2 LATVIJA AMir.'R.inCĀ - Sestdiena, 1976. gada, 24. aprīlk, 17. numura
SESTDIENA, 1976.' GADA 24. APĒĪUi
]jativie§u nedēļas lalkraiksts, iznāk Latvija AmerM Publistog Ltd. AMdigais SIDA!rS, Redakcija: 125 BroaMew Ave., Toronto, Ont., Caaada M4M 2E9; tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vafi tSjs: ¥. Irbe, 4035 Roiji)ou1s Ave. Broms, N.Y. Tālr, 994-7917. Čikāgas redakcijas vad. A. Lamberts, P. 0
lledakcija^
Neizlietotc® manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos suta fttpaka;, ja psvienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās semēs). Ar autora rardu vbx mm-Uem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja per-
6 mēm. $11.50,3 SLudinajimu
Kanādā un ASV — ļpar .00. Atsevišķa numura
: sludinājumu d^ā $3.00, TOi pēdējā Ip. $10.00 telpu. Sarīkojumu kalen-
dārā 50 centu par fvienas dejas rindu.
Izmet vienu, ielūds ®tm«•
Dadža (karikatūra
0
Tuvojoties pasaules brīvo iatvi^u apvienības valdes iklā-tienes eēdei un Pasauiles latviešu dienām 24. jumja TorontO; PBLA valde ipuiblicē- dažus no° rāļāijiimus šo Uelsaracojuimu
jiem. Valde ^ez 14
PBIA valdes focd4iem m <^ tieiiņ darbini#iem Toronto ierausies 'vi^u ķbiteeiiLtu jau-natnes^ uai is
daifea vadM^ itiā reize, ikad
im citas organizācijas, ikas vie° no zināmu interešu un darbību pasātamlis. PMāko nacionāl-politisku, izglītībai un fcuiltūrass pasālkumu veifcšanai tās apvienojas damolkratiski veidotās ^emju un ķonti^ cirjās. Tādas ir Amerikas M-vi^ .apvienība,, LaMešu. :ajp«^■
PĀRDOMAS PAE KULTŪRAS
Apskatot tā saukto ,,'kultūras i3ajkaru" problēmu, vispirms jā-
varasi
, tatviešu nacionālā ap-ūn
tik dandz latviešū tāju no visas ps^saules,^ lai runātu pkr kopējām latviešu problēmām un darba koordina-ciju visas n
šās Pasaules fnivo 1^ apvienībā, ^^^^^ fc^ pievienojušai arī Ij
vam Spiinets informē, ka valdes sMes daiba kārtas cer^
bus jattājums , par iat^
visi
.Z6mju':vai.'1
nav.savas
..i^:bnivā83; .pasaki-organizācijā;, kura ar savu
4m m to,; kā latvieši pa^ pīgi bradājot, "-^^^^^^^^
1 uziaibbt. ^
«^.v^__________ "īs jau-
iiatnes nacionāķ
btes at^^ jlkuiini bus fonda un i^aMešu brīHnba^ £»•
Bes
vera
ir ļno/: visām jām tautām radīt vienu „pa-
ar vienu komū-
__________u^ uņ" vienu.: va-:V
—■krievu 1 iMarksš mācīja tautu nadonālās īpatnības kā šķēršili uz visae pasaules ipakļa/ušānusociāl^^^ resp. komunisma dMāturai. Ļeņins to cerēja vieglāk izdarīt,,apso^ lot tautām nacionālu mtono-miju; (Cik gan latviešu nekļu-va. Ļeņina kalpi soitās autono-mijaG dēļi) Tagad Kremlis pa-e kļauto taito nacionālās ifcultū-ras aktivitātes- pie-' .
