»■
I
ii - l'S
iiaiii!
WWiiwli!
\
NE. 4
PUBLISHED WEEKLY. BY. THE ; 7 LATVIJA AMERIKA PUBLISHING LīMITm
Business Office:. 125 Broadvi®w Ave.,^: Toronto/:Oiat.V' Caaiāda : M4M 2Ē9. smtor-iB'-Chief v - KRISS:'' SIDARS» Phon© 465-790Ž. United State. Editorlal. 0&c®s: New York; Edit®r .¥. ĪRBE, ^OSS. HombōislS Av©.,- BrQnx, N.Y'; 104®8; V. Jauiikaliiietis, 1305 Taylōr Ave, ilaciiiai Wis, ;S3403; Caiif^mia Editor- KĀRLIS mt»EJ$;.
ASV prezidenta un brīvās pasaules vadoņa loma nekad nav bijusi pateicīga. Tā ir vēl nepa-te^cigāika, ja sarežģīto starptautisko problēmai im atbil<M!bas pilnā politiskā nasta jāuzņemas politiski provimciālam m dipilomātijas laukā maz pied^-vojušam politiķim, kāds, diemžēl, savā pirmajā prezidentūras gadā izrādījās Džimijs Kārters. Mēs nedrtetaim novērtēt pārāk ^emu faktu, ka safvu tuvāko padomdevēju izvēlē Kāirters nav bijis pārāk laimīgs. Tas sevišķi .attiecas uz viņa pādominieku iz-v^i ABY ā'ipoir»tikaš kursa radīšanā un īstenošanā. Nelaimīgā kārtā tagadējais ASV prezidents iedomājies, ka tieši ārpolitiskā laukā viņš ir kompetentāks nekā paša izraudzītie
jās:par :igauži ^vāju'izlietā ūdens^|)u^ lal^isšikaiāro, Earte-sasimēlēju. Kad pSe neveiksim!- ra pēkšņo detantes meklēšanu gās Jeruzalemes iHi Kairo mi- ar komunistu Kubas diktatoru sijas VēnssmēģMja nākt Ma-^^&^^ Tas bija impulsīvs
Kartera ārpolītiifcas izpauduims^ bet mēs nodarītu patiesībai pā-: ri,:-; to^ igm^^ēdami;- Niay; jaais». mirst, ka Kartera uzticības vw tona atstāj Kipras problēmu Āfrikas politiskos jautājumos, mierā. Tanī pašā laikā Turcijas īpašais sūtnis Apvienotajās Nā-jaunā valdība atgādināja, ka cijās Andrjū Jangs, savā laikā pienāicis pēdējais laiks Vašinig-
ja ar ami ras salas grieķu un tu^riku problēmu izlīdzināšanai, Adkara nepārprotami pateica, lai Vašing-
turpmākām santa Mātieni Angolā uzskat! attieksmēm pret Turciju. Ja Ja par „stabilizējošu
Tureiļā nonāktu KremiļapoMs- Melnā kontinenta poMsfcānā-
.kā orbatā, mailitāri politiskās kotnē. Ko gan Jianigs tagad
sekasvbūtu¥aš'intgtonai;un var°- . teiks par-kubiešu.Mātieni So»;
būt vlsiai rietumu pasaulei lik- mātlijas .un Abeslnijas konflik--
tenlgas. Kārters un arī, diem- tā? Kas var paiteiikt, vai Aibesī-
žēl, amerikāņu litomdevēji nijā Maskavas rīkojumā nav
acīm redsiot vēl nav spējuši Jau ieradiišies divi, trīs vai pie-
pilnīgi novērtēt, Turcijas stra- ci tūkstoši Kulbas ,, tēģisko nozmi
Kartera n^eiksmlga un reizē pretrunīgā mdivkosīgā^^^^^^s^^^ nieka loma Vidējo austrumu problēmu atrisināšanā ir pašos pamatos satricinajusi Vašin^o-nas prestižu i^obālā apjomā. Mēs n^āTsplēsim, apgalvojot^ ka Kartera ārpolitika pašreiz ir ņoīpietnas pārtbaudes k^ nācijas pun'ktā. Ēģiptes prezidenta Sadata labi ievadītais dialogs ar Izraēlas premjeru nachimu Beginu ir tikpa izjucis. Mēs nevaram vainot Sadatu pārliecīgā optimismā, tāpat nemēģināsim visu vainu uzvelt fanātiskajam cionistam, tagadējam Izraēlas premjeram Beginam. Vidējie austrumi ir stratēģiski svarīgi ASV un visai brīvajai pasaulei. Vai aizvadīto pāris nodēļu laakā Kārters bt-tu solījis Sadatam vienu un Beginam ko citu? Visas 2ā:mes liecina, ka tas tā notici?. Kartera ārlietu ministrs Vēnss iztrā^-
rēs mazgāt rokas gudras trālitātes ūdenī. Gluži otrādi — tieši Vidējos austrumos atklājās Kartera ārpolītikas
Šī dīvainā ām
Paša Kremļa miltārā palīdaiba . izpa:iižas _ igaisa^' desantāar' kupi^
Ēģiptes un faaēlas dialoga J^^^ ^l?^ Adi.sabebas lidiai^ ^>o,s;^^— ^.^r.. nosēžas vismaz pussml
Padomju savienības lidmašīnu. . Vien)kāi^:^;;k)^ ^ktu^; Vašingtonai nekavējoties pl^lidizēt mālijiai,: ffieimžE^^^ siem 'savieinipieciem ,■ tuvalfe^. ..|i©m\: ā.rpolltikaš : • padomdevē"
prestižu m Eiropā, Tālajos f^J^. ^'^^"^
austrumos, Āfrikā, Diemdame- f§ķirJgu lēmumu Vai notiks,
rikā om citur. Būtu lield atgādi- amerMņi būs^kedmeki
nāt, ka Kartera cilvēka tiesl)U Z ''^'f^f" ^"l
respektēšanas doktrīna nepito- ^''^^^^
igada laikā ipārivērtusies par bez- Harvardas urairfersitātes pro-
zobainai bubuM. Divējāda pieeja fesors Steaiilijs Hofmaas, visas
cilvēka tiesību respektēšanai ir pasaules atsita periodiskā izde bijis galvenais JdiupšaaaS;,
mens. Tas tomēr nav kavējis tiikā uzsver, ka Kārters savā
tes. Attēlā -bagātīgie grāmatu'plaukti Minsteres latvMis; ģii-
pie paša palaisā „ziepju burbuļa". Kā lai izskaidro ar vas saimniecisko un
— i • - «• •?
