iffifif-myļ'^HBr*''-."ir*v'***K'
auny itu
I
Univmitātes pisētā Tartā nadomju čelca aizturējusi un 1?^ taujājusi simtaem igauņu studentu par masveidligāim eilvēkii tiembu demoBitoācijām.
„Padomju propaganda par ši notikumu ziņoja pasaules presei; ka jauniešu puMs bijis sadusmots, ka nav varējis iekļūt dis-co koncertā," laikrakstam The Toronto Star izteicies Igauņu centrēMs padomes IKamdā ārlietu nozares vaiditājs Leivats.
Fēc saņemtā ziņojuma patiesie aļpstākļi bijuši citādi ne» Kā tos attēlojusi padomju propaganda. Demonstrācijas pieaugušas līdz 1000 studentu sastāvā, prasot Igaunijai neatkarību. Studenti protestējuši pret Igaunijai pārkrievināšanu, igauņu pārvietošanu uz Pad. savienības iekšzemi, to vietā ievedot Igaunijā krievu kolonistus. Studenti tā-pat protestējuši, ķa slēgts socioloģijas departaments, kur galvenokārt māca igauņu tautas kultūru, kā ari par to, ka igauņiem^ kursos māca krievu valodā. Studenti protestējuši ar! pret akadēmisko darbu cenzēšanu un rietutmu informācijas pastāvīgu ncMusēšanu.
studentu skaitam demonštrā-cijā--pieaugot, vietējā okupācijas vara izsaukusi paillgspēkus. Mo TaiUinas atlidojušas vairākas lidmašīnas ar padomju čekis-tiem. Simtiem studentu arestēti, bet pārējiem studentiem pieprasīts rakstvieda paskaidro^ jums, kur viņi uzturējušies demonstrāciju laikā. Demonstranti nofotografēti, pēc kam Tartu universitātē par rektoru iecelts padomju režīma stingrs aizstāvis Arnolds Kpops. Tagad čeka pilnīgi pārvaldot universitāti.
„Kremlis nobažījies par katru cilvēku tiesSbu demanstrāciju izpaudumu im ziņām, kas sasniedz rietumu. pasauli, jo komunistu režīms vaļas, lai šīs vasal:«is Helsinku nolīguma atskata konferencē Belgradā Maskavai cilvēka tiesību jautājumā nebūtu nekādu ēnu," izteicies L. Leivāts liešu
nod.
Selga, valdes priekšsēdis gurē — H. Jakobsens 0. Ansons.
kandidāti. Priekšā no kreisā . N. Brasiiņš, A. Reiaberga, A» , ,vanadžu kopas pr-ce M. Du Mpe m E. Markitants; .aizmu-Krauja, V, Ķuze, A. Lms, A.. Siksna, 0, Plācenis (kand.) m
Fto: V. Cinis
„Viens no Helsinku nolīguma sāpīgajiem punktiem ir, ka Pad. savienība tagad uzskata, ka varmācīgi okupētās trīs Baltijas
0
Lietuva — tagad ir Pad. savienības sastāvdaļa," pieamē laik-
(Pārnesums no 4. Centra komitejas loceklis māc. J. Cālītis izteicās, ka LN-AK ir visas Kanādas organizācija, bet Latviešu centra darbības princips, ka sadarbojās šejienes organizācijas. Nevar
»if...»w.i.ii.i...u.i.iLiimj.ij»<lMrT>
Kos ir nodeviba?
ILatviešu skautu 175. Lielupes viemiba Kalamazļi dievkat pojumā im pēc tam sankojumā atziimēja Sv. Jupa dienu. Atmiņas par uzticību, (varoeibu un nodevrou stāstīja bij. sifcauts Arvīds Elgūts mo Čikāgas. Referents iztirzāja Latfvijas briivl-ibas laiku, kad ikviens bija uzticīgs savai tēvijai. Komunistu iebruikuiins saistījās «ar brīvības zaudēšanu. A. Elgūts pats bijis Māt, kad Ifcvidēja skautu „orga-aiizāciju. Toreizējais funkcionārs Edgars Berklāvs pūlējies latvju jauimtni pārveidot par ipiegiem un nodevējiem.
