pimeju'ms
LS orga-!,. _atbal-lidātūiras ļriekss'ēžā pepareizi ļparaikstī-1 vadītāji J Ei paraktu orga-lun viens orgāni-latviešu ļka'kopē-jtāji bija
ļiā kārtā lijas bied-levienam nu pret minētām fedzvadītos 3,udz kul-polītiskā ļtulesi rak-ļomāts m ļispār „ci-Idīta, noīrēt'', var '
veidojot Barbu nā-hitis asv
BO ODER
lu ķvētku latektorātā tiek viestas, sākot pakti (līdz Bvētki lilgs ļs nozīmē, Ikam To-. [šinī perio-samaksās ļti^ latviska i bērni no man teica, ļu dēl ne-tkiem To-ļtiņu-iaceik-lāds brau-ļz 1500 do-
fētku org^" >'as .gribas, ļu ātriisināt I darāms? ļums būtu, ļ)mitejaie-L, kas re-dāvājumus Meklētājiem as par pie-
|ām nezina, īrētu ņosū"? ļts fondam, m, Gaŗeze-Bu nacionā-
m Ontario
Mm
i !
Imants Sakss
SlAKAEĀ ar KOMPO'NISTA 70 KOiNCEiRTU 14. FEBRUĀRĪ TORONTO
GADU JUBILEJAS
Jānis Norvilis
(Komponists Jānis Norvjlis 25. janvāri aiteikatijās m mūža 70 (gadieim. Viņš dzimis 11906. ig. Liezeres pagasta Kalna dzirnavās (Madonas apriņķī). Tēvs bija dzirnar/iniefes, kalējs un reizē arī lauksarimnietr,. No tēva koimpcoists mantojis arī pirmos muzikālos impulsus. Pats jubilārs par savu bēroiīlbu izsa-
ozstašanās' ar Muso^rgska Nialkte kailajā kialnā;
Jau konservātorists būdamo, Nonvili'S māioa īdziedā&ami Pļia° viņu ģimimazijā, vēlālk pārejot uz Siguldas ģjminazijiu, kur diriģē arī noviada dziesimu sivētkius. Kopš 1935, igada dzwo Rīgā un no'dubuiia 'Savu Zemes Sīpēfca kori,' kurā p'ukējās Briivās Zemes darfbiiiieki. Jāinis Norvilis oais-tās arī Darb'a kamerā m ir •Darfoia kaime^ras koru mspek-tors. Vispāirējo dziesmu īsvēta dar'ba J. Noiivffis ir Emīla MeMgaiļa asdste-i^ts. Te jāpiemin, ka, J/Vītola aikadēmisko sķoilu albjOivējis, Norvilis igarā uri patieslb'ā tcmēr pieslējāsi ■Melngaiļa ncioaālās latviešu mūzilkas skolai un idejām. Ar Metoigaili Norvffim izveidojās .arī 'Ciešāka personiska draudzība rni sabiedrlbia.
