Vol. fāut-
mis
[ers
2.
Kalva Eikasie-
latiku ļeki -
ļzo'liņu^. !. va-uii Z.
ikšķe-is. pe-ļasāras iJu va-levlzi-|šmiti3-Mier-
is uz
lv va-
Tīta-elupē-is tur^ tre-laijā.^
0. K.
S
Fi3 ar lušais
Rop* :ā arī ia pul-fsaucī-)pojās iš Ha-
W uz-ļus un
|. iņiar->ā tel-^āj5 T. imie-m J vadīja fie'Iastu
|ā/ Vi-iS, kā
,,Mež. mtu
Bz;s.
r ak-šinēja
Ireivīzi-
ce-
>2. S.
■ i'
I
li
31.
m
Ap 50 preses darbinieku pagā- graušanu" un politiskas nesia-jusaja nedēja pulcējās Toronto vas celšanu. Pliušs ir ieskatos Hyatt īiegency viesnīcas telpās ka viņa koUēgas sods varētu' uz preses konferenci, kuras uz- tikt jūtami riiīkstināts, Ja rietu- ^^^^^ manības centrā bija 37 g. v. uk- mos protestētu pret viņa notie-rainis Leonīds Pliušs ar savu sievu Tatjanu. Viņš ir viens no nedaudzajiem padomju iekārtas pretiniekiem, kam laimējies izkļūt brīvībā, pēc tam, kad bija pavadījis vairākus gadus padomju psīchiatriskajās . slimnīcās kā pilnīgi vesels un normāls cilvēks.
Pliuša problēma ar padomju
iestādēm iesākās jau 1%8. gadā, Pad. savienībā, domā, ka po-
kad viņš mēģināja publiski aiz- Htiski ieslodzīto skaits jūtami
stāvēt divus padomju rakstnie- lielāks. Organizācijas reprezen- |
kus, kas bija apcietināti par tants rietumos (Susan Swan) ^
Pad. savienības „iekārtas grau- vērtē, ka Pad. savienībā jāpro-
šanu'\ Viņa protests izpaudās jām ap 1.000 polītiski un reli-, g
lasītāja vēstulē krievu laikrak- ģiski ieslodzīto, kas gaida uz
atbrīvošanu.
Atgriežoties pie sava iesāktā stāsta, Pliušs vēl minēja, ka padomju psīchiatriskajās iestādēs joprojām daudz politisko ieslodzīto, kurus ,-,ārstē" tādā pašā veidā kā viņu. Pliušs vērtē ^ šo skaitu ap 60, bet īnternacio- ^
Bālā Amnestijaj organizācija, kas cīnās par pilsoņu tiesībām
tam, norādot uz netaisnību, kāda nodarīta šiem diviem autoriem. Drīz pēc šīs vēstules Pli° ušs atlaists no sava akadēmis-
Ap 5000 Toronto ukraiņu sveica Pliušu Karalienes Elizabetes ēkā Kanādas nacionālās iz-
kā posteņa zinātņu akadēmijā. ^^.^^^ An pec zaudēta darba matema- i^i^ūtes. Viņš. vēl viesojās
tiķis Pliušs turpināja iesākfo
Otavā un Montrealā, bet pēc
kampaņu par pilsoņu Mvaj^m ^.j .^^^^.^ ^^'^^^^
tiesībām Pad. savienība. īsadas
versitātes Konvoķācijas zalē, kur notika masu protests par politiski ieslodzītiem Pad. savie-
. _____ nībā. Sanāksmes rīkoja Pasau-
janvārī un pec ilgas_ pratmasa- ^rīvo ukraiņu apvienība, nas ievietoja Serbskija psichiat. ^^^^^^^ mternational, Kana-
pretkomūnistiskās aktivitātes rezultātā ievērojamo uzkaiņu zinātnieku apcietināja 1972. g.
