lmilHlHI'Klll'riWi'»ji.nii«i»mi iimi»«
j-anvāris, 2. numurs
LATVIJA AMERIKĀ 3
Toronto latviešu tautas augstskolas ģimnāzija savā 25 gadu darbUbas atceres gadījumā pagājušā gada novemībiTĪ izdeva šis juibilejas atceres žuTnālu. Tas aptver 140 Ip. ar 40 foto attēliem tek-stā, kuros redzam gan atsevišķo gadu izlaidumus, Sākot ar 1857. g. pavasari, līdz 1978. gada pavasarim^ tātad ■ 22 izlaidumi 25 mācīlbu gados/ gan attēlus no svarīgākiem no-tikumiem &koias dzīvē.
Ģimnāziju visā pastāvēšanas laikā beiguši 193 zēni un 202 meitenes; kopā 395 audzēkņi. Vislielākais bijisi 13. izlaidums, 1969. gada pavasari, kad ģimnāziju beiguši Ii2 zēni un 15 meitenes. 22. izlaidumā, 1978. gadā, beigušo bija 25, no tiem 13 zēni un 12 meitenes. 1972., — 74. un 75. g. ģimnāziju beigušo skaits bijis vienāds — 24 katru gadu, bet vismazākais bijis 2, izlaidums 1958. gada pavasaii — 7 audzēkņi, viens 2ēns un seša^ meitenes. Pārējos gados ibeiguēo skaits bijis katru badu virs desmit.
rl Toronto latviešu biedrības •sestdienas sMu jau bija nobeigusi trešo mācību gadu. Tā paša gada rudenī nodibinājās Toronto latviešu tautas augstskolas ģimnāzija. Ģimnāzijas inspektors Ludvigs Vics^' kas siko-lā daribojies piecus gadus, rakstījis par latvisko ideoloģiju, apskatot to 38 atsevišķos punktos, uzsverot mōsu kopējās
Intereses brīvās   Latvijas at-jaunoišanā, kauit neesam vienr prātīgi savas cīņas taktikā .Mūsu nacionālai ideoloģijai jāibūt gaiša latviska ideālisma caurstrāvotai un mērķtiecīgai visās
,ņoiļsēs->
No   absolventiem līdz 1977. gadam laulībā devušies 57, no tiem precējušies ar latvieti 37, ar otru absolventu — 7, tātad 13 apprecējušies ar cittautiešiem, vairāk nekā 22 proc. No beigušajiem 5 kļuvuši par ārstiem m 4 par zobārstiem.   Kāds pārskats rāda, ]ca no ģimnāziju i[}eigu'šajiem latviešu grāmatas lasa 62, samkojumus apm®klē 113.
Ģimnāzijā mācījuši 44 sikoio-tāji un 11 skolotāji - praktikanti. Pirmais ģimnāzijas direktors bijis V. Burkevics, 14 gadus (no 1953. — 1966. gadam), kad vadību pārņēmusi tagadējā dtrektrise V. Slavieša, pirms tam būdama 14 gadus inspektri-se.
Ģimnāzijas '25 gadu atceres žurnālam ievadu devis LNAK izglītības nozares vadītājs J. Mežaks, pakavējoties pie latviešu skolu sistēmas izveidošanas sākuma Vādjas bēgļu nometņu laikā un tālāk izceļošanas zemēs. 1953.. gada pavasa-
Jāņa šķirmanta Latgolas pil-.sātas. Latgaļu apgāda izdevums, 192 Ip.
Lidija Ziemele su varavīksne, ALA izdevums, lasāmviela 5. kiasei, sestādTtā-Ji: G. Brēmanis, E. Bruņa, Z. J^unge, M. Kamupa, A. Neilan-de, D. Švalibe, Ērika Magona ilustrācijas m vāka zīmējums, 217 Ip.
Gaisma, 3/78. nr., latviešu katoļu garīgās aprūpes izdevums, redaktori Dr. J. Trizna un J. Belbre, vāku līmējis Benjamiņš Amcāns, 47 Ip.
