'Sestdiena, 1977, gada 2. aprīlis, 13. mmum
LATVIJ'A AMERIKĀ 3
LATVIJA AMERIKĀ LĪDZSTRĀDNIEKA SARUNA
AR FILMAS PRODUCENTU EDUARDU MARTINU ŅUJORKĀ
Pagājušo vasaru Esto 76 sa» rikojumaip igauņi bija izgatavojuši ^ filmu Tina (Tiina). Pirmizrāde notika Valtera Rīda ^teātrī Ņujorkā, bet pēc tam to rādija citur. Filmas darbības lielākā daļa uzņemta Leik-vūdā, Ņudžersijā, netālu no Ņujorkas. Tur piedalījušies ap
19. gadsimta Jgauņu zemnieku māju ar salmu jumtu un gulko-ku celtni. To paveica uz kāda kokiem apauguša laukuma aiz Martina mājas. Lauku mājas iekšieni un krodziņu izveidoja Martina mājas pagrabā, kur bija ari skaņu studija. Pēc veciem zīmējumiem bija jāiz-
200 igauņu gan no vietējās Leik- veido mājturības un lauku ap-vūdas, gan no patālās Toronto strādāšanas darba rīki, kādi Kanādā. Filmas gatavotāji ir tie bija 1820. gadā. Tāpat alus Edmunds im Vallija Mārtiņi, kausi bija jāizgatavo ar rokas dzīvo Leikvūdā. Edmunds kām. Pašreizējie igauņu taii» Martins šogad bija ieradies tas tērpi filmētājiem izlikās Igaunijas 59. gada^ neatkarības par moderniem un vienkāršo-pasludināšanas atceres pieņemšanā Igauņu namā Ņujorkā. Par filmas rašanos dzirdējām':
Vecajās klētsgala ijavās: laE sudrabu mirdzina pupoif Vn ūdens laivas vis pļavāSo
Saule mākoņus gana, tālu - Edz pašam
tiem, tie arī bija jāgatavo pēc Ssim 7o;:on^^^^^^^^
veco laiku zīmējumiem. Bez sestdien, 16. apnll. Toronto Lietuviešu «entrā (1021 CoHege tam katram Igaunijas novadam ^ ros^^^^^-vv s^^s A^^ji^^i^. irv„_
Filmu Tina Edmunds Mar- ir savi tautas 'tērpi, tāpēc bija tins pārstrādājis no Augusta jāizvēlas viens novads, kura
Kidberga 1911. gadā rakstītās drāmas Libahurit (Vilkate), kas
tērpi parādītos filma. Informācija par šiem veclaiku tēr-
ir viena no pazīstamākām igau- piem un darba rīkiem bija jā-ņu lugām. Darbība norit ap- atrod muzejos.
.). Pirmo reizi šajā koncertā dzirdēsim ar! Jāņa Kalniņa dm speciāli rakstīto kompoziciju Latvijai (Ērika Raistera teksts) stīgu kvinteta pavadumā. Programmā ari daudzi citi darbi. Attēlā kora priekšniece Monika Jonāne un diriģente Arvīds Purvs, pārrunājot plašo koncerta programmu.
Foto: J. Liģers
Trīs silta mird^ēšam
Un viņpus ezeram ledainam Alkšņi brūni jau virmo... Pa atmiņu tekam medainām
mēram no 1820. līdz 1840. ga° dam, dramatizējot igauņu gadsimta cīņu par brīvību.. Vācu muižnieki tur valdij a kopš Tei-
Filmas uzņemšanai vajadzēja visus četrus gadā laikus, un tāpēc bija jāgaida piemēroti apstākļi. Sniegs bija tikai pus-
toņu ordeņa umras 13. gad- ^^ras" dienas, tāpēc šinī laikā vi pie vilkiem. Viņa dodas Simta. Martms ne Vien par- ' ^
strādāja tekstu, bet rūpējās par kostīmu metiem, uzņemšanu.
vilkači. Mēģinrft radīt vecajos cilvēkos māņticību^ vācieši mēģināja izbeigt brīvo laužu šķi- „^^r___«
ru. Filmas beigās aukstums ®P.?^^^_S. ^REIMANIS «.DIVAS PASAULES, ROMĀNS, piespiež Tīnu atsiāt meža dzī-
apgaismošanu un skaņuv Vallija filmā spēlē vienu no galvenajām lomām.
