8 LATVIJA AMEEIKA   Sestdiena, 1976. gada 10. aprAis, 15. numirs
asa
OBSSS
Minsteres ;mm aaisaimiblis :m diriģenta Mā^ Zaindiber-gu saivā Ziein^^
ja peb ikCiDO d, aipilļ Maāt-realā^Jkcm^er^ aprīli To-raiito, ---^^^ SecGind!ary Sclīopl teiipā'S, puicinot ar 200 Maaisltājii.   Prograjmmā   ibij a
fe^piļpoīrGtli sfcaņdartoi, igauņa taiutasdziesmas up diriģeaiita M.
ko vajadz^ Ved at-
kārtoļ&mai piedzīvoja RaOT da Patda dzie&^ tai. (Koristuis, pavaditāgu Māru Rāviņu (fklaivieres) m diriģeintu pēc koncerta aipveiltīja ziediem. Tajā paša dietnā Minsteres vim anšamiMisi ar diy^m dzicGmām Sihētosa Finlaoidia uiii Giiinb
nia parvaMm leo.^^^^TO Latvija Amerikā, darlbimeķsr bet māte Ainina Koirse vada Sv. Jāņa do^audzeis!^
;Mm6tnes. informācijas īsri reģisitrēšanās vakars pkedz^efcs 26. imai^^ T vak. feziņicas zāle. Vasarasi mo-imetme meOdē darijamr i^ģisitrē-&: zēlsii^^gO/māsuv-^ virtuives: saimnieci im darilftii©čes, arī nomietnes- .vadītājiīs..■■zēnus no.
' š un
inozarē čer-J. Bārs, «ekr
'■^^ ietavie-
m iaikrāksitā
$raT.
Iiimas GreMes ro
dreja draudzes dievkaJpojiimu 0n dziedāja arī kopā ar kristi-^gās jaoimatoes kori Rīts A. Skultes
Bex &vienļ koaieertiem Tdr&^ vīr^ ansāmiMim !\dņu: 4 nede-fx aigajā turģ^e3 a vēl pārsēti li latviešiu
. Sāuilāines I 10 pārstāivji: priekš-nieikis G: Tannis, : prieU^nieka pailīgs  A. Lucs,  kasieris   J. Skrastiņll, (lpcefeļi^E, Brežģis, K. Ozoliņišv V. 6 mis, L. Ejnsilfers,^^^     Sailna m /K:;: Jamcļiiis-. ■ ■; .BaizinUicas ■ / dizīves* ■ veieināšana^ un ^aņģ^ komitejas prieksmeM iŗ māc. .J. Gmde; fece&ļi .■-" .IC.■'■Jainsons,.^ R.:/-Ja;
māiDia Tikai tuSkojums āetuviski, ko no lat-
oiin pārstāve ho^^ d^^
ļ^s. Finaņču tomitejā daan^
V. Lauige, F. ReinfeUds
mm
2f7; martā namā bija pulcējušies vairāk Bekā 120 apme^ Spēlējot Runčiem no Hamātonas, ■ MM; sāka; :ar^ polonīzi;: ■ ļķuŗu. vadīja. !L. VēVeris pārī ar Inigebor-
^lovam.v:Miervail!dis I^avasars ģi-
,  Gāujas(14.) gaidu vi------
^a.askāri;ējā sarīkoju-fiā 4. aprīK Sv. Andrejā;^^ cas zālē prieklsnesuimos ibij a arī uzvedums Pavasai^siiik/ik^ vienības guntiņām bija iestaidē-juši vadītāja V. ^obeiia; /par --""""im biia īsādājusi L
raksta 1 A. ■■Taairiņš ..un; A.' dzes.- jurisilamsuilts ■ adi^ōkātSi^ ■ A.-un mainitziinis A. izdaiļošaimi I, V. IMige 1^ Lazda. Bar draudzēs pārstāvi pie dažādām organizācijām iz-J.
