Sj y. numurs
MmrA AMEBĪEĀ i
Lilita Amtripa pie sa¥as godalgotās glmms Ceļojums Ealamas^; mākslas tostitSta festiāē
Kalamazū mākslas institūta izstādē Juried Exhibition no vairāk nekā 300 darbiem Lilitas Austriņas glezna Ceļojums ieguva pirmo godalgu. Gleznotāja latviešu mākslas cienītājiem vēl samērā maz pazīstama. Viņa ir 31 g, veca, pirms 9 gadiem beidza Rietummičigenas universitāti Kalamazu,: iegūstot B.S. grādu mākslas, mājas ekonomijas un psicholoģijas Izinī-bās. Pēc universitātes beigšanas ar zobārstu Miķeli Austri-ņu nodibināja ģimenes dzīvi. Lilita vispirms pievērsās grafikas technikai, saņemot pasūtināju-mus no universitātes medicīnas skolas Anarborā, līdzekļus pievēršoties arī citiem ilustrāciju darbiem privātā sektorā. Pirmā gleznu izstāde Lilitai Austri-ņaiarr notika Anarborā. Līdz ar pirmo izstādi viņas darbi ie-
mantoja atzinību. Vietējā laikrakstā bija ievietotas cildinošas recenzijas un viņas gleznu attēli. Darbi pieprasīti izlikšanai pilsētas valdes namā un bibliotēkā.
Pievēržmos glezniecUbai 'Lilitai Austriņai manāmi traucēja laiks no 1970. līdz 1973. gadam, kad viņa pārcēlās pie vīra uz Vāciju, kas toreiz atradās kara dienestā. Tur ģimenē piedzima meita Lija, otrā — Māra piedzima pēc atgriešanās ASV. Gleznotāja atsāka darbu ar pirmo izstādi latviešu publikai Kalamazu pag. gada novembri, veltot izstādi Latvijas valsts svētku atcerei, kopā ar brāļa Mārča Namiatēva fotodarbu skati. Izstādi atklājot. Kultūras fonda tēlotājas mākslas nozares vadītājs A. Sildegs viņu apsveica ar ienākšana latviešu mākslinieku
25.
g
^ar'
saime, dās arī šī cinājuma
Kalamažū mākslas izstādē, kas notika no februārim, Lilita^' Ceļojums gu ieguva arī : Vu. Ģie
kujni atverot varētu sākties ceļo jums. Lilita daAos kombinē derrio mākslas techniku, kas apvienojas ar
savos un mo-
izstāde
Latviešu biedrības iiamā 28. un 29. fobruāri, kup viņā rīko kopīgi ar inatēva iotodarbu skati, abu izstādes ezera.
Daugavas Vamagu ivīni koris Kajnadā, kā jau širii laikraikstā iepriekš īlsumā atreferēts, «godinot Jāņa Norviļa lielos nopelnus latviskāsi dziesmas m mūzikas pūra bagātināšanā, bija uzņēmies rūpes sarīkot viņa jubilejas koncertu 14. februāri
Sv. Andreja ibazmcā Toronto, piedaloties Ainitai Emdānei (ērģeles )p Dainas korim ar diriģenti Almu Sknidra-KārMiņu m DV (Vīru korim ar diriģentu Arnoldu Saulīti, šeit bij atsevišķa iz-devīlba klausīties latviskas dvēseles skaņu (valodu, no jauna sajust savu ciešu piederību pie latviešu tautas, izjust imūsu tautas igarigāsf 'kultūras krāšņumu, gūt ierosmi un spēku mūsu tālākai pastāvēšanai.
Koncerta iprieikžnesumā viscaur uz (klausītāju runāja mūsu tēvzemes igars.
Anita Eundāne ievadīja (koncertu ar ērģeļu prelūdi Cēli kā dzimtenes dievnami. Pievilcīga, laibi raksitlta, dinamisiki vilinoša akordu progresija uz* būra dzimtenes ainatvas ar staltām baznīcām, kas nomodā par tikumu (pastāvēšanu, iedvesa garīgai speķu, ko ērģeles savā vietā, šķiet, izteica iespaidīgā varenumā.
DV vīru koris 'dziedāja —- Ar /māti pie baznīcas (Jāņa Porti-^ ka) un Latvieša ticība (Leonīda Breikša), pēdējo ērģeļu pa-fvadījuimā. Abu dziesimu nošu rakstā izpaužas daudz sirsnības un laitviskas ticības opēka. Tās saistīja. Dainas koris savu -līdzdalību koncertā iesāka ar — Latgalei (Kārļa Skalbes). Kā dzeijā, tā imūzikā te ieskanējās trauslākas Gtlgas, skaņās at-
bilstoši ietverti
Koncerta aŗ ērģeļu mūzikas ņojumu — Sonātu Dziesma (DiaiUlgavai (Moderato, Antante cantabiļe,Moderatb). Visas trīs interesanti rakstītas, ie-; senatnes motīvi, sšķiet,
rotaļas, liekas, «varenībā ieskar ņas ērģeles mūsu likteņupes
Izteicot, Starplai-
uzruna.