Ideja par filmu Martinām radusies iepriekšējo igauņu svētku laikā 1972. gadā Toronto, kad viņš par galvenās lomas ļēldtāju sarunāja Toronto i^au-ŗu aktieri Tarvo Kasu. Martina māja Leikvudā pārvērsta par kino studiju un reizē ari viesnīcu aktieriem, kas bija ie-
paveica visus vajadzīgos ziemas uzņēmumus, Tāpat bija vajadzīgas vētras vai pļavas ar puķītēm pavasarī. Visas filmas
uzņemšana ilga trīs gadus, šinī izzūd ar Tīnas nāvi, filmā laikā Toronto aktieri ieradās Leikvudā vismaz kādas 12 reizes pa nedēļu nogalēm.
Galvenā varone Tīna uzaugu- J^-s. si mežā, kur viņa nokļuva pēc
tam, kad viņag māte bija ap- ņu kolonijās visā brīvajā pa
Vidējās paaudzes raksitnie-!kam Eduardam Freiimamim Ka-
mi arī nesakožami kumosi un
lauku sētu, kur to aiz pārskatīšanās nogalina. Nobeigums ir
pārveidots un nav tāds kā ori- a • j, . , . a i . v,. ^ . . .
ģināUugā. Lugā brīvības ilgas T ^ ' ^^'"^'^^ ^^'f^*
tām, stāstu un moveļu krājuma jāaitc^
_ ^ _ Daigas rotaļas 1:976. gada bei- fremķis, kam domāšana un vi-
Maršus. Filmā vilki aizstā gās iznāca romāns - Divas pa- sa vērtējums ir pretruelgs
suņiem iio
turpina Tīnas iecerētais puisis
^a^les. Eduards Freimanis sa- normālam cilvēkam bieži viea
vā pirmajā romānā ietiecies Tīnas izrādes notikušas igau- ^^^^'Steniķu, īstenāk gan schi
zofreniķu pasauiē;^^^ m dartbu
sūdzēta par burvi. Vācu baro- saulē, un tai bijuši labi panā- '^ar uzskatīt par schizofresiiķa ni vēlējās, lai ikviens strādātu kumi. Kāda neatlaidība cilvēka <Jienas grāim»atu, kaut nav rak-viņu labā. ši iemesla dēļ viņi uzņēmība radījusi vēsturiskis
stits pēc šādu grāmatu klasiskā
cmaa
Milnas sopnojums
TORONTO DV TEĀTRA VIESIZRĀDE
land
Elīnas Zālītes Maldu Mildas nos Ernests Jurševskis un ^^"^ ^^^^"^ l^^ot Frei-
sāpņojums tika skatīts jau bri-^ viņa sieva - Valija Lāma., Vi- '^'^^^ romānu, kurā, liekas,
vās Latvijas laikā. Tagad šo ņas talants visspilgtāk atplaik-
teātriniekiem izdevīgo komēdi- snījās lugas beigu daļā. Vis-
ju iestudējuši Toronto aktieri vairāk publiku izsmīdināja
j V. . „„ ijn^,^ lika baznīcas sludmat, ka bn- igauņu filmu trimda.
' radusies no Toronto uz filmas , . , . v .
-1 vie cilvēki, kas dzīvo mežos, ir uzņemšanu. Dažkārt uzņemsa- » »
nas darbi ieilga pat 20 stundu dienā.
Filmas uzņemšanai Kja He-1as techniskas problēmas. Sākumā Mārtiņi domāja atrast Igaunijai piemērotus dabas skatus un klimatu Kanādā, bet 'tas nav īstenojies. Par krietni piemērotāku apkaimi atzīta Leik-vudas apkārtrW. Lielākā d?iļa
filmas noris apmēram vienu Gunāra Vērenieka režijā. Bez saimnieka vecāki jūdzi no Martinu mājas, bet šaubām, luga it kā apvecojusi, Putniņš, Herta Jurš^vska un ar! daļa uzņēmumu izdarīts * mā- ^^žos aspektos sentimentālā kalpone Liene Martinsone — jas pagalmā. Vajadzēja būvēt romantika savu laiku pārdzīvo- tiešām izcili tēlojumi. Tipiski
^ jusi. Un tomēr teātra denītāji piemērots savai vieglaj^^^^ arvien vēl to skatās ar patiku bai'' bija ari ,^ un daudzām smieklu šaltīm. Ari nieks'' Kimradils^^^^^^^ kaut kas tāds vajadzīgs musu IJpīte, tāpat igauņtijaunsai^ nervozās steigas laikmetam, kad cilvēks var a'tslābihāt mūžam saprindžinātos nervus.