OVF
tā tjurinejā diapozitīvu Masta
m tgaitas, 15. divīzija radīta
riskajā institūtā. Tur un vēl ci- strādnieku kongress un Na- ^'"^
tos līdzīgos iestādījumos Pliušs kā pilnīgi garīgi un fiziski normāls cilvēks „ārstēts" ar visāda paveida medicīniskiem lī» , dzekļiem. Viņa „ārsti'^ galvenokārt bijuši KGB ierēdņi, kuru uzdevums bijis pacienta izprašņā šana, nevis ārstēšana.
cionālās tirdzniecības ūnijas fe-
■k t t
a pirmc^
Spur-
dziņš no Rietuimvācijas. Tā cie-
izrāde; ie-īdoaias^ nodaļu
ciiķ sapx)tajms ~ ir ari S. Spoīr-
saivālkt uimu
par 15. divīziju uiii^ēl c^^ vie-, 3*ām, to dņām IMvijSi m vē-l§k rietuimoš. Špurdziņi cer, ka
■.Sakarā -.■ar: .Leonīda •Pliuša' viesošanos Kanādā, laikraksts paredzēta^ 9 citās^^^^^ Preses konferences laikā Pli- ^he Toronto Sun 7. aprīlī sa- Izrādes ušs, ģērbies vienkāršā bruņā uz- komentārā raksta:
mem cīņāim tie deva puslīdz labu
lam īpar
iinifcs čudars.
ku, galvenokārt lēģim^ Spurdziņi§ Mmo Me^^
valkā un dzeltenā kreklā, bez kakla saites, visai lēni m uzmanīgi izklāstīja savu^ drāma-
par Latviešu leģiomiygM .apt^^^
lārās dziesimas,
Cilvēki brīvajā pasaulē katrā laikā labprāt uzklausa padomju
ierunāts
tisko dzīves stāstu padomju apspiestos upurus. Rietumos,
mentālās iestādēs, kur viņš pa- arī Kanādā, atrodas šādu upuru,
vadījis četrus gadus. Būdams bet tikai daži tiem pietvers dzi-
atkal brīvs cilvēks, pateicoties lāku uzmanību. Vairākums ie-
Internacionālās Amnestijas pii» lēm un zinātnieku organizācijām rietumos, Pliušs griezās ar publisku apellāciju pie visām brīvajām rieļ:umu valstīm, darīt visu iespējamo, lai Pad. savienība izbeidz polītiski ieslodzīto spīdzināšanu psīchiatris
ņem nostāju — kas nevar notikt šeit.
Leonīds Pliušs, jauns padomju matemātiķis, kuram bijusi drosme un izturība pretoties padomju brutalitātei, ir vienreizējs šāds simbols, ko pa-
Ibataljomi veidošanos cīņas, tālāk paisa ģiona feidošanos, tā pirmo cJņas Volctovā, Ostrov.as ue teilpā un atiešu Latvijao roibežai. Višuima šis^^to^^^ pojums galvenokārt ap*veŗ tāis vienīibas, kas pamatā veidoja divīziju tmišas^^^^d^ eī-
aždiaribc^ies vietējā DV , vairālkiis gadus ibiļiis ze-teksts izklāsts Mies i^es tocelkMs, l>et pēd^os
revizijas kor
nozīmi.
par ļeģiomm cīņu jēgu, ko šīs
mi ikāduG :muimsi_ to izrāde dod tikai acij m aiiisij, ļ)et zināmā mērā idejiski pusllldz aptverei pri «lesuOT; Ar to iM Hāsta izrāde nozīmē ieveroļaimi no citām līdzji^
jļilsi saviis snā.
valdes ai* dzlves-aipcie^
kājās slimnīcās un vergu darbu . lozēja atbrīvot eiropiešu komu-nometnēs, šajā sakarā ukraiņu un nekomūnisti. Jiņš at-
zinātnieks minēja Andreja Tverdokļebova likteni, kas pašlaik ieslodzīts Maskavas cietumā un kura prāva pašlaik iesā-^ kusies aiz slēgtām durvīm.
