g IiATVIJA AMTSBIKfi Sestdiena, 1976. gada 5. jūnijs, 23. numurs
BBS
lOsaiSBsaui
SESTDIENA, 1976. (JĀDA 5. JŪNIJS,
lAtviešu nedēļas iaikraikstej māk sestdienās. Metējs — Latvija Amerikā Publishing Ltd. Atbildīgais redaktors Krišs SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave„ Toronto, Ont., Canada M4M 2E9; tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Irbe, 4035 Rombouts Ave. Brons, N.Y. 10466, U.S.A, Tālr. 994-7917, Čikāgas redakcijas vad. A. Lamberts, P. 0. Box 1890, Chicago, Illinois 60690, U.S.A.. Redaktors AustrāUļā Ed. Smugajs, ^28 Taffs Ave., Lugamo,
Redakcijai tiesSjas manusikriptus pēc rajadzibas īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet m vēlēšanos sūta atpalkJļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās lemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personisks uzskats m ne katrā gadījumā atbilst red, viedoklim:
■. Abonēšanas matea Kanādā lun AS¥ — 6 mēn. $11.50, 3 mēn, $6.00. Atsevišķa numura Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $3.00p tekstā $5.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $10.00 par 1 collas slejas telpu. Sarīkojumu kalendārā 50 centu par vienas dejas rindu.
121.00,
Voldemārs Korsts
Dadža zlmējuims
Novemībri, kā sināims, notiks ASV prezidenita vēlēšanas. Zi-mUgi, <ka šoreiz Pad. savienība ar Meiki interesi seko prielkšvē-Iešanu nomei. Padomju sūtniecībā Vašiinigtonā paA iekārtota īpaša telpa, (kurā izseko un izvērtē priekišivēllēšanu rezultātus. Maiskava nevar but sajūs-mināiba, jo tie kraisl atšķiras no 1972. gada vēlēšanu rezultā-tiem, kas }āva kongresā iekļūt āielāķaiin skaitam ikreisi noskaņoto pārstāvju.
ASV politiskās ^ris'ēs saiska-tāmas noteiktas pazīmēsi, kas liecina par laipošanas un izdabāšanas politikas izbeigšanu, atgriežoties pie agrākajiem principiem, ko jau Otrā pasau-lec kara laikā izteikti deklarējis Vinistons čērčils: Mums ir nepieciešama uzvara, lai 0x1 cik ilgs un grūts būtu ceļš, Jo bez uzvaras nav cerības eksistencei. Pad. savaenliba nav ņēmusi vērā vēsturcG faktu, ka ASV pilsoņi, atrodoties nopietnu draudu priekila, var ātri mdnīt s^ nostāju on saslēgties siavas valsts initerešu labā. ASV piflsoņi gatavi neist upurus, lai savus militāros spēkus atjaunotu tādos apmēros, ka tos respektētu katrs eventuā^ Ms ienaidnieks.
Priekšvēlēšanu rezultāti rāda, ka ASV pilisoņi atbalsta tos 'fcandidātusi, republikāņus vai demo'kratus, (kas prasa vienotas, spēcīgas un militāri nepārspējamas ASV, M jaunu wi stingru, ārpdltiķajs līniju. Ka tas tā ir, to rāda arī prezidenta Forda nostājas maiņa, jo pēe ļoti noteiktā adzstaMzibas ministra jšlesinigea^ nomainīšanas prezidenta popularitāte strauji mazinājās. Arī ārlietu ministrs Kiisingers tagad spiest® lietot pret Ma^avu daudz asā-'ku valodu, ļ Tagadējais aizsardzības ministrs DonaMsi Rams-fads, arī ne bez prezidenta ziņas, praktiiski atjaunojis ASV mlitāro budžetU' tādā ©pimērāc,
kā to bija prasījis iepriekšējais aizsardzlb:a)s mini^rsi Šlesin-
Aptaujas rādījušas, ka arī demokrātu vēlētāju vidū radušās ļoti Gpēclgas tendences atbal-istīt ASV militāro pārsvaru. Pirms Ņuhamširasi priefcšvēlē-šanāim, piem., visi aktīvie demokrātu polītiķi prasīja militārā budžeta samazināšanu. Rezultātā --vismaz puse no šī apgaba^ la demokrātu vēlētājiem palika mājās, atraujot savas balsias, iMasaouzetā bija vēl lielāks pār-isteiguims. Liberālie demotoato vēlētāji krasi mainīja savus uzskatus, jo tie, ka«3 1972. gadā tik spēcīgi atbalstīja iMakgoveriiu, nodeva savas balsis par VoHēsu un sienātoru Džeksonu, kas abi pazīstami kā ASV militārā pārākuma aizāstāvji. Demokraitu tā sauktais galvenais kandidāts Karters, kas nāca ar programmu .samazināt militāro budžetu par vismaz 7 bilj. dolāru, Ma-sačuzetā palika ceturiā vietā. Galēji liberālais kandidāts Udallsi saņēma tikai 18 proc. demokrātu baL^u. Pēc taim viņš Floridas. pridkšvēlēšaīnu kampaņā vairs neparādījās»
