lestdiena, 1978. gada 21. janvām, S. rnimiOT
LATVIJA AMEEIEl
Toronto lat¥l«iii krediteaiifoclrllia
st.,
M6G lAg
Birojs atvērts no pirmdieBas— ceturtd. no 10 rītā — 7.30 vak*> piektd. no 10 rītā — 8.00 vak.i Sestdienās no pl. 10 rītā līdz 1 pēep. Vasaras brīvlaikā, no 15. jūnija līdz 15., sept., sestdienās slēgts.
. savo
16 Queen Street North, Hamilton, Ont. ĪM 2TO
Birojs «atvērts otrd. un eeturtd. no 6.30 vak.—9 vak. Tel 529-7939
LONDONAS NODAĻA Huron St., London, Ont.
Birojs atvērts trešd. no pL 7......9
vak^. Tel. 439-2569.
MAKSĀ.
A) 8% pensionāriem par ne mazāk kā $2000.0'^ noguldījumu bez dzīvības apdrošinājuma, aprēķinot proc. katru mēneļsi.
B) 7%% par i g. termija noguldījumu ne mazāk par $1000.-.
8% par 3 g. termiņa noguldījumiem ne mazāk par $1
Procentus aprēķina par ceturkšņiem, dzīvības apdrošinājums līdz $2000.- proceīituāli atkarīgs no biedra vecuma iemaksas brīdī. Naudu var izņemt pirms termiņa, maksājot 1% sodu-pa izņemto summu.
9% par 3 g termiņa noguldījumu ne mazāk par $1000.- (% saņemot termiņa beigās). Dzīvības apdrošinājums ar tiem pašiem - noteikumiem kā iepriekšējiem noguldījumiem»
C) 8% par 1 g. guldījumu ne mazāk kā $2000.-.
8,5% par 3 g. termiņa noguM. ne magāk kā $1000.00.
9,25% par 5 g. termiņa noguldījumu ne mazāk par $1000.00. Procentus pieskaita vienreiz gadā bez dzīvības^ apdrošinājuma. Noguldījumus var izņemt tS pēc termiņa izbeigšanās.
I Z S N I E D ,
apdrošinātus personiskus aizdevumus līdz $10.000,00, māju obligācijas līdz $75.000. '
32. turpinājums
Jamiņam tagad jau piedzīvojumu bija pietiekamio Pirmajos Jaunāko Ziņu gados un ari kara laikā avīze vēl piauda tādu pakreisu tendenci, bieži .pie° minot strādnieku vajadzības, nemieras un līdzīgai lietas, bet brīvās Latvijas laikā noskaidrojās, ka vēlēšanās sociāldemokrāti pilsētās un uz laukiem kopā nekad vairāk par trešdaļu balsu neiegūst. Turīgajai pilsonībai bija paM savi orgāni, tādēļ Benjamiņš izvēlējās vidusceļu un tā dabiski nonāca tam centra demokrātiem, vienmēr vēl ievērodams mērenību un nepiedalīdamies partiju oficiā-lā polītikā, bet īstenodams savu privātviedokli. Allaž viņš arī redaktoriem uzdeva gādāt, lai avīze būtu iespējiami interesanta visām aprindām. Un Tēlāk godā, slavā ticis, viņš bieži varēja daudz ko
Joprojām Benjamiņš centās piesaistīt autorus — šinī virzienā iespējas arvien pieauga ™ un iekārtot ziņu dienestu, kas parasti ,,velk". Objektīvā ziņā pati par sevi nav ne laba, ne kreisa.
V5
Jāņa Kārkliņa personā Benjiamiņu pāris bija atradis īstu redaktoru. Dzejnieks Jēkabsonu Kāx-lis man reiz skaidroja, ka pēc sejas varot spriest par redaktoru. Hermanim Asarām esot taisns de» guns, tas nozīmējot, ka viņš asa temperamenta un saturu avīzei sakombinējot sausu, cilvēkus apkaitinot. Turpretim pa daļai mongoliskais Jānis Kārkliņš kalpojot kompromisam.
licēja diezgan dzīvi uzrakstītu grāmatu par „Pre-ses>karali" (tā Benjamiņš tika saukts). Darbības sākumā KārMiņš skaitījās pie kreisajām aprindām, koķetēja ar „pilsētas dzeju", kāda tolaik parādījās latviešos. Mūža galā saraJcstīja pabezkau-nīgus biografekus romānus par Valmieras J
izdevēja vēlēšianos, darbojās ilggadējais teātru kri» tiķis Artūrs Bērziņš, redaktori Ernests Arnis, Šiliņš, Ģērsons un citi.. Liela avīze varēja atļauties algot krietnu skaitu speciālistu, ikviens savā nodaļā kaut ko raksturīgu centās atrast, pateikt. Da-ži pazīstami autori saņēma noteiktas lalgās ari par ^ y,nerakstīšanu", tas -ir, bija apņēmušies nestrādāt citos izdevumos. Maksāja arī par neievietotiem rakstiem, piemēram, Akurāters diezgan bieži saskaitīja' rindiņas novilkumā un uzrakstīja kvīti, svina salikums pēd tam tika iemests katlāc
^ Vecā Benjamiņa dēls Jānis," sejā pa da|ai līdzīgs tēvam, bet paslaids, bija sācis studēt inže-nieŗzinības ™ viņš tomēr īsto vietu atrada avīzēo No "1919. gada Jānis bija Jaunāko Ziņu ārlietu nodaļas vadītājs. Viņš iedzīvināja jtaunus paņēmienus, piemēram, intervijas ar iebraucējiem vai
Ziņas varēja atļauties vairāk līdzekļus technis-Mem izdevumiem, piemēram, izbraukt' kādam ievērojamam Yiesim pretī, vai taiMīd^Igi, H. Asar® bija ielaidis avīzē ziņu, ka kāda parlamentāra valdība gatavojot jaunajam Benjamiņipn sūtņa vie-tu. Jaunākās Ziņas atsaucās, ka Latvis Mkam ne»
pašreizējo stāvokli apmierināti. ■ Ar gadim avīzes vadība /arvien vairāk pārgāja Jāņa .Benjamiņa rokās. Viņš šo darbu mflēja un prata, Jaunākajām Ziņām techniskais līmenim bija ļoti augsts. . '
• -Polītiska informācija nemās Jaunāka ^ nev^ē-p būt---.katm:
valstu lielpilsētām par stāvokli. Rūdolfam Aiche-nam no Berlīnes — bez aktiera un režisora dāvanām izrādījām arī avīžnieka talants. Iepazinos ar viņu Hitlera režīma pēdējas m^ešos, viņš aicina» ja apskatīt sfavu vasarnīcu un bibliotēku Grune» valdē, Annija Simsone trimdā publicējusi dažas, atmiņas Amerikas Vēstnesī. Abu dēlu Juri adoptēja Benjamiņi, viņam tagad pieder liela fotolaboratorija Toronto.
