājot lāiķu arī tai mi brīnišķīgaj peldēšanai. Ekskursijas dalībnieki iēpaz^ sies ar fantastiskiem korāļu un tropisko zivju dārziem okeānā 2 jūdzes no krasta, vienīgo vietu Rietumu pasaulē, kur brīvā dabā dzīvo krāšņie paradīzes putni, džungļiem, savannām un mangrovu birzīm, krāšņo augu valsti un putnu paradīzi, kā ari-
cējū skaitam, var izmaksāt tikai nepilnus 700 doL divām nedēļām. Jāpieskaita vēl lidojums už Miamī, Floridā, no dzīves vietām. Ņemot vēra pašreizējās; cenās, dzīve vies|iī(*ās; tūrismā centros Eiropā un normāU mafe^^^^ gandrīz 80 dolāru
un vairāk. Pāpiid^^ pieprasāma garam Andersonam Booksiri Āvenue, Šan . ļifbrnia 95125, USA (tel. 269;-745a). Labu daļti vietu aiz-ņēinuši jau agrākie braucēji; Mskursiju tās vēsturiskā rāk»
"it ■■-
■ii-
mM ■ mm
m
■■•ti. ■ ■IB
■Iii-
■■iii.
t Kāri
nieks
i, vietējā televīzijā;
vietējā presē un radiofonos, j ekskursijas laikā paredzēta' pieminekļa atklāšana un citas ceremonijas, kā^ arī svinīgs dievkalpojums un ,varbūt ar!
mmoNA
# Kiwanis Centrē telpi
šu organizļ piektdien, 21 pilaēāks kāni vakars. Bi Londonas h tai tuvināti vietējos ar I sivētku trai jušās ap 2G( lu pensionāļ nieks P. A] mnu, iepāzļ ar latviskānļ cijām. Vairi sionāru apviļ klājulšas galļ cepuiiiiem (i
pensionāru prot Elfridļ ziļjas Yadībq divās īsti L ku dziesmaj mi
vei(
