12 LATVIJA AMBiaKA Sestdiena, 1977. gada 9. jūlijs, 27. numura
Laikrakstia The TorC'Bto Sm lasītāju īvēsbulēs, Letter -df tto Day, vietu 23. jūnija niiimairā ieiguvis K.. Lesiņs. ino • ©dimonto-
Os 1 «
dā Aleksandrs JaJkovļevs martā fSiptmeķlēja prēriju prcivto'ces. •Eiimcintonā viņš sacīja: „Es nezim neviena igadijuma, ibur •kāidaim' nebūliu izsnie^a atļaiu-h aīpmeMēt Kanaidu/' Pēc ši
•i:a.is '
Baltiešu nacionālās komitejas pārstāvji apspriedē ar
no kreisās:
suiraii, m -viņa pmmei }m igadu's pē'C feārtaiS' Latbvijā Meigta atļaiiija aŗimeiklēt Kianadu. ¥ē-lāik sūtnis 'taisnojies," Ika ti&ai 1,4 proc. iJiegtas izceļoilianas vīzas. Ua Šo pas'kaidrojumu tūliņ aiteaucās Kanādas uikraiņu or-ga'!m?aicij«2s priekšsēdtis Ādams
@: 0 ©
Nav šaubu, ika pēc kdarīitām iz-aiņā'm par Kainadas- Mziivotā^ jiom, kam atrodas piederīgie Pad. savienībā, atklātos, Ika 98,6 proc. ai^egts. apvienoties tm aievis il,4 proc. kā to ®j)g®lv©« Jis padomju sOniSo'
'VēstuHes rakstitājis jautā, vai maimiem pārsitāivjieim nebūtu jāiedarbina „melu «atklāšanas sīparāts", lai infonmēju kanādiešu sabiedrību? IKamadieši do-mājot, ka irļiSLsmialcināti polī-tiskās Metāis, bet patiesībā tie esot nevainiigi bērni siaKdizinā-joimā ar ,!lielā brāļa" sūitņieim.
do Kari, igauņu pārstāvis, lana PetersoBa, Baltā nama etnisko lietu nys, komlitejas priekšsēdis un muviešu pārstāvis, Guniārs
lobn Ge-Ies, latviešu pārstāvis.
-ģistrēti 92 igadījonmi, ikur Pad.
QC8BQ
(Turpinājums no 9< Ip.)
rā, ka baziuicai uz šim problēmām jārauigās 1 ne vien no na-cionālpoUitiskā, bet an no morā° leis viedokļa; tad var igadaties, toa bazinīoas iviedoklis atšķirsies no mūsu ceoitrālo onganiza-eiju deklarētiem atziniumiem.
J.: -Kā jūs vērtējat nesen, jūnija mēinesi, pieņemftos Luterāņu pasaules federācijas VI As-aimblejas atzinuimus uia iēnm-mus? Vai tie iļeliecina, kia Luterāņu federācija sāk pārāik atklāti simpatizēt kreisiem ncivir-zieniem?
A.: Laika no 12. līdz 25. jūnijam Tanzānijā, Dar es Sa-laam pilsētā, notika LPF VI asambleja. Kā mūsu trimdas bazni'cas pārstāvis asamblejā piedalījās imāc. Elmārs E. Ro-^tis no Vācijas. Otra mūsiu bazmōas delegāta sūtišaiiiu, kā tas bija asamblejā, kas pirms
septiņiem igadiem notika Eviā-nā, Francijā, federācijas vadība šoreiz nav atļāvusi, aizbi-dinj)ties ar „telpu trūkiDmu". . Ar. Baznlcais virsivialdes prezidija pieJkrišanu tādēļ izšķīrāmies uz asamibleju sūtīt igados jaunā-ku mācītāju, lai neviens nevarētu tetilkt, ka tikai vecākā pa-auidze vēl nespēj aizmirst pa-gātoii m vēn> uzmainibu uz mūsu teut)as uin bazmcais traģēdiju.
