12 LATVIJA AMEEĪEĀ Sestdiena, 1978. gada. 28. jaaTārīs, 4. Eirnura
IJLlliiuji.imiiiŗim
% Pulkvedis Rūdolfs Vēliņš Grand Rapidos 2. janvārī atskatījās uz 85 mūža gadiem. Viņš dzimis Vecpiebalgā, B14. beidzis Valmieras skolotāju semināru, bet tanī pašā gadā mobilizēts, frontē ievainots. 1915V gaidā komandēts uz Pēter-liofas karaskolu, pēc tam kā virsnieks liosūtfts uz Rumāniju, kur sitkal ievainots un kr!'^
tis gūstā. 1918. g. atgriezies dzimtenē^ bet jau nākošā gada vasarā brīvprātīgi iestājies Latvijas «armijā, kur bijis rotas komandieris. Cīņās pret lieliniekiem Latgales frontē par varonību apbalvots ar Lāčplēša kara :ordeni. Ilgākus. gadus R. Vēliņš dienējis 2. Vents^ pils kājiiieku pulkā Liepājā» 1925. g.. paaugstināts pulkveža leitnanta dienesta pakāpē.: 1934.
g. pārvietots uz 8. Daugavpils kājn. pulku Cēsīs par pidka štāba .priekšnieku. Vēlāk bijis bataljona komandieris un. Valmieras garnizona priekšnieks. 1940, g. paaugstināts par pulkvedi un piekomandēts Kurzemes divīzijas štābam. Pēc atvaļina šan>as no armijas R. Vē-^
s
skolas pārzinis kādreizējā Vec-
dzimis 1909. gada 22. decembrī Saulkrastos, I.atvijā, ■ miris 1978» gada 17. janvārī Niagara Fails, Kanādā»
i"
ne rm (Jāņa 8-5)
sērās
dzimusi 1897. gada 26,,martām
■ •...»
janvārīo
dzimis 1888. gada 24. janvārī
piebalgas draudzes skolā, kur pats savā laikā mācījies. Audzinātāja dtarbu Vācijas posmā atkal atsāka Mērbekas nometnē. Grand Raipidos jubilārs rosīgi darbojās draudzē un citās organizācijās. Apbalvots ar W krUšu nozīmi zeltā. Gaviļnieku slimnīcā jubilejas gadījumā apsveica draugi un paziņas.
® Ar OTagu sirds lēlcmi 12. decembri savā lauku saimniecībā Variisbuirgā miris Jāzeps Peipins. Saimniecību viņš iepirka pirms vairāk nekā 20 gadiem, straiujas upītes krastā, mežu ielokā. Tā daudziem tautiešiem bija Jāņu svinēšanas un zaļumos izbraukšanas vieta. Darbs Bafalo riepu fabrikā iedragāja nelaiķa veselību, saindējoties ,air siiakona puteMiem. Viņa novājinātā sirds beidza pukstēt 67. dzīves gadā. Pirms gada nira arī aizgājēja
tas — Lūicija, kas studē Bafalo universitātē, un Teiraza, kas kā stiipendiāte pašreiz studē iFran-cija. Nelaiķi pēdējā gaitā izvadīja amerikāņu katoļu garidz-
E. Alka
01 Ziemsvēffcku vdsara dievkalpojumos trīs Ņujorkas latviešu ev. luīt. draudzes baznīcas bija pilnas, kopējais apmeklētāju skaits varētu pārsniegt 1200. Visās trijās vietās notika liturģiski dievkalpojumi ar solistu piedailšajnos. Jonkeros dievkai-pojums sākās jaiu pl 5 vakarā. Dievfe^pojumu vadīja bijušais BruMinas Betlēmes zviedru draudzes mācītājs P. Jaunze-mis, kas aizstāja saslimušo māc. A. Ozolu. Broioiksas pamatskolas bērnu koife nodziedāja vienu, be,t Ņujorkas latviešu koris
dziesmas, šis koris nodziedāja arī jaunās komponisites īlz^ Akerbergas pirmatskaņojumu Svētajā miktī ar Zenitas Liepas i. Pati komponiste šinī
bazmcā BrukMnā, kur bija ieradušies ai^ viņas vecāki un pārējie 'ģimenes loce^i. Te dievkalpojumu vadīja māc. R. Zariņš, bet tvīs instmmentālisti no zvilni draudzes uzstājās ar sdlo gabaliem, šinī laikā bija ar! dievkalpojums Salas baznīcā māc. 0. Gulbja vadībā. Dziedāja iLongailendias koris dir, R. Baloža vadM. Dievkalpojumos vanēja vērot daudz jaunās paiaudzes pārstāvju. Pirmo svētku dienas dievkalpojuma solo
jauniešu iesvētēm Betlēmes un iSalias baznīcās, goigad varētu buit an trešās iesvētības Jon-kerui baznīcā, ja būs pieteicies vajadzīgais dalībnieku skaits, šīs iesvētības paredzētas Vasiar-
nas skalas eglītes vakarā 8. jaiivārl pēc māc. P. Jfii^unzemja vadītā dievkalpojuma skolas
priekšnesumus. Vidusskote aiu-dzēknesi S. Bogdanovicai un A. Jēgere dekJiamēja, bet H. DO!r-bes ludziņas Pieci kaiķi izrādē piedalījās visi skolas audzēkņi. Ludziņu bija iestaiflējiisi A.
K. černoks, muzikālo pavadījumu spēlēja S. Bogdanovica, Sarīkojumā bija ieradušies ap-100 apmeklētāju, vēlāk pakavējoties pie bērnu vecāku sagā-
® Čikāgas latviešu draudžu sadarbības komitejas un čika-. gas latviešu jaunatnes pulciņa rīkotā lekciju ciklā Čikāgas latviešu namā par virstematu Kas un kā tagatj valda Latvijā — referēja DV ASV informācijas daļas vadītājs A. Braunfelds un prof. Dr. J. Pe-niķis, bet panelī Ciānas draudzes telpās bez abiem referentiem vēl piedalījās māc. V. Vārsbergs un Amerikas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēdes vietnieks A. Inka. Paneli vadīja J. Vilciņš; Lekciju ciklu ar lūgšanu «atklāja māc. U. Cepure. Dr. J. Peniķis iztirzāja Pad. savienības struktūras uzbūvi. Tā pēc savas iekārtas atšķiras no pārējām pasaulē pazīstamām impērijām lar to, ka ne vien saimnieciski izmanto svešas zemes, bet cenšas rādīt arī citu cilvēku. Staļina laikā komīīnistu upuru skaits bijis trīs reizes lielāks nekā nacistu. Panelī, kas darāms latviešu latviešu tautas p»astāvēšanai. referents savu viedokli izteica īsreferātos, kam sekoja jautājumi un atbildes. Pārrunas izraisījās diezgan spraigas', bieži novirzoties no temata.Lietišķīgipašreizējos apstākļus raksturoja mācītājs V. Vārsbergs. Apmeklētāju panelī bija ap 60, bet iepriekšējās divās dienās sliktā laika dēļ pavisam tikai ?0 d^lībnie-
@ DV Čikāgas apvienības Jaungada sagaidīšanas ballē Latviešu namā bija ieradušies ap 200 apmeklētāju. Vanadzu kopas priemērotu uzvedumu ibija sagatavojusi Māra Antena, tēlotājos vēl piedaloties Vijai Bārdai, Elizabetei Daukstei, Verai Dāboliņai un Zentai Polļtei. Vanadzes bija gatavojušas vak<ariņas. Par atspirdzinājumiem rūpējās saimniecības vadītājs Aleksandrs Ei-zis ar palīgiem J. Grigali un P. Dišleru. Spēlēja E. Jansona deju orķestris. Apvienības priekšnieks A. Bārda sveica , viesus Jaunajā gadā, tāpat arī divus apvienības biedrus — A. Rozentālu ar ^5 dzīves gadiem un A. Būmani 81. g. dzirn» šanas dienas gadījuma. Zāli gaumīgi bija dekorējušas Sarma m Marta Priedulajas,
mm
ē Latviešu luterāņu dievnama sabiedriskajās telpās 22. janvārī notika Indianas latvie-^ šu pensionāru biedrības kārtējais saiets, kurā interesantu referātu par Latvijas kolonizāciju nolasīja mag. oec. Fr. Tei-rumnīks. Saietu ievadīja bied° rības priekšnieks māc, P»-Ņe-saule. Pensionāri pakavējās pie
®Kad Indianapoles stadionā atklāja ledus hokeju ^r Pad. savienības valsts komandu un atskaņoja Internacionāli, skati-tājoš atskanēja skaļi „bū" saucieni, daudzi himnas laikā atstāja savas vietas, lai pēc tam atkal atgrieztos. Daži latvieši raidīja saļicieņus kādam savam