(Plmesmns m 1®. ip.) i politiskai darbībai Latvijas 1 tā ir nepieciešami līdzekli Pa ziņoja arī Tautas balvas laure--ātu prof. Augustu Annusu. Oktobris un novembris Austrālijas latviešiem bijuši viesu uzņemšanas mēneši Virspirms māc. J. Smits, tad māc. M. Grļ-vāns uiti nu Dr. I. Spilners. Māe, M. Grīvāna viesošanās^bija kā labs un ļ^ti vērtīgs papild'nā-jums māc.J. šmita jau ievadītajai misijai, parādīt dzaves patiesību padomju savienībā un okupētajā Latvijā. Arī māc. M, Grivāns bija aicināts Austrālijas parlamentā ziņot apakškomisijai cilvēka tiesību jautāji-mos. Viens no Austrālijas populārākajiem laikrakstiem The Australian bija licis pāri visai lappusei lielu virsrakstu, sīki pastāstot par māc. M. Grīvāna ziņojumu parlamenta apakško-mis'iai. Pašlaik Austrālijā vie-sojai art Anglijas latviešu 12-glit'' ds lietu kārtotājs Alfrēds Grigulis. Viņš jau ticies ar LAAJ izglītības^ nozares^ vadītāju 0. Aizstrautu, iepazinies ar latviešu skolu darbību, apmeklējot mācību stundas latviešu sestd'enas skolās un Latviešu katoļu biedrības un draudzes sarīkojumā Saules nam^ stāstījis par tautiešu dzīvi Anglijā,
Tuvojas arī ikgadējais liell° kais latviešu sarīkojums Aus-
© ® ® ālijā «-^
ud Jau 27. pēe skaita. Tās na aks vienā no lielākajiem lat viešu centriem Meiburnā no
tālus ciemiņus no AS¥ un Kanādas, kas ieradīsies, ■gpeciā.ā lidmašīnā. Kultūras diei^am sekos 2. Rakstnieku nedēļa no 1. līdz 7. Janvārim, sporta sacensības, tautas deju,vadītāju kur. d, gaidu un skautu nometne Adelaidē, Jaunatnes kursi» vasaras vidusskola, bērnu vasaras nometnes un tt
Kaut decembiSs m Janvāris ir karstākie va,saras mēne»ši Austrālijā, mēs nebaidāmies no svīšanas ari mūsu kultiras un sabiedriikās dzīves kopšanā, jo tieši šajos mēnešos no mācībām skolās tm studijām universitātēs ir brīva Mūsu jaunatne, bez kuŗaš līdzdalības šādas sabiedriskas rosmes nebūtu iespēj
notikums 1947. gada 30, novembri Austrālijā iebrauca kuģis ar pirmo baltiešu transportu no Vācijas, kurā bi,a 262 latvieši, šo rindu rakstītāju ieskaitot. Tātad šajā zemē jau pavadīti 30 gadi! Ko lai par to saka? Jāparausta pleci un Jāpabrīnās, ka tik ilgs laiks jau pagājis m labākie gadi Hdz ar to.
0 0
ēikagas latviešu baptistu draudzes 70 gadu lubilejā. Attēlā īd kreisāsr māeitāji A. Lamberts,
9.. A. štefenbergs, I. Lamberts, prāv. B. Baginskis » ¥. Landmauls un E. Gailēns.
Foto: R. Brūveris
draudze savus.70 gadus atzīmēja 16. oktobrī Oak Parka dievnamā ar svētku dievkalpojumu, kurā piedalījās divpadsmit mācītāji, 'Starp tiem arī Čikāgas luterāņu un katoļu mācītājio LELBA vidienes atigabala konferences vārdā sveica māc. J.
runu
vienības priekšnieks Fr. čukurs. Dievkalpojumu kuplināja Čikāgas baptistu un Ciānas ev» lut. draudžu apvienotais koris diriģenta R.Kalnmaļa vadībā un solisti A. Bruvere, M. Čakarē, V. Landmane un H. Kaln-mals. Klavieru solo un pavadi-
spēlēja S. Aistare,
Laicīgajā daļā draudzi sveica ČLOA priekšsēdis I. Berg-manis un citu Čikāgas latviešu
pārstāvji.