Par Norviļa radošās mūzikajs S'āfcumiem jāoiu^atia- trlsdesimi-to gadu pirmā puse, kad iznāca viņa dziesmu krāijums vīru korim, pa lielāko 'daļu romantiskā
iecerē lar Ziemie
.nieka uin Trim-»
„Ap mājām bija tīrumi, pļ'a-vias un 'ganitbas, kas apvija] ap trim kapsētām (jaunākajā tika ■uzcelta kapiliča ar tēvia kaitiem zvaniem). Tur zēna tgados tiku igājis gaiios', jājis piei^uļā, gājis siena pļavā, -gājis līgot, budēļos, zvejot, rijā, piedarbā u.t.t. Tur visi igada laiki atnāci^ ar īsavu pirmatnējo svaigumu. Toreiz nezināju, ka pēc gadiem liComu prātu dziedāšu par netālo Piebailgu — Lai nu paliek' šoruden. Izmāca arī miana pirmā tieilākā saskare ar mācītā-, jiem. Ganes ejot, kādreiz govis bija ieklīdušas kapes un šo to izmīdījušas, tad anācltājsi kapu ■sivē'tikos no knnceles manu 'gaima •mākslā pielaisto technisko ne-uzimanību publiski pilnā mērā^ iztirzāja un pelnīti nesodīja. Bij' man to zinā^t, ka ppc gadiem — trimdā maizi ipelnišu kā prO'fesionāls ērģelnieks! Liezerē dzirdētu dziedam pierak-isitīju pirmo lligo meldiju — Lai liec dziesma meža gaMs — dziesmā"
šie autobioigrafiskie meti ņemiti no Jāņa Norviļa piezīmēm Senā gadskārta pēcvārdā. Vairāk biogrāfisku materiālu nebija iespējams saņemt, jo ju-Ibilārs ir ļoti mazrutnīigs un par oavu idzīvi neko neizsakāi3. runājot viņa darbļ — mūzikā!
Jānis Norvilis ir trīskāršs Latvijas! valsts konservatorijas brīvmākslinieks, jo absolvējis )gan prol J. Vītola vadīto kompozīcijas teorijas 'klfri, ©an A. Dauiguļa Mavieŗu klasi, tāpat ari E.'Kuipera diriģentu klaso. Šie astoņi igadi ('1922. 1930.) paiet nemitīgā muzikālā daribā, kias vainagojas ar Prokofjeva ki-ajvieŗu komceriJa spēlēšanu atklātos kcnservātorijasi beigu «ksāmenosi konservatorijas sim-feniskā orķestra pavadījumā. Tāpat pirmā orķestra diriģenta
das-Veldres tekstiem, piem., Vasara, Lietus u.c. Drusku vēlāk parādās J. Norviļa patriotiskā garā radītā Vaikarjamda (L, Breikšs), kuru uz kapa ministra ģen. Jāņa Baloža rīkojumu atskaņojia Rīgas -garaizona kareivju kori Brīvības pieminekļa 'al'klāšanā pasia autora va-dīibā. Pieminskļa lai'ifclāšana bija ļoti svinīga, parādē piedalījās ne vien kapavīri, bet larl visi Rīgas studenti un vidējo mācības iestāžu skolnieki. Parādes maršā pa batisiljcniem aiz-soļoja e-S'alie un nākošie Latvijas karavīri.
Jānis Norvil'G dzīvi piedalījās arī Latvijas mazpulku kustības 'kiltūrālā izveidošanā. iDaudziem trimdā būs jau a^iz-mirsies šis viens no visdaiļā-kiem latviešu nacicmālāsi jaunatnes pasākumiem, aem balt-zaļā karoga. Nebijia latviešu ŗkb^as ne pilsētā, ne laukos, kur nepastāvētu mazpulks. Maz-pul'Cēni rūpējās piar lauku māju, tāpat skolu ārējo izdaiļošanu. Kur aigrāk, varēja nolauzt kaklu vai ie'krist vircas bedrē, tur tagad pamirdzēja balti no-Iberzts mājas sOicksnis, dārzā pa celiņu skrēja meitene ar no-maz'gātu muti un siasukāitiem matiem. Te auiga nākošie maz-P'uTku diženie un līdumnieki. Šajā nozarē NonviL'ij radīja daudz jaunu dziedu, kā, piemop Dzimtenē (V. Velidre):
::/\ T^r^es'togUj^fe^
Katru igadu vaigas tā, Ka es ilgi dzīvot vam Sava tēva • pagasitā.
Neaizmirstams kļuva dzies» mas pirmatskaņojuimr, barioto-oa Elmāra Mīajora izpildijuniā, tanī pašā reizē arī klausoties Pieiba^tgas precinieku {Ilze Kal-
Autg man tālu Pi Meita egles igaŗuimā.