,a;u3 tikai tik ilgii kamēr š6 tau-:u nacionālie elemaiti apsiks, tāpēc arī neatlaidīgi veiciina ij^o-
itiku, kas fved uz. tu nacionālu i:
pienācīgi jānovērtē. Protams, pe tās būtu jāpieiet ar lietpratīgu un objektīvu kritiku, bet nevis vii3S jānoraida, piemē-raim, vēnšoties arī pret Rīgas
iiem. Tas "ra-
ja 40
Ielā uil
par pāĶ biiesmāni,
A deleģē-5' ~3;LAK:EC:---3,
varētu kļūt par nacionālu im
Šķelšanos, ko Illgas Jāturas sakāru^-komiteja tieši vēlas un kas ir viņas nolūks. Protams, imums jānoraida mazvēr-tlSgi un ār Latvijas okupācijas varas propagandu pārsātināti darbi. No tiem arī dzimtenes latvieši izvairās. Bet kā to lai spēj mūsu trimdā izaugušā jaunatnē, kas tiecas veidot ^at-ti^smes ar eavu, vecāku dzim-zemi un tautu Latvijā? Būļu jādomā par īpaša iestādījuma radīšanu, kas mūsu šinī jautāļjuimā varē-^dzēt. Bultu jāatrod arī un veidi, kā iepazīstināt latviešus Latvijā ar mūsu kultūras veikumiem brīvajā pasaulē, „!Kuitūras sakāru" ko» mitējai būtu jāpierāda, ka tā kalpo nevis kailai propagandai, bet latviešu kultūras labā, rodot iespēju abpusējai apmaiņai.
ti trīs dažādi raksitnieku cēlieni. Kas par varenu saukli vienam no tiem: ^Pastāvēs, kas. pārvērtīsies"... Tur redzam arī autonas, kas jau „pārvērtu-šies'V potams,-m^^ par sli-ktu. Jābrīnās, ka šādu .dalīšanos pieļāvusi dziesmu svētku komiteja! Vai tiešām mūsu pretiš-ķliba& ļjta ka mūisu
raksMeki vairs nespēj pabūt dažas -stundas kopā zem viena jumta? Dažs no ,,cē-lienu" da-lībm^kiem pazīstams arī kā ļoti aiktīvs vienivirziena „k#ū" rass apmaiņas" piekritējs, kamēr vairāki veci autori, kas nav „pārvērtušies", cēlienos nav uzņeifnti, lai gan tajos lafo= prāt savus darbus būtu .lasījuši Jājautā, kācjs (gars valda preses kopH43 vadībā, kas šos cēlienus organizē?
šie valdes locdldii^ €aya vid un
vai
, te
vara/ia-iarī";šīs varas : ļi-Latvijā"«--Pellše,' zuliš, Rubenis U.C; resēti latviešu šianā. To liecina arī šo^ W kalpu riclba. Tie īsaida 11
Mlā koordiaiāciga,
ners
0.
ar M. 3uni3%
cekļi var balsot pēc saviem ieskatiem tikai tad, ja centrālās organizācijas atst^^^ saviem pārstāvjiem dei3 priekšsēdis,
6/ Mesmu svētku programm^ kas pec Pasaules latviešu dienu ņob^ig™^ sapulci Torontp
; lai tautu bez itĒFtu pilnīgi, par ' kiitūru Latvija, riotiskie un _ viskāš kultūras
no-tīvi iu un
a laikrakstailO. apr. nr. rāk-„Karogs noņemtas pēc Rīgas j'^ teikts, ka dzejniekam Jānim Peteram ir dzejolis, kurā latviešu leģionāri nosaukti par„baurū cūkām". Pēters šo dzejoli laikam nblasījis ,Jml-
semiriāŗā"
lat-un pau-
• ■ Pirms : PBLA; sēdes: ■ un said-es latviešu sieim der pārrunāt^ ikā <W latviešu dŗganizātoriīākā^ dzīve,
n(^āda ī. SpilļieDS. ieteikuani ir vajŗadziJ lēmu atrisināijum^i Tam jsdko^ ^ līdzdkļu un darītāju sagāde,
sastāv no 3 pakāpēm. Pirmā
dās J^emēs. Caoi^ ko vada ģenerālsekretāriāts, šos iīdzdsļuG pēc vaMes^^^^l^^ tma arī izlieto d^ Līdzekļu stāvoil^U^^ ; ņas^. revīziju:; praktiski var tikai tajās zemes, 1 atrodas un kur^ te
nav' s^sev^ revīzijas i83ījasy bet ^revīziju-,veic; centrālo organizāciju revīzijas komisijas. Kases pārskatus publicē presē un
^^i, un tā «saucamie „nāciona-lie komunisti", kam vēl drusku no latviskā godā prāta un m^ lestibas pret savu zemi un tau-tu> bet nav izvirzījušies augstos posteņos. Bieži tieši savais nacionālās "^"^^
d£iy jautājums, vai Jānim Peteram ir miesīga, garīga vai ti-ikai vārda radniecība ar čekas priekšnieka Džerviriska paUgu Jēkabu Petem. Pēdējaisr bija arī aitJbildīģs par strēlnieku
nošaušanu
. g. 28.
