Sestdienā,' 1978; J^^ :';
LATVIJA AMERIKĀ 9
rnrc
LATVIEŠU OENTRiA TORONTO RRIEiKŠSĒŽA V. LIEPIŅĀ
■KOMITEJAS
Domājot par Kanādas šoi cen-tPa Toron'to Juridisko iz-veidojiumu, Cemtm komitejā iz^ pētīja vairākas iespējas, vado= ties no dažādiem apsvēmmiem, Svarīgiālkie no tiem bija inci^ vidu iasaistīš'ana. Centra izveidošana un pārvaldīšana, kapitāla nodrošināšana Oiatv. sabiedrībai un l!dze3{ļu na Centram. Galvenā i nās bija sitairp diviem organim-jii veidiem — akciju sabiedrību un labdarības biedrību.
Akciju sabiedrībās pairsisti runā nauda.
Kam vairāk nauda®, tam vairāk akciju. Kam vairāk afe-eiju, tam vairāk teikšainas. Ko-merciālos pasākumos tam tā arī jābūt, jo pamatā t^em ir personiskās peļņas motīvs. Sabiedriskos paj^kumos ii* qiti apsvērumi — sabiodrības^^^^, k^^^^^ jais, ne kāda indivīda vai maza nogrupējuma labums. Sabiedriska organizācija, M^^^^^^t^^^^^ patiesi kalpotu sabiedrības kopējam labumam, ir dibināma kā biedrība, kur katraiti biedram vai' būt 'tlifcai viena baiss. neatkarīgi no viņa finfeciālā atbalsta lieluma. Tomēr kāds paprāvāks minimuma atbalsts ar jāpieņem, pirms var iegūt balsffieslb'as, lai v,edciniāitu līdzekļu vākšanu projekitain. Sabiedrisks pasākums vairs nebūtu sabiedrisks, ja to domiinētiu daži turīgāki ļaudis. No tin demokrātiskā -viedokļa saibiedris- ■ kam pasākumam biedrība, nevils -akciju salbiedrība, ir piemē-iTotāks organizācijas v^ids.
Atklātai akciju, sabiedrībai^ t.i., tādai, kurai akcijas pērkamais un pārdodamas brīvā tirgn, draud vacrbutlba, ka to var pārņemt nezināmi um pat sabiedrības mērķiem kaitīgi elementi. Biedrībai pret šādii. iespēju ir divkārša garantija — biedrības balstiesības nevar pirkt un valdei ir tiesības pieņemt vai noraidīt Ikāda individa pieteikšanos kļūt par biedru Centrā. Rezultātā vienmēr ir zijiāms, kas sastāv biedriļ3ā m kam ir balstiesības. i
Slēgtā akdju katram
kļūt par siabiedrības dalībnieku ^ vai akcionāru, kaiit vēl aTvieņ pastāv iespēja, ka ijuirigākiem iŗ vairāk akciju un lielāka teifcša-^
«i tomēr tieši pats
■ir
būtu -izvēlētis
individam paredzēt
Centra darlbī-
bais noteikSanāv ^^^T^^ kad iero-
Centram tād^, ka Centra ^kcija^uji kontrole va^^ nāk?t nezināmu uii nevēlamu elementu rokās un slēgta akcionāru strikti i ņem,
* n * ■
un na^ spējīga t^^^^^^^ iesaistīt plašāte saiMediŗi>u Cemtra darbības vadībā un noteikianā.
par,-wsiem 'šiem^ ■ ^apsivēruļmieiņ; ir ^ ;miisu:' i>a-:. Š!u saibiMrības rosaba^^^u^^ rums.: Jiar es aim gatavi :':u^^
attieksmē uz pārvaldi un kontrotli naiv tik svarīgs, paši tad esam vajadzīgā
ka būšim^^^^^ siavuv:GentCTi/v,'v;;::
- \;Tas>:;.:ka':'GeņtranaV :^pie- : ejamām m piaišākai publikai,, ja di^ labdainto priincipiem,,-maina iio pašraizējās jag:; Latviešu; niamāv-Taš:- po "
;tQ;./.ka^ :C^itrā' aā^^ mās ari tfitām gruļpāim^ kas
uz-
,Fa, .ari i bais
jiā..:.Paši
porācijtt
sons,; .l^roilto: MĶ jau-
ņa, Austrumu
. . -E, -Bmamams, ate ¥. Latviešu nama uii atvērts publikai no p 1. 12 —16.
par: organizācijas neviens .iievar
kuiiīu vai nonākam bankrotā. Tādi paši apsvērumi attiecināmi uz kuru katru citu organizā-cijasi veidu, i^isfcaiitot akciju sabiedrību. Likvidācijais gadīju-miā vispirms jāatmaksā, parādi un paši biedri sevišķā sia.pulcē lemj par atlikušo līdzekļu ea-,dalīšanu.:'- Tie. pēc;-,likuma ļāeo-.. dx)d līdzīgām Clabdarības) or-ga/nizācijām, kam, kā paredzēts valdības pieņemtas KLCT statūtos mērķi vistuvāfei Centra 'mērpem. Tādas ir mūsu drau-■dzes,:iiii';IO:aega^s^ ind[i\4dis savu ziedojumu atpakaļ nesaņemto, saziedotais kapitāls tomēr palktu mūsu pašu
yeidu-;un:;biedniba$, darīfoas, veidu ir tā, kas balstās uiz finaneiāliem apsvērumiem. Kanādas iatv. centra To-ronto gadījumā labdarības biedrība mums papādus dod vienu miljonu dolm, jo labdarības veidis dod tiesības atvilkt ziedojumu Centram no saviem ie-;;nākuiniem/;: gadstoāŗtē-jois nodokļus. Tas nozīmē, ka caurmērā par katru ziedoto dolāru nodokļu saņemam atpakai 30 cento. Ja saziedojam apaļu 1,000,000 dd., nodokļu inspektors mums „atdod" ap 300,000 dd. Tas, pērkot akcijas, nav iespēj ams!
