LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1976. gada 21 marts, 13. mimra ,
No Pad. savienības izraidīto krievu rakstnieku Aleksandru Solžeņicinu viņa Anglijas apmeklējuma laikā intervēja BBC televīzijā. Rakstnieks brīdināja rietumu valstis no padomju totā-litārisma briesmām. Interviju bija palīdzējis izkārtot BBC darbinieks mācītājs J. Sapietis un to noraidīja pirmdien, 1. martā, Panorāma programmā. Intervija ilga visas programmas 50 minūtes; atbildes krievu valodā tika tūliņ tulkotas angliski, Solžeņicins runāja ar tik lielu pārliecību un tiešumu, ka pat kūtrākie britu pilsoņi, liekas, toreiz saprata stāvokļa nopietnl-
Solžeņlcina uzska^lus kopsavilkumā var izteikt kā skaidru skatu vērotu rietumu un austrumu attieksmju maiņu pēdējos divi gados, t i. tajā laikā, ko Solžeņicins pavadījis rietumos. Laikā, kad viņš no Pad. savienības ticis izraidīts, Rietumu iespaids bijis daudz stiprāks nekā tagad. Spiediens uz padomju varu bijis tik liels, ka tā citādi nav varējusi ka viņu izraidīt. Tagadi, Saclīārova gadījuma, spiediens ar! esot stiprs, " Pad. savienība šajā laikā vusi tik spēcīga, ka varot §o spiedienu Ignorēt. Piecdesmitos gados, pēc kara beigām, Solžeņicina paaudze esot vārda tiešā nozīmē Rietumus dievinājusi.
lur brīvā dabā nevar pārziemot. Jāsecina, ka nāvētājas Brazīlijas bites, ceļojot uz ziemeļiem, līdz Kanādai būs jau „atklima-tizējušās". Savās bitinieka gaitās esmu novērojis, ka visi bišu spieti galvenokārt lido uz dien-vidiem. Tas ir viens no daudzajiem bišu instinktiem.
Apzinīgi ieļvest nāvētājas bites Kanādā biltu vislielākais bi-tinieku noziegums. Diemžēl, daudz' bitinieku ir tikai komer-santi. Spieta laikā bites labprāt neuzbrilk, bet to dara nogurušās pēc tālāka lidojuma. Nogurušais spiets meklē apmesties katrā piemērotā vietā. Esmu saņēmis spietu pat uz ielas novietotā automašīnā. Tās apme-tas smago kravas masmu aizmugurē, dzelzceļu preču vagonos, ielido pa logu otrā stāva guļamistabā un pat apmetušas pie auto garāžas nomestā vecā zābakā. Keiz bišu spiets ap» meties pat vpsim uz ragiem...
Kā no bišu uzbrukumiem aizsargāties? Bitiniekam bišu inde pa Uelākai daļai ir nekaitīga, bet alerģiskam cilvēkam pat viens pats dzēliens var būt kaitīgs. Neviens nezina, kur un kad, sevišķi vasarā, var iedzelt bite. Vispirms, jo ātrāk, jo labāk, pēc^dzēliena jācenšas ar nagu sāniski noraut dzeloni, nesaspiežot indes maisiņu. Bitei atraujoties no iedzeltās vietas, dzelonis aŗ indes maisiņu iz^-trūkst no bites vēdera lejas daļas, reizē iedarbinot maisiņa „pumpf', kas iesūknē no mai-siiļia iedzeltajā vietā. Kad dzelonis ar maisiņu nobīdīts sāņus, iedzeltā vieta ieziežama ar alkoholu. Ja tāda tūliņ pie ro-kas nav, vieta jāierīvē ar kādu aukstu priekšmetu, vislabāk dzelzs. Var izlīdzēties ar! ar mitras zemes piku.
Viņi esot domājuši, ka Hietumi nākšot tos atbrīvot, jo paši viņi to nevarēšot. Tagad Solžeņicins atzīst, ka atbrīvošana varot nākt, tikai pašiem paļaujoties uz sevi. Tur viņa domas ar Sa-chārovu daloties: pēdējais vēl aizvien ticot, ka Rietumu palīdzība būšot izšļdrīgā.