Pēdējā nu jau pilnīgi iegājusi .tautā kā tautas dziedājums un ne reti viena otra no miazpulka idziesmāim ptarādijusies ari Latvijas-izdevumos kā tautrcdzies-ma. Lieki pieminēt, ka izcHu pcp.uiāritātti ieguva ari Dauigav' albas malas, Kur kviešu druvas
o
rada 7. februāris, 6. numui^s
MTTOA AMEKIKl
līgo, Btalsis, Kam drosime ir
U.C.
šajā laikā Norvilis dartoojās ar! filmu mūzilkas l'aukā, te pieminot brīvās Latvijas pēdējo filmu Aizsprcijts ar J. Norviļa mūziku. Filma netika izrādīta pēklšņās krievoi c&upācijas dēļ. Pirms tam igan redzējām filmas Dauigavia (ar Norviļa po-P'Ulāro dziesmu pēc tautasdziesmas lun Taļa Matīsa vārdiem -Dauigaviņa puto balti, uin Lai <ar sauli laukā eijam {veltīta maizpulfcu rosmei).
Komponistam bija arī lielākas, iecsrcu, piem., cpera Turaidas Roze (pēc iRaiņa traģē-diijas), taou ari tām svītru ipār-viika austrumu sarkanā migla. Krievu okupācijas igadā Jānis Norviiisi kļuiva par bezpersonu resip. viņa'mūziiku nedriikst nekad ULi nekur atskaņot. Pēc vairākkārtējām praitināšanām partijas centrāMcomiteij'ā'S, Norvilis •slēipjās kā meža zvērsi, lai sa-(glābtu savu kailo dzīvību. Tas viņam arī izdoidas, un 1941. g. vasarā Melngailis, ieraudzīj'G Norviili iRIgā uz ielas, priecīgi izsaucās: „Saki nu, ka Dieva nav! Pat Norvilis dzīvs!"
Vācu lačJkā Norvilis, strādā Rīgas-TautEri;teātrI:par mūzikā^. • lāsi daļas vadītāju. Te radušās viņa dziesmu spēks Ezermailu krokcdilis, Kaķīša dzirnaviņas, kāida dziesmu spēle par EimHu Dārziņu u.c. 1944. g. kā latviešu gaisia spēku izpalīgu vadītājs dodas uz Vāeiju, un ari te radu-> šfG vairākas viņa dziesmasi karavīru solu taktsmērā, piem., MlpHk'liip. No 1945. — li949. g. viņš vada Bicmībergas latviešu ncmefcnes kori, darbojoties līdz arī Blcmlbengas filmas radīšanā. Blcmbergā tolailc organizējās arī latvieliiu opera, kurā Jāms Mediņš diriģētu orķestri, Jānis Norvilis vadītu kori,- .V. Laipenieks — rež'cors, bet a/kal sākās latviešu tautas kustēšanās — šoreiz izceļošana pāri ckeamem. iB50. g, Norvilis izceļoja uz Kanādu, kur sākumā strādā par ērģelnieku Pembru-kā, vēlāk un vel šoidien Kičene-ras lielākajā luterāņu Pētera baizīnlcā. Tur viņam lielas ērģeles, liels koris, liels dartn un parasti lielas nepatiC^šanas ar baznīcas mācītājiem. Bet pie tāim jau Norvilis pieradis no iganu 'Zēna laikiem. "Kas grilb viņu redzēt vai dzirdēt, lai uz-igriež Kičeneras pctgu televīzijā 'svētdienās vai Ziemsvētku nak« ti. Tur Jūs viņu redzōit!