Čikāgas   latviešu baptistu
Meivudāj rietumos no Čikāgas. Vēlāk draudze iegādājās savu dievnamu netālu no Ciānas ev. lut. draudzes dievnama, un abu draudžu starpā izveidojās laba sadarbība. Tagad draudze d'ev-kalpojumus notur Oak Parka
kur vairākus gadus pirms aiz-iešanas uz Montrozes ielas diev-
noturēja ari   Ciānas ev. lut
Pašreizējais draudzes māc!-js ir V. Landmanis, bet iepriekš darbojušies mācītāji Hc Andermanis, Fr. Blūmbergs, E» Gailēns, J. Lamberts, A. Lam-bērts, A. Stefenbergs, A. Vas<>. kis un ari citi.
Draudzes priekšnieks ir H. Kalnmalis. Pie draudzes pastāv koris diriģenta R. Kalnmaja vadībā, kurš dzied visos drau-dzēs fdievkabojumos. Svētdienas skolu vada V., Lagzdiņa un
. Ca-
Bažas stundas pirms Kala» [mazu rīkotā 18. novembra, sarīkojuma Latviešu biedrības namā notika vietējo organizāciju vadītāju un apkārtējo pilsētu Latviešu biedrību priekšnieku svinīga sēde. Tanī piedalījās 32 personas. Sēdi atklāja Ka-lamazU latviešu biedrības priekšnieks V. Miķelsons, aicinot iz'urēt grūtības un ticēt Latvijas brīvībai. Lūgšanu teica prāv. J. Turks.
Dalībniekus uzrunāja Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdis T. Kron-bergs^ ALA vicepriekšsēdis un Čikāgas latviešu organizāciju padomes priekšsēdis  L Berg-manis, Detroitas  latviešu apvienības priekšsēdis Si Rudzī-tis, Grand   Rapidu Latviešu biedrības priekšnieks A. Grln-. bergs un Gaŗezera prezidents A. Tīdemanis,
Svinīgajā sēdē pieņēma ub parakstīja īpašu rezolūciju — ziedot visus spēkus mūsu tautas brīvībai. Aicinājumā norādīts, ka jau ALA 26. kongresā Čikāgā noraidīti vienvirziena kultūras sakari ar okupēto dzimteni un uzdots ALA valdei sniegt atzinumus un pētīt šīs problēmas. Ta^ad tiek prasīti rezultāti. Rezolūcija aicina sekot Gunāra Rodes priekšzīmei, atmest bai-Hbu un nedrošību.
Aicinājumā starp citu norl-
„Vlsus šos gadus trimdas sabiedrība uzturējusi sakarus ar latviešiem dzimtenē, kaut ar! okupantu kontrolētus. Apmainītas vēstules, sniegta materi' āla palīdzība, notikuši abpusēji radu apmeklējumi, J radio informācija. Pēdējii laikā Kultūras sakaru komiteja RīgI sākusi sStīt pie mumi da-
žādu profes^u „ ciemiņu" gru pas. Tā atradusi personas „draugu" kopas, kas 1 grupu uzņemšanu. Komiteja rīko kursus dzimtenē, lai to ap*-meklētāji tiktos ar „tautas ko-dolu'V to pašu uz vēlēšanos izkārtojot katram atbraucējam. Tam visam mērķis ir: uztvert mazāk informētos ļaudis, ievilkt tos savos tīklos, šķelt trimdas sabiedrību, pielaidīgākos no tiem padarot par savu mu pildītājiem/'
sakarus ar komunistu funkcio-nāriem kā dzimtenes apmeklē^
Telefona garunā PBLA Informācijas birojā saņemta informācija, ka, pateico-
jām Belgradā ātri izplatās tautā. Dienvidslāvijā nav ielaists arī kāds Šveices žumāli?ts. Protestējot, visi Šveices žurnālisti a'stāja Belgradu. Dienvidslāvijas valdība pēc tam atvainojās, uii visi atkal atgriezās' Belgra-
as» tepiķi vienai personai
egta    - Vārīšanas iespējas, garāža.
