I MTītSk ktŠmmi Mdiena, 1977. gada 18. JMJs, 24. mmm
Jona bērnus
TORONTO KABAVĀHl ŠOGAD
Jau devīto reizi pēc kārtai Toronto notiek internacionālā kiarvana, ko šogad rīko no 17. līdz 25. jūnijam karavānas pārvaldes komiteja-L. Kosāra vadībā. Toronto mākslas koUedžā 8. jūniJI bija pieņemšana visu 50 etnisko paviljonu pāirstāv-jiem un* presei. No Mgas paviljona piedalījis Aija Fogele, kas izraudzīta par Miss Rīga un Andris Kaļiņš — paviljona resp. Rīgas pilsētas galva ar latvi^u paviljona ncības komitejas priekšsēdi Edvīnu/ Kalviņu un palīdzēm — Sandru MarMtanti, Intu Gugāni un Guntu lOnimi-ņu. Pirms tam visu paviljonu .
galvas un 'viņu palīdzes pilsētas valdes namā bija aicinājis To^onto pilsētas galva bēvids Kromlbijs.
Miss Rīga 21 g.v. Aija Fogele ir Trentas universitāites psīcho-loģijas 2. kursa studente, korpo-rācijas Imeria locekle, bet Rīgas pilsētas galva Anlri^ Kaliņš — tautsaimnieks, Totronto universitātes Master grāda ieguvējs. Visi paviljoni sacenlas par labākā paviljona balvu. Atsevišķo paviljonu-pārstāvem būs
jāsacenšas pēc gadskārtējā Miss Karavāna titula festivāila nobeiguma ballē. Karavānu oficiāli atklās 18. jūnijā pl. 10.30 no.rī-ta Toronto pilsētas valdes laukumā, bet paviljoni apmeklētājiem atvērti jau ar 17. jūnija vakaru. Ar karavānas pasi deviņās dienās? var atkārtoti apceļot visus paviljonus, noskatīties
priekšnesumus, iebaudīt dažādu tautSbu Menus un dzērienus, iepazīties ar dažādu tautu daiļamatniecības un mākslas priekšmetiem, viņu kultūru. Karavānas siarīkojumos piedalās arī mākslinieki no citām Kanādas provincēm un pat ārzemēm. Organizācijas un draudze, kas i^-ko savus paviljonus, to atlikumu izlietos saviem kulturālajiem mērķiem.
Pases visu 50 paviljonu apmeklēšanai tagad pērkot maksā 5 dol Bērniem līdz 12 gadiem ieeja bez maksas. Arī šogad paredz^i īpaši autobusi, kas pieturēs pie visiem paviljoniem, šīgada karavānā sagaito 2 milj. apmeklētāju.
TLB koklētāju grupa Auseklītis K. Stašķo vadībā 21. un 23. jūnijā piedalīsies ar kokļu miizi-kas priekšnesumiem. Solisti Ari-āiia Liepiņa u. c. Pirmdien, 20. jūnijā un trešdien, 22. jūnijā, kokļu ansambļa Vaidelotis vadītājs V. F>eimanis demonstrēs kokļu spēles pamatprincipus.
Rīgas paviljons, Latviešu namā būs iekārtots Jāņu svētku noskaņā, telpas dekorējot ar meijām un puķu vainagiem. Ēdienu bufetē varēs nogaršot arī Jāņu sieru, kā ar! iebaudi stiprākus dzērienus paviljona bārā, kur deju mūziku spēlēs Hamiltonas Runči. Priekšnesumos piedalīsies an vīru ansam-
Padomju Mi^ iestādes jau koipš '15. marta tur apcietinājumā žīdu tautības^ gadus veco AnatcJiju ščarainslld, apvainojot viņu , sļpiegošanā. KiOipš apcietanāēā^ ščaran-sMm liegta sazMišanās ar ārpasauli. Tikai viņa māte saņēmu-
si prdsurora paziņojumiu, ka dēlu pratina par spegi^anUc ščaroinska apdetināšana radījusi protestus rietumu pasaulē.
ņu atbriivot, tāpat lasraēlas premjers Rabīns.