a maci-ot
tājs Ādolfs eops, izce lāra lavisķo d;vē»3eli, tā fviņa dziesmai un mūzikas dar
dvēseles izji j'uoies it kā sittti bijis spējīgs iedziļināties mūsu tauitas 'dažādos elementos. Tā viņš ir iedziļiinājieš katoļticīgās :LatgaleiS'cilivēku izjūtās un /vienojis tās savas
• . KĪLfa
LPB Kanādas kopas valde, pateicoties kāda anonima ziedotāja labvēlībai, ar Latviešu Fonda starpniecību, saņēmusi 1000 dol. piešķīrumu vasaras prakses darba stipendijām jauniem, topošiem trimdas latviešu žurnālistiem. Piešķīrums izlietojams 1976. gada vasarā, mācības iestāžu darba pārtraukuma laikā. Stipendiju mērķis — dot iespēju jaunajiem žurnālistiem papildināt zināšanas praktiskā avīžniecībā, iepazītiem ar Ziemeļamerikas latviešu periodisko izdevumu (Latvija
Amerikā, Jaunās Gaitas, Mazputniņa, Laika Kanādas redakcijās u. t. t.) redakciju darbt,
darba apstākļiem un problēmām un iespēju robežās sagatavot tos viena vai otra līdzdarf"
bībai šajos izdevumos tagad un nākotnē. Stipendiātiem Jābūt dzīvojošiem LPB Kanādas kopas territoriālās robežās resp.
Kanādā, bet to piederībai vai nepiederībai LPB vai kādai ei-
tai organizācijai nav nozīmes.
Kopas valde lūdz pieteikties
dzimšanas datus, adresi, tālru
trimdas diskajiēņi izdevinhiēm m
rakstījis Bārsim (jaļzem imci-vai pseidoņimiem =^ mi-ari tos) un """
^ kādas redakcijas nodomājis
studiju nolūkos nākamajā vasarā apmeklēt, no kura līdz ku-
Man katrai dienai Gan klusas, lēnas, Gan smagas,^ smagas
Kā arāja soļi
savas sāpes:
A
0 0 (J '
Kāiulmiešazaie
Kā daba. kas
vism Un visu bez naidā
būtm
Eai pati kā dieria reiz gma es ki
tikumu, sirds labes-vēli, / Ar dziesmu škani-, un valodu kā spēli — top mdžu kora Zīle šī gada 20. marta gramma.
sauksmes, atceļā uz Toronto di-diģentš Arvīds Purvs ērti a^^^^ autobusa sēdeklē un notei-
ca ;
Jūs
var
mācas
Latviešu sievietes ' 'a izsakāma divos vārdos tikums. To pat ķc^ā prasīgais diriģents nespētu noliegt, ta viņa zīles nebaidās darba, Viņas dzied otrdienās, cetuŗt-uri svētdienās, lai spēti t0 saskaņu uit noskaņu, ar kp diriģenta smalkās aai-sis būtu apmierinātas.
Sirds labestība vienmēr izstaro rio kora priekšnieces Monikas Jonānes, kas rūpējas un gādā par koristem kā putnu māte par saviem bērniem, šī skaistā rakstura īpašībla nav pagājusi secen ar! pašām koristem. Tā ir
4. janvāri zīles bija aiciilātas dziedāt Renford bapf
Ziemsvētku izsķa-piedalījās balt" krievu, liolandiešu, ukraiņu un kanādiešu kori. Pēc koncerta,
ar pārējo koŗū da»^ un klausītājiem i)ie nācās jaunos pa-ziņias pārHecināt, ka >Žūe nav
jas un dziesmu mīļotājāS;
„Bet tādā gadījumā jūs tačii oti daudz piestrādājat, "piebit baltkrievu koj^ diriģente; un labu gribu viei
liels sievu bars*' spēj tā sa-
ķ aizmirst
savas personis-
kās vēlmes, vienmēr
rezultātu. Ne-
ka
grā
ari sai ziņa di
uz
zīlēm cetri pirm divas; J. Norv^a dziesmais ™ Padziedāja, palīksmoja un Dzie-, puiši, padziedat, prof: T. tJbeles dziesma (Zentas teksts) un diriģenta A. Purva veltījums korim Bērzs (Veltās Tomas teksts); Pēc pie-ciem nodžiedāties gādiļem programma labi iederas J;Grāu-biņa Geļš tēl tālāk ies (Elzas
ar bridi apstājies un aitskā-/ ties: 7 Aiz tevis ceļš un ceļš sirsnība un laba J^umoraižprat- vēl tālāk ies;/ Par dārgo Latviju kā straume dzļvā, / tai plūst tavs jaunais spēks un drosme
ne. Kad zīles vāitonTgi iztu^ garo braucienu uz iFilādelfiju un Ņujorku, abos ķon<^ertos izpelnoties mūzikas kritiķu 1
ar šīm
sņmma l3utu nepieciešama no-domu īstenošanai un kā pare-
apniešanāsu.t.t.), ko stipendija ■varētu;.-ar!; nesegs ..no interesentu skaita to nodomu plašuma, iespējania piešķīruma
mevaru smiet, stās-ide
m
teikuma detaļai var būt nozīme: Pieteikumi adresējami Latviešu Preses biedrības Kanādas kopas valdei un sūtāmi tās priekšsēdim 0. Liepām, 177 .Quebeck: Ave.j ■. ToroBto,^^Ont.',
iadevuims, Stutlgart, 144 Ip,
Lietuivio Dieaios, 10. nr. (159), Kailifōrnijas lietuviešu izde«' /viUiiņs, redaMors! A. iMilukas,