ZvBMt 22S-S06i)
Belgradā no 21. līdz 25. novembrim kā senatora Dola delegācijas locekļi ieradās Apvienotās Baltiešu kDmitejas Vašingtonā locekļi G. Meierovics un. K. Bobelis, kuri reprezentēja Pasaules Baltiešu apvienību. Senatoram par asistenti līdz braucra latviete Alda Tālberga. Senators Dols jau pirms izbraukšanas uz Belgradu bija solījies konferencē ierosināt Bal-
■ Senators runāja konferences pilnsapulces plēnumā. Kaut visas sēdes konferencē ir slēgtas un tan^s var piedalīties tikai pastāvīgi valstu delegāti, senatora Dola un delegācijas vadītāja A. Goļdberga pavadībā
sezu
'baltieši.
Senators Dols vispirms paskaidrojis, ka viņš runā kā ASV delegāts un senators. Daļā par
9?
stis ir nācija; kas sastāv no emigrantiem un   tāpēc visas emigrantu prasības mums jāuzklausa. Es  personiski esmu kontaktā ar vairāku amerikāņu nacionāli etnisko grupu jumta organizāciju  pārstāvjiem, kā piemēram krievu - amerikāņu kongresu, poļu - amerikāņu kongresu, ungāru organizāciju Ziemeļamerikā apvienību, ukraiņu nacionālo apvienību. Apvienoto baltiešu nacionālo komiteju un daudzām citām. Visas šīs organizācijas iestājās par cilvēka tiesību Jautājumiem pēc 3. groza 7. paragrāfa, bet v^ņi vi-
Ir fakts, ka ASV mv ats^
lijas inkorporāciju Pad. savienībā, un miisu ilgst')šās politikas mērķus,' šķiet, šajā jautājumā Eiropas drošības konferencē neietekmēs, šī ilgi pas'avošā politika pret Baltijas valstīm nav tikai valdības polīt'ka, bet to simtprocentīgi atbalsta arī ASV. Kongress .un Senāts.
Agrākais ASV prezidents Fcrds kritizēts, ka viņš parakstījis Helsinku vienošanos, varbūt tādēļ pazaudēja prezidenta vēlēšanās. Mūsu delegācija nemeklē konfrontāciju, bet mēģina visām grūtajām problēmām atrast mierīgu atrisinājumu/' teica senators.
Pēc tam pie vārda pieteicās Pad. savienības delegācijas vadītājs Voroncovs, uzsākdams
„Tas gan ir savādi, ka cienījamais runātājs ierosina jautājumu par trim valstīm, kas jau kopš 1940. gada pašas lūgušas, lai tās uzņemtu Padomju savienības tautu saimē. Amerikas Savienotās Valsis sevi tagad nostāda smieklīgā stāvokH, ipretojoties šo tautu izteiktai gribai. Bet par to jau nav jā-
līdz 1923. gadam. Šis Jums tik muļķīgs, ka tas nav
99
Viņam tūliņ atbildēja ASV delegācijas vadītājs Belgradā A<. Goldbergs:
Vēlreiz atkārtoju un pa-» svītrāju, ka ASV politika ir ilgstoša politika, ka Baltijas valstu jautājums nav nokārtots* ASV turpinās šo politiku Baltijas valstu jautājumā. Prezi» dents Fords šo poHtiku |jau deklarēja pirms Helsinku konferences noslēguma, un šo politiku turpina arī prezidents
Atstājot sēžu zāli, m\ Goldbergu un baltiešu dele gātus aplenca preses un tele vīzij as korespondenti. Vēlāk se koja senatora Dola preses kon ference, kurā viņš no Jauna at gādināja ASV nemainīgo polītī; ku Baltijas valstu okupācijas na
ņēma skaņu lentē G. Meierovi-ca runu par notikumiem Bel* grādā raidījumam ug okupēt© Latviju. Abi baltiešu delegāti Belgradā satikās ar franču, itāliešu un spāņu delegācijām.
PBLA' informācijas hkoķ
Blrsnlbu ZIemsvēikōk!
Apsveikumu vietā nosūtām
99
e
St. Catharines.