Man vel nav pilnīgas. Mor* mācijas par asamblejas norisi^ bet pēc tā, ko man ziņojis māc. E. Rozitis un ko lasu asamblejas biļetenos, spriežu, ka tā nav attaisnojusi mm nosau!ku° mu: ^Kristū — jauna sabiedrī-' iba". 'Asāk kā jebkad asamblejā, Hekas', ir izpaudu^ sociālās wi rasu problēmas. īpašu kāpi« nājuimu rasu problēma saisnie» giīisi, vēlot nākamo federācijas
prezidentu. Ar BO baisSm par preizidentu nākaimiem septiņiem gadiem ievēlēts Tamādjas luterāņu baznīcas bīs'kaps Josia iKi!bura<. Viņa pretlkaadidāts, morāfviešu bassricas (bīskaps
atļauju ģimeņu apvienošanai.
plenārsēdē un iesniegsim attie^ €igu protestu, ja mūsu rezolū-
Pad. savienība atoivoj'Usi 31 ig. veco Beļģijas paivdstnieku Antonu Pīpi, kas martā bija sodīts m 5 gadiem izsūt!juimā uz spaidu darbu nometni pa^ «krejlapiņu izpilatišiainu pie Ļe-
9J>
dabūjis IM balsis. Pēc šāda vē-» Iešanu rezultāta paziņošanai Āfrikas ferāsaino baznīcu deie-Igāti sajūsimā sākuši dejot un dziedāt, bet pats jaunievēlētais prezidents pasteidzies vims bazmīcas aicināt „piedaKties aktīvā cīņā pret sociālu diskrimināciju taisnīgā karā par
lUn
99
•Mūsu ^ balss tomēr ir sadsir-i, tas vien jau ir liels panā-kumis. Tā, piemēram, Luterāņu federācijas 2!iņu biļetens, ko izsūta visām federācijas baznīcām, 24. jūnija mmurā. raksta !P»ar ekslbaznīcu delegātu, igauņu bīskapa 'K. Vēma, lietuivie-šu prāvesta A. Traka un māc. E. iRoaiša piedalīšanos. Ēksfl-baznlcu pārstāivji norādīja, M baznīca® Baltijas valstīs vēl joprojām ir pakļautas stingriam
viņu arestēja 23.- ^ecembri. Pīpe itiesā pais'feaidrojis, ka viņš vēlējies uzzināt, vai Pad. stāvie-nSbā ir patiesa pilsoņu brīvība. Uz Beļģijas valdības atkārtotu pieprasījumu A. Pipem atļauts atgriezties savā dzīves vieta Beļģijā. '
ierobežojomiem, piemēmmp jaunatnes darbā.ļ Rusifikācijai process turpinās Latvijā, Igaunijā un Lietuivā. /Mēs to redzam kā cīņu par brīvību un neātkla-
Argentīnā miris ¥is¥aldis ^usts
3au
igatavojiiši un iesnieguši asamfo^ lej»ai raksitu par mt^u tautas un ■baznīcas stāvokli okupētajā Latvijā, aicinot asamMeju pieņemt rezolūciju, kurā prasām, lai federācija atzīst, ka Latvija ir okupēta zeme, un lai vērš uz to pasaules foroim^a uzmanību; tāpat mēs prasījām, lai Pad.
I
miu goiiiigo 2 si
PIEŠĶIRTAS RIETUMVĀCĪJAS FILMU
Buenosairesā jūnijā €9 g, vecumā pēkšņi miris Visvaldis Laimonis Gusts, kas savu sūtību bija uzņēmies pretkomūnisma, propagandas darbu Argentīnā. Visus šos. garos gadus aizgājējs bija Latvijas pārstāvis Apspiesto nāciju asamblejas' Argentīnas delegācijā, veicot tur aiī viceprezidenta pienākumus. Bieži par okupētajām Baltijas valstīm runājis . izstādēs, sanāksmēs un radio raidījumos. Ar Latvijas nacionālā fonda atbalstu V. Gusts divi reizes gadā izdeva pretkomūnisma biļetenu Noticero de 1os Paises-Balti-eo, ko piesūtīja visiem, kam vien kāds vārds Argentīnas valsts d7īvē, sākot ārvalsts prezidentu un bruņoto spēku ko. mandieŗiem, pie kam saņēmēji apliecinājuši, ka iepazinušies ar rakstiem, kas izgaismo pašreizējo politisko un saimniecisko stāvokli okupētajās Baltijas valstīs.
Cik lielu pašaizliedzību un uzupurēšanos propagandas darbs prasījis no aizgājēja, kas iztika no savas liesās pensijas (slimības dēļ atptāja darbu pirms 65 g. sasniegšanas) norāda tas, kas Argentīnas valdība jau Perona laSl bija atņēmusi mūsu
sūtnim Dr. P statusu, un, kaut ari aneksiju Pad. savienībā jautājuma izkārtošanai notajās Nācijās" neatzina SOS dokumentos Latvijā šos aozīmēja
melu
.šanu ■.mūsu zemē. un atvieglo sioteikumus, kas ierobežo un apigrūtina palīdzības darbu kris-
L»'_ V
rācijas prezidents sasaucis sē-
S'
~ ^Rīdzinieki .Visvaldi Gustu atcerēsies kā veiksmīgu burotāju neatkarīf^ās Latvijas jachtkluba regatās, jūras skautu un Latvijas vanagu organizācijas Jūras vana^fu priekšnieku. Studējis Latvijas universitātē, kad ar! uzņemts korporācijā LettgaHia. Maizes darbu strādāja cukura mononolā, vēlāk—darba pārval dēs. No Vācijas bēdu nometnēm dftvās uz Argentīnu me sava brāļa, kuru prezidents K. Ulm?»nis biia tur iecēlis T>ar Latvvias tirdzniecības atašeju (vins bija ar>T>recējis prezidenta brāļa meitu).