Karters mēģināja aizplīvurot savas politikas nepopularitāti ar to, ka visus» Džeksona un VoHesa paināikumus mēģināja IzGkaidrot ar to, ka viņu panākumu vienīgais iemesls bijis, ka tie nostājuišies pret skolnieku pārvadāšanu autobusos no vienas sikolais uz otru. Kartersi pēc tam imainīja ©avus „uzskatus", paskaidrojot, ķa nepieciešamas jaunas ASV kara flotes vienī-bias un stiprināmi militārie spē-iki. (Karters demokrātu priekš-vēlēšanās Floridā uz)varējai
Senators iDžeksons, sadistot sevi ar bijušo ASV sūtni Apvienotajās Nācijās, kas) līdzīgi Ed. iDervinskim krasi nostā= jās pret Pad. savienības eks-pansijae politiku, ļoti uzlaboja
Toronto latviešu kreditsabied-rības 1974. ,g. 29. maijā pilnsapulcē nominēja no Hamiitonasi latviešiem valdeo vēlēšanās kandidātUisi ar lielu, ilggadēju pieredzi financlālos darījumos un latviešiem plaši pazīstamas personas Hamiltonā un Toronto. Kandidātu nominācijas komisijas priefcšisēdisi toreiz bija T. Kroo:ibergs, kais pilnsapļulcei izrādīja, kā šie kandidāti nebūtu' piemēroti darbam kredītsabiedrības valde. Kandidāti to uzskatīja par apvainojumu un no kandidēšanas atteicāSo
nodaļas priekšsēdis (dibinātājs iin ar DV zelta nozīmi apbalvo-tais kpt. A. Liepiņš, kas pastāstīja gadījumu, kurā viņš bija radis izdevību ,,sveitt" kādu padomju delegāciju Londonas (Get.) Mdlaukā, pasniedzot puķes ar novēlējumu: Aizvediet tās un nolieciet uz nomocīti latviešu kapiem Sibirijā! Zinot sakāmvārdu, ka dēls iet tēva pēdās, jājautā, vai GuntiG Liepiņš, būdams aktīvs šādu filmu organizētājs, nemēģinātu latviešu sanesto naudu Izlietot kādam cēlam mēķim, piem., Vladimira cietumā līdz nāvei nomocītā latvieša Gunāra Rodes glābša-
Lasitājs
Ontario rietumos
iģa
Toronto latvieišu kreditsabiedrī-bas šī gada sapulcē 26. maijā, 'kur jau pirms kandidātu nomi-nēšanas T. Kronbergsi, būdams tajā pašā positenl kā 1974. gadā, aizrādīja; pilnsapulcei, ka jauniešiem vēl nevar uzticēt fi-nanciālo iestādījumu vadību. Tas uzskatāms kā lielākais apvainojums Toronto latviešu kredītsabiedrības pārvalēnie-kam, jo arī viņš pieder pie šīs vecuma grupais, bet viņa darbības' laikā Toronto latvieišu kre-ditsabiedrlbas bilance dubultojusies!
išī gada sapulcē bija nominēti divi ļoti spējīgi latviešu jaunieši ar augstāko izglītību, bet viņus neievēlēja, jo sapulce jutās ietekmēta no nominācijas komisijai priekšsēža aizrādījuma. Kā izskaidrojama šāda T. Kromberga pieeja latviešu jau-
leinberga Toronto
■99
V. Augusts Čikāgā saivā teī-tāja vēstulē sūdzas par „n.eais-itētisko sajūtu", kāda viņam rodoties, redzot piaikainos „hipi-jus" un kups tam atgādinot arī Dadža zīmējumi. Vēetules rakstītājs jautā, vai tas būtu atkal kāds jauns „novirziens" mākslā un vai laikraksts šo vēstuli iespiedīšot? Laikraksts
Katrs mākslas darbs skatītājā izraisa dažādas' sajūtas, ku-^ ŗās var būt arī humora sajūta. Daudziem tās trūkst.., Es jūtu tiem līdz, bet ko padarīsim Dadzim: tas kā piefiipls uz jauno novirzienu mākslā, ja tā varētu teiflct. Paldies Dadzim par skaisto humoru!
