ļestdieBa^ 1977, gada 3. decembris, 47. numurs
L Cirula
Izstāde risinājās no 22.\Tm . oktobrim Trimdas draudzes sanāksmju telpā. Jānis Cīrulis ir savas mākslas nieklējumu brieduma gados. Viņa mūžj^ tuvojas 70 gadu slieksnim. liet 20^ oktobri aizritēja 59 g^d\x, kops viņš uzņemts toreiz jaunajā Mākslas akadēmij ā. Izstāde Bostonā liecināja, ka grez-notājs var būt ar savu veikumu un sasniegumiem apmierināts, un pelnīti saņēma daudzi viesu atzinību.
Izstādīti 26 darbi, vairums paliela formāta nesenie glozno-Jumi eļļā. Tie izstaro nopietnību un pozitīvu dzīves uztveri. Viņ! priecājas par dabu, kurā Ipasi pēdējos gadosmek!ē majestā^ tisku varenību, kas iedveš cilvēka pazemību. Trimdas gados mākslinieku īpaši saistījuši ĪQorvēgijas un Šveices monumentālie kalni, fjordu uleņiua saules un ēnu sPēle kalnu, ūdeņu m ieleju ielokos. Da^^dzajās ainavās Cīrulis mēgiinājis ietvert dabas vienreizigumu. Paliela formāta gleznojumā tverts krāšņs saules riets, kas, aizdedzinājis apvārsni, līdz ar balta jām mākoņu grēdām vēl bridi paspoguļojas ezera ūdeņos, tad iegrimst dzīlēs.
Uz lielu kalnu fona, fjordu ūdeņos vai ieleju ie^plakās allaž mmanlbu. saista. kāds sīks, p,hh li niecīgs, bet īpatnējs punklS; Vienā gleznā šis punkts ir ma° za, balta buru laiva fjorda ūdeņos, citā tā Ir balta baznīc*ņa ar smailu torni, ka.q pazemī;?i
patvērusies ielejā milzīgo kalnu pakāfE Bet dīvūM — so> piink-
tus l'elie milži m dziļie ūdeņi nenomāc, jo šīm sīkajām lietam ir s^vaj īpatnība — tām ir ssvs raksturs.. šīs gleznas it kā saka. ka arī sīkajām Wēm ir sava vieta un loma Di^va p-asau'ē. ja vien tās- savā būtībā paliek fiemainigas un, nepie-
mērojas videi. Jānis Cīrulis mll gleznot ceļus, tiecas pēc meklējumiem, un šie ceļi, šķiet, ved uz nākotni. Cīrulis pats saka, ka viņu vienmēr' vaMMnā.tālE-ml
Pa mākslas ceļiem Jānis Cīrulis nostaigājis garus gadus. Viņš atceras gavas meklētāja gaitas Mākslas akadēmijā. No 125' kandidātiem 1927. gada ru deni akadēmijā uzņemti tikai 20, un Jātjis Cīrulis ir šo div desmit laimīgo pulkā. 1931 dā viņš sekmīgi absolvē pro? Jāņa Kugas dekoratīvās giez
gūst mākslinieka un mākslas skolotāja tiesības. Viņa diplom» darbam dots tautasdziesmu motīvs: "Nepūšiet, auksti vēji", šo darbu ieguvusi Rīgas pilsē-.ta un novietojusi 2. ģimnanjas telpās
o
Jānis Cīrulis savu mākslinie-k:i dzīvi raksturo kā sekošana savai iekšējai, subjektīvai izjūtai^ viņš nekopē dabas skaistumu naturāli, bet vēro to ar savām acīm un izjūtām. Viņa uztverē māksla, Ja vien māksla ir, nav ne veca, ne arī moderna vai nemoderna, bet tira māksla ir mūžīga. Cīruļa pēdējo gadu darbos redzam daudz kalnu un un ūdeņu. Tie ir lielāko tiesa ceļojumu iespaidi. Viņu nesaista pilsētas, īpaši lielpilsētas. Kalni tiecas, augšup, un viņu galotnes apglāsta vējš un mākoņi. Un mākoņi ir Cīruļa cita mīlestība. Mākoņu īslaicība saista mākslinieka interesi, bot ūdeņi viņam dod' trešo elementu, kā izpaust savus dabas pārdzīvojumus. Mīlestība uz ūdeņiem radusies tikai nesen, bet šajā izstādē blakus kaUniem ūdeņi bija dominētajā lomā.