Vēstnkis, 11/60. nr., Oļģerta Liepiņa izdevums ,re4aktorii 0. Liepiņš, 0. Akmentiņš un I. Ba-
Skoiotāja E. Ezera, kas skolā nostrādājusi vairāk nekā 23 gadus, derOsi trīs rakstus — pārskatu par ģimnāzijas aizva-ditajiem gadiem, īpašu rakstu inspektora Ludviga Vika piemiņai (miris 1976. gada 30. novembrī) mk rakstā par mūsu valodu divdesmit piecos gados apskaiījusi  galvenās valodas kļūdas, kādas bijušas vērojamas ģimnāzistu rakstu darbos. Atsevišķu rakstu E, Ezera vēl veltījusi ģimnāzijas ceturtajam izlaidumam, kam bijusi klases audzinātājā. Viņas abiturientu Masē bijuši-18 skolēni, kas kopā veidojuši 'īpatnēju klases seju un parādījuši jaunatnei raksturīgo Ideālismu.
Pa atsevišķam rakstam vēl devuši: ģimnāzijas bij. vecā-iku padomes priekšsēži E. Nā-geils (un J. Galējs, ģimnāzijas ēirefetrise V.^ Slavieša,. sakārtojot ģimnāzijas paidagogu izteikto domu kopsavilkumu, un skolotājs 0. Sils, kas pats ģini-nazijā mācījies četrus gadus. Vēl atsevišķu rakstu devis LNAK izglītības nozares vadītājs . J. Mežaks par skolotāju saga- . tavošanu un E. Ziplāne. kam bijusi izdevība sastrādāties ar diviem latviešu ģimnāzijas absolventiem — Andu Liberi un Juri Bre'ifeldu, profesoru Broka universitātē, bet Anda Libere mācījusi latviešu valodu 2x2 nometnēs, Mičigenas un Toronto universitātē. Par ģimnāzijas nozīmi izteicies arī Andrejs Ro-lavs. Ģimnāzijā pavadīto laiku atcerējusies Ināi^a Grava (1. ielaidums), Daina Merca-štein-meca (3.), Mārtiņš Vāgners (4.), Kaspars Dzeguze (4), īl-2e Morgenšterna (18), Pēteris Mukts (10.) ,Viesturs Šķobe (8.), Anda Maksiņa (11.), Guntars Tannis (19.). un Ivars Melnbārdis (21.).
Par drāmas pulciņu ģimnāzijas 25 gados plašāku apskatu, sniedzis šī pulciņa vadītājs re-Ssors"H. Miķdsons.
ZIEMA
Aleks^dra
SV.'JĀŅA EV. LUT. LATVIEŠU D.RAUDZES TORONTO 30 GADU JUBCEJAS IZDEVUMS
Ar šādu nosaukumu Toronto   sis. noliek paprāvu naudas zie-   ninājumu šāda veida izdevu-vecāicā luterāņu draudze, dib.   dojumu, apsveic ar skaisto baz-   mos - īsus 'kodolīgus izvilku 1948. g. 12. dec, laidusi Hajā   nicu un ludz saprast kaimiņu   mus no gada sapulču un\nado-.^rāmatu par saviem 30 gadiem   bažas. ^les. sēžu protokoliem. Te va-
lstu teikt---K^^^ , -  .„        , , sausāks par protofeolu^
-tu, nndti;. E% (par;-dažādību, .par;
to
Us ir
u celtais
smi miljonu pilsētā. Mācītāja Ivara Gaides un vairāku padomes locekļu redakcijā ir radies
saturā bagāts un techniski glīti   ^^^ā pasaules kara. Tāpat drau-nostrādāts dar)bs. 64 'prāva ai>- -dzēs .-vasai^as . īpašuimu .Saulal-mēra lappusēs atrodam 58 foto . ^i pērkot, vēl neviena latviešu attēlus un. 16 autoru rakstus par to, kā draudze dibināta, kā sākumā īrētas citas baznīcas, kā šo telpu saimnieku kristīgā mīlestība tomēr nay pieņēmusi „skāibu kāpostu smaržu'' un kā draudzes locekļi, vēl būdami bez saimnieciskas ro-
organizācija vai draudze šādu soli nebija spērusi.
gan nstv jādomā^ lai bez tā, ko garīgā laukā dara mācītājs, draudze dzīvotu kā- dzīvs organisms!