ras ^Wir2i;des darbs nevar ap^ stāties. Tautā rodas jauni talanti ar noslāpējamu
Vai Mārtiņš Būm^^ ar saviem donm biedriem sadarbībā ar ,ykMtūras sakaru" komiteju nevarēti! apigaisiniot šq__jautā"
KĀPĒC ŠĀBA
i, gan maksājot zmaimus meslus režīmam, bez kā šī bošanās nemaz nav Protams, tam visam pa vidu-ir ārī daAidz karjeristu, ķāi3 kalpo tikai r^žīmto
ya kādos no
mu svētkiem nebīDs vairs kopfeoncertat, beit pi« vai
R>Horlša atreferējumā par BALTPEX filatēlijas un numiz-matiikas izstādi šī laikraksta 10. apr. izdevumā minēts, ka „R. Kreišmanis bija izstādījis sa= vas komerciālās medaļas Baltie Saga." šis vārds lietots nepareizā nozīmē. iMūsu Baltie Sāga medaļas izdotas, .atcero-ticG un pieminot mūsu 30 gadus trimdā. Tās nav komerciālas, bet piemiņas medaļas, kurām atlaists arī valdības nodoklis tieši šī iemesl^^ No šlm^me-daļām nesaņemu nekādu peļņu, tāpat vadot īlielo 333 loteriju, bet pielieku pūles un līdzekļurs, tāpat kā citi sabiedriski darbinieki. Līdzīgā kārtā ņar „ko-merciālām" vārētu saukt ar! Ģen. Goppera ionda pastmarkas! Vai gleznu un i tēlnieku darbu izstādes mēs saucam par, komerciālām? Bez tiešā politiskā devUimam^^u Sāgas me: daļas ienesušas Baltijas tautu federācijai āp 5000 dol. un vairākus tūkstošus dolāru mūsu māķ$lMeM
Mūjsu sablednsto^ pasākumi parasti nav komerciāM, tāpat mūsu Baltie Saga medaļas, šīs medaļas morāli atbalsta arī LNAK, Hamiltonas Latviešu biedrība un Baltijas tautu fe-»
m
f
Ķi:
lv
•ir' •
mm
mm
mmm--
m
Ml
m
m
m
[onda godj (mūziķa) j. sirmai tajs J. Pa(
LPB Karial Arnolda Ras; notika svētdļ ronto Latvieši ja LPB Ķanj sēdis 0. Lie] sarīkojuma
Goda kpnsuļ uzrunā uzsvēļ pulcējušies^ iļ du Rasu kā un cilvēku, ta Rasas pēdi mas stars tui ka dzīves t( tautai, kur aicinājuma aļ
va.
Mācītājs rātā ,,Kristīgi un nozīme š| ka rakstniek veida h vībai — neļ valsts. Bet iļ vumu,. iero ba. r- A.^ spogiiļojas . tradīcijas, rakstnieku kā tādu, ķaž savu ticības dzīves nozai savā ticībā tļ ari tagadējai un
gaismā, vēkā mostai vibas brinui dzi doittātājj ni zinātniel fu atziņu, fe
