Sestdiena, 1978. gada li Janvāris, 2. mmmm
Latviešu kara veterānu strēl-Bieku biedrības Kanādā Ziemsvētku kauju atcere Latviešu namā Toronto ?. janvrī pulcināja ap 130 apmeklētāju S'trēlniekus, viņu piederīgos nn viesus. Kad strēlnieku goda sardze — E. Apenis, E. Viks-ne un J. Cielavs— bija ienesusi kaiTogu, māc. E. Ķerģis svētbrīdi pie eglītes ievadīja ar Ziemsvētku dziesmu Klus-a nākts, svēta nakts, šinī laikā latvieSu strēlnieki rīko vēstu-irisko Ziemsvētku kauju atceres visā brīvajā pasaule. Toronto jau 17 gadu atceres svinības risinājušās* Ziemsvētku garā. Ziemsvētku laikā latviešu s-trēl-nieku c'ņasuzlesmoja visskkud-rak. Strēlnieku sākto ciņu pabeidza kalpakieši un ziemeļnieki. Mācītājs aicināja mūsu jauno paaudzi saprast latviešu brīvības ilgas un Latvijas brīvības atjaunešanas cent'enus. 20. g.s. ir nacionālisma atdzimšanas gadu simtenis, kad tautas raisās vaļā no apspiestības. Mēs ticam, ka ar! bezdievīgais komīīnisms ilgi nepastāvēs, la-cija mācītājs.
Latviešu kara veterānu stē!-» nieku biedrības Kanādā priekšsēdis Arv. Ļusis savā ziņojumā pieminēja aizvadītajā gadā no dzīves aizsauktos vecos strēlniekus: Pēteri Ieviņu, Augustu Skrindu, Antonu Sālzemn'eku un Alfrēdu Ķīsi. Priekšnieks siolasīja Bjn 17 biednbas biedru vārdus, kas cīnījušies strēlnieku pulkos, no tiem aktā bija ieradušies astoņi. Atceres dienā 85 mūža gadi apritēja strēlniekam, biedrības karodzniekam Eduardam Apenim, kam biednbas priekšnieks A. Lūsis pasniedza aploksni, vēlāk visiem kopīgi ^eicinot ar daesmu Daudz baltu dieniņu. Biedrības priekšnieks pieminēja arī Latvijas atbrīvošanas kara dalībniekus, kalpakiešus, lāčplēšus, ziemeļa niekus un leģionārus, beigās m-aicinot nodziedāt strēbiieku himnu Dievs, Kungi ir mušu stipra pils.
Vecos strēlniekus uzrunāja ĻNAK valdes priekšsēdis T. Kronbergs, kag sevišķi mūsti jaunatnei atgādināja strēlnie» ku un vēlāka Latvijas brīvības cīnītāju cīņas un aicināja stāvēt pa»r savas tautas tiesībām. Runu beidza ar valsts himnu. DV vārdā strelniakus sveicināja K. Bencons (aploksne) un TLB valdes priekšsēdis J. Briedis. Rakstveida apsveikumus, ko nolasīja vakara vadītāja ratet-niece Biruta Šenkēviča, bija sūtījis Latvijas konsuls Dr E. Upenieks un Daugavas vanagi un strēlnieki no Haniiltonas. Vakara bija ieradusies arī strēlnieku ģenerāļa A. Auzāha
3;
meita Aleksandra Auzāne • Sud-male, kas nodeva biedrības go» da biedres Andreja Auzāna at raitnes Marijas Auzāaen sveicienus un aploksni.
Anete Bencone skandēja Birutas Senkēvičas Zvērestu un Aleksandra Caka Strēlnieku atgriešanās n3 krājuma Mūžības skairtie. Meiteņu ansamblis diriģentes Vizmas Maksiņas vadībā godināja vecos strēlniekus ar piecām tautasdziesmām. V^ si progirammas dalībnieki saņēma ziedus. Karoga iznešanai se-koja azaids, kopīgas diiesimas
galdu sakārtojumu un puķu veikala Ot-est Florists īpašniecei E. Gulbei pateicās
Čikāgā atklāj latviešu tautas mākslas ittuieju
Čikāgas Latviešu namā iekārtots tautas mākslas muzejs. To atklāja 14. janvāri, reize ar daiļdarbu izstādi. Muzejs apskatāms, iepriekš pieteicoties Čikāgas latviešu biedrības birojā, tālr. (312) 588-2085.
Muzeju pārzina pazīstamais rotkalis un senmantu vācējs Osvalds Grīns. Daļ«a izstādīto mantu ir no viņa paša personīgā krājuma. Saistošs ir ievērojamais cimdu klāsts no dažādiem Latvijas novadiem, tie pārskatāmi izvietoti divās vitrīnās.. Vienā no plašajām vitrīnām redzama zaļa, ar dzelzīm apkalta pūra lāde. Tai sava vēsture. Pēc Krievijas cara armijā nokalpotiem 25 gadiem latvietis Altraks atgriezies mājās un apmeties Slokā. Pēc ^apprecēšanās viņš izgatavojis pūra lādi, teikdams: „Ja, piedzims meitene, viņai būs šī lāde/' Meitiņa piedzimusi 1876. gadā. Armijā bojātās veselības dēļ Altraks drīz nomi-Iris, bet meita Anlīze pieaugusi, pielocījusi pūra lādi un izgājusi tautās, iegūstot Ķer-galvja uzvārdu.
Bēgļu laikā Otra pasaules kara feikā Anlīze Ķergalve ar savas meitas ģimeni Jēkab-soniem — pūra lādi paņēmusi līdz, pārvedot to ari, uz Čikāgu. Tā bēgļu gaitās pūra lāde brīžiem bijusi ģimenes vienīgā mēbele, lietojot to gan par galdu, gan citādi. Jēkabsonu ģimene šo pūra lādi tagiad uzdāvinājusi tautas .mākslas muzejam, kur tā novietota goda vietā.
Muzejam vairums mantu ir sadāvinātas,    daļa pirkta un
Sirsnīgi pateicos visiem daudzajiem apsveicējiem, te mani bija atcerējušies Ziemas svētkos un ieejot Jiaunaijā gadā, tāpat sirsnīgs paldies par lielo morālo un materiālo atbalstu man personīgi un Patiesības fondam, lai palīdzēji man un vēl citiem pastāvēt pret mūsu tautas ienaidnieku nq>atiesiem apvainojumiem un apmelojumiem.
Saprotamu iemeslu pēc es šogad no svētku sīpsveiiikumu sūtīšanas atUirējos, tāpēc, izmantojot lī laikraksta laipnību,
■ • • •
gadu.
Latviešu veco strēlnieku sarīkojumā Vizmai Maksiņas na, Astra
namā Toronto dziedāja Simsone, AnāSi
sēdis T. Kronbergs^ māc.
dažas aizdotas izstādīšanai. Pa-labvēļiem, mūaeja cer^ ka atsaucība ye^ augs. Muzejs nav saņēmis nekādus pabalstus ņoļ jebkādiem
nendzīmē, ka nevajadzētu. Lab-var informēiies vai piie-Ipie mūze^ Osvalda Grīna: 419 Sirch Str, W^štfi9ld, Ind. 46074, tālr. (317) 89S:5040 vai pie pārziņa paKga P. Ridcsta ~ 1012^ L^^ ola Ave., Chicago, 111. 6062^, tālr. (312) 26i?^519S.
Dāvina jumus var sūtīt tieši muzejam, iadresējot: Latvian FoU: Art Museum, 4146 N. Elston Ay., Čhica^ lU. 60618.
Dāvinājumieni pieVieri^^^^ informācija pār^^^^^^^^^^^^^^ darinātāju   (ja tāds māms), laiku, kad priekšmets vietu, materiālu, darināšanas techniku un Citas ziņas, kks dāvinātājam zināmas. Pievienojams dāvinātāja vārds un
Šenkēviča,
L .
mstaa
•vcļmbri izsiudināt^
Sons persomski parafetija mā-nifes'iu, ka arī pi uziviiiksanā, ka^ plīvoja pie pilsētas valdes nama 3 dienas. Speciālajā manifesta teikts; kā^ 1918.^ j^^^^^^^
Latvijas valsts, kas ^ g. vieno-ta uņ bma no vi dem konfliktiem. Iļ^ latviešu kamdiesu strādā^ lai '^"^"""ta Kanādu vienotu un p to par brīvības simbolu.
riem. Tie notiks ļ)ēc
diraudzģ notiek dii^s razeš m^ nesī, cel
ference 0rand Rapidu uņ ap-
ev, lut. draudz^:^ 30. un 31; martā.
su zemas
vērtētav ,
llds lepnu mantōjuiM par svē-
tību viMem Majaitōbas iedzīs tājiem, tādēļ es kā Vincas
pilsētas galva proklamēju 197t
par
biedrības namā pensionāru lītēs sarīkojumu ar ievadīja māc, Helmuts Ļapiņl, Ar klusuma brīdi^^ģ^^ nīs dīenās ni'rušo agr. Jāni firfl^ nu. Atce ejās tos, kā^^^^ bŗa mēnesī bija dzim&inas^^^^^^d^^ nas, aŗī mācītajuH. Lapiņu^ veco Zelmu
priekšnieka trīs mazdēUspē^ ja trompeti. Par svētku eglītl^
un tās izgreznošanu b 5i Jānis m
CESB
i Grand Šapidu un apkārtnes ļatBešu   ev. lut^ Baznīcas Vēstis z janvāri tiek uzsākti dte^
StSna sakarā ar mģuma
rības pMeķ^ņirki un māq, Lapiņš apmekt^a dažus pfensio nāru biedrības biedrus; kas
vai ārstējas ml'
par 80 gadiem» 1, rindā no sandrs firzītis un Pēteris
kauju atceres dalībnieki : Pēteris Fuj^'s, biedrības . Aizmustnirē no kreisās:
namā Toronte, visi vecāki priekšnieks Arvīds Lūsis, Alekv
Oskars Bzērvilis, Pēteris Zariņš^
f