6 LATVIJA AMEEIKl Sestdiena,
PADOMJU „PRESES BRĪVĪBA
Kā zināms, viens no bīstamākiem draudiem padomju teih mam ir patiesība. Tāpēc pa-^ domju laikrakstiem labāk vairīties no patiesības par apstākļiem komunistu diktatūrā. Objektīvas informācijas vietā partijas prasa liekulīgas slavas dziesmas savai darbībai. Tā Padomju Latvijas komunists savā preses apskatā — pilnīgi likumsakarīgi — smagi pārmet kādam laikrakstam, ka tas neparādot „komūnistu radošos meklējumus", neredzot ierindas komunistu pārvēršanos par masu organizatoriem, vadoņiem. „Lai to redzētp... jāprot saskatīt daudz tāda..., ko var redzēt tikai vērīgi cilvēki, kuri ar dziļu interesi meklē pozitīvas pieredzes izpausmes, kuri aktīvi palīdz attīstīties ikvienam jaunam, |)rogresivam
direktīvas. Pēc partijas vadības ieskatiem 9,galvenā nelaime ir tā, ka redakcijas darbinieki dažus partijas komitejas
. žurnālistam paļdomju diktatūrā nav vis jāapraksta patiesība, bet gan jāaģitē par partijas līniju.
Nekādā ziņā nedrīkst darīt tā, kā darījuši kritizētā laikraksta līdzstrādnieki — „atnāk m sapulci, pāris stundas paklausās, savāc bloknotā faktus no runām un
ti vien ir bīstami, jo ir jāzina daudz vairāk.., ir jāprot k bi orientēties daudzos vispārējos attiecīgas partijas organizācijās darba jautājumos, jābūt plaši informētam par tās dzi-v^^ Citiem vārdiem. Jāpiezvana un jāapklausās, ko grib redzēt iespiestu partijas vadība. Kā žurnālā teikts, partija „grib palielināt žurnālistu atbildību par visu, kas tiek drukāts avi-
t9
¥iens no galveniem padomju preses uzdevumiem tātad ir daudzināt „nemaļdIgo'* partiju. Ja šai jomā kāds izdevums savu normu neizpilda, seko bargs rājiens no partijas. „Vai var uzskatīt par normālu, ka gandrīz diviļ mēnešu laikā nav ne rindiņas par partijas darbu?" Otrs, vismaz tikpat svarīgs obligāts pienākums ^ iesaistīties aņ2i par komunisma uzvaru. Laikrakstam ir I,Jābūt kauji-nieciskam propagandistam, kas
ē Montrealas latviežu skola šoreiz mainīja tradicij'U, un ber-m eglīte notika sestdien, 17. decembra rītā Sv. Luka skolā, kur pulcējās 30 bprnu, vinu vecāki un viesi
Lūgšanu teica prāvests A. Voitkiis^ 'bet visiem sēžot pie ga-ldiem, svētku dalībniekus pacienāja ar pankūkām un kafiju. Pankūkas cepia bērnu vecāki. Bija ieradies ari Ziemsvēto ve^ cjtis. Dzirdējām deklamācijas; Kristīne Paspūra atskaņoja kokles solo.' Bēmie|B ~ bija rotaļas im dej'as.
SAGATAVO DOKUMENTUS
191 Egliniton Ave. E., Suite 206^ Tomto ikrediteabiedr. ēkā) Td 488-1801
Jas, atmasko mūsu idejisko pretinieku sijas'^
saņem rājienu par to, ka tas „it kā stāv malā no cīņas, šodien risinās i(
j, mv publicējis nevienu
spilgti parādītu sociālistiskās iekārtas neapšaubāmo pārākumu pār kapitālistisko,, kas atklātu kapitālisma nedziedina-mās kaites, apgāztu buržuāzisko ideologu melīgos izdomājumus — ari par bēdīgi slaveno
mū-
su
99
Taču šis savārstījums jau pats par sevi parāda, cik apšaubāms tautas acīs izliekas „sociālisma neapšaubāmais pārākums" un cik veltīgas ir režīma pūles cīņā pret patiesi-
pārliecinātu tautu sev par labu. Un ar! žurnāls Padomju Latvijas komunists nevar mi-nevienu faktu, kas lieci^ režīmam par labu. Meliem īsas kājas.