Stāstot par Baigā gada pārdzīvojumiem, viņš pieminēja Jauioatnes varonības izpausmes — Latvijas, karoga uaviikSainu visaugstākajās galotnēs, sar-ikanbaltsarikanu ziedu nolikšanu tpie Brīvības pieminekļa m daudz citas izrīcības. Kā nd-nodevlba pazudinājusi daudzus mūsu patriotus, viņš stāstīja gadījumu par skautu vadītāja T. Baltpurviņa nonāvēšanu Rīgā. „Bolševikiem derīgi nekrietni darbi un nodevīgi cilvēki, atklātību un patiesību tie nepazīst," luzsvēra referents, „Bet
skautu lifcuimi aicina būt uzticīgiem^ un tikai uzticība Latvijai mūs var glāibt," referāta ibeigās.teica A. Elgūts. Klātesošie vienojās kopēji dziedātā skautu himna.
ganizācija ieiet centrā automātiski. Centra komitejas priekšsēdis V. Liepiņš papildināja teikto, ka varētu rasties vēl ci-
Sv. Jāņa ^. lut. baznīcā prāv. J. Turks vadīja Sv. Jura dienai veltītu dieivik®!-pojumu, svētrunā iztirzājot b!-beles pantu par sējēju, kas iegāja sēt
.Norisi- .baznīcas sabiedriskajās telpās vadīja skautu vienības priekšnieks R. Rollis. Vadītājs A. Artmanis ar arodzUmēm apbalvoja M.Minifcu,.A.Eilikm Jo šmitu, I. Elksni un G. GrSvi-ņu, paziņojot, ka latviskos pārbaudījumos Brīvības skauta nozīmi saņēmuši B skauti. Ar Ieautu labvēļa noami Saulīti apbalvoja Ausekli Elksni. Skaii-tu; vienība iecerējusi pied'all^es ar! Lielajā nometnē šīs vasaras beigās Katsk4os.
Pēc sarīkojuma skautu pārstāvji ieradās Riversaides kap« sētā, tei godinātu vadītāju K. Stundu un skautu himnas auto»
vietu valdē. Sapulcē gan daži iebilda, ka LNAK nav nekāda ^makšķernieku organizācija", bet latviešu centrālā organizācija Kanādā. B. Rubesa aizstāvēja domu, ka centrs veidosies kā Toronto latviešu centrs, un citi latviešu centri Kanādā tajā nebūs ieinteresēti, kaut gan statūtos teikts, ka centra sapulcēm vienmēr nav jānotiek centrā, tās var notiks arī citur Ontario, kā to nosaka valde. TLB Sestdienas skolas pār-
bez LNAK līdzdalības neparedz centram nākotni. TLTA sestdienas ģimnāzijas pārstāvis 0, Sils norādīja, ja noraidītu li^-AK uzņemšanu centra valdē, tad sabiedrībā rastos nelabvēlīgs noskaņojums pret centru. Ari TLB pārstāve M. Matīsa izteicās, ka sabiedrībai esot lielāka uzticība pret organizācijām nekā privātpersonām. Ziedojumus vācot, vienmēr sma-gāks ir organizāciju naudas devums. Centra komitejas loceklis A. Budrēvics domāja, ka jāuzklausa sabiedriskā doma un ka sapulce var savas vēlmes izteikt. Sv. Jāņa draudzes
priekšnieks J. Koncis izteicās, ka J. Grodņa ieteikums nebūtu uzskatāms par oficiālu; ar! U. Maksiņš domāja^ ka par to informatīvā sapulce, kāda ir ši, nevar lemt. Pēc .ilgākām- debatēm J. Ģrcdnis aicināja
pulci izteikties par LNAK līdzdalību centra valdē. Par to izteicās 18 no klātesošiem, 6 atturoties. Komitejas priekšsēdim ¥. Liepiņām uzticēja sazināties ar LNAK valdes priekšsēdi T, Kronbergu. Centra izveidošanas komitejā bez priekšsēža V. Liepiņa vēl darbojas Aleksandrs Budrēvics, Juris Cālitjis, Ricbards Grigors un Jānis