Bez īipaša nodoma īpatnēja nozīme ir abām baznīcas zālēm, ko iecienījuši mākslinieki     - , ^
pie reizes atstādami   ļ^'f' ^^.^t^pis matajs Ivars
Gaide. Parejie autori pravests^^
Grāmatai īpašu dzejojumu devusi Ingrīda Vīksna, ievada
pa darbam draudzei. Tā ir sa- . t ^ r   t t
^      .     1.    .   -   -I    krājusies   ievērojama   gleznu A. Voitkus, J Ozols, L.J^^^^^
elbas.un bez valodas tomēr nak   i^^^ekcija, ko mākslas kritiķis f l ^5f' Č\
pie atziņas,.ka 3āatveŗ maks,   ^j^^j        ^^j^^^.^     3^;. -        ——
jāiet arī parādos un jāceļ pašiem sava
j; .'Ke--' ir neparasti; ■^daribi; un: (prasa uzdrīkstēšanos. Grāmatā
rakstā apzīmē par plašāko, kāda vispār ir kādā latviešu centra brīvajā pasaulē.
Izdevumā ne   tikai vēstur-
liņš, G. Tannis, Nik. Kalniņš, V. Kinstlere un V. Lafuge. Divu krāsu vāku zīmējusi īta Ozola. Attēli pieder totografiem J. Kreilim, J. Liģeram ,R. štein-bergam un J. Tannim., Tech-
to vispirms interesanti atmiņu   ^ieks, bet ikviens draudžu vai   niskais redaktors V. Upeslāds.
orgamzaciju aarDinielcs atradis   Izdevums 800 eksemplāiros ie-mācītājs   Arnolds Lusis jkas   raksturīgas ziņas, statistiku par   spiests Daina Press Ltd spiestai kalpojis 25 gadus. Plašāko   draudzes loc*ļu kustību, tabulas par padomes loceMu amata un;kā■:vienreizēju- jau-' ;
rakstu dod vēsturnieks Jānis Mežaks, skardams visus draudzes, dari>ības veidus. īnaši par dievnama būvi stāsta draudzes priekšnieks (no 1970. gada)- Jānis Koncis. Kā būves komisijas
priekšsēdis viņš sniedz tipisku trimdas vienprātības ainii. Draudzes locekļu prāti un rokas savienojas kopējam mērķim, jo baznīcu ceļ pēc draudzes locek^ la arch, E. Taņņa meta-, būvē latvieša A. Gobas firma un lielu daļu amatniecības lietpratības dod brlvpktigie talcinieki.
vairāki audzēkņu raksti par ģimnāzijas notikumiem un atziņas. Apsveikumu daļā ievietoti konsiula V. Tomsona (miris), arehibīskapa A. Lūša, goda konsula Dr. E. Upenieka Toronto, LNAK' vaMes priekšsēža T. Eroiaberga m vairāku korpo-rādju un draudžu apsveikumi. ':vv:::Jubfflejašv.iā^ redakcijas koUāģija ar atbildīgo redaktrisi dzejnieci Izoldi Krūmiņu, technisfei iekārtojuši A. m E. liepiņl.
Bet';ar lalbuvgribu vien nepie-—• apkārtne: pretojas sve-
šinieku ienākšanai. Būvētājiem reižu reizēm jāstaigā uzi sēdēm ar pilsētas tēviem, apkārtnes iedzīvotāji baidās, ka baznīca pazeminās viņu īpašumu vērtību, jo latviešu gruntsgabals tiešām atrodas ļoti labā rajonā. Modemā un skaistā celtne, krāšņu zālāju un puķu ielenkta, jOTier; :-iizvaŗ L visus;; ■ simbo-; Hski liecina kāda kanādiešu ārsta apmeklējums pie māc. A. 'Lūša, Jaisn^s baznicsJelpās/^^
Lednardū Gerses komēdiju
la   āī B
Biokford Park HiAsclīool , 777 Bloor St. W.
i'gi   p i .e,d a 1 ā s : Vilnis Brastiņš-un-Voldemārs Pukats.
idrite Pupēde,
• mm
:Baļetes-:.ieipriēB dienā pie kases.
jSBSznasnnEii