Trimdas^gados Jānis Cīrulis guv's arī ipašu ievērību kā zinātnisku un medicīnas grāmatu illustrātors, iemantodams pat
GRĀMATAI
šl
-THE SOVIETS'_SECRET BORDER WAR Kurā pusē mēs esam un kāpēc?................ $
-THE RED FOG OVER AMERICA , Kanādas flotes virsnieks apgaismo komunisma izplatību.......................... S
-THE HOAX;OF THE 20-TH CENTURY Vai seši milļonļ žīdu tiešām tika noslepkavoti? Kāpēc mums melo?
.WORLD SĪGNIFĪCANCE-OF THE SOVIET REVOLUTION Pilna ar labām informācijām...............
-RUSSIAN-SOVĪET BRAĪNWASHING Berija smadzeņu mazgāšana un varmācības.........................................
■ 6 0 0 0 O 0
Plūs 70 c pasta izdevumiem
2384YongeSt. Box 987 Toronto
^^^^^^
Čeki vai naudas FUND" un no€Ūtāmi vings, Accto NOo
tmf uz vārda^ „TRUTH FUND", c/o Tremont Sa-
9 A>3,A«
sarkanie nebrīvības karogi brīvajā pasaulē. Augšējā iizņēmumā ga ^ atveidu Čikāgā sadedzina turienes latviešu jaunieši. Eanadā 18. Movembŗ| tUr^na centros atgādināja nebrīvībā smokošo latviešu tautu, kāds: liktfenis
> ja tās
sar«
pasaules mērogā īpašu ievēri-sTds operāciju un vēža pēt-illustrāciju zīmēšanā. Viņa mākslas izstādi Bostonā atklāja mākslinieks Gunārs Straumēns, iepazīstinot latviešu un amerikāņu viesus ar gleznotāja māksiinledskajiem meklējumiem. Sveicienus teica Trim-idas draudzes priekšnielos J. Ansbergs; draugu vārdā svei« cināja A. Banga . un Misijas draudzes dāmu komitejas priekšniece M. Ozola, apveltījot mfkslinieku un viņa dzīvesbiedri Martu ar ziediem.
Izstādi' apmeklēja daudz !at« viešu, ar! amerikāņu mākslas cienītāju. Vismag puse skatāmo gleznu ieguva jaunus īpašniekus.
9
' Kanādas skautu m gaidu jen-dū vadītāju un viņu vietnieku apspriedē Sv. Jāņa dievnama telpās Toronto vispirms apspriedās kopīgi, ipēc tam katra atsevišķi. Kopējā apspriedē piedalījās 11 gaidu un 18 skautu fvadītāji, un rto vadīja A. Budrē-vics, protokolējot abiem jendu vadītājiem S. Ozolai im Go-»
gaidaSp no ikuŗām kuršus beigu» šas 4. No 8 skautiem kursus beiguši ari 4; Par lektoriem darbojušies vad. G. Dāvidsonep I. Kailiniņa, A. Leimanis, J. liv!-is m vad. v. A. Budrēvics.