ŗaiviru^ aziesmas ••....un,, ilmīpie^jas. Dāmu komitejas: locekles ar lieci Helēnu Bulovii ru-cienastu. iK;Biium-
«i- *
arī citi dāvinātāji, a ieradies arī Latvite
as es urnā
iPri'
bības:   oW^ 21 ^
pasts, olu st^lete un rotaļas. Bija s'agādāti atspirdziaiāijuimi. Loterijā izlozēja ' sarīkojuimā lie-Mās iieldienii išu^ inēja režisors H; Miķelsoiis. no sava laimesta atteicās
nei. Pārējie laimesti bija: S. Viasaraja ^ medus pods un L; Piazerets glezna. Sarītojuimā, ko vadīja L Pilculē, apm'eķlē^ tāju bija ^p 120, to vidu '^'^"'^^
najuma
i. J;
'iņa, mācītāji J. Cālītis un Ā. Cops, draudzes prieteieks J. Pētersons, J. An-drovičs, M.. B3uins;.: A." J .sons!,. ĒV Kokšv^'Dr.': A./.Rubenis un Ē. Siksna. Sidrabenes izbūves komitejā: A. Raviņš, arch. A. Roze, Sidfabenes pārvaldes priekšnieks Arvīds Ka^ j. ,!Liberiš,.;X.■■Zarip^ ;ļ)r.^ C.;. Lukss, kas i*ojy^ divasi
imuza ga-Vestoiā 1, aprīlī atskatī-jāG Eduards Priede; Gaviļnieku I, vecākā dēla 'Mārtiņa Diāces mājā apsveica tuvinkktm
ņemmn
E4 Priede ir vidzemnieks, bēr-
beinēs izbūve plāeus, kā to vē»
lonaru _ „^^ksmē li. aprīlī Latviešu namM17 dalībnieka ndclaai-s^ās'S. Vasarāja referātu >^ Kā īpalīdzēt ■ pasam^^^^ s^^
ieceļoijis 1948. (gadā to Austrijas. Ar ri Almu uzaudzinājis lusuai divās meM^^^ arī četri mazibērni. Ed. Priede s avā laikā bijā Latviešu biedrī-
is aimamjs. Ģimene p der pie Sv. Jāņa *
inzemem on te0h?irķu
BriediSj ¥; EgMis, ¥. v^^«^^^
iignerš.iUijļ
Saietā 15. aipnlī kārtējas Mbas, 22. aprīlī R. ^ bērgs! izrādīs krāsu filmu skaņās par savu ceļojuimu uz Grie-"', bet 29. aprīli A. Kirisas
** s daba uai cii-
draudzes mācītljs^^^u^ Jāņu ;^arīkojunis Sidrabe^ 26. jūinijā; Sidrabenes bērnu vasaras nometne notiks ņo li. ju^ lija līdz      aiugiustaim.
# Tautas deju kopas ^ ^^^-^ viņa i*ota:G Baltiešu vak^ un 5 gaxiu darbības atceres ballē devusi ap M)0 dol^ atlik^^ no kā ļmsi šacMīs^^ļ^ Baltiešu 'V^ara dalībnieču kopām, bet «ru pusi, ļOOO dol., ieskaitīs Dauig^aš 18 dejotāju li-f inancēianai tiz W glo-dienām limdceā; Ang
lija. Lidojums katūnam dalībnie-teni izmaksās ap 3(K>; dol. Paš-i^iz lidojumam jāū
nlbā, ko vairāk nekā 25 i vada priekšs'ēdis V. Miklašē-vics^ ir 580: iocdkļu, bērnus ieskaitot; pagājušā gadā miruši il2. Menifo^ kases pārskats par 2 darblbasļgadiemv no 1974. līdz 1976; g. 1. martam; uzrāda ie» ņēmuimc6 7030 dC, īno tiem i973. g. -ātilifcimis ir 2989 dd. Lielākais ienāiķumis bijis no sta-iļkojumiem    2389^ d^
ja amatus
;^ vietnieks J: Aodrovičs, <). Leplle, kasieinjs^ V Brumelis un biedrzinis A. Up-maiiīs. Kopasi ādre^^ Andro-vičs, 90 Post Road., Don Mills, Ont.,M3PlJ2,tālr.: 44-8151.
koli Adeli Siiiieŗi, Vijas, dzim. Sevels un Ix)ireinsa meitu An-d Jerniaxāinu^ Šainias,
au.
mā at meivgaMlu 3i. imaj^ Sv. Jāņa bazmcl īsvētninui »lūgšanu teica ajrchiMskaps A, Sisi; iDievkalp^ vadīia mācītāji I. Gaide^^u^ Duetā dziedāja Maija un Vizma Maķsiņaērģ J. Bāruša pavadījūimā, pie kam viena dzie^iha bija J. Bāruša
balstītai ar 400 ddl.; kiulturas londs ar 200 dol., LŅAK ar M dol., fca^ā invaiidu^ 2^ Riē-iā ^ 50 dol.,
200 dol. Kate^ 'vienība iestājusies PBĻA
ar '
mii w rakstnieku cēliena Pāstāvēs> kias-pārvērtīsies sākums 2. jūlijā 9 v-ak., ne pl. 10