Solžeņicins atzina, ka diemžēl, viņa brīdinājumi neesot atraduši dzirdīgas ausis; Rietumi tagad ejot to pašu ceļu, ko Krievija pirms 70 gadie.m. Esot vērojamas tās pašas parādības kā Krievijā pirms oktobra revolūcijas: piemēram, vecākās paaudzes it kā noiešana malā no dodot intellektuālo vadību jaunajai paaudzei: prese, rakstnieki, žurnālisti bauda lielu brīvī-bu, bet it kā zaudējuši atbildības sajūtu savas tautas un vēstures priekšā; esot vērojama revolucionāru un nemiernieku cildināšana. Arī Krievijā pirms sabrukuma esot bijis „labais tonis" sabiedrībā aizstāvēt ter-roristus. Žēl, ka kādas tautās pārdzīvojumus un pieredzi nevarot nodot kādai citai tautai, lai pēdējo pasargātu no līdzīga likteņa.^ Pēc Rietumos nddzivo-tiem divi gadiem viņš tagad saprotot, ka katram individam, katrai tautai viss jāpieredz un jāpārdzīvo pašai. Citu pieredzi tās neatzīst. Solžeņicinam pārmetot, ka viņš gribot atgriezties pie vecās patriarehālās iekārtas; tas neesot tiesa. Pagātni atgriezt vēloties tikai prātā aprobežotais. Nākotnē varot izvēlēties tikai kādu no tiem ceļiem, kas ved uz priekšu. Vēl Krievijā dzīvodams, viņš esot cerējis, ka tas būšot evolūcijas ceļš, ne revolūcijas.
Esot notikušas lielas pārmaiņas RietumoSj kas palīdzējušas nostiprināties Pad. savienības
tagad esot priekšā tikai viens ceļš —' totalitārisma uzplaukuma ceļš. Vērojot Rietumu daudzkārtējās kapitulācijas padomju režīma priekšā, vietā esot jautājums — kā Rietumi domājot paglābties no līdzīga likteņa? Politika nevar būt bez morāliem apsvērumiem; to Bri-tanija labi sapratusi 1939. gadā, piesakot karu Hitlera Vācijai, šodien tas esot aizmirsts, un britu pontiskie vadītāji esot ar mieru atzīt ikvienu varu ikvienā vietā, neprasot tās morālo raksturu. Tā, piem. tie steidzoties dažu varu atzīt kā pirmie — Laosā, Ķīnā, Angolā — lai kas tur pārņēmis varu. Bet bri-viba ir nedalāma, un tā jāievē-tē no morālā viedokļa.
© DV Hamiltonas aod^-as (gada sarpulci Latviešai biedrības namā radīja J, GaMītis, proto-tolēja Baiba āmita-Kalēja. No nodaļas 145 biedriem siaipulcē bija 'ieraduišies 30. šogad bija pārvēlaimi divi valdes locekļi 0. Bērztiss IM I. Kŗūziņš, feas vains mekamdidēja. Viņu vietā valdē darbosies E. Darkēvics un Ē. Dāvidsons. Revīzijas to" misija darbosies Odzišinējā sastāvā. Nodalās kapitāls m sa-puSeas 'diemi bija 8508,78 dol. Ar DV KV atļauļju nolēma turpināt aiuto lipeikļu izdošanu pēc līdzšinējā parauga, nosaikoit to cem 1 dol. gabailā, aticalpārde-vējiem 25 proc. atlaide. Aiuito saimes dalbūjaim'as Haimiltonas Latvielu biedrības -grāmatnīcā, Que8?i St. N. pie V. RuM-
sveces.
-<i:^^iiļ,ļ.y).ļfyiļļiļļļļ{jļ^ļļļ»ļi!:i.«w
daļas va^tājs Br. V. Gislēas tematu: Tauta, ģimene m i ija SMsķere m Hamiltoiias,
«
(attēla labajā pusē) DV delegātu kreisi viena no vecākām akta sākumā .aizdedziaa (Foto: 'J. Liģers
Jautāts par atomkara, iespēju starp austrumiem un rietumiem, Solžeņicins atbildējaj ka Pad. savienība esot tā i kara un bruņojuma ļā, ka, ja pat viss politbirojs balsotu pretī, bruņošanos vairs nevarot apturēt. Bet, kāpēc vajadzīgs atomkarš, Ja rietumus varētu paņemt „kailām rokām?" atjautāja Solžeņpns. Rietumu aizsardzības budžeti ir samazināti, un atsprieguma politika dara visu iespējamo, lai Rietumus novestu pilnīgā ^miera stāvoklī". Pad. savienība turpretī bruņojas gan tieiā> gan netiešā ceļā, palielinot savu ideoloģisko propagandu, no kuras tā pat nedomā atteikties. Kādā rītā padomju laikrakstos varot būt ziņa, ka Lielbritānijas imperiālisti esot gājuši par tālu un stāvoklis kļuvis neciešams: ar to pietiekot, lai ie» kustinātu „protestu'' lavīnu'pret britu „imperiālistiem". Vai kaut kas līdzīgs varētu notikt rietu-^ mos? Pēc divt gadu pieredzes Solžeņicins esot pārsteigts nevis par to, kas notiek Pad. sa-vienfoā, bet par notikumiem Rietumos. Tie kapitulējot padomju totalitārisma priekšā un atdodot vienu, divas, trīs un vai» rāk zemes komunistu varai. Ļoti asi Solžeņicins vērtēja britu valdības politiku attiecē pret atspriegumu: britu aizsardzī!)as ministrs sakot, ka „pēc Helsinku" kiks esot pārbaudes laiks Pad. savienībai. Vai tiesām padomju tankiem būtu jāripo pa Londonas ielām, lai ministrs atzītu, ka Pad. savienībabeidzot ir pārbaudi izturējusi! Var-