Abām jeņdām iecerēti ^ vadF
Par pag. vasarā notikušo pirmo Kanādas etnisko skautu un gaidu kopējo nometni „Har-
It
Nometnē no latviešiem piedalījās gaidu kops ar vad. Intu Majoriņu un skautu kops ar i, A. Pērkonu un inu. Nometnes avīzi izdava vad. Ē: Ozols. Iecerēts"
g. februār!, uz kuriem vienībās aicinātas pieteikt kursantus Jendu priekšnieddem. Viemojās rīkot Ziemeļa^meAsLS latviešu sikautu m gaidu vadītāju koi^-ferenci 1978, g. no 1. — 2. aprīlim Ramada Inn viesnīcā Toronto. 1. aprīļa «vakarā konferences dalībniekiem būs dejt vakars, kurā iespēja piedalīties ari skautu labvēļiem. Nākošā gada jendu nometnes datumu izšķirs pēc aiptauju Issniegša-
^ •Latvijas vaJsts dibināšanai atceres vakaru 18. novembri EJwanis klubā atklāja Londonas latviešu pens*onāru apvienības prie^nieks Z. Petrovskis uu aicināja klātesošos nodziedāt Dievs, svcti Latviju., -
Svētku runu- teica LNAK pad. priekš. V. Upeslācis, mudinot neaiziet no s»arīkojuma ar tukšām sirdīm, bet ar apņēmību un solījumu pielikt roku dzimtenes brīvības atgūšanā. Pašreizējos politiskos apstākļos to varētu
vakans šoziem Toronto, tāpat etnisko skautu m gaidu deju
Austrālijas ciemiņi mmeŗ, ka Kanādas jendu viesmīlība Toronto bijusi labākā viņu ceļojuma laikā. 3., Lielajā nometnē Katskiļos piedalījušies pāri pār reģistrētu dalībnieku.
Par vadītāju ncmetni no 23. > 2ļ5v sepf.
sanu un acīs par
Runas' beigās V. Upeslācis pasniedza prof. Dŗ. A. Dfel-manim Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda piešķirto goda diplomu techniskās m dabas zinātnēs.
. I. Kalniņa. Piedalījušies skautu un 9 gaidu vadītāji Jendām notikuši arī kopnieku kopnieču kursi no 2il. — 23. . Saulainē. Piedalījušās 6
bija saņēmis karalienes Elīza» betes II. 25 g. jubilejas medaļu, Kocerta da'ā Dainas korii dziedāja latviešu komponistu
Kanādas jendas izdos grama» tu ar nodarbību vielu skautieiia un gaidām, pārstrādājat kādu ieprieiksēju Katnadas jemdu izdevumu. To iespiedīs līdz māko-šā gadā 1. .a»prliim 1000 ek«; semplāros.
Skautu jendas apspriedē nozaru vecākie vai to vietnieki sniedza savus ziņojumus. Nolēma Sv. Jiiŗa dieaias sarīkojumu r^ot (1978. g. 2Š. aprīB Sv. Katrīnās Jelgava^ 5. sfcautu vienības izkārtojtimā. Lūgs piedalīties ari gaidu jendu.
Gaidu jendas apspriedē nolēma rīkot jendas 25 gadu darbības atceri ar dievkalpojumu m 1978.-g. 15. janvārī Sv»
g. pavasarī iecerēts gaidu ko-; ' ŗa koncerts „Es dziedāju, gavilēju" virsdiriģentes' vad. 6. Dā-vidsbnes vadībā.
nas koristi sumināja profesoru nodziedot-Nevi^ slikojot. Prof. pateicās PBLA m V. Upeslā-cim personiski par piešķirto goda diplomu, atzīmējot, ka tBS viņam dos spēku turpmākā ^-
un Vizmas Maksiņas Solistes bija Ariāna un Vizma Maksiņa.
ē-
Atraitne - pensionāre
?ala nācās atkārtot.
vēlas rast iraugu
m ii AJi. jgh
Profesoram šī.ir. jau otra atzinības balva, par viņa darbu j© pltii nedēļas iepriekš" v!
sevišķa pa!eic"ba pienākas pensionāru apvienības dāmām, kas bija rūpējušās par koris^tu pacienāšanu un kafiju vakara' da-
0
\