notika Latvija
sa-
dart^inieks, 50 g. vecais Gunārs Gšfcailiņs 6. aprīļa v&
# Māc.
VisvāM Frelmani ar Kursi. Dziedāja vīru ikx)ris Viesturs un jāun. ikoris Gaisimas I^, jo IJgavuinis iŗ šb^^^^^to dalībnieksj 'viņl aiī vada 1^ koklētāju grupu^^ ^^^^^^^^^ Atī iigāva dzied kris^gā^ jaunatnes kori GaiSinias^^^^^O^
un vaida; mi Šv. "~
pl. ļ.30 IMvi^u naaiiā. Ja cetui^ā d^ skaita ndbus ieradiiai^s^^ pl i 2 pēcp. notiksi otra sa-3!iice, neatkarīgi no biedru iskaita. Daifca kārtā uz-ari
ikustoties zaudē-un pie Kiņga ielas
Tom un guvis citus smagus le-;vainojpmus.:^^G.^: M
vu^ kas pieder pie laiviešoivstu dienšu korpocracijaiS Spīdola^
s^^iea kopai? sēmoreJ. ^1 Sandra Kairse tēloja ari^ latviešu studentu izrādē Landsberģa 1 uigā Pieci staibi. Ogavaiņa tēvs A. Freimanis ir Austruimu draudzes padomes io-
na, kā arī goda biedru
dāS gadskārtējais dziesmu vā-kairsr-^Ēs dziedāju^ gavilēju Lieldienu pimdienā, 19. pl: 7.30 Sv. Andreja baznīcas zālē; piedaloties Hamiltbnas^ f oronto un Sv. Katrīnu igunti-ņām, gaidām, Melgaidām un vadītājām, kas skandēs 16 dziesmas — tautasdziesmas, garīgās uin gaidu dziesmas diriģentu
ļļams
l!IlgWII"U
sons 5 g.
i..es
uzšūpoju?" prasa režisors Hugo Miķel-Suksei Gaujas gaidu vienības sarīko-loterijā laimēla H. Miķelsons un tū-Sidrabenes nometnes in;azo bērnu
Foto; J. Liģers
trīs reizes^
izra«
bās oMien, 2yy junījā, ^ L jūlijā, pl. 3 pģcp. uu pl. 12 diehā. Visas trīs izrādes notiks Karalienes Eliza teātri Kanādas Mcionālās^^ zālē ir
1300 sēdvietu. Lugu: iestudē režisors Osvalds IJršteiiis, kas ar! pašreiz uzturas Torōnto^^^^^^^^
musu
ragana ir viensno grūtāka jiem, j a ne pats grūtākais iestudējums, ķo esmu Amerikā uzņēmies. Jau Ugus gadus šī luga ir saistījusi manu uzmanību, bet ierobežotie apstākļi nekad nav ļāvuši Uzņemties tik sarežģītu insceuējumu. Aicina-. jums iestudēt lugu šī gada svētkiem no jauna lika par Rīgas raganu. Lugas ideoloģija ir kā radīta šādu svētku izrādeiv iToronto apstākļi liela tēlotāju skaita sameklēšanai ari ir vispozitīvākie. Dārgo inscenējumu var vienīgi atļauties, iekalkulējot dziesmu svētku lielo apmeMētājU skaitu. Tā
bet stipri individualizēta ļaužu grupa, kurās teksti sadaļā s gaņ atsevišķiem aktieriem, gan maizākām grupām, gan visiem
ŗu pāi'stāvjiun režisors izlēma, kā šī ir īstā reize likt Rīgas raganu iiz^ skatuves.
ieguvums inscenējuma kvalitātei bija dziesniu svētku komitejās ierosinājums pār dekoratoru aicināt Dajevski. Sadarbībā ar esam izstrādājuši inscenējuma plānus un jau labu laiku atpakaļ sākuši tos realizēt. Grūtības ir divējādās. Vispirms aktieriskās": lielais tēlotāju skaits, māsu skati,: specifiska des stils. Viena no galvenajām lomām pieder tieši ļaudīm, Rī-Ķūs tautai, tie nepārtraukti dzīvi piedalās visā izrādes norisē, nav tikai „koriska - masa",
Lugā jr 50 lomas, un visu šo tēlojumu sadalīšāiļā saskanīgā izrādē, dažādo ātmosiēr% mistikas un burvības: radīšana prasa 110 visiem lielu atdošanos darbam, šis darbs būs sadalīts 4 posmos. Pirmie 3
aptvers vienu nedēļu ar nogalēm, katrreiz 13 mēģinājumu. Pēdējais posms būs vēl mazliet garāks, nobeidzoties ar 4 ģenerālmēģinājumiem un pirniizrādi 29. juiiijā. Pašreiz esam pirmās darba nedē-ļais vidu, pirmās ainas ir jau uzstādītas un guVušas pirmo slīpējumu. Maii tātad būs jābrauc uz Toronto vēl uz tris darba posmieni, kopā pāri par 50 mē-inājumiem.
Otrs inscenējumā smagum^ punkts ir Ēvaldā DajevsM^^^^^^ kās. Pašu dekorāciju krāsošanu viņš veiks Eatskiļu nometnē, kUr pietiekami lielās telpas piecām nedēļāni atvēlējuši Ņu-rokas latviešu ^v. to dze. Pārējie tedhniskie darbi Dajevska vadībā tiek veikti Toronto. Visgrūtāko uzdevumu uzņēmusies Ērika Reinfelde — gatavot milzīgo kostīmu skai-