6 LATV^
ZVIEDRU PRESES ATBALSIS UN IGAUŅU TIESĀŠANU
Malmes   pēcpusdienas M laksts Kvālsposten jauta, aŗ^ķ dām juridiskām tiesībām rietumu, valstis Helsinkos Baltijas valstis Pad. Šim tautām; ir pašām savi pārstāvji, kas var piedaMes saru^^^ nās. Vai tās ir bafles, kas pasaulei liek aizturēt elpu, kad Fad; savienība itvef muti? TĶ ir nodevība ne tikai pret Baltijas valstīm, bet visu cilvēci. Vai pasaule nav nekā mācījusies, ja var aiziet tik tālu?
Astoņpadsmitais novembris; Latvijai ir^^^^^^M^^ vienmēr atradinās neatkarības laiku, kuru tauta ieguva simtiem gadu ļlg^s dņā^ Kamēr vien kāds latvietis runās savii valodu, Jiķ ilgi skanēs valsts himna Dievs, svētī Latviju.
Tas pats teksts ievietots ar! otrā Malmēs laikrakstā
Vairāki zviedru vērsuši uzmanību tiesas prāvai Tallinā. Pirms d^žām nedēļām moderatu parlamenta loc P. 0, Striņdbergs Jautājis ministru prezi^entain 0. Pālmem, vai zviedru valdība ir domājusi kaut ko darīt piecu igauņu labā, kās rakstījuši vēstules Apvienotām nācijām. Tagad saņemtā alļbilde nevis no ministru prezidenta, bet ārlietu ministra S. Andersona.—Mums ir mazas iespējas iespaidot tiesu prāvas pitās ^emēs, paskaidrojis ministrs. Bez tam Tallinā prāva ir jau noslēgusies, un augstākais sods piespriests seši gadi, nevis nāves š zviedm valdībai ir grūti iesp^^^ dot tiesu prāvas citās zemēs, Spānija s gadi jumā valdība ie-;^ar:\'visiem-; ■ ■ diptomātia-' . jdzekiiem'..:;:V-^-.'-
ningar^ jautā, vai si iestāšanās ir atkarīga no iādaszeme$^|^^^ oģrafiskā stavol^a, vai sociā° listisko zemju diktatūrās ir grūtāk izsekot notikumiem nekā citās, tā saucamās atklātās diktatūrās? Vai ipret ; mari^sistis-
rās niaigāk nekā pret^^^^c^ Vajadzētu dot atklātu paskaidrojumu, 0: Skonē vairāki laikraksti ir pievērsuši Tallinas prāvai lielu uzmanību, ir pat vākti paraksti apvainoto igauņu aizstāvēšanai. Bez tam Tallinā gaidāmas citas prāvas» Būtu lalbi, ja anieistru prezidents 0. Palme jau izziņotā viesošanās laikā Pad. savienībā paceltu jautājumu par necilvēcisko apiešanos ar politiskajiem gūstekņiem, jo ar! Pad. savienība ir parakstījusi
mentu.
vārdus. — Pad savienībā ir ļoti cieta diktatūra. Pēc Amnestē International ziņojuma tur vēl arvien atrodas ieslodzījumā vai soda nometnēs ap lOvOOO politiskie gūstekņi. Kādēļ zviedru valdība ir tik piesardzīga pret Pad. savienību? Ārlietii ministrs S. Andersons televīzijas raidījumā gandrīz aizstāvēja Pad> savienību, teikdams, ka tur nav tik cietas diktatūras kā Čilē. Pad. savienībā apcietinot tikai pēc tiesas sprieduma^ TaČu mentālās slimnīcās cilvēkus iesloga bez brīdinājuma; Pad. savienībā drīz būs 60 gadu veca boļševiku diktatūra. Miljoniem cilvēku režīms ir likvidējis, slepenajai policijai ir milzīga vara. Mēs ceram, ka pēc diem čilē vairs nebūs diktatūras, salīdzinot ar Pad. savienību. Ajfliet^^ ministrs b^ ja Ungārijā un atklāti runāja. Viņš noraidīja diktatūras; bet tikai tādas kā Spānijā un čilē. Arī ministru prez^ Ō. Pal-rne, vasarā ciemojoties Kubā, lietoja->:tiķpat^nepatiesus' vār-^^
dus.--''-■
kādu   komunistu manifestUo
nisti ir sašķēlušies dr tēs. Itālijas komūnistii partijai ir revīzionistiska, un to uzskata par sociāldemokrātisku, šīs partijas vadītājs E. Berlingers un viņā Francijas kollēga 6; Maršēs ir vienojušies un publicējuši ievērojamu dpkume^^ Starp: citu: •"-Visas brīvības, vai tās ir pilsoniskās demokrātijas, vai tautas izcīnītas, ir jāgarantē un jāpaplašiha. Tas attiecas ļiz domu un uzskatu presea brīvību, brīvi ; un izbraukt valstij dzīves neatzkaŗamību, reliģijās brīvību un brīvību visām filozofiskām, kulturālām iiii:-mākslas:: strāvām; ■.