būt arī tad vēl šī „pārbaude" turpināšoties? Tāpat ar lielu sašutumu Solžeņicins noraidīja britu filozofa Bertranda Rasela vārdus: „labāk sarkans nekā beigts" „better red than dead". Tas esot atbaidošs teiciens, un Solžeņicins to parafra^ zēja: labāk beigts nekā nelietis (bette dead than a scoun-
vas zemes vēsturi, kas visus šos gadus esot turēta apslēpta. Viņš cerot pieredzēt savas dzimtenes — Krievijas — labākus laikus, bet —. vai to viņam tagadējā padomju valdība atļaušot, to nevarot zināt. Esot ikpējams, ka no viņa ,,tiekot vaļā", pirms viņa zemei ataust labāka nā-
Runādams par grāmatu, ko viņš pašlaik raksta par Ļeņinu, Solžeņicins atzina, ka esot zināma līdziļ)a viņu raksturos un likteņos. Bet viņš uzsvēra Ļeņina tuvredzību politisko jautājumu skatījumā un viņa attālināšanos no dzimtenes. Solžeņicins uzskata par sa^u pienākumu atbrīvot krievu tautu no šīs nāvējošās maldu mācības. Sakarā ar atvieglināto vīzu piešķiršanu rietumu žurnālistiem, Solžeņicins izteica domas, ka tagad informācija par pretestību Pad. savienībā retāk sasniedzot Rietumus, jo žurnālisti jūtoties it kā spiesti rakstīt mazāk par nepatīkamajām lietām Pad. savienībā, (šo norādījumu ļoti stingri noliedza pazīstami britu žurnālisti, kam ir pieredze padomju lietās).
Nobeigumā Solžeņicins teica, ka viņš nevēloties atjaunot auksto karu, bet gan radīt tādu atspriegumu, kur nevienam partnerim neesot paslēpts akmens saujā; atspriegumam „detante" esot jābūt atklātam un patiesam. Par savu dzīves uzdevumu krievu rakstnieks teica, ka viņš grlbētu_ uzrakstīt sa-
Ar šiem vārdiem intervija beidzās. Tās iespaids britu politiskās un arī sabiedriskās ap-rindās bija ļoti liels. Solžeņicina vārdu iespaidā pazīstamais britu leibora partijas politiķis, tagad lords Džordžs ^ Brauns paziņoja, ka izstājas no partijas, pi^ kuras piederējis jau 45 gadus: šī partija, vairs neaizstāv savus principus — cilvēka brīvību — par ko.agrāk cīnījusies. Presē parādījās neskaitāmi komentāri un lasītāju vēstules, tāpat daudz par to pārrunāja radio un televīzijas raidījumos. Var atzīt vai neatzīt Solžeņicina pesimismu par Rietumu vājumu un kapitulāci-jas politiku, bet nevar noliegt, ka krievu rakstnieks ir teicis vārdus, kas dziļi saviļņoja visus britu iedzīvotājus, liekot pārdomāt par lietām, ko labprāt patiktos neredzēt. Interesanta sagadīšanās bija, ka tieši tanī pašā dienā, kad Solžeņicins noraidīja „detantes" jēdzienu, to pašu darīja arī ASV prezidents Fords. Pirms atsprie-guma politika netiks īstenota tā, kā to saprot morāli atbildīgi cilvēki, labāk šo vārdu nelietot.
ša, vai M pie J. Gailīša, 3B3-7717. Nolēma pie ras inodaļ-as dibināt taiutisko de-
,s 7. martā: T.
@ Hamiiltoeias Latviešu biedrības 15. februāra gada sapulcē ievēlētā vaUde darbcdes šādā sastāvā: biedrības'priekš-meks Edgars RemMnsi, palīgs Henmanis Tērauds, sdkretārs Donāits Skrūzimanis, kasieriss Vilis Rudzlitis, biedrziffiis Eēmimds: Kuocāns. — Hamitoo:m Latviešu biedrības turpmākie sari-tajutmi: 3. aprīlī Dr. P. Vasari-ņa
:^a-
Ikars biedBtoas eamā; 1. maijā
ig "
s
(ki; 2. oldoibri Miķeļa tinguiS' un 6. nov©mibr! Mārtiņu vikārs.
ajā Dziesmu svētku gadā' notiek no
Latviešu Jaumešiem, sākot ar 16 gadiem^, kas.nevēlas
vai LELBAs Worthiiigtoa
$55.-; pieteikšanās pio temdžti mlcītājieni, JamatBes lozarei tieši: māc. I Gaide — 0 ToroBto, Ont. M6S 3P6 (tālr. 416 - 766^25), m% 15. maijam; turpat pieprasāmas stipendijas.
il«»«wa^^»m'^v.a^:'>■'«'g<^'-^'rtf^'iš'|<^W^i''H't'^^^