iecīna savu ticību mark sismam, bet zaudējis savu ticību padomju vadītājiem, kas pēc
Pēc latviešu ņām aizgājušā
viņa domām sabojājuši vērtīgu zonā vai pati visvairāk pieprasi, autores
gājušo dienu ainas savijas un
;,amu
pārliecību. Laikraksts p^^^^ ka Pliušs ir jaunienācējs Rietu-Tverdokļebovs, kas darbojies mos; kad viņam būs izdevīBa un drupu bezdelīgāSvKas v^^^^^^^ par Internacionālās Amnestijas . iepazīt pasauli labākā perspek- būt šīs grāmatas^^ Maskavas sekretāru, arī apsū- tīvā, viņa uzskati varētu mai-
dzēts par ^padomju iekārtas nīties. Pluss ir mazliet līdzīgs
tiem miljoniem iesbdzīto, kas
Cilvēkij kas skarti pierādāmai tuvākas vai tā^ ainai gāja bojā trīsdesmitajos un lakas pagātnes korikr^^^^^^
mi, veikli ierindo memuāru ap-
lēmāni. Tās dažas grāmatas, uzrakstītas par šāda ceļoju-kļuvušas par 'V TJņ nez' vai ti« tukšas ziņkāres labad. To^ mēr vēl arvien varbūt esam pa^ ' '-•■-^^eresēti savās tautai zemes likteņos, neesam sve-uz ^ šumāparālciesiekstējuši; Braucam tāpēc, ka ,,visa ^^p^^^ ir sirds'*vuh slŗds vēl arvien
- ēetirdesmitajos gados padomju vergu darbu nometnēs, nolādot savus apspiedējus un raudot, „ja tikai biedrs Staļins to zinā- par tu!'' Viņ^r nevarēja zināt, ka Staļins ir šo mocību architekts, raksta The Toronto Sun. Pliušs tagad nespēj saredzēt, ka Ļeņins, Staļins un viņu pēcteči ir šīs sistēmas produkti. Tas ir tas pats, ja saka, ka nacisms un fašisms nav tik slikti,tikai Hitlers un Musolīni bija nomaldījušies no ceļa. Katra sistēma, kas rada Staļinus un Hitlerus, ir ļaunums, saka kanādiešu 1
a pavemena, gan esencē vei"
šā saicuma notēlotajai zvi
tūrisma birojā, ja priekšā noklāj krāso ir
'^ai, un
,,savain acīm redzēt" ir citādi nekā dzirdēt no mutes", arvien dzimtenes
esam ar mieru šo to panest, pie^
iciest;-'— ■ ■ -
lociņā, droši vieii arī Torņu un ostas muitās krātiņā ^ aiz res-drupu bezdelīgas labprāt dēvēs tēm un dzeķ^
jeb ^memuāra; :grā-
^^^^^^^^^-^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^y^ un neuzticēšanās pelē»
jautājums
vai
gus.
Tiesa,
jusi. Ne personas, ne notikiimi grsiimi^ nav izdomāti. Tie pat tverti spilgti individuālā skatījumā. Tomēr grāmatu turēt par atmiņu grāmatu vai ari apzīmēt to viei^gi ar pašās autores tai piesprausto ņeciip^^^e^^ ,,aina§ mu.
ticīgi, ši grāmatā ir mūsu tau^ tas pēdējo trīsdesmit gadu traģēdijas stāsts --^^^^d^
an
braucam, bet gan, kā ~- ar - braucam, kā, ga-ši, mā dzimtajā zemē uzvedamies: un ko un pavisam kāut ko, zušies,, .par savu
vara
„tūrisma*' braucienus uz to Latviju, trimdinieku vidū lies-
par šo
, un pat paši ji tur cits citu aizdomas par
i, ja ir ko citiem
jektiva aH Jusi. Arī
Latvijas apciemošanā ir vie-
attaisnojumi, pieņeniamu
patiesa vēsts, , lai cik sub» Mttu bi-i redzēšana!
gan šādu