UNF darbs
Ņūhevenā (ASV), Iznākošās The Christian Newš pārspiedu-šas LNF Zviedrijā izdotās brošūras The Ruins Accuse 30 atte-lus ar mūs^ dzimtenes izpostītajām bazmcām, kā arī brošūras priekšvārdu un ievadu. Pārspie-dums aizņeni wirak nekā 2 lielas lappuses^
Par LNF publikācijām runā arī okupētajā Latvijā, saka paldies par patiesības vēstījumiem blīvajā pasaulē — Soviet Rus-sia Destroying Baltie Peoples Mirušie apsūdz — Okupētās
informācijas materiāli,. - LNF speciālais izdevums Brīvībai^ kā arī dažādas brīvās pasaules latviešu publikācijas sasiiedz tēvzemi.
mācijas darba atbalstam lūdzam ziedojumus un atsaucību publikācijām!
Rudens pusē LNF dos jaunu izdevumu zviedru valodā — Latvijas iekļaušana padomju savienībā, kas labi nodam oktobra revolūcijas 60 gadu „kuplināša. niai" Skandināvijā.
LNF
ligas paviljoM rlcibas komiteja Toronto karavāna te, Miss Rīga Aija Fdgele, paviljona rīcības komitejas priekšsēdis sētas galva AndirisEapņš,:dai{ama ne un saimnieces palid^^ Gunta Krūmiņa.
iņš, Rīgas pil^ tirdziņa vadītāja Inta Gugā° Foto: J. Kreilis
rirr'VT)i9'n,BiWni
VAI JAUNIEŠI IZPROT GOBA
vijā tāds bija Višinskis) pēc Maskavas pavēlēm visās trijās Baltijas valstīs, ar vienu un to pašu scenāriju, izrīkoja tautu vēsturē, vēl nepieredzētu insce-inējumu: pēc okupēto tautu „spon*tānas gribas izpausmes*^^ Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, 9,pēc beztiesīguma un apspiestības gadiem" io dienu laikā, vienā un tajā pašā dienā (14./ 15. jūlijā) bija jāievēl jauni „5arlamenti". Kad iebiedētie baltieši pēc pavēles tikko bija devuši savas baisais par vienīgo komunistu ielikteņu sarak»
plānu — pievienošanos Pad. savienībai. Baltijas tautas „izveda revolūciju, nogāza plutokratisko varu un nodibinaja^^^- padomju •varu"' (tā. tas apgalvots „Pad. Latvijas atdzimšanas ceļš'' 1945. g. izdevuma 77. Ipl). Tautas „labprātlgi" iezārkoja savu valstisko neatkarību un pašno-teikšanos un „izsakot tautas gribu", 1940. g. 21. jūlijā, vienā un tajā pašā dienā Rīgā, Tallinā un Kaunā, rigorozie „parla-menti", atkal pēc Kremļa pavē-
. . iajā prettiesiskajā izrīcībā Kremlim pat bija piemirsies pats „nemald!gais Ļeņins*', km reiz deklarēja (Ļeņina ikopcto rakstu 22. sēj. 13. Ip.), ka „|a mazai tautai nedod iespēju noteikt savu politisko dzīvi brivis
„Krievs, kas nav krievs ^
šādu virsrakstu Uelais vācu menē augot divas meitiņas, izvākts, tad pievienošanās stip-sporta laikraksts Kicker savā ^Labprāt viņš klausoties popmīī» "^ākai tautai is fvelas semes m. numurā devis intervijai ziku un literatūrā iemīļojis vai- patvaļīgs piesavināšanās akts ar Helmūtoi Balderi, ko izciais rākus latviešu rakstniekus. Tieši šādu patvaļīgas piesavini sportists sniedzis pasaules le- šanās aktu PSRS Izdaifja, pie
dushokeja meistarsacīkšu Mkā .Kad savainotās rokas dēļ Viņg^ Balderis nav varējis pirmajā
riņķi spēlēt pret Zviedriju Intervētājs Sļbelans Helds (krievi spēU zaudēja ār 1:5), neskopojas ar komplimentiem,- yjņg skatīdamies esot ļoti de-
gan par
elegantāko; gan ātrāko spēlētāju padomju komandā. Uz HeMa Jautājumu, vai vifi
. , - iu / nedomājot pārcelties uz Mas-25 gad,us vecais ledushoke- /
jists paS sevi uzskata par iz- ^^^^^^ Pārējie PaC savi©»
teiktu techniķi. Viņam Ir ace° ^ī!>as ledushokeja valsts vienī-nes, tādēļ spēlējot jāvalkā lē-eas." ' -* '-'^^
gus gadus latvju tauta vaidēja zem izmantotāju jūga, tika aplaupīta un novārdzināta, bija nolemta nabadzībai un izmiršanai. Padomju vara, šī vienīgā taisnā vara, īstā tautas vara, ievada Latvijas tautai spožāko attīstības iespēju laikmetu!
vēsts (tā, čeka nolikvidēja ar! -Kircheņštēina valdības izglītības ministra biedru Jūliju Lā» ci, kas bija deputāts un „tautas pārstāvis*' delegācijā uz Mas» kavu, kam roku spieda Staļins; ar! cits ministrs — P. Bļaus uz laiku nozuda no ap» vāršņa, utml). Sarkanā proku'^ rora Soldnera vārdieto runājot^
„lidz šim vēl brīvībā palikuša-
vadībā tad nu īsā laikā Balti» jas valstis tika pārvērstas nabadzīgajās padomju republikās, kur valdīja ne tauta, bet kompartija, kas. ar rafinētiem ter-rora paņēmieniem noorganizēja izspiegošanas un apspiešanas sistēmas. Vietējās tautas tika iedalītas 2 šķirās: tiešos tautas kaitniekos, kas pakāpeniski izo-lējumi vai iznīcināmi, un jautajos, kup turami aizdomās un sistemātiski novērojami.
ka pirmo atskaiti visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi izdarīja 1941. g. naktī uz 14. jūniju, pēc sevišķi slepenas (so-veršenno sekretno) instrukcijas par pretpadomju elementu izsūtīšanas operācijas kārtību no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kas parakstīta jau 1940., g. 15. novembri, tātad tikai 3 mēn. pēc baltiešu „jusmīgās uzņem-šanas brīvo un brālīg® padomju
Janskis 2. jūliji Rīgas pilī pievāca mūsu pirmās un pēdējās
Vislielāko padomju ^emes
99
okupācijā izbaudīja tad, kad sākās sistemātiskas apdetināša-:nas visās iedzīvotāju aprindās, skolu jaunatni ieskaitot. Apcie» tinātos ēekas mocītavās spīdzināja, krietnus un godīgus ļau-
darba nometnēm vai slepeni
noslepkavoja, minēšana vien pat kompartijas ktviem vairāki
pazuda bez
Naktī no piektdienas uz sestdienu, 1941. g. 13. un 14. jūnijā, gadu pēc krievu asiņainā iebrukuma mūsu robežsargu mītnē Pietalāvā, visās trijās okupētajās Baltijas valstīs sākās organizētas cilvēku medības. Latvijā vienā paņēmienā apcietināja m pēc t^m 36 atsevišķos ešelonos, 661 aizrestotos vagonos uz Pad. savienību deportēja 15.981 cilvēku, starp kuriem 4 bija vecāki par 8® gadiem, sis vecāki par 70 gadiem, bet 3332 izsūtā-^ mie „tautas kaitnieM" bija bēr«= ni, jaunāki par 16 gadiem! Otra masu deportācija, kam bija jl'^
(tepkājiiMS 17« .
Latviju ut'"6.-augusta Igauniju, iegudama 5,9 milj. darba vergu, Latvijas pseidosaeimas pilnvarotās delegācijas vārdā prof. Kirchenšteins Kremli ap» galvoja, ka bagātnieki, kapiti- ✓ listi, angļu un franču baņķieri un spekulanti esot sūkusi latvie* šu tautas asinis, tautu melonī-gl kārtā apspieduši un raā-
as
vienošanās, Mvs JĀPĪEIEĪCAS
palīdzes im strādnieces. Alga pēc
99
VĒIOŠL
atvian Genter GAREZE: Rt. 3, Bpx 363, Three Rivers.Mch. Tāļr. (616) 244-5441