Abas komūm partijas atzīst, ka opozīcijas partijām jāpastāv, juridiskām iestādēm jābūt neatkarīgām m demokrātiskām; Pad. savienībā cīņa par demokrātisku brīvību tiek uzska--tīta par pretvalstisku, kā to pierāda tiesas prāva Tallinā.
šis Rietumeiropas komunistu manifests grib apvienot visu komunistu partiju neatkarību no Maskavas, konstatē'Malmes
Bavārijā, pagājušā •prāv.'E. Rozītis un prāv.:; Rv ■. Mutulis - iesvētīja, pērn~
isliniekiem izstādēm, bērnu va-
saras
vēi-
.namu, viesu pulkam, lā s valdes priekšsēdis savā runā norādīja, ka nams ir
da nacionālieiri sarīkojumiem. Šis nams domāts ne tikvien tagadējām   vajadzībām^ bet ari
mums un
•    v>'. ■
lis visu cietēju piemiņai un tā durvis būs atvērtās visiem latviešiem un visām organizācijām visāda veida nacionāliem sarīkojumiem.
Iebraucot Au ciemā, jau pa gabalu vīdēja gaiši pelēkais nams, pie kura plīvoja Latvijas karogs. Sēta un iela malas bija auto pārpildītās. Jau nairia priekšnamā murdēja vēkiubalsfe un nāsis gās krāsas smārds, stāvā svētku zāle bija krāšņi dekorēta šim svinīgajam gadīju-mam; Uz galday pārklāta ar tautisku segu, stāvēja vāze ar sarkanbalti sarkaniem
is nams ir tautas
vi-
su cietēju latviešu piemiņai, L.Gudbergs izteica pateicību latviešiem visā pāsaule, kas palīdzēja ka^ā invalidiem šb namu iegūta un lūdza
sveces. aiz .gaiaa uz sienas starp sakrustotiem Latvijas un Vācijas karogiem piestiprina» tas LKIA un DV emblēmas> virs tām Latvijas ģerbonis. Aiz runātāju pults LKIA karogs ār organizācijas emblēmu un ar zeltā izšūtu gada skaitli 191T., kas liecināja, ka organizādja dibiriāta Latvijā jau Atļdājot svinības Tālās valdes priekšsēdis L. Gūt
uz nama iegūša-
Pēc baznīcas M
ir mūsu stiprā pils no-šanas prāv. E. Rozītis svētrunā pieminēja šo brīdi, kas ir skaists sapņa piepildījuins> jo nu invalidiem ir pašiem sāvsnams. „TaS;visu spēj, kas tic .prāvests; šos Jāņa evaņģēlija vārdus vēlēja namam un: invalidiem^^:par
tļVU.'   , ■ ■
Prāv. B. ;Mutulis .novēlēja, šis nams visus vienotu un latvieši tanī varētu pulcēties sanāksmēm un nacionāli kultūrā-
Pēc kopīgas lūgšanās prāv. E. Rozītis iesvētīja namu: ,,Lai šis nams ir tam nams ir tā vieta, kur gods mājo un da. Lai šī vieta kļūst svētīga darbam, atpūtai, sirsnīgai sadzīvei un savā laikā arī svētīji- .
nas gaitu un uz to, ka šinī na-
ma varēs to vēlēsies., Bez tam .nams-, at-^ vērs durvis visiem un visām žu organizācijām, j i, latviešu
ciema
lēja mājīgumu šinī namā un ap-katru iespējamo pālīdzl-. Viņš uzdāvināja namam sudraba šķīvi ar ciemā vāpeni. Plkv. Karps, kas. latviešu darba rotu,
PAR KAZAKU IZDOŠANU
Britu televīzija BBC 2 pirms kāda laika rādīja filmu — Pa-no augšas
ari pec norādīts, kas tos
slēpums. Filrna rādīja krievu, sevišķi kazaku kareivju m civĒo pilsoņu piespiedu repatriāciju laikā no ļ945.--494t g.p
armijas vienl-„j^..,v... .*o-augšas'V.Ķo deva tā laika britu valdība uz Antonija
SlS ,
gatavotājs Roberts vecīgās a pārprotami uzliek īdenām, rādot arī ar viņa roku uzrakstito atzīmi uz kāda dokumenta ma-:lasr:-jvMēs-viņus-.;te
jus, pie „tētiņa Džo'^ atgriežoties, čerčils mēģinājis iebilst, lai lietu liek vēlreiz priekšā ministru kabinetā, bet īdens nav uz viņu klausījies. Staļins tajā laikā bija labsirdības un varonības simbols, kam nevarēja piedēvēt nekādu ļaunu no-saviem pilsoņiem, un kazaku izmisu-pašnāvības, mātes, kas nonāvēja savus bērnus, pirms pašas devās nāvē, pries-teiii lūgšanas, nekas
Filmā liecības par šo šausmu laiku dod bij. britu armijās virsnieki, kurus vēl pēc 30 gadiem, mokot par pieredzēto. Bet armijā pa-
.Jau ilgu laikii
asajiem staļinistiem ūn mērenajiem kreisa jiem . Konflikts saasinajiejs pat tiķ tālu, ka partijas ziemeļu apgabala priekšsēdis G. Norbergs atstādināts no amata un izslēgts no partijas, Stāļinistu laikraksts Norrs-kensflainman   partijas vadību kritizē ar tādiem vārdiem kā: ķildu meklētāji, draudētāji, ne-prašas, muļķi, tenkotāji, skandālisti, kaltētāji u.t.t. Šī šķelšanās var   apdraudēt partijas sekmes nākošās parlamenta vē-
dod arī ti^ nedaudzie, kas šīs Bērtuļā nakts paglābušies. Tikai īdēiis, kam varbūt būtu bijis visvairāk kas sakāms, teicies filmā izteikties.