1 ĶKvlandiēšiem jau šēn nostabilizējies tāds spriedums, ka „viss labs nāk no Toronto", var kariķēta, tāda, kā^^^^^^ nu tās ir Zīles, Kalvis, teātri- dzirdami Rūjienā Broļākro-nieķ; vai siolisti; Toronto teāt» liņieki (aŗi dti ansāmMi) mūs nekad nav piē^ jāk sagatavotu, !un tas pUiia mērā a1i;iecas arī uz šo rūpīgo liri veiksmīgo Vērenieka iestti"^ ;dējumu;;V;,;:'::;/^
Visiem deviņiem aktieriem atbildīgas bmas. Tie ir jau ru- ^1 sfkumiv Luga -ir^^^^^^^^^^^ tinēti teātrinieki ar brivurdaV iestu^ bisku jušanos uz skatuves, ļoti dzēt ar! citieņi ^latviešu pa-labu dikdju, mīmiku un d- J^astiēm^. PaskopasV^^b^^^^^
> Roanāte. vte)nis: Guntis ^.^^ dūls, atraMamies kādā Kanādas pslchiatriiskajā slimnīcā im gaidMams tiesuj raksta jaunķ ibā siķolā iepazītai un iemi^^ tai meiteaiei Irisai, kura dzīv© Literāitūras vēsturnieks Jā- Latvijā nezināmā vietā. Viņi nis Bičolis kādā vietā romānu tai atklāj, ka tā nav vēstule vispār salidzanājis ar desu, kur vien, bet literārs sacerējuma,
sf'bāztas vienā masā dažādas samaltas gaļas, šis Bičoļa tei-
kuŗā izklāsta atmiņas par isko-M, inājāim un tās^^^i^^^ tlbu Irisai, tepu mīl vel arvie-m. v,Sev par postu neesmu jaiu-
gaļa''iiav ,,:samalta'V (im pi^
9
nieks Juhans—-piņš un Andreja puisis Mārtiņš — Kārlis Rēvaids. Vienīgi Juhana igauniskā latviešu valodas izruna varēja būt vairāk
gu, valkas veikalos vai fornijas apelsīnu plantācijās.
Q
9
e
©
a
līt latviet, Kalnie't, lapāk ne-kaitin' ikaun' puiki, tu reis ta-pus pa kalv'!" Bet šīs pāris piezīmes ir ti-
Aizvaditā nedēļas nogalē, m 27. martā, Toronto Sv, Jāņa baznīcā' ieskaņoja jaunu Haralda Berīno garīgo dziesmu skaņu plati. Attēlā jaunās plates solisti Emma Reinvalde (sop-rāns) un Jānis Barušs (tenors). Ērģeļu pavadījums l — Anitas
tām labu aktieru pazitīvām kvalifikācijām. Tēlodama ģim
derības ir Valža Varēs dekorācijas. Valdis Turķis veiksmīgi
nazisti, viņiem līdzi noturējās izkārtojis gaismu efektus. Me-arl spriganā Sandra Markitan- mot pērkona negaisu, - a^^imbu
te, saprotams, atskaitot latvis-
Eundānes. 27. marta garīgajā ko izrunu. Tur nevar līdzēt re koncertā Sv. Jāņa baznīcā klau- žisors, ne latviešu valodas sko
sītāji varēja dzirdēt minētos s®-lifStus, atskaņojot M. Benno
dsļiesmas no kurām laba
Foto: lo Liģeri
lotājs, bet vienīgi — ģimene.
Ļoti pārliecinoši, teicami savas aebijas veica abi galvenie — mājas īpašnieks Dzintarkal-
pelna ar! skaņu mei«!^ars Imants Kims: ak. tavu dabisku laksti?.alas pogošanu!
Paldies, Toronto teātrimeki: esam' ...apmierināti un;: ieprieci-
)
9 9 O
6 o
9
8 6)
Diriģents: Arvīds Purvs
Piedalās: Anita Rubene — soprāns Anita Rundāne —ļrģeles Alberts Vītols— baritom Sieviešu ansamblis Pūtēju kvintets
®
Bērniem ieeja brīva.