Kā J. Kārkliņš liecina Preses karali, Jāņa Benjamiņa mūžu sarūgtinājusi kāda skaļa prāva, ko viņš „Vinnēja", bet ko patiesība nemās nevajā» dzeja pielaist, izlīgstot ar labUo
_A.Klīve rakstījis savu memuāra lī daļā, ka Ulmanis kādreiz paredzējis J. Benjamiņu par sūt» ni Spānijā. Boļševiki^ kā zināms, deportēja rediak-tom un viņa pamāti. J. Benjamiņa kundze, šūt-
iem
laikā bija sava paliela avīze Rigasche Rund-scbiau, Liepājā vēl Libausche Zeitung. Polītikā daļa vācu uzturēja tradicionālo konservatīvismu, bet avīzes ilggadējais redaktors Dr. Pauls šīma-nis skaitījās pie liberālām aprindām, vācu okupā° cijias laikā 1918. gadā bija izraidīts no Latvijas, vēlāk satversmes sapulces un visu saeimu loceklis, frakcijas vadītājs. Viņš bija izglītots iumālisfesi
latviski paziļu.
latviešiem draudzīgs bijta mācītājs Kar» , 1918. gadā izglītības ministra biedrs padomes loceklis, vēlāk satversmes šais un saeimas deputāts. Labi runāja kādreiz cietumā salaulājis Raini ar As-
Par teātra kritiķi •m pa daļai latviešu lietu referentu darbojās sirmais Oskars Grosbergs, kam bija lauksaimniecības izglītība, bet kas visvairāk cienīja baletu un teātri. Tā impozantā figūra ar baltajām ūsām un cigāru labi iederējās visās mākslas parādēs. Viņš specializējās ari tautsaimniecī° bas jautājumos,' bija dzimis Skultē, ilgus gadus pelnījies Pēterpils vācu laikrakstos, piedalījās Tautas padomē, žurnālistu aprindās stāstīja anek» dotu, ka Grosberga (Mazkalniņa?) tēvs, muižas pārvaldnieks, ne vārda neprātis vāciski, bet dēls nemaz nerunājot latviski. Vismaz M teiciena otrā daļa ir aplama:.Verners Grosbergs mācēja latviski, ja ari ne tik labi kā tēvs, tad tomēr pietiekamio Vācu laikā no 1941. — 1944. gadam bija presei cenzors. Viņš man Liepājā pēc Rīgas krišanas iz° gādāja „eeļa zīmi" — komandējumu uz Berlīnlo Laimīgi pārdzīvoja karu, aizgāja pensijā un piepelnījās • ar gruntsgabalu pārdošanu,- kamēr pēdējais atbildīgais redaktors Ernests fon Menzen-kampfs pazuda Vislas apgabalā. Rigasche Rund° schau bija bieza, solida avize ar vairākiem nod4i:it vadītājiem un pietiekami daudz sludinājumiem, Jo baltvācu saimnieciskās pozīcijas Latvijas pilsētās turējās diezgan stingri. Oskars Grosbergs,
• 1 - • •
Žīdu avīzei Segodņa (Odien), kas ari iznāca Rīgā, Tās dibinātājs, liepājnieks Jēkabs Brāmss bija Jauns, veikls, izskatīgs cilvēks (dzimis 1898. gadā),
im reizē ^'^•^
ro karjeru, mācījies junkurskolā PēterpUI, sūtīts kopā ar Sieviešu nāves bataljonu aizstāvēt Pagaidu valdības m^itekli Ziemas pil! pret Krtonštates matrožiem Oktobra revolūcijā. Pasākums neizde-, fās. Redzēdams, ka Krievija ieslīgst arvien dziļāk Jūklī, Brāmss ar grūtībām atkļuva atpakaļ Liepājā, kur radi to-priecīgi sagaidīja. Ostas pilsētā kā rosīgā tidzniecības centrā jau gadli desmitiem dzīvoja diezgan spēcīga žīdu'minoritāte,- .un daļa bēgļu bija ieklīduši, Stučkas spēkiem ieņemot jau-no
