Office: 125 BroāclviewAve.,Toront®, xj>uu,. Caņada M4M 2S9. Edit©r-iii-Ghief ĶRISS SIPABS. Phone 465-7902. United States Editorial Offices: Ņew York, Ēditor V. IKBS^ 4035 Rombouts Ave., Bŗonx, N.Y., 10466; Chicago^ijiSitOff Mrs. I,LAMBERTS, 5524 N.Luna Ave./Chicago.m. 10830; Califomia — Editor KABLIS KALĒJS, 3822 Markridge, X»a Crescenta^ Ca, 91214»
SESTDIENA, 1976. GADA 21 JANVĀRIS
26. GADS
REGISTKATION NUMBEE 2249
ALEKSANDRA ĶEGIMNMA SPECIĀLKAKSOPS (LATVIJAI AMERIKA
Saivā otrā vēst toā Ikonigre-saim un amerMi V tautai jpre-zidemts Fords ^veac&āit iz-
lēimtais. Aizfvaditā gada sm'mnie-eisikās Ikrizes neigātivāsī koinsefe-vmces «valdība pa daļad j au no-vērsoīsi. "BtāvcikJis ir daudz labāks liekā pir.mš gada, bet galīgais atrisina jtums vēl mv īpa-siāikts. Fords aicināja āimerikā-ņuis būit paeietiigiem pn negai-dSt nekādius brMumus;. Starptautiskā (poUtilfcā ASV iņosftāja esot bijusi stingra ina pozitiiva.
Forda TēstijiMnu «var uzska-a par turpmāko prezidesita vēlēšajniii poliitiskas izlejas platformas deklarāciju, ši Forda, platforma iŗ izteikti kome^ tlva. Viņš uzsvēra (valdJbas ien-tienuG kalpot tautai un mazināt f-ederāiās) (valdUbas funkcijas, regulējot lokālo valdību uin at-seivižķo pilsoņu brUvIbu. Taņ! pašā ladkā prezidents uzsvēra ASV nepiecielšaanp militārā spēka <varenlbu. Tikai imilitāri stop-
sinādās Dāāiijā. dzās Eirc^as ^ciāMstu^^
. ,mksmē/;|)iedaJijāsvMd
miniĶOitas! p#s<>nl)as M britu premjēi^^^^^^^l^^ Vil-An :Pē€ šSm; ai^ .: soais,; :Eietiimvācija^ :ķaiiclers
spēkā (palfe<^ Šmits, FraiKJijas^
sivarīgi polītiski fate cdālista partijas ģesierāls^re-
pāteēs savu stratēģiskā pārā- tars Miterands, Austrijas ikan€-kuma varembiļUE tajā pašā laikā Pad. saiviemba meattedk-siē6 no pasaules revolūcijas īs-tenošaitias plāniem. Amerikā-ņiern nav citas altemātlvas kā stāties pret! mērķtiecilgāsi Pad. savienības agresijas apturēšanai, lai tā sagialbātu mieru visā pasaulē.