Kādās intervij as iespraudums .gada liecina, ka šī bri-valstsvīra domāšana nav mainījusies .īdena norādījumu, ka viņš padevies tāpēc Staļina gribai, ka baidījies par sabied-angļu un amerikāņu —
latviešu čaklumu un aidnāja stāties preti jaunatpes demorā-
lizēšanai, kas austrumiem. . E. Kazekovsids apsveica no
deš
Manheimās rotas komandieris māj. K. Siļjakovs savā runā norādīja, ka visiem vēl ciešāk jāšaslēdzas vienā kopībā, ar āpziņti, ķa nedrīkstam dzīvot tikai katrs sev, Sarkaiibālfc-sarkanās krāsas^ ;kas grezno šo namu, rāda to cēļu^ kāds ejams tiem, ķuŗus mēs atstāsini aiz
Iesvētīšanas svinīgā daļa no-beidzās ar dziedoņa Borisa Pie-kalniša īsu koncertu Ē.
Vēl personiski sveicienus nodeva P.Žāčs no Hamburgas latviešu komitejas- Vv Kreic-bergs no Bavārijas latviešiem, 0, Dāvis iib neredzīgo kopas, ;. J. Grīnvalds no Kanādas
Rakstveida apsveikumus bija piesūtījuši: archiblskapsA. Lūsis, 1)11 ministrs R. Liepiņš, Latvijas sūtniecības lietvedis Londonā T. V/ Ozoliņš, diplo^ mātišķais pārstāvis Francijā Bērends, bij. ministrs J; Tep-fers, DV Rietumvācijā Valdes priekšsēdis J. Leitītis, LCK ģenerālsekretārs A; Dželzkalns, prāv. M. Lizdiks, 1^ priekšsēdis A. Zemītiš, MLĢ direktors Ed;Silkālns,JKS valdes priekšsēdis iiUbočka, pirmais LKIA valdes priekšsēdis Ŗ,Ancāns un daudzi citi no visām zemēm.
savus tek vai
§|;ās uz pēc 30
ar nāvi, cietumu darbiem. Filma bal-, ko tagad,
krievu resp. padoinju pilsoņu repatriācijas traģēdiju, mums tā atgādināja tos pieņēmumus,
un arī civBlajiem pilsoņiem izlietoja padomju sevišķās repatriācijas
komiteja rīkoja Ziemsvētku gardumu tirdziņu ar pankūku brolkāstīm tirdziņa apme>klētā-
Šķiet, arī Zviedrijas komūnis- Iešanās.
kā nenozīmīgu. Staļins nekam nav turējis- savus solījumus-un nav to darījis arī attiecībā uz gūstekņiem.   Pad. savienība
to radies labs atlikums. ® Pirmā Ziemsvētku eg'līte at» mirdzēja gaidu un skautu sarīkojumā 13. deceinbrī^^^^^ notās draudzes namā. Pēc māc. K. Brieža svētb^ža san-ikojuma apnieklētāj-us uzrunāja skautu H. KUn-
ber^s tin gaidu ieadītajā Lj» Lag2sdiņa.^ 1^ latviešu biedrības apsveica 'K. un pasniedza aplok
snes.
sumiem Un dalījās gaidas uri skauti. Māc K. Briedim pasniedza dzimumdienas velti. Svētku vecītis bija ieradies ar lielo dāvanu maisu, pēc tam viesi pulcējās pie gaidu un skautu sarūpētām vakariņām. Svētdien, 14. dec.p notika gaidu un ^autu sakar-tots Ziemsvētku tirdziņš gaidu
0 mo
•iiSOO
f