Trimidā Nonvilis aktīvi piedalījies latviešu dziesmu svētku kcLīcertos igan kā koru virsdiriģents, igan arī kā ērģeļu solists. Trimdas ■;. mūzilk'as . koinkursoi Norviļa^ līdzdalība bijusi (kādreiz pat ar segvārdu), ļoti ražena, arī igōdalgu biruims kupls. Visics trimidas 'dziesmu svētkos atEkaņci'EG Norviļa dziesmas, ļoti bieži arī pirmaitskaņojumi. Pēc sekmīga iesākuma Rīgas periodā ar oriģināMziesimām, fampcoists vēlāk pievēršias vis-■ vairāk;;, fclklorai:: vipesp.v tautas-dziesimai. Kā šī darba vainago-j'Uimu varam uzrjkatlt DV Wl. g. igodalgoto un-izdoto dziesmu krājumu Senā gadskārta latviešu tautas īdziesimās. Ar šo 'krā° jumu Noirvilis iezīmē sava „Zieidošā sitila" sākumu latviešu tautasdzie'smu vokālā apdarē. Taču Norvilis iet vēl tātlāk, Māeltāija Oopa vārdus citējot, Norvirn latviešu tautasdziesmu ieved arī Ibatedrālē. To visu dzirdēsim Norviļa jubilejas koncertā Torcnto ērģeļu svītās, kurās izimantota tautasdziesmu temaitllfca. šis -ceļš iŗ b'ijis tāls un tgrūts, bet Norvilis nevienu bridi nav šauibījies par
RCA STEREO IESKAŅOJUMĀ
EMĪLA
dzimšanas simtgades atcerei
iedziedāļis
5 Broadmoor
17 solo
pie klavierēm
Pasutinājumus pieņem A. , N. Y. 10583. Dabūjamas arī grāmatu galdos.
ariT iiiiin,jaxmf
Indra Gubiņa
Un gailis teica: Jesim
s
par. navļ
™ GaiĶ rīta putns 'gudrais, vai tu atkal ceļā sūti-kad jau \gadiem iets un iets? Nav vairs spēka, celties grūti. Gribas miera, mājas vietu, vai svešu klonu cietu. -
0 $S: 0
>
Gailis savicina spārnus: Celies^ jāl
=— Gaili, tu uz torņiem stāvi, mazliet tālāk redzēt vari, mazliet agrāk gaismu jūti, mazliet pat vel Jidot māki, tev ir jāzin ~ iet vai palikt. Ir vienalga, kurp ļu mti ™ kādu laimi gan mums atrast? Dzimt un mirt ikvienam grūti.
^ Gaili, vai tu negribētu tomēr dziedāt atkal vistu kūtī^ tur —
<
bet kur cāļi čiepst 'kā senāk, nebaidoties jaunā gaiļa? ~
„„Iesim,'' gailis uzsauc, nodreb^ekste; aizsmok dziesma, „!esim. Esam izdzīti Ho mājām, kaut ko labāku par nāvi atradīsim visur.
Šī ceļa saskatāmlbu un pareizi- Savā laikā un vēl šodien Nor-bu.. Jau no dievtuŗu draudzes viļa dziesmas ieguva milzīgu lailldem Rīgā Eriļesta Brastdņa }aitvie!u tautas atzinību un po° vad:bā, jau no pirmajiem kokļu puiāritāti. Bet vēl joprojām ansambļiem Norvilis ir sare- Norvilis ir bezperscna Latvija^ dzējis tiutasdziesmasi plašākās zemē, v.Vvairāk ienīstais un neiespēj as ne vien latviešu koru atzītais latviešu komponists m mūzikā, bet arī limfonijā un pašreizējā režīma. Taču viņa fūgā, Varbūt pat operā. dziesmias: atskan, kur brīvības" Jānis NorvilJ3 ir viens no domas vadītie latvieši pulcētiem retajiem latviešu kompo- Jās. agrākās Brīvības piemi-nistiem, kas komponējis iatvie- '^'^"^^a sardzes maiņās vienmēr šu dainas. 