. Srežņeva iecerētais brauciens uz Va'šinigtonu, lai tur kopā ar prezidentu Fordu pārrunātu albu ivaistiu apņemšanos ierobežot stratēģiskos, atomieročus, būs bez jebkādas drcišlbas garantijas. Pad. saivieniba nepieļaus ASV vai kāda cita starpa
tauti^iestādijuima kontroli _______ ^_________
pār saivu atomieroču aiGenā-^ ganos, Eiropas( sociālistu vado-1iem. Ja Brežņevs brauks uz
lips Gronzāles um Portugāles so-ciāKstu vadonis Soares, tad ši sanāksme jāuzsKatfe par patiesa nopietnu politisku imanifes ju, vēl jo ivairāk .tādēļ, ka koinig-r€J3ā pārrunātā galivenā problēma bija sociālistu eventuāla sadarbība ar ķomūnistiam. Tas bija franču sociālistu līderis Miterands, te ivisivairāk iestājās par eventuālas koalīcijas raidīšanu ar komūnisitiem/ No otra«3 puses, Metuimivācijas kanclers Helmūts šmits pauda gluži pretējus uzskatus. Nepanā-vieno-
Vašingtonu, tad viņiš šo izdevību izimantos lielam komūnisima propagandas teātrim, lai vēl
ņi devās mājup. Runā, ka il
ras ASV nodrošināšot pasaulei * ^^^šk piemuļķota brīvo pasauli, miem. Diplomātiskās sarunas Maskavā Ķisinigers ar Brež-
mdera nodrošināšanai ituipinā-šotios, bet ASV pretiņiļskiem esot Jāapzinās, ka šajās sarunās amerikāņi neuzupiurēs sa° vas demokrātijas imorāios principus un nekādā «gadījumā ASV drošības intereses. Fords savā runā vairākkārt uWēra, i ka pieņemot politiskus; ; lēmumus, ir jāvadās no 'Vienkārša vesela prāta apsvēruaniem. Mūs sevišķi (var interesēt Forda deklarācija ārpolitiskā plāksnē; iz-šķinigi lēmuimi paturami prezidenta kompetencē. Inter^ants ir ari fa-kts, ka garajā runā Fords ne ar pušplēstu Ivārdu nepienunēja Vašingtonas m Maskavas- sadarbību.
Tikai dažas stundas pēc Forda vēstīpma ASV ārlietu' ministrs Kisingers jau bija ceļa jūtls U2 Maskavu. Atstājot galvaspilsēta, Kisingers sagādāja pārsteigumu amerikāņu žurnālistiem, norādot; ,yMēs nekad neatdosim stratēģisko pārākumu Pad. savienībai." To var uzskatīt par ASV lielākā ienaidnieka saukšanu īstā vārdā. Otrdienas nakti Kisinigera lidmašīna jau nolaidās Maskavas lid-' laukā. „Es! esmu ieradies te uz nopietnām sarunām", ASV ārlietu ministrs lidostas konferencē luzsivēra ārvalstu un padomju žurnālistiem. Es te nebūtu ieradies, ja tā patiesi nedomātu/' I
Otrdien Kisingers jau sāka apspriedes ar Pad. siaivienības komunista partijas ģenerālsekretāru LeonMu Brežņeivu. Ja ar! -iKisingeram aar Brežņero izdotos panākt principiālu vie° neganos par otm f azi stratēģisko atomieroču ierobežošanā, tad ŠIS vienošanās fetenošana var ieoligt mēnešiem vai pat ga-
ņevu pārrunās ari Pad. savie-nims 4aji)ība,si izbedigšM^^ An-:.^ola. Un te - Maskava va^ ,,pie^' kāpties", jo jau tagad politiskie notikumi Anigolā ir tik tālu, ka 22 Kremļa inspirētās Āfrikas valstiņas prasa Angolā radīt koalicijas valdību, fcupā .vairākums būtu Ma^avas aitbalsitī-tiem AngOlas komunistiem. Tas ir pavisam cits jautājums, vai ASV var atļauties Anigolas palikšanu Kremļa interešu orbitā. Vienīga; cerība, ka tikai varbūt desmit IMz .pieopadsmit procentu no T.milj. Angolas iedzīvotājiem ir par Maskavas atbalsotiem „aitbrīvoitājiem". Pēc neitrālu novērotāj u vērtējuma viismaz % anigoliešu dr pret katru koalieiju ar komūniskem.
Vanbūt ka vissvarīgākais šis nedēļas politiskais notikums Th
a
esot; bijusi Vašingtona, Eunā arī, ka ASV pretkomūnfetisko sociālistu atbals®anai Jau iedevušas vismaz 10 mlj. dolāru.
, tā ir tikai polītis-I ir laba zīme, jo tā apliecina Vašingtonas aipņemšianos aptoēt Eiropas
Rietumeiropas nokļūšanu komunisma iespaidā komunistu un -sociālistu koalieijas muitā-
UMA ©lENA
J. liģera -uzņēmums
99
no lokālām sadursmēm vēl joprojām dažu dienu, ja ne dažu stundu, laikā var izvērsties par pai3!aulesi lielvaru konfrontāci° ju. Un tā Jaunais igads mums nekā pārāk priecīga nav sagā^ dājiSi Gluži otrādi -~ nepatīkami pārsteigumi glūn visu kon-\,-m miera I
ev.
ātri
saiva vārdi
velti vicina spāmusi^ lai paceltos gaiditaim prieka lidojumiam.
No okupētās Latvijas slepeni izvesta filma par soda nometni OZ — 78 pie Elgas, ko raidīja vairāku Eiropas valstu, ASV un arī Kanādas televīzijas sabiedrības, vislielāko atbalsi izsaukusi Francijā, šī filma dziļu iespaidu bija atstājusi ari uz Frantijas tautas labklājības ministru; ;^M. žarro, ■ kas irari ^ Montceau les-Mines pilsētas galva. Ministrs 3. Janvāri uzaicināja pilsētas valdes namā garīdznieku Pauli Kļaviņu no Bonnas, kas, kā jau zināma, piegādāja filmu Rietumvalstu televīzijas raidītājiem, un pusotras stundas ilgā sarunā iztau-
Mines' pilsētā. Pie ministra. m pilsētas valdi P. Kļaviņām gāja līdz Francijas latviešu jaunieši Anita 1.ediņa ^un Pēteris Kļa-viņš par tulkiem, un Iļaviņa dēls Matīss. Sarunā vēl piedalījās arī vietējā laikraksta Le
apšaubīt. Gadi aizskrien ātri. Un Dievsj kā mūsu mūžu un likteņu veidotājs, ieauž mušu dienu gājumā gan tumšus bēdu, gan mirdzošus prie>ka pavedienus.
Atskatoties uz aizejošo 1975o gadu -—•jāsaka, ka mūsu tautas ūn baznīcas dzīvē tas ielīmējis vairākus notikumus, ko ilgi atcerēsimies to kuriem var būt tālejošas sekas mūsu tautas
■ Indiešu brīvības; .cīni Ma° hatma Gandijs, slidot Londonas cietumā, esot rakstījis vārdus: „Tauta nav kā zivs» kurai, kad tā saķerta, ir gluži vienalga, vai to izcep sviestā, vai margarī-nā''. • Ari tmūsu^^ W politiķu solījumi un mierinošie īsta mierinājuma tomēr jo vienīgā iespēja, kā Jmūsu tauta varēs dzīvot — ir: atgūt pazaudēto brīvību. Tamdēļ šis aizejošais gads ir rakstījis skumju lapas pusi mfr su tautas vēsturē. Un mums atliek tikai cerēt, ka Helsinkos parakstīto dokumentu Dievs na¥ parakstījis.
cas dzīvē, paldies Dievam, aizejošais gads ir īstenojis divi cilus notikumus, proti: Draudžu dienas Garezerā un lēmumu par ' * " ev. ļut. baznīcas vei-
. Ministrs žaro pateicās Kļaviņām par parādīto drosmi. šis gadījums apliecina, ka ir ■ vēki,'. kas darbojas brīvības bā, uzņemdamies grūtības i risku. Ministrs apliecināja, televīzijā rādītā filma par Rīgas spaidu darbu nometni ir
Vispirms — piemin tā saucamā Eiropas dro-šības un sadarbības konferencep kas noslēdzās Helsinkos, dau-
pastāvošās robežas Eiropā
varas palīdzību. Lai gan prezidents Fords- un .citi politiķi ^ norādījuši, ka šī vienošanās ne-mūsu tēvu zemes iz-
Draudžu dienas bija pirmais mēģinājums pulcināt kopā pēc iespējas daudzus kristiešus, meklējot atbildes jautājumipm, mūs visus nodibina mūsu un kristīgās dzīves zir nas aprisēs. Septiņas kopā pavadītas dienas, kas lielam da-
dējo stāvokli. P. Kļaviņš gadu miju pavadi--
un politiķus.
P. Kļaviņš savukārt .pateicās par ielūgumu un par
nams -orauos-. mūsu jām dzīvām cerībām uz brīvi-
vērtīgus referātus, pleda-nodaiKbās un. vārdus klausīties un Dievu 4avēt ik dienas svētbrīžos un dievkalpojumosp daudziem deva garīgu stiprina-
