，
.f ,
'atvij效s di'
Latvijas yalsts svētku svinības notika 15。 novembrī Wright kolledžas auditorijā. Svētku runātāj， bija disidents un pazīstamais pretkomūnis-ma询īt奢Olafsi Br,rs. Koncertā piedalījās trīs ko『i: ,vokii Br，bārd^s un Dzimtene un Čikāgas Ciānas draņdzes koris ar 5 diriģentiem 一 Brusul)ānļa II un坎u— s一rda III， G. Ī31aumanis, R. ICalii叫ls窗Sa加a Aista-
..re. ? ', :.'
Aktu atklāja ar ko vadīja prāv.J.〜 ČLOA priekšsēdis I、 fegiĢ3 nis savā uzr麵uzsvēra: sadien mēs atzīmējam ne处kan-gās Latvijas valsts proklamēšanas 63. g，da die肌.-ŠiS vēsturiskais notikums ir atstājis neizdzēšamu iespaidu latvju tautas dzM， jp ,rīvība un neatkarība ir kauas tautas augstāko sapņu piepildījums。
Ko gan V šotHen mēs varai|i vēstīt mūsu valsts neatkār胸s pasludināšanas 63, gada dienā?   Tautas pa$tāy un pārdzīvo va卿u， polītisko sis〖ē。 ■ un维tftnu posmus. Latvju tauta pa早āj,os gadsimtos ir pārdzīvojusi neiedorņāja， mas grūtības un ir no tām at-ļabusi. Mēs apbrīnojam poļu tautas cīņu šodien, uriman rādās, ka šī柳ta iznāks kā uzvarētāja.   : Neturēsim arī mēs rokas ld賊bet piedalt-simies politiskā darbā, to atbalstot ar darbu un līdzek; ļiem， lai pirms 63 gadiem i〜 gūtai brīvīļmi nāko印ē rastos j,s tu禍nājums。
t>atvijas neatkarības proklamēšana pirms 63 gadiem ir pagātne un pieder vēsUird' Vēsturei p幽r arī 22 brīvības gadi. Bet d,ās idejas, kas sais,s ar tautas brīvībii， nenoveco nekad. Tās nes M? jaunus uzdevumus un uzliek jaunu atbildību tiem, kurus vēsture, aicinās atrasties atbi
dīgās vietās tad， kad bīis pienācis viņu laiks." .■丄'Bergnļanis ,nolas咖pad。 ņojumu par Tautas balvas piešķiršami sabiedriskajam darbiniekam Bruno Albātam， im arī i^aziņoja Jāņa Daļiņa fonJa balvas 1, dol. (Austrālijas) j)iešķiršarļu Olafam Brūver卿un yiņš pihmrots to pasniegt. Klātesošie s鹏i-nāja laureāUis ilgiem邻lau-siem. ALA stipendija pie-šķirta A'Frišai， kQ pasniedza ALA Vidējo她tu pārstāvis ::J,.:.Kramēns。：:.
dalvenā runātāja O. Brūvera runā bija固sagatavota, pārdomāta un plaša• Valsts svftloi sarīkojuma otrā daļā bija apvtooto ko『u Iconcerts, Patriotiskās dziesmas iesildīja klaiusītāju sirdis un radīja pa。 cilātu n,kaņojimiu,
Apvienotā triju koŗii koncertā piedā顿？ pāri par 200 dziedātāju un mainījās viens pēc ot;ra pieci diriģeiui. Bija daudz pūļu pielikts mēģinājumos 加 tā sagatavošanā, Čikagiešiem tas paliks ilgā at-m歐ā,
KantātĶS T,až ;sdo' im ASV himnu dziddāja Māra Mozga, Bijā 卿stvē魄s sniegums:
Sarīkojuma beigās A. Kan-論vičs pateicā$ koristiem, diriģentiem, prāv, J. Turkam* O. Brūveram un visiem, kuri :bija ,ikuši pūles Latvijas vakts svētkii sarīkojuma tapšanā, im arī visiem apm?k" lētajiem. Sarīkojums beidzās ar "Dievs, svētlīatviju!"
Latvijas valsts svētku svinībām bija sk翻s nobdgijms tr頻en — tieši 18, novembra dienā —lcop辆s oik脚ēnis。 kais dievkalpojums. To v?idl。 ja un p一ērotii sprediķi teica prāv. B. Bagiiiskis, Piedalījās mācītāji A,我uten， šilds， V. Landmanis, J, nieks，U。 Cepure.
9 ，卿,顺雄/rS/m/75論喷
、Lielā izvēlē dažādu rokdarbu materiāli Padomi rokdarļnījduļ:āj,os。
.，^M^ji"i^rv'，，，一r;^^Hļnŗrļf
Daj;pvas Va,g站瞎Vari级dŽu apvienības KlFvhimlē 30狄du pastāv弱an效s iiib鱼leiā 鹏通,，L. Krllmmš， V。 Kubul，，就.Abo,š un DV priekšn. V. Zeme幼rā〗s,
Knvl祖ndes Daug錢vas VanagM im
vMQ prkķšn。 Efe紐Pridņ魏mii prkM肪
paš『ei统j9 valde pir鹏s jubilejas sarīkoš肌ass
F申A。腦pors(
Latviešu
kreisās: KāŗMs Lapiņš —
no
periodikši， Emīlija, Zipigne — bibHotēkas komitejas ，^ "i"?izēšana. Stāv: Birute Ķestere,Elz汰Zīveŗtč， Astra R、 -
:效n IriM效Slaulke mii hina JK『筋Fiiim        Foto V。: fl?nipč