Centra komitejai jaū notiku-šas sarunas par Ontario Kredītsabiedrību līgas pirkšanu Toronto austrumdaļā, Viotoria Park rajonā, jo liga nodomājusi pati iegādāties 18 akru zemes Skarboro un būvēt sev citu namu. Komiteja izstrādās līdzekļu vākšanas plānu, un brīvprātīgie ziedojumu vācēji apciemos latviešus mājās. No»
iņš pateicās visiem^ kas piedalījušies sapulcē, lai palīdzētu iešu
BBSEa
9 A'^e
SAULAINES NOMETNES ¥AKARS
DV apvienības ASV ziemeļrietumos dibinātājs un pašreiz zējaiš apvienības izdevuma Ziņas redaktors Alfrēds Krūms sasniedzis 65 dzīves gadus. Jubilārs dzimis 1912. g. Valmierā. Gaujas krastos aizvadīta viņa bērnība. Pēc Valmieras valsts komercskolas absolvēšanas sācis strādāt patērētāju b-bu apvienības Konzums nodaļā ' Cēsīs. Latvijas universitātē studējis tautsaimniecību. 1932. g. sācis strādāt par kooperatīvo banku revidentu pie Latvijas tautas bankas, 1934. g. iegūstot zvērināta banku revidenta tiesības. 1940. g. beidza Latvijas universitātes tautsaimniecības nodalu ar maģistra grādu. Rakstījis par grāmatvedības un darba radonālizācijas jautāju-, miem izdevumos Kopdarbība, Kooperatīvais Kŗedits un.Kooperatīvā Apdrošināšana, būdams ari pieminēto izdevumu
latviešu ■tautas augstskolā. Rediģēja ari nometnes izdevumu Ziņas. Kopā ar dzīvesbiedri Emīliju 1950. gadā ieceļoja ASV, vispirms apmetoties Ore-gonā, bet jau tā paša gada rudenī pārcēlās Vašingtonas pavalstī, kut pēc papildināšanās vietējā kolledžā speciālos papīrrūpniecības priekšmetos bija nodarbināts papīrfabrikas centrālās grāmatvedības statistiskā daJā par vadītāja palīgu un enerģijas un jēlvielu patēriņa un celulozes produkcijas statistikas nozares vadītāju. šinī dar-; M viņš bija -līdz aiziešanai pen-
Plašs jubilāra darba lauks bijis DV apvienībā ASV ziemeļrietumos • viņš bija vienslio tās
bojies apvienības revīzijas komisijā. Patlaban ir apvienības pārstāvis Longvju pilsētā un tās apkārtnē. Par nopelniem organizācijā viņam piešķirta
Dzimšanas ' dienā- . Jubilāru s^^eica Emīls Vērzemhieks (LB°
apvienības un draugiem, pasniedzot aploksni. Lai jubilā« ram Dieva svētītas turpmākai
CBSZZSSS
ES .
trešdien^ ī^» tn^ili, ņL f.
SVo Jāna baznīcas zālē Toronto,
Paskaidrojumi par nometnes programmu; iepazīšanās ar^vadītājiem; nometņotāju reģistr^ana» Aicināti ni un vecāki.
NOMETNĒ MUMS LABI KLĀJAS!
jies studentu vienībai Avots. 1944. g. augustā jubilāru iesauca Leģionā, bet pēc Rīgas krišanas nosūtīja uz Vāciju, kur
sanas darbnīcās Vārsburgā.
.1
bēgļu nometnē, kur bija nometnes komitejas darbojoties ari par turienes ■ latviešu .-ģi
JAUNUS SKOLĒNUS
,977./f 8. māclliii gļsi00f. sākas
Līgums pieteikties laikus, atsūtot arī pēdējās li kopiju skolas direktoram E, Silkaliam Leltische Gjmnasiums Wienburgstr. 52-54, 4400 Mūnster/Westf. - Germany.
asaa