Pēdējā laikā trimdas presē daudz esam lasījuši tpar Rīga® filmas Pūt, vējiņi izrādi un tēs rīkotājiem Torointo, minot ari G. Liepiņa vārdu. Cik zinu, pēdējais ir Londonā labi pazīstamā bij. Latvijas armijas kapteiņa A. Liepiņa dēls. Pagājušā rudenī man bija izdevība būt DV Londonā 05 g. darbības atceres svētkos, kur starp vairā» kiem runātājiem viens no pir-
LA 13. numurā ievietots mazs norādījums, ka Toronto Latvie^ šu biedrība paredzējusi izdot grāmatas Baltijas Vēstneša 25 gadu piemiņai pārspiedumu. Slavējama lieta, jo grāmatiņa ir 164 Ip. biezia' -un tanī 79 Baltijas Vēstneša Ktetrā'dniefcu! īsas biogrāfijas ar 57 ģīmetnēm. Jaunizdevums ar mag. pM. L. Vīka priekšvārdu paredzēts ti-i 80 Ip. biezs, tātad saīsināts.
iMani ļoti pārsteidza norādt ijums, ka grāmata „atrasta Hel-83inku babliotēkasi arc^īvā, 'kur atrodas vairāki veci iespiedum-darbi latviešu valodā, bet Pad, savienība aidiegusi Somijai atļaut šos iespiedumdarbius' m
uz ārzemēm". Tas nu ne-aitbilst patiesībai vai balstās' uz pārpratuimu. Helsinku bibliotēkā atrodas apm. ilO.OOO vecāku (1820-1&1I7) latviešu, iespiedum-darbu, to skaitā apm. 7250 grāmatu, 220.gadagājumu laikrak-sifu, ap 300 gadagājumu žurnālu, kalendāru un tūkstošiem dažādu brošūru un gadījuma rakstura izdevumu. Tas ir t.s. Let-tonica 'krājums, radies sasikaņā ar Krievijas 1828. gada likuma 52. paragrāfa pamata par cenzūru, kas nofiiaka, ka vienis no krievu cenzūrai nododaniiem eksemplāriem nosūtāms tagadējai Helsinku universitātes bibliotēkai. Lettonica ir lielākais latviešu grāmatu, krājums brīvajā pasaulē un viens no v^3-vērtīgākiem minētās bibliotē-ksi3 krājumiem.
Lettomica ikrā jumam dota /atsevišķa nodaļa bibliotēkas grāmatu magazīnās, un tām ir atsevišķs katalogs. :Tā kā tas, diemžēl, bija visai trūcīgs un aptvēra lielāiko tiesu tikai daoļ-literātūras- im teoloģijas nodaļas un bija kļūdains, jo trūka valodas pratēju im speciālistu latviešu literatūras jautājumos, es visu i Lettonicas krājumu pirms 0 gadiem katalogizēju. Šī mana lielā danba rezifltātā radās mana bibliogrāfija „Letto-nica Helsinku universitātes bib-īliotēkā-' (586 Ip. mašīnrakstā). Izdevējus man nav izdevies at° rasit. Vij3i Lettonicas krājumi brīvi pieejami lasītājiem Helsinku universitātes bibliotēkas lasāimzālē. Oriģinālus uz citām vietām labprāt vairs neizsūta, bet to vietā mikrofimas vai zeroksa kopijas pret attiecīgu samakGU.
PirMs gadiem Nacionālais fonds savāca naudu un nodeva Helsinku universitātes bibliotēkai, latviešu laikrakstu mikro-filimēšanal un grāmatu un žurnālu iesieišanai, bet tas, kā redzēju, ir bijis piliens jūrā. Lai šo mums! tik vēi'tigo krājumu caglafoātu xin tas būtu arī turpmāk; lasītājiem pieejams, gan tikai mikrofiimu vai zeroksa kopiju veidā, būtu vēlami turpmāki ziedojumi minētajai bib-3iotēkai Lettonica krājuma vajadzībai, jo-tai pašai līdzekļu nav. Tuvāk par Lettonica krājuma vērtīgo saturu esmu rakstījusi Archīva X sējumā.
Ovija" Vltolip Gēteborgā,-,