1985. g. iznāea viņa atsikanēja Norviļa Vaikarjundas. Garjgu kora dziesmu krājums, Pēdējās taiktis, simbolis'ki sivei-kiuŗā blak-usi oriģināliem, redzē- cinot un atgādinot laitvisšu jau- ' jām viņa p'aša nosauktās Dieva sniatnes mūžīgo solījumu Brlvl-dziesmias (teksti — latviešu bas pieminekļa aMālsanas die-tautfrdziesmas, meldijas — a'balsojās ari nacionā-oriģinālibalsd). Te Norvilā ori- i^ās armijas kareivju ooļu dim° ģinālmūzika pEnīgi iesakņoju- ^'O^ā. Jo Dvētits tas, kasēšanā.s-■ sies latviešu t^utasilziesmu -'^'dā un ieroču šķidoņā. Jo svē-. tteaņotā līdumā, piem., Bārem- ^ *t"its tas, kas drošs par viņu krīt! Bu laiva gāja: '^"^"^ •'"^"•^ irr......^^
•Dieviņam vēlējoši Maz varites turēdams, Dieviņš manu Mvu īrap Vējš, matiņus purLiāJ'o
Vai arī:
mani, • •mamuiiiņia. Kaut jel vienu D'eva
Ko: idziedāsi,.dvciļelite ■; ^ ©ieva dunvju dagājusi.
šu
elpa.
■visam muzigas
zemes sis mcīT izauiguis^ eisam, par 'Zeima išo mums «galva ganoliiek!
Ka tie nebija tukši vārdi, to -pierādīja vēlākās Latviešu leģiona cīņas.
Tad nu bridi apstāsimies un sveicināsim maeionālo latviešu komponi&ki Jāni NorviM viņa 70. igadmijā. Viņa jubāejas kon< 'certā bus- daudz pirmiatsfcaņo-jumu gan ērģelēm, igan korim» Tie visi saikņc§3ies latviešu dzies-imas tīrā igara pasaailē, tie visi mums latigādinās to Svēto man-itojumu, bez kura Latvijas brīvība nav iespējiama.
tam Q
lizme un Tauta, 14. nrs.. Latviešu agronomu biedrības izide-vums, redaktors J. .Mierkatoj, 48 Ip.
Zelta Vārtu Vēstis, H. nrs., Ziemeļtoalifornijas latviešu ev, ļut. drauidzes izd-evums, vāku zīmējusi Elza Krimi^ldēna-Reinvalde, īRedaktors A. Rein-vaids, 50 Ip.
Gaisma, 3./31. nrs., Latvieilu katoļu garīgās aprūpes izde; vums, vāku zīmējis Benjamiņš Ancāirai, redaktori Dr. J. TriMa rni Janīna Babre, 48 Ip.
Miazputniņš 203. nrs.. Jaunatnes literārās biedrības " Ceļinieks izdevums, vāku zīmējusi 'R'iita Dreimane, redaktori Laimonis un Liga Streipi, 30 Ip.
Laibvian-Jevvish Relations, J. Lejiņs, Pasaules brīvo latviel!u apvienības un Latviešu nacio-
vums, 26 Ipo
\Pansilavism mā iRusislain Communism, igauņu autore Salnie Pruuden, . Foreign Af-fairs Pubiiiching Čo Ltd. izdevums .Anglijā, 60 'Ip.
Meie Blu kalendārs, igmgu laikraksta Meie Elu izd'OvumSp lllO Ip. • ■
Zeitschrift fuer Kulturaus-taus'h, 3. nrii., Instituit fuer Auis° landsbē'Ziehunigen Stuttgart k-devumst, 76. lip.
Lietuviu Dienos, 9./158. nrs.^ California Litiiuanian izdevums,, Tedakitors A. MHukas, 22
sgb, ■ Studiju (grupas biletenis, 42. nrs., latviešu nacionāilpoli-ikko jautājumu risināšanai. Par saturu atbild Aiviars Ruņ-, ģis, redaiktori: Inārs Brēd'richs, Valitersi Nōllendorfs, 'Aivars m