Canada M4Mm Editor-to-GMef KBISS smi^ Phone 4t55-7902. Usiited States Editorial Olficea: New York, Editoff V. IKBE, 4«^S Rombouts Ave., BmnK» N.Y4, 10466; Chicago—Editop Mr. A. Lamberts/ P. O. Box 1890, Chl-cago; Illinois; 60690/ U.SALCallfornla ^E^^ KALĒJS,
NE. 23
SESTDIENA, 1976. <JADA 5. JŪNIJS
GADS • SATUBDAT, JUNE 5. 1976
BESE39S
lECOND CLASS MAIL
ALEKSANORA KJEGUiMNIEKA
Vēl aitiicis vairs tiikai p.usigad^ 'līdz brīdim, kad amier&āņu \m,-ta ibirivās^ izišiķirsies; par to, tom uzticēt valsibs ivadl-:feai nākamajiem četrieim iga-^ diem. ASV prezidenta priekšvē-clēSanu [līdzšinējā norisē demokrātu ipartijas ikandidāu Dži-mijs Kārters ir aiz&te^dMes tā^ lu prieikišā visieim pārējiem ālavas partijas, pretkandidāitiem. No noimimēšanai nepi^cieša-imāim 1500 badsim viņis jau da-!būjis savā pusē vismaz 1100 'atbailstl;āj.u. Un tā ne bez pamata radies pieņēmtiims/ ika. Kārters dipoši vien būs demokrātu partijas kandidāts turp-mākarJEG prezidenta^ vēlēšanās, ASV prezidenta amatam iet līdz ar! visi riatuimu pasaules vadošā vdstsvirapienākuimi un at^ bļidlba. Atzīmēsim tikai rakstm-rUgāko, kā Kartera pieimērotita šim pa salies vissvarigākaim po-lītisikaim postenim novērtē daži iespaidīigie rietumu demokrati-; ju saibiedriiMs domiais paudēji ,,. —..^eļptitāis iMelvaI.stļS resp, preses balsis. /
Neāttkarigais Londonas The Timesi nesen konstatēja: „KāT-ten5 neapgaiubāimi ir nodrošinājis sev, lielākās izredzes kļūt par demokraitu partijas kEiadi-dātu ASV ipreddenta vēlēšanās. Kā vdņis to panāds? Vai tā ir neticama apņēmība; raksturīga
aimerikāņu poM-ķiem. kas ■-cenšas sasniegt. kaUnigalu? Viņš ir politisks hameileonsi. Tejs palīdz viņaim ieigūt vidustceļa politisko profdilu, nobīdot malā kreisā m iaibā apāma sāinicensus';"
Konse.rvāitiivais britu Mk-T3k&ts !Daily Mail
Ŗaksitiurīigākā parādība ir tā, ka piec'SG minūtes pēc jdbkuŗas Kartera-runas nav vairs iespējams pateikt, ko īsti viņš nupat pateicis. Viņš. izvairās pieskarties svarīgākām problēmāim. Viņa atbildes ir izvairiigas uo mīklainas."
Ķainadas neatkarīigais žurņāfe McLeans savukārt konstaitē: „Kārtersi ir ; viemgais: pc>litiķis, kas ar Voterigeites nelāigo smaku tautas acis padarījis nepde-vlcīgus vadcšCG Vašinigtomajs polītiķuis. Savā polītiskā pilat^ lormā viņš ietipinājis desmitkārt vairāk poziciju nekā jebkurā seksa vai laiullba^s? rokas grāmatā."
iPēdējā laikā Kāīrters līdzās politiskām proMēmām savā vēlēšanu kampaņā piejaucis asi krietnu daļu reliģijas.
īRepublikāņu partijac prezidenta fcandidāitīlras sacensības grtemātors Ronalds (Rēgerjs pagaidām vēl ir nedaudz priekšā Džeraidam Fordam. Domā, : ka • priekšvēl'ēšainuv. iznākumsc
(Turpinājums 20. Ip.)