pamākt pārāk daudz pārāk īsā
!ž___V. .^«.Ai
. o .
ro6u līguimā Brežņevs ■ sākuimā noraidīja i Kartera: labi domātos priekšlikumus./. TagM uztklbas i vīrs Pauls Vranke
Kas 'gan ir tagadējās neBeik-imigās
pietni apsvērti un saslc'aņoti.
ASV ārpolitika un vip,
£ĒSS
m Vašingtonas ārpolītikas deg- Kārters neattaisnojamā kārtā iebiMuimiem alkc^tē ffls- m šķietami tompetentāko pa-
katru Bŗežņeva «iktātu. lespē- domdevēju ieteitoimiem. Pre-
nav ievērojis piedzīivojušu aime-rikāņu profesionālu diplomātu-
šajā nevei
mm m
bus
Visiem- -zināms, ka - sarkanā.■ Ķīna ir naidīga pret Pad. savienību, Ķīnieši sludina, ka P»ad. savienība esot novirzījusies no marksisma un ļeņinis-ma tīrā soclāUsma, ķdj sauc par komunismu, tāds pastāvot tik^i Mao Ķī^^ J
Rietumnieku rokās nonācis kads sarkanās Irīnas ārlietu ministra HuangaHua apkārtraksts ķīniešu komunistu akti-vlstiem, kurā maskavieši lādēti šādiem vārdiem: ,,P^dom» jurevīzionistiskais imperiālisms vā vairāk kār^ pēc varas nekā «avā laikā cariskā Krievija, tas ir agresīvāks par agrāko fašistisko Vāciju. Tas vēlas iegūt ne tikai Ķīnu, feet valdīt arī Eiropā m savā azotē iebāzt visu pasauli. Mums šādai iespējai jāgatavojas un viņi jāiznīcina. Jauns pasaules karš var izcelties ik J
vār-
. jis ■ Karteru doties nepā.rdomā-
Kā zināms, arī agrāk bieži tas un improvizētās politiskās
ir pieminēts ķīniešu' un krievu ekskursijās, kas ASV prestižam karš, pat pareģots, k^a krievi ar atombumbām sagraušot ķīniešu atomieroču būves u.t.t.
Viss tas liek pārdomāt, vai mi- vērojama nozīme ir.
netais ķīniešu ārlietu ministra Huanga Hua uzsaukums nav spektēšanas doktrīnai. Te netikai apzināti tēmēts ..rietum-/ drīkstētu/Mt nekāda novirze, niekiem, lai tos mudinātu at- ndkādja Ikmsekvences ignor^a-raisīties no detantes ar Krem- m. Kas notiek dzīvē? Nesenajā li un pievērsties Pekingai; var- Polijas apmdMējumā but ar to gribēts. ■ iemidzināt 'ignorēja patiesilbu,. ka pašreizē-
zidenta gat^^ ilobākjaJ®j(m^ lietu ministrs Vēnss. Vēnss po^ padsmita stundā atteiksies rati- Itaskajā arēnā parādījās pr^-ficēt projektēto SALT ffi noE- denta Džonsona laikā. Viņa gurnu. Tas pats attiecas arī uz devumi aprobežojas ar juris-Panamas kanāla Egumu, par konsulta pianikuniiem dažās kuļu šobrīd sajūsmā ir tikai parlamentārās apakākoimisijās
vi-»'
li cilvēka ti'esību re-
Maskava'. Varbūt ka Vašingtonas bīstamo klibošanu ārpoHtis
vaiagojās ār
eeministra posteni, no kura kā arēnā visrafcsturīgāk nover- ciņš atteicās vājas veselības dēļ.
tējis Melā vācu laikralssta. Ham-
neapšaubot
s īguimu,
Konrāds;.' Ālers: „tAlsvadītā ga- Jam^ ārlietu -ministram trūkst da lielākaiiS zaudētājs politiski
Vakareiropu, paužot domu — jais režīms kamēr maskaviešu politika poļu tautai nepieņemama ne-
laulsā bija Džimijs Kārters. ' talanta. To nev^ar teikt par ņm-
zidentet padomdevēju valsts^dro- ^
9 ^
zemēm no krieviem taču nav ko baidīties, tālab nebūtu Jā-
arī:
valsfe' politii^ie vadoņi. CI-
sa-
rāfc akadēmiskā un tagadnes īstenībai tālu. stāvošā vīzija ;ir
pārprotami rāda^ ka Kartera vārdiem neseko gaidāmie pozi- rošanu tās