Ja preses darbā parādās kā-di trūkumi, tad tikai tāpēc, ka nav pienācīgi ievērotas partijas
obligātiem. Partijas komitejas un laikraksta attiecībām Jābnt lietišķīgām, principiālām, nepieļaut, ka tiek ignorēti partijas komitejas norādījumi, ka vienus un tos pašus faktus laikraksts un partijas vadība vērtē dažādi. Nav pieļaujams, ka laikrakstā parādās redakcijas raksti, kas neatspogi4o partijas komitejas viedoMP*. Tātad „pilnīga brīvība'^ rakstīt, partija pavēl.
Jarbīgākaifi līdzeklis novēršanai resp. katras cik necik objektīvas informācijas apslāpēšanai ir piastiiprinā-ta partijas kontrole. Piemēram, „j»a redakcijai vajag speciāli aizrādīt, ka partijas tematiku nedrīkst atstāt novar-tā, Jo žurnālisti neizļprot šis tematikas nozīmīgumu, tad tas nozīmē, ka redakcijas koHektl-vā kaut kas nav kārtībā, un tātad partij»as komitejai enerģiski jārīkojas, lai stāvokli uzlabotu". Laikraksts drīkst but tikai partijas megafons. — „Avīzei jākļūst par partijas organizāciju sekretāru, partijas grupu org»anizātoru, arodbiedrības grupu organizatoru un komjaunatnes organizāciju aktīvis-
Tas, ko daļēji zinām no faktiem un pieredzes, tagad lasāms Sekas (KGB) slepenās instrukcijās. Tās izvedis kapteinis Aleksejs Mjakovs, pārbēgot u% Rietumiem.
arī iemeslus dezertēšanai viņš apraksta grāmatā 'teide the
(131 Ip.) tomēr raksturo grāmatas nozīmi, jo gada laikā tulkota deviņās valodās. Būtu ieteicams to izlasīt organizāciju darbiniekiem un katram, pirms braukšanas m Rīgu. Grāmata izdota Anglijā (1976. g.) Tā pa-sūtināma: Dillon's University Bookshopp 1 Malet Street, Lon»
na,
mus, 3,68 an^u mārCo mi ap-
no
slepenākās
jas. To
ta nevēlas pazust bez pēdām. Daudzas apspiestās tautas, līdzīgi igauņiem, latviešiem un
?• Ao pret pārkrievināšanu. Ar visām
iespējams apspiest nacionālismu. Atklāto un likvidēto nacionālo grupu vietā rodas atkal jaunas(36,3T Ip.). Tādēļ instrukcijās vairākkārt uzsvērts, ka ēkas pienākums apkarot pret»
(2L, 36., 37., 1125. Ip.). Pareizāk būtu teikts, cīnīties pret
Iemīļotākais bērnu un jaunleini mmm prieks; Ir sUdmāšanas ar ragaviņām vai slieci, ko Kanādā sauc par tobagenu. Ar lādu nu kalna nogāzes Toronte ārpilsētas parkā dodas lejup Mā« m Lejiete ar brāļiem Andri un Eārli aizmugurē.
Foto: J. Liģers
Tāda ir padomju despotijas
9P
lielākām armijas operācijām (25. 26, Ip.)."
Padomju armijā ne visas nacionalitātes bauda augstākās vadības uzticību. Priekšroka ir krieviem, ukraiņiem Un balt-Mevim, izņemot tos, kas^ nāk oo minēto valstu rietumu daļas.
dot padotajiem, kā jāstrādā: „Ja te nav spiegu, Jums jāat» masko pretpadomju un citi ienaidnieki. Tos vienmēr var atrast, un Ja nevarat atrast, iet tos!" (75 Ip.) Pro-
99
,99
Māšana vai „radlsana" rezul-
loniālismu un pārkrievināšanu. Cīņa vedama diyos virzienos — apspiest jebkādu nacionālu organizāciju veidošanos Pado-mijā un necionālās grupās Iefiltrēt čekas aģentus, kas pārņem vadību un radā ideoloģiskas nesaskaņas^ Prominenti vadītāji jāsakompromitē starp viņu domu biedriem, it kā pir-
iedzlvotāji lo Ukrainas un Baltkrievijas rietumiem uzskatīti par aizdomīgiem. Tādēļ armijas vienībās tiem veltāma speciāla čekas uzraudzība, iefiltrējot uzticamus aģentus
jumiem, lielāku algu un citām materiālām priekšrocībām. Tātad nevis kāda marksisma v,ideoloģija'', bet vienkārši naudas un varas kāre uztur šo terroru, pie tam uz strādnieku
kumenti un viltus liecinieki.
visas m
(38. Ip.)
svangs;
vuims ir emigrantu nacionālo organizācijii apkarošana ārzemēs. Tanīs Jāiefiltrē savi aģenti, feas strādā, lai organizācijas ideoloģiski sašķeltu un iznīcinā-
cija (dezinformācij a) par pa» domju politiskajiem mērķiem (21., 27. Ip.). Akcija vēršama pret baznīcu vadītājiem un draudžu loce^iem, Jo tie visi
ie-pa-
stāvīgā čekas uzraudzībā (^.,
Izcia. ■disikri'mio presijas
Tos nesūta darbā uz ārzemēm, viņiem nav atļauts strādāt zinātniskā pētniecības darbā vai aizsardzības projektos, un žīdu Jaunatnei parasti esot liegta augstākā izglītība. Ar čekas priekšnieka Jurija Andropova 1973. g. rīkojumu ,,13-SS" kat-tru izceļošanas atļaujas pieprasītāju uz Izraēlu čeka uzskata par ienaidnieku. Tas Jātur nepārtrauktā novērošanā un pret viņu jāvāc diskriminējoša informācija, lai to varētu arestēt un ieslodzīt (^» Ip.).
Apmeklējot čekas skolUj au-^ toram bijis jāiepazīstas ar tās un
> Aprakstot Jauniesaukto krievu karavīru nožēlojamp dzīvi Austrumvācijā, autors inin slepeno statistiķi^ par pašnā^^ bu skaitu 20. gvardes armijā: 197L g,-16; 1972; ģ,-24 un 1973. g.-33 (lO^ip.). Miņētl^^^a^ vairāki dezeŗtēšaņas gadījumi, to izbēgušo gūstīšana bieži beidzās ar kritušiem un ievainotiem (lofc
statu karavīru nožēlojamai dzīlei barakās autors ilustrē augstāko virsnieku ma korupciju, ka^ notiek uz karavīru -apgādes ^ēķina^
Ruinējot savu pierei, fe^ tors^ P^ klasi raksturo ar senu parunu, ļķn zivs jjūst n0 ģai^^^ (91 Ip.)* ļ^ār pirmo triju gadu pieredzi čekas dien#ā viņš iaka: nos piehāķuinpļs ietilpa neliku^ mibas ūn n
|ana un cMšaMs pret tienig kaš aizstāv likt^^ (115 lp;)o ŠI iemesla dēļ yiņšjan^M izšķīries ne tiksJi iz^^ sanu terrorauh netaisu^ ļēniai, bet ari Pagāja divi pdi, kam^^^^^^ iespēja izkļūt brīvajā pasaulē. (1974.Ļ Ar grāmatar^^^^u^^ peno instruķciju^^^ p^ MJakovs. — „Nē, KGB nozīmē aufe rupju banditu birojs (Kontora^^^^^^^^^^^;%^ Grubyķh Bānditov)", ciniski atbildējis
lāfe, čekas 4i#®stā, autors^ # liecina, ka'' minētais.•apzīmē'»
Jums pilnā mērā pierādījies. ņu sarkanajam imperiālismam armija var radīt smagas prob- Čekas metodes vislabāk rak- m pazemīgi kalpo savas tautas
nebūs frontes stūrējis tās priekšnieks Au- apspiešanai un iznīcināšanai.
viņa slēdziens, ka čekas bru-
Lielas rūpes čekai sagādā Ķīnas partizānu armija, ko vērtē 2 līdz 3 milj. Tā sagatavota aizmugures operācijām Si-
. g., bet tās pa li< daļai jau pārņeintas no krievu cara Jāņa Briesmīgā slepenās policijas „Opričina'^ (47 Ip.) Daži čekisti to apzinās. Stājoties darbā, majors Boičenko au-iora'iii jautājis, vai viņš zinotp ko nozīmējot burti KGB? — ,,Valsts drošības komiteja'*'.
jīm grupām pēc ķīniešu takti-
vai transports, bet par visu Jā-rūpējoties pašām.
dzimtenē? Pavisam nožēlo» Jama.Tie pārdevušies par nau-un iedomātu „varas" apzi-