VINŠ MIRIS DŽENOVĀ AR SIRDSTRIEKU
Toronto 21. maijā pienāca no Itālijas pilsētas Bžeiovas tele» gramma, kas īsos vārdos vēstīja: ^^iigusts nomira vakar-iiakt." Tēlnieks Augusts Kopmams ar dzīvesbiedri Aimu^^m meitu Janu bija devies Eiropas ceļojumā, vispirms uz Franciju, kur piedalījies radinieku kāzu svinībās/ bet pēc tam ar ģimeni izbraucis uz Itāliju, lai iepaaatos ar turienes mākldas
^ri«.7ioni&m iSimaoih^ - Cik zināms nāvft tiRlniiFķkif mr^fi^lcniši
AKopmanis dzimis 1910. gia-da 17. maritā Rigā, Nordeķos; Kanādā ieceļojis 1951. gadā no
Anglija.':Toronfco viņš:'bija'ie-^ gādājies savui imāju, 19 Mfll-brock Cr., kur iekārtoja m^u tēlnidka un lietiskās māksilas dartaīcu. šeit viņiši nenogursto-Iši nodevās ne tikai saviai latviskai mākslai, bet aji^^r^ daĒjas Kanādas mākslas dzīvē.. Bija^ Kanādas karal'okās mākslas akadēmijas biedrs; darbodamies arī mākslinidbu biedrl-tbas Cdiņir and Form iin Scuip-tors' Society of Ganada, bū-; dams Čolour and Form Artists' Socaetty vfceprezideints. Ndai-^^^^ ķiG bija ari lateiešu mākslinieku- vienības Latvis \biedrs' dlM-(nāitājs.
tuvu pie 200 žūrētas i nevien Kaniadā, bet ari vairākās Ein^sM AtēnāG, Parīzē, Prājgā,
uri Brati-
VASA'RA^S S\VĒ.TKO:S
J. liģem uzņēmuims
dzās citās vietās, protams', ar! pašu latviešu mākslinieku vienības Latvis izstādēs. Ievēro-' Jams ir arī Augusfe Kopmaņa devums latviešu liabiedrībai ■ trimdā. Lai minam tikai monumentālo un iespaidīgo Kritušo kapavim pieminekli Toronto Sv. Jāņa draudzes lajufcu īpaišu-mā Saulainē, Ipati veidoto trimdas stāstu^ akmenī pie Sv. Jāņa bamcas Toronto.
.Par šo veikumu Kultūrai tods 1969. igadā piešķīra Kopmantai goda balvu. Apbrīnojami liels ir tēbiidka darbu klāsts, kuru tas veidojis igranīltā, marmora, dažāda veida akmeņojs. Viņa m'ateriāli bijuši arī māls, koks, bronza, vapš u.c. īsajā avīžu rakstā nemaz nav iespē-jiams minēt visu lielo darbu Māstiu: statujias, portreti, pieminekļi, istrūM'akas, architektūras rotājumi, kapu^smes u.t.t.
Auig^sita Kopmaņa mākslas ceļš mv bijis viegb. Vasaaras viņš pavadījis pie tēva^ būvd'ar-ibos, ziiamas —■ 'galdnieku darb-nJcā. Tad mācības Rīgas pilsē-
teclmikuima galdniecības nodaļā. Beid::ot — icsstāju pār-Mudījuimi Latvijas mākslaS' akadēmijā, kuras igadtās miaci-jies pie Kārļa Jansom, Kārļa Zāles, Bui'ikharda Dzeņa, Mel-dera. Eiažlgi darba igadi pavadīti izcilā meistara Kārļa Zem-dogas mākslas studijā. Latvju ornamentiku -un mākslu apgu-
jāim, un viņš kļuva Brastiņa cienītaj® un dievtuŗu paražu isekmētājs. Viņa. Kanādas lauku' ļpaišumā Jumalās, sevi^šķi laigo svētkosv parasti siapul^ dievtuŗi. Skaudrais li'ktenis Ju-imialiu siairiiniefcu tagad aizsiaiu-cis Dieva dārzos tieši Līig© svētku priekšvakarā, bet viņa mirstigo daļu sagaida pārve-dam' no Mlte'pēc' divām ne-^
f Augusts Eopmanii
BALTIJAS TAUTU FEDERĀCIJA KANĀDĀ
S vak. : V
L jOlltlāp
^73 Blōm St We
Galvenais runātājs: Si Priekšnesumu [dala ko
' BALTIJAS TAUTU FEDERĀCIJA KANĀDĀ