zemju
baznīcām un arī tie ddegāti, kas nākuši no okupētām Bal-itijas valstīm; no okupētās Lat-vijas^ trīs — archibīskaps J. Matulis, prāv. J. Liepiņš m māc. N. (Kalniņš. (Kad federācijas prezidents M. Juva apspriedes daJībniekus iepazīstinājis w mūsu rezolūciju, visi trīs pārstāvji no okupētās Latvijas mi protestējuši pretļ SIdām ,polī-tisikām*' rezolūcijāim. Eis vispār nesaprotu, kādēļ- aizejošais fe-derāgijas. prezidents ilādu apspriedi nciturējis, jo iesnieiguims bija adresēts asamblejai — tās , un tikai tas arī va-
UZ-:
varētu pievērst ari citu valstu uzmanību, Rie-tumvācijas valdība katru gadu piešķir naudas prēmiju vairāku miljonu marku apmērā gada labākajām filmām, bet zelta un sudraba filmu lente^ labākajiem tēlotājiem. Prēmijas pasniedz Berlīnē filmu festivāla laikā. Lai gan godalgošana nav salīdzināma ar ASV „0§-karu" piešķiršanām, tomēr Berlīnē ierodas visā pasaulē pazīstami kinoaktieri un režisorio"
Prēmijas par 1977. gadu pa»-
zelta filmu lentes pasniedza režisoriem F. šlēndorfam, H. Ch. štencelam un H. Za^iderei. Tāpat zelta filmu lentes ieguvi aktieri Romija šneidere — jau atzīta visā pasaulē, BrendsTau-bērs un Eaterine Huntere un
vīri.
Pēc aiž^āiēja sēro re Valda firika, brālis ar ģimeni un daudzie draugi pasaules tālēs. Latvijai nu pietrūks sīksts un nenmtīg»? čīnītā'js tā-lajā - Argentīnā. Sit tibi tērra
rēja iesniegumu pieņemt v»ai noraidīt. Vai tiešām Dr. Juva domāja, 'ka no okupētās Latvijas atbraukušie delegāti būs tik drosmUgi, ka pievienosies revolūcijai, kas prasa biiivJbu ctai» pētām Baltijas valstām? Es domāju, ka-šo jautājumu mēs pārrunāsim Bssmm TirifvaMe©
tumvācijas iekšlietu ministrijas sekretārs, piedaloties daudzām prominentām filmu pasaules personībām. Augstāko prēmiju BM 500.000 (ap 220.000 dol.) rni zelta kausu saņēma producente Regina Zīglera un jaunā režisore Helma Zaņdere par filmu Heinrichs. 300.000 marku prēmL jas un sudraba filmu lentes saņēma par filmām: Muižnieka maize. Citadeles iekarošana, Grete Minde, Dāmu grupas bilde (uzņemta pēc Nobela prēmijas laureāta Bella romāna), Nulstunda un Meiteņu karš,.
saņēma prēmijas un filmu sudra;ba lentes, bet par vienu. Īsfilmu DMSOi
prēmiju un
ICatru gadu zelta filmu lentes saņem ar! vecie aktieri, kuri vācu filmu mākslu rādījuši ārpus savas zemes robežāmo šogad ar apbalvojumiem no Berlīnes mājās atgriezās Hanss Abichs, O.V. Fišers, Hildegarde Knefe, H. M. Ma-jevskis, Pauls Zauerlenders, Marija šella un Hanss Zēnkers,
Nav noliedzams, ka vācu fS-mas vēl arvien sirgst ar provinciālismu un stāv tālu aiz ASV, Francijas un Itālijas, mām.
Par atsevišķiem sniegumiem
Jāņa un Augustines dēlu, dzim, 1^. g. 19. janvāri. Iebraucis Kanādā vm^ g. no Anglijas. Meklē māsa Latvijā. Personas, kas par viņu kaut to zinātu^ lūgtas rakstīt I. Vītolam, 812 Upp. Wellingtoa, Hamilton, Ont.