oa^ganiz . ir:'Centrs:,";ir arī ;;^ ņemt TCntario atba^^ balste pēc jaunākās informācl ja,s Centram ir aplēsts par apmēram 700.000 doi. Akciju sa m
Tātad labdarības veida organizācija Centram ir vērta ap >vienu mMjonu 'dolam. Ja kāds vēl uzskata akciju sabiedrību par piemērotu Centram, tad viņam vispirms jānorāda, kā aizstāt šo vienu miljonu dolāru, ■ ko';: iei& papildus:. ■ -;;;:V^:^^
V. Liepiņš
Kanādas latviešu centra komitejas priekšsēdis
PAR TO STĀSTA NIKOLAJA TOLSTOJA GRĀMATA JALTAS UPUŖī
Vairāk nekā 2 miljoni bēgļu no Krievijas, pret viņu gribu, sabiedrotie starp 1944; — 1947. gadu nodeva Staļina rīcībā, kas sen bija zināms. Sīkākas informācijas par šo traģisko notikumu Eiropā tomēr trūkst, jo ASV, bet vēl uzcītīgāk Anglijas archīvi līdz šim laikam vēs-• turniekiem nav pieejami. Ir saprotams, ka atzīties slepkavībā nav viegli nevienam, un ērtāk, aizbildināties, ka nav vajadzības bijušos notikumus ci-, lāt vai pētīt. Slepkavību līdzdalībnieku intereses tomēr nedrīkstētu dominēt, jo priekšroka jādod patiesībai. Tāpēc apsveicams ikviens nopietns pētījums necilvēcīgos notikumos. Tāds pētījums ir slavenā krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja radinieka Nikolaja Tolstoja 1977. g. publicētā (angļu valodā) grāmata Jaltas upuri, kas pārbagāta ar dokumentāriem un liecinieku pierādījumiem.
1944. g. vasarā Anglijas valdība apsvērusi, kā rīkoties ar krievu gūstekņiem, uz Vāciju atvestiem strādniekiem un bēgļiem. Valdībai, galvenokārt pēc ārlietu ministrijas ieteikuma, bijusi tendence no tiem .; iatbrivoties;:^ lespē jani^^
spiedu repatriācijas ceļā. Izteiktas arī citādas.domas, pie- . mēram, lords šelboms ieteicis ievērot cilvēcību ūn meklēt labāku izeju. Viņš savu viedokli galvenokārt balstījis uz majora (vēlāk pulkvedis) L. H. Man-delstama ziņojumu, kas radies, intervējot daudzus krievu gūstekņus Francijā un Anglijā. L. H. Mandeistams veikli piemuļķojis krievu pulkvedi čihajevu bēgļu lietā^. (Plkv. Mandeistams dzimis 1901. g. Rīgā, no Latvijas izceļojis 1926. g. m tagad dzīvo Londonā. Viņa brā- . lis B. Mandeistams, redzams Latvijas jurists, kopš 197ļB. g. dzīvo Toronto. Viņa brālēns Osips Mandeistams, ievērojams dzejnieks, mira 1938. g. izsūtījumā Sibīrijā. — Mūsu kompliments šai ģimenei, kas spodrinājusi Rīgas vārdu).
A. Irens un augstākie ārlietu ministriļās ierēdņi palikuši pie ieskata, ka sentimentālu - rīcību nevar ipieļaut un panākuši valdības piekrišanu tādiem ieskatiem. Armijas vadība un ASV valdība tomēr ilgi preto-julsies
ģen. Ēizenhauers, Aleksanders un Montgomerijš domājuši, ka
ar.vattiecigas :persp^^ šanu,Bet lietu izšķīra. īdena un Molotova slepenais līgums 1944, g., 11. oktobrī Maskavā, ko apstiprināja Jaltas konference 1945. g. 11. februārī, ka visi „krievi" jāsūta uz Padomiju.
1945. g. martā kāds angļu kuģis atvedis bēgļu kravu Odesas ostā, kur čekas vīri gaidīto preci saņēmuši un bēgļus steidzīgi aizveduši aiz ostas ēkām. Tad atlidojuši 2 bumbveži un ar skarbu troksni lidojuši virs kuģa. Tai pašā laikā sākusi darboties tuvējā kokzāģētava, kas ar troksni pārspējuši pat bumbvežus. Kņazs Lievens bijis starp kuģa pavadoņiem un labi saskatījis^ kas notiek os° tā: bēgļi apšauti aŗ^lielu veiklību! Lielais troksnis organizēts, lai šāvienus nedzirdētu. Odesā ieradušies arī citi kuģi ar bēgļiem^ kuriem pirms aiz-, braukšanas izsniegtas labas drēbes un apavi, bet ostā viņi izģērbti kaili un saņēmuši vecas lupatas un aizvesti neziņā r mā virzienā. ' . ''
\ Tam sekoja kazaku uri kauka» ziešu traģēdija Austrijā, kur Jie nokļuva angļu gūstā. Kaža-
(TurpinaJ'iBM 